PERSONISKO AIZSKĀRUMU VEIDI UN ATBILDĪBAS ĪPATNĪBAS TO VEIDOS

1. PERSONISKO AIZSKĀRUMUVEIDI UN ATBILDĪBASĪPATNĪBASTO VEIDOS

2. Civiltiesiska pārkāpuma sekas • “tiesību aizsargātu labumu mazināšana vai iznīcināšana tiesību pārkāpuma rezultātā” • ·mantiskie labumi, kas sevī ietver jebkāda veida materiālās vērtības; • ·nemantiskie labumi: • morāls (nemantisks) kaitējums (ciešanas, pārdzīvojumi u.tml.); • veselība un dzīvība • Notiek nemantisko un mantisko labumu pametums (aizskārums)

3. DELIKTA VEIDI atkarībā no aizskāruma objekta: • 1) mantiskais kaitējums (aizskārums), kas saistīts ar zaudējumiem, mantas bojājumu vai zudumu. • 2) personisks aizskārums: • a) personas nemateriāls kaitējums (aizskārums), piemēram, morālais kaitējums, goda un cieņas aizskārums; • b) fizisks kaitējums (aizskārums), piemēram, miesas bojājumi.

5. Citi aizsardzības līdzekļi pret deliktu • Sociālā apdrošināšana • Apdrošināšana

6. Deliktatbildības veidi atkarībā no apdraudējuma objekta • 1. Deliktatbildība par personas fizisko kaitējumu – personas veselības un dzīvības apdraudējumu (miesas bojājumiem, sakropļojumu vai izķēmojumu, nāvi) – CL 2347. p. - 2351. p. • 2. Deliktatbildība par morālo kaitējumu (goda un cieņas aizskārums, vārda neaizskaramības pārkāpums utt.) – CL 2352. p. – 2353. p. • 3. Deliktatbildība par mantisko kaitējumu (īpašuma bojājums vai bojāeja) – CL 2354. p. - 2383. p.

7. Kas ir personisks aizskārums? • Personai piemītošo labumu aizskārums • Tādi labumi ir: • ·        cilvēka dzīvība, • ·        veselība (nošķirami veidi), • ·        personiskā neaizskaramība, • ·        vārds, • ·        gods, • ·        cieņa, • ·        autorība • un citi labumi

8. Atšķirības atbildības izpausmēs • Miesas bojājumi –1) konkrēti nosakāmi ārstēšanās izdevumi u.c. Izdevumi, 2) atrautā peļņa – konkrēti pierādījumi un tiesas ieskats (2347. 1.d.). • Zaudēta darbspēja (2348) – atrautā peļņa un 2351. p. • Gods, cieņa utt – par morālo kaitējumu –pēc tiesas ieskata, t.i. nav konkrēti izmērāms. • Ziņu atsaukšana, atvainošanās, darbību pārtraukšana. K.Torgāna piebilde

9. CTA juridiskie priekšnosacījumi • · personas prettiesiska darbība vai bezdarbība; • ·kaitējums vai zaudējumu fakts; • ·cēloniskais sakars starp personas prettiesisko darbību un sekām, kas iestājušās šīs darbības rezultātā; • 1635. Katrs tiesību aizskārums, t.i. katra pati par sevi neatļauta darbība, dod tam, kam tā kaitējusi, tiesību prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot. • · personas vaina (vainojamība).

10. Atšķirības vainojamības nozīmē • Miesas bojāj., izķēmoj., nāve – parasti atbildība pēc vainojamības principa, izņēmums – paaugstin. bīst avots • Pers brīvība, nevainība – vainojamības princips • Gods, cieņa – neatkarīgi no vainas K.Torgāna papildin.

11. Zaudējumi vai kaitējums? • Nepareizi runāt par zaudējumu atlīdzību par goda utml aizskārumiem. Maksājumu naudā nosaka ne pēc zaudējumu apmēra noteikšanas principiem. Mērķis dot mierinājumu, samierināt “caur naudu”. • Mantiski zaudējumi – pēc iespējas atjaunot iepriekšejo mantisko stāvokli. Mērķis kompensēt. K.Torgāna piebilde

12. Plašā nozīmē • Kaitējums ir jebkuras prettiesiskas rīcības kaitīgās sekas. Ja kaitējumu var mērīt naudā, tad to sauc par zaudējumu (-iem) K.T.

