ES Struktūrfondi Dace Grūberte, Finanšu ministrija ES fondu departaments

1. ES Struktūrfondi Dace Grūberte, Finanšu ministrija ES fondu departaments

2. ES struktūrfondi • ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds • Plānošanas dokumenti • Latvijai pieejamais finansējums • Attīstības plāns • ES Struktūrfondu institucionālā struktūra

3. Eiropas Savienības Struktūrfondi

4. Kohēzijas fonds Kohēzijas fonds ir pirmsiestāšanās instrumenta ISPA turpinājums Mērķis - atbalsts vides aizsardzības un transporta infrastruktūras uzlabošanai un attīstībai. Atbalstu var saņemt ES dalībvalstis, kuru IKP rādītājs uz vienu iedzīvotāju ir zem 90% no vidējā ES rādītāja. Kohēzijas fonda finansējums 384,84 -537, 41 miljoni eiro.

5. Kohēzijas fonds Kohēzijas fondam tiks sagatavotas vides un transporta nozaru stratēģijas, kurās tiks definēti projekti, kas tiks iesniegti apstiprināšanai no Kohēzijas fonda

6. Kohēzijas fonds: potenciālie projekti transporta sektorā

7. Plānošanas dokumenti • Attīstības plāns – Latvijas valdības stratēģija un prioritātes 2004. – 2006.gadam nolūkā veicināt sociāli ekonomisko apstākļu izlīdzināšanu, izmantojot ES struktūrfondu finansējumu - projekts Vienotajam programmdokumentam, uz kā pamata tiks piešķirts ES finansējums un kuru vienpusēji apstiprinās Eiropas Komisija. • Programmas papildinājums - apraksta prioritāšu ieviešanu pasākumu līmenī

8. ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds Latvijā 2004. – 2006.gadā * izteikts 2003.gada cenās

9. Finansējums Kopienas iniciatīvu ietvaros • Papildus struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansējumam - 13,5 miljoni eiro tiks īstenoti Eiropas Kopienas iniciatīvas INTERREG ietvaros - 7,1 miljoni eiro tiks novirzīti Eiropas Kopienas iniciatīvai EQUAL

10. Attīstības Plāna (AP) projekts: Prioritātes 1. Prioritāte: Līdzsvarotas attīstības veicināšana (30%) 2. Prioritāte: Uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšana (30%) 3. Prioritāte: Cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana(21%) 4. Prioritāte: Lauksaimniecības un lauku attīstības veicināšana (15%) 5. Prioritāte: Ilgtspējīgas zivsaimniecības attīstības veicināšana (4%) 6. Prioritāte: Tehniskā palīdzība (15 miljoni eiro)

11. AP projekts:Prioritātes 1. Prioritāte:Līdzsvarotas attīstības veicināšana (30%) • Pasākums: “Kapacitātes celšana reģionālās attīstības  plānošanā” • Pasākums: “Vides un infrastruktūras kvalitātes uzlabošana” • Pasākums: “Pieejamības un transporta sistēmas attīstība” • Pasākums: “Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju attīstība” • Pasākums: “Veselības un izglītības infrastruktūras attīstība”

12. AP projekts: Prioritātes • 2. Prioritāte: Uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšana(30%) • Pasākums: “Pasākumi pielietojamo pētījumu, inovāciju un tehnoloģiju pārneses veicināšanai uzņēmumos” • Pasākums: “Uzņēmējdarbību veicinošas infrastruktūras attīstība” • Pasākums: “Atbalsts uzņēmumu konkurētspējas palielināšanai” • Pasākums: “Finansējuma pieejamības uzlabošana uzņēmējdarbībai”

13. AP projekts: Prioritātes • 3. Prioritāte: Cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana(21%) • Pasākums: “Nodarbinātības veicināšana” • Pasākums: “Izglītības un tālākizglītības attīstība” • Pasākums: “Sociālās izstumtības apkarošana”

14. AP projekts: Prioritātes • 4. Prioritāte: Lauksaimniecības un lauku attīstības veicināšana (15%) Pasākums: “Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos” • Pasākums: “Atbalsts jaunajiem zemniekiem” • Pasākums: “Lauksaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana” • Pasākums: “Zemes uzlabošana” • Pasākums: “Lauku ainavas saglabāšana” • Pasākums: “Lauku ekonomikas dažādošana” • Pasākums: “Ilgtspējīgas mežsaimniecības attīstība” • Pasākums: “Vietējās kapacitātes attīstīšana, atbalstot ilgtspējīgas lauku kopienas (LEADER+ veida pasākums) • Pasākums: “Apmācības” • Pasākums: “Konsultācijas” • Pasākums: “Apmežošana”

15. AP projekts: Prioritātes • 5. Prioritāte: Ilgtspējīgas zivsaimniecības attīstības veicināšana (4%) • Pasākums: “Zvejas intensitātes sabalansēšana” • Pasākums: “Flotes atjaunošana un zvejas kuģu modernizēšana” • Pasākums: “Zvejas un akvakultūras produktu apstrādes un mārketinga uzlabošana” • Pasākums: “Akvakultūras attīstība” • Pasākums: “Zvejas ostu aprīkojums” • Pasākums: “Neliela apjoma piekrastes zveja” • Pasākums: “Sociālekonomiskie pasākumi” • Pasākums: “Jaunu noieta tirgu apgūšana un veicināšana” • Pasākums: “Atbalsts tirgus dalībniekiem un ražotāju organizācijām”

16. AP projekts: tālākā rīcība • Sarunas ar Eiropas Komisiju 3 “raundos”: • 9.-10.septembrī • 6.-10.oktobrī • 3-.7. novembrī • Pēc sarunu pabeigšanas novembra vidū EK dos Latvijas administrācijai laiku līdz decembra beigām sagatavot VPD teksta gala redakciju un iesniegt to apstiprināšanai valdībā

17. Institucionālā struktūra Eiropas Savienības Struktūrfondu vadībā* • Uzraudzības • komiteja Vadošā iestāde Finanšu ministrija Maksājumu iestāde Valsts kase • Nozaru ministrijas • Ekonomikas, Satiksmes, Veselības, Izglītības • un Zinātnes, Ekonomikas, Labklājības , Vides, Kultūras, Reģionālās attīstības • un pašvaldību lietu ministrija Vadības komitejas • Starpniekinstitūcijas • Nodarbinātības valsts dienests (ESF) • Profesionālās izglītības attīstības programmu aģentūra (ESF) • Centrālā finanšu un kontraktu vienība (ERAF) • Lauku atbalsta dienests (ELVGF un ZVFI) Palīdzības saņēmēji (valsts institūcijas, pašvaldības, valsts un pašvaldību uzņēmumi un aģentūras, uzņēmumi un uzņēmumu apvienības, individuālie uzņēmēji, fiziskas personas, arodbiedrības, nevalstiskās organizācijas u.c.)

18. Institucionālā struktūra Eiropas Savienības Struktūrfondu vadībā Palīdzības saņēmēji (valsts institūcijas, pašvaldības, valsts un pašvaldību uzņēmumi un aģentūras, uzņēmumi un uzņēmumu apvienības, individuālie uzņēmēji, fiziskas personas, arodbiedrības, nevalstiskās organizācijas u.c.) • sagatavo projektu pieteikumu un iesniedz toattiecīgā fonda Starpniekinstitūcijā vai tās reģionālajā institūcijā • slēdz līgumu ar Starpniekinstitūciju par projektu īstenošanu • nepieciešamības gadījumā veic iepirkuma procedūras • nodrošina projektu īstenošanu, tajā skaitā slēdz līgumu ar darbu izpildītājiem • nodrošina, ka veikto darbu progress notiek saskaņā ar līgumos noteiktajām finanšu un tehniskajām specifikācijām • pārbauda un apstiprina piegādes un rēķinus • nodrošina atbilstošu grāmatvedības uzskaites sistēmu, kur nepieciešams • vāc datus par projektu īstenošanas progresu un par to sniedz pārskatu Starpniekinstitūcijai

19. Institucionālā struktūra Eiropas Savienības Struktūrfondu vadībā 4 Vadības komitejas – attiecīgi katram struktūrfondam (pārstāvji no Partnerinstitūcijām, Starpniekinstitūcijām, tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādēm, sociālajiem partneriem, reģionālās attīstības padomēm, Latvijas Pašvaldību savienības) Vispārīgais uzdevums: regulāri uzraudzīt prioritāšu un pasākumu ieviešanu katra konkrēta struktūrfonda līmenī • izskata projektu atlases kritērijusattiecīgā fonda gadījumā pirms to apstiprināšanas Uzraudzības komitejā • izskata Vadošās iestādes sagatavotos Eiropas Komisijai iesniedzamos nepieciešamos pārskatus un ziņojumus par programmdokumenta īstenošanas progresu • nodrošina attiecīgā fonda ietvaros īstenojamo prioritāšu un pasākumu ieviešanas uzraudzību kopumā atbilstoši programmdokumentā noteiktajām prioritātēm un sasniedzamajiem mērķiem