13. Īpatnības attiec. uz subjektiem • Dažos deliktu veidos svarīgi noskaidrot, kas atbildīgs • Paaugst bīst avota īpašnieks, tiesīgais lietotājs, prettiesiskais lietotājs • Goda un cieņas aizskārumos – aizskarošo ziņu autors un attiecīgos gadīj arī masu saziņas līdzeklis • K.T.

14. . • I. ATBILDĪBA PAR MIESAS BOJĀJUMIEM

15. Miesas bojājumi • Par miesas bojājumiem sauc cilvēka organisma audu, orgānu un sistēmu anatomiskos bojājumus vai funkcionālus traucējumus, kas radušies fizisku, ķīmisku, bioloģisku vai psihisku iedarbību rezultātā. Miesas bojājumiem pielīdzina arī traumas rezultātā radušos slimīgus organisma stāvokļus. • Miesas bojājumu smaguma pakāpi un darba spējas procentuālo zaudējumu nosaka Veselības un darbaspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija, atbilstoši Latvijas Republikas Labklājības ministrijas 1997.gada 17.septembrī ar rīkojumu Nr. 308 apstiprinātajai instrukcijai “Par darbaspēju zaudējuma noteikšanu procentos” vai tiesu medicīnas eksperts.

16. Miesas bojājumi • Atbildība izpaužas pienākumā atbildēt par miesas bojājumu rezultātā radītajām sekām: • Īslaicīga darba nespēja; • Pilnīga darba nespēja; • Sakropļojums; • Izķēmojums; • Nāve

17. Miesas bojājumi • Īslaicīga darba nespēja • 2347. Ja kāds ar darbību, par ko viņš ir vainojams un kas ir prettiesīga, nodara otram miesas bojājumu, tad viņam jāatlīdzina tam ārstēšanās izdevumi un bez tam, pēc tiesas ieskata, varbūtēja atrautā peļņa. • 1) zaudējumi sakarā ar ārstēšanos; • Ne tikai izdevumi, kas saistīti ar zāļu iegādi vai ārsta apmeklēšanu, bet arī izdevumi, kas saistīti ar atveseļošanās pakalpojumiem, piemēram, sanatorijas apmeklēšanu; transporta izdevumi, kā arī izdevumi, kas saistīti ar cietušā aprūpi • 2) atrautā peļņa • Starpība starp tiem ienākumiem, kas būtu gūti, ja nebūtu nodarīti miesas bojājumi, un faktiskajiem

18. Miesas bojājumi • Pilnīga darba nespēja • 2348. Ja tāds miesas bojājums padara cietušo uz visiem laikiem nespējīgu turpināt savu amatu un laupa viņam iespēju kā citādi pelnīties, tad vainīgajam jāatlīdzina viņam arī tā peļņa, kas viņam tiktu atrauta turpmāk. Bet ja cietušā gādībā atrodas vēl kāds cits, tad, bez augšā sacītā, piemērojami arī 2351. panta noteikumi. Papildus CL 2347.p.1.d. 1) nākotnes nesaņemtā peļņa; • vienreizējā izmaksa • ikmēneša (pensijas) izmaksa

19. Miesas bojājumi • Pilnīga darba nespēja 1) nākotnes nesaņemtā peļņa; • Ministru Kabineta 1999.gada 16.februāra noteikumi Nr. 50“Obligātās sociālās apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām apdrošināšanas atlīdzības piešķiršanas un aprēķināšanas kārtība” (LV, 1999., Nr.48/49) • 1995.gada 2.novembra likums “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” (LV, 1995, Nr. 179) • Labklājības ministrijas 1997.gada 17.septembra rīkojumu Nr. 308 apstiprinātajai instrukcijai “Par darbspēju zaudējuma noteikšanu procentos”

20. Miesas bojājumi • 2349. Ja miesas bojājuma sekas bijušas sakropļojums vai izķēmojums, tad arī par to noteicama atlīdzība, pēc tiesas ieskata. Ja izķēmota sieviešu dzimuma persona, kas spējīga apprecēties, tad sevišķi jāņem vērā, vai viņai ar to nav apgrūtināta izdevība doties laulībā. • Sakropļojums • miesas bojājums, kura rezultātā ir skarts cilvēka orgāns, radot tā zaudējumu, darbības izbeigšanu vai vājinājumu – funkcionālais moments • Izķēmojums • miesas bojājumus, kuru rezultātā cilvēka ķermeņa daļa kļūst nenovēršami atbaidoša – estētiskais moments. • Apgrūtināta izdevība doties laulībā

21. Nāves civiltiesiskās sekas • Nāve • 2350. Kas vainīgs kāda cilvēka nāvē, tam jāatlīdzina mirušā mantiniekiem ārstēšana un apbedīšana izdevumi. Apbedīšanas izdevumos var tikt iekļauti mirušā apģērbšanas, zārka iegādāšanas, transporta, apbedīšanas ceremonijas pakalpojumu (kapsētas nodeva, kapa izrakšana, mirušā kremēšana un pīšļu transportēšana, mūzika u.tml.) bēru mielasta un citi izdevumi. 1995. gada 2.novembra likuma “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” 22. p. Ministru kabineta 1999.gada 16.februāra noteikumiem Nr. 50 “Obligātās sociālās apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām apdrošināšanas atlīdzības piešķiršanas un aprēķināšanas kārtība” (LV. 1999., 48/49)

22. Nāves tiesiskās sekas • Ārstēšanas izdevumu atlīdzināšana • Apbedīšanas izdevumu atlīdzināšana • Uzturēšanas pienākuma pāreja

23. Nāves civiltiesiskās sekas • Uzturēšanas pienākuma pāreja • 2351. Ja nomirējam bija pienākums kādu uzturēt, tad šis pienākums pāriet uz to, kas vainīgs viņa nāvē. Tādas atlīdzības apmēru noteic pēc tiesas ieskata, pie kam jāņem vērā mirušā vecums, viņa spēja nāves laikā iegūt sev uzturu, un, beidzot, tās personas vajadzība, kam noteicama atlīdzība. Ja pēdējai ir pietiekoši dzīves līdzekļi, tad atlīdzības pienākums atkrīt. • 1. Uzturēšanas kā tiesiska pienākuma pāreja • 2. Mirušā vecums • 3. Mirušā spēja (nāves laikā) iegūt sev uzturu • 4. Personas vajadzība, kam noteicama atlīdzība.

24. Uzturēšanas pienākuma ilgums • Nepilngadīgiem – līdz pilngadības sasniegšanai • ja turpina mācības, tad līdz mācību pabeigšanai līdz 24 gadiem • Invalīdiem – līdz mūža beigām • Ikmēneša summa

25. Paaugstinātas bīstamības avots • 1. PBA vēsturiskā izcelšanās • 2. PBA jēdziens • 3. Atbildības par PBA nodarītā kaitējuma īpatnības • 4. Atbildības par PBA nodarītā kaitējuma subjekts

26. Paaugstinātas bīstamības avots • PBA Vēsturiskā izcelšanās • 2347.p.2.d. Tam, kura darbība saistīta ar paaugstinātu bīstamību apkārtējiem (transports, uzņēmums, būvniecība, bīstamas vielas u.tml.), ir jāatlīdzina zaudējumi, ko nodarījis paaugstinātās bīstamības avots, ja viņš nepierāda, ka zaudējums radies nepārvaramas varas dēļ, ar pašā cietušā nodomu vai viņa rupjas neuzmanības dēļ.

27. Paaugstinātas bīstamības avots • PBA definējums • Ar paaugstinātas bīstamības avota darbību ir jāsaprot jebkura darbība, kuras veikšana (realizācija) rada paaugstinātu varbūtību zaudējumu (kaitējuma) nodarīšanai sakarā ar cilvēka nespēju veikt pilnu kontroli pār to, kā arī darbības, izmantojot transporta līdzekļus, veicot ražošanu, vai izmantojot fizikālās reakcijas (atomelektrostacijās), dažādas vielas vai ķīmiskas reakcijas, indes, sprāgstvielas u.tml.

28. Paaugstinātas bīstamības avots • Civiltiesiskās atbildības īpatnības par PBA nodarīto kaitējumu • Vainas problēma par PBA nodarīto kaitējumu (vairākas teorijas) • 1) Atbildība par vainu • 2) Atbildība bez vainas • 3) Atbildība neatkarīgi no vainas • PBA valdītājam tā īpatnības dēļ būtu pārāk viegli atsaukties – “tā nebija mana vaina” • Godīgi, ka katram ir jāatbild par nodarīto kaitējumu, jo cietušajam vienalga, kāpēc kaitējums ir noticis • Personai ir jārīkojas tā, lai netiku nepamatoti aizskartas citas personas tiesības • Tā radās strict liability teorija

29. Paaugstinātas bīstamības avots • Par PBA darbības rezultātā nodarītokaitējumu atbild faktiskais valdītājs (īpašnieks, glabātājs vai lietotājs) • Juridiskās personas kā PBA juridiskā valdītāja atbildība

30. Paaugstinātas bīstamības avots • Par kaitējumu, ko nodara PBA, kurš ir izgājis no īpašnieka, glabātāja vai lietotāja valdījuma, atbild : • persona, kas faktiski nodarījusi kaitējumu, ja PBA ir izgājis no valdītāja valdījuma bez viņas vainas, t.i., citas personas prettiesisku darbību rezultātā • kā faktiskais valdītājs, tā arī juridiskais valdītājs, ja pēdējais arī uzvedies neattaisnojoši, ievērojot, cik katrs vainīgs

31. Paaugstinātas bīstamības avots • 2004.gada 7.jūlija Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums • 2004.gada 14.decembra Ministru kabineta noteikumi Nr.1008 „Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem” • 2005.gada 17.maija Ministru kabineta noteikumi Nr.331 „Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem” • Eiropas Savienības direktīvas 72/166/EEC, 84/5/EEC, 90/232/EEC, 92/49/EEC un 2000/26/EC

32. Paaugstinātas bīstamības avots • 19.pants. Personai nodarītie zaudējumi • (1) Ceļu satiksmes negadījumā personai nodarītie materiālie zaudējumi ir zaudējumi sakarā ar cietušās personas: • 1) ārstēšanu; • 2) pārejošu darbnespēju; • 3) darbspēju zaudējumu; • 4) nāvi. • (2) Ceļu satiksmes negadījumā personai nodarītie nemateriālie zaudējumi ir zaudējumi, kas saistīti ar sāpēm un garīgām ciešanām sakarā ar: • 1) cietušās personas fizisku traumu; • 2)  cietušās personas sakropļojumu, invaliditāti; • 3) apgādnieka, apgādājamā vai laulātā nāvi; • 4) apgādnieka, apgādājamā vai laulātā 1.grupas invaliditāti.

33. Paaugstinātas bīstamības avots • Apdrošināšanas atlīdzība par sāpēm un garīgām ciešanām cietušās personas fiziskas traumas dēļ no 20 līdz 400 latiem • Apdrošināšanas atlīdzība par miesas bojājumiem : • smagi miesas bojājumi no 250 līdz 400 latiem, • vidēja smaguma miesas bojājumi – no 80 līdz 200 latiem, • viegli miesas bojājumi, kas radījuši veselības traucējumu – no 20 līdz 50 latiem • Par invaliditāti • 1.grupas - 175 lati, 2.grupas - 100 lati, par 3.grupas – 50 lati. • Ar apgādnieku, apgādājamo vai laulāto nāvi vai 1.grupas invaliditāti radītās sāpes un ciešanas – 100 Ls • Maksimāli 1000 lati

34. II. TIESĪBAS UZ ATLĪDZĪBU NO NODARĪJUMIEM PRET PERSONISKO BRĪVĪBU, GODU, CIEŅU UN SIEVIEŠU NEVAINĪBU

35. Brīvības ierobežošana • 2352. Ja kāds pretlikumīgi laupa otram personisko brīvību, tad viņam tā atkal jāatdod un jādod, pēc tiesas ieskata, pilnīga atlīdzība, arī par morālo kaitējumu. • darbības, kuru rezultātā cietušajam tiek atņemta iespēja pašam brīvi noteikt savu atrašanās vietu, t.i., pret savu gribu cietušajam ir jāpaliek līdzšinējā atrašanās vietā vai viņš tiek ievietots vardarbīgi pret paša gribu citā vietā (telpā) un viņam nav iespējas šo vietu atstāt

36. Brīvības ierobežošanas tiesiskās sekas • Brīvības atjaunošana • Zaudējumu atlīdzināšana • Morālā kaitējuma kompensēšana

37. Brīvības ierobežošana • Jāņem vērā, kādā veidā brīvības laupīšana notikusi : • vai tika apdraudēta cietušā vai viņa tuvinieku dzīvība vai veselība, • kādos apstākļos cietušais atradās (vai tika barots, vai atradās neapkurinātās telpās u. tml.), • vai pret viņu tika lietota fiziska vai psiholoģiska vardarbība u. tml.

38. Goda un cieņas aizskārums • 2352.a Katram ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai. • Ja personas godu un cieņu aizskarošās ziņas izplatītas presē, tad gadījumā, kad tās neatbilst patiesībai, šīs ziņas presē arī jāatsauc. Ja personas godu un cieņu aizskarošās ziņas, kas neatbilst patiesībai, ietverts dokumentā, šāds dokuments jāapmaina. Citos gadījumos atsaukšanas kārtību nosaka tiesa. • Ja kāds prettiesiski aizskar personas godu un cieņu mutvārdiem, rakstveidā vai ar darbiem, tad viņam jādod atlīdzība (mantiska kompensācija). Atlīdzības apmēru nosaka tiesa.

39. Financial Times, March 12 2000

40. Diena 11.11.1999.

41. Goda un cieņas aizskārums • Gods un cieņa ir ētikas un morāles kategorijas • Ar godusaprot personas sabiedrisku novērtējumu, kas ir izveidojies personas darbības rezultātā • Ar cieņu saprot personas sabiedriskā vērtējuma atspoguļojumu viņas pašas apziņā, t.i., personas pašnovērtējumu • Patiesa ziņa netiek atzīta par godu un cieņu aizskarošu • Ziņa, var būt nepatiesa, un godu un cieņu neaizskaroša

42. Goda un cieņas aizskārums • Kas ir “ziņa”? Un kas ir “viedoklis“? • Ziņa - tas(piemēram, fakts), kas tiek darīts zināms • Fakts - reāls, patiess notikums, (īstenības) parādība • Viedoklis – fakta vai patiesa notikumasubjektīvs vērtējums

43. Goda un cieņas aizskārums • Fakti ir pakļaujami patiesības pārbaudei. Ja kāds apgalvo kādu faktu, kas aizskar konkrētas persona godu un cienu, tad uz viņu gulstas pierādījuma nasta - viņam tiesā jāpierāda, šis fakts atbilst patiesībai («N. ir dzērumā braucis ar dienesta mašīnu»). • Vērtējumi turpretī nav pakļaujami patiesības pārbaudei. Lai cik nepareizi tie kādreiz neliktos - («Ministrs M. grib izpārdot valsti»), tos pilnībā sedz cilvēktiesības uz domu un uzskatu brīvību: nevienu nevar piespiest domāt par kādu citu labi vai slikti”

44. Goda un cieņas aizskāruma tiesiskās sekas • Atsaukums • Morālā kaitējuma kompensēšana • Zaudējumu atlīdzināšana

45. Goda un cieņas aizskāruma tiesiskās sekasAtsaukums • Paziņojums par to, ka konkrēta ziņa bija nepatiesa un ka patiesa ziņa ir citāda – tādā pašā veidā • Dokumenta nomaiņa • Cita tiesas noteikta darbība

46. Goda un cieņas aizskāruma sekas • Morālais kaitējuma kompensēšana • Latvijas Republikas Augstākā tiesa savā 1993. gada 25. oktobra plēnuma lēmuma Nr. 9 “Par tiesu praksi lietās par personu goda un cieņu aizskarošo ziņu atsaukšanu” 7. p. 2. d. • 1) nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu izplatīšanas publiskums, • 2) izplatīšanas plašums, • 3) šī aizskāruma smagums pret personu, • 4) sekas, ko radījusi godu un cieņu aizskarošo ziņu izplatīšana, • 5) pušu personība • 6) u. c.

47. Goda un cieņas aizskāruma tiesiskās sekas • Zaudējumu atlīdzināšana • Zaudējumi tiek atlīdzināti pēc vispārējiem noteikumiem, ja izpildās visi to atlīdzināšanas priekšnosacījumi saistībā ar godu un cieņu aizskarošu ziņu izplatīšanu

48. Sievietes dzimum-neaizskaramības aizskārums 1 2353.Kas izvarojis sievieti vai, viņai nesamaņas stāvoklī atrodoties, izdarījis ar viņu kopošanos, tam jādod viņai pilnīga atlīdzība, arī par morālo kaitējumu. vīrieša dzimumtieksmes apmierināšana bez vai pretēji sievietes gribait.i., stāšanās dzimumsakaros ar sievieti pret viņas gribu pārvarot viņas pretestību ar : vardarbību, draudiem lietot vardarbību vai izmantojot cietušās bezpalīdzības stāvokli, t.i., nesamaņas stāvokli, t.i., stāšanās dzimumsakaros notikusi bez viņas piekrišanas

49. Sievietes dzimum-neaizskaramības aizskārums 2 Civiltiesiskās sekas : • zaudējuma atlīdzināšanas pienākums • morālā kaitējuma kompensācija cietušās dzīvības vai veselības apdraudējums fiziska vai psiholoģiska vardarbība izvarošanas sekas apstākļi, kādos cietusī nonākusi nesamaņas stāvoklī kā notikusi nesamaņas stāvokļa izmantošana

50. III. PRASĪJUMI MANTAS PRETTIESĪGU BOJĀJUMU DĒĻ