20. Institucionālā struktūra Eiropas Savienības Struktūrfondu vadībā Paredzētie projektu tipi Nacionālie projekti – nozaru ministrijas izstrādāts projektu saraksts /nav konkursa/, palīdzības saņēmēji pamatā ir valsts un pašvaldības Projekti, kas tiek atlasīti atklāta konkursa gadījumā – nozaru ministrijas atbilstoši AP pasākumiem organizē projektu izvērtēšanu, palīdzības saņēmēji var būt valsts, pašvaldības un privātie Grantu shēmas – palīdzības saņēmējs ir noteikta institūcija /piemēram, Latvijas Attīstības aģentūra/, kas noteiktās atbalsta shēmas ietvaros piešķir finansējumu tiešajam labuma saņēmējam /piemēram, uzņēmējam/

21. Institucionālā struktūra Eiropas Savienības Struktūrfondu vadībā Vadības posmi • Programmēšana • Projektu sagatavošana un apstiprināšana • Projektu īstenošana • Maksājumu plūsma • Atskaitīšanās un uzraudzība

22. Institucionālā struktūra Eiropas Savienības Struktūrfondu vadībā Svarīgi ieviešanas aspekti • Palīdzības saņēmējs vispirms īsteno projektu no saviem līdzekļiem, un pēc atbilstošu izdevumus apstiprinošu dokumentu iesniegšanas tiek atmaksāti līdzekļi (SAPARD modelis) • Palīdzības saņēmējam ir jābūt atbilstošai uzskaites sistēmai, lai varētu pamatot un apliecināt veikto izdevumu pamatotību • Projektu īstenošanā ir pielietojamas nacionālā iepirkuma procedūras

23. Institucionālā struktūra Eiropas Savienības Struktūrfondu vadībā Paveiktais, gatavojoties darbam ar struktūrfondiem • Finanšu ministrija ir noteikusiprasībasstruktūrfondu vadības, kontroles un uzraudzības sistēmā iesaistītajām institūcijām • Finanšu ministrija ir izstrādājusi veicamo uzdevumu plānu attiecībā uz visām iesaistītajām institūcijām – Maksājumu iestādi, Nozaru ministrijām unStarpniekinstitūcijām (Plānānoteikti konkrēti veicamie uzdevumi, lai attiecīgajās institūcijās nodrošinātu Vienotā programmdokumenta ieviešanas, struktūrfondu vadības, kontroles, uzraudzības un novērtēšanas sistēmasizveidi.)

24. Institucionālā struktūra Eiropas Savienības Struktūrfondu vadībā Veicamie uzdevumi • 2003.gada 2. septembris – apstiprināts Ministru kabineta noteikumu projekts un rīkojuma projekts par ES struktūrfondu institucionālās sistēmas izveidi • Septembris, 2003 – Vadošā iestāde izstrādājusi principus, kas ievērojami attiecībā uz līgumiskajām attiecībām, informācijas uzkrāšanu un atskaitīšanās sistēmu, pārbaužu izlases kārtā un pārbaužu uz vietasveikšanu • Decembris, 2003 – katrā attiecīgajā institucionālajā līmenī izstrādātas detālas procedūras, instrukcijas un rokasgrāmatas, kas aptver visu vadības, kontroles, uzraudzības un novērtēšanas sistēmas darbību • Līdz 2003.gada beigām pabeigtas sarunas ar Eiropas Komisiju par Attīstības plānu (sarunu process tiks uzsākts šī gada septembrī)

25. Institucionālā struktūra Eiropas Savienības Struktūrfondu vadībā Veicamie uzdevumi • Uzdevumi, kas ietverti Ministru kabineta rīkojuma projektā par veicamajiem uzdevumiem Eiropas Savienības struktūrfondu vadības, uzraudzības, kontroles un novērtēšanas sistēmas ieviešanai. • Finanšu ministrija • izstrādā vadlīnijas struktūrfondu finansējuma plānošanai likumā par valsts budžetu • Līdz 2004.gada 1.janvārim izveido struktūrfondu vadības komitejas, bet līdz 1.maijam Uzraudzības komiteju. • Nozaru ministrijas • Līdz 1.oktobrim izstrādā finansējamo projektu pieteikumu atlases kritērijus • Līdz 1 decembrim nosaka nacionālo programmu ietvaros finansējamos nacionālos projektu ERAF un ESF • Līdz 1.oktobrim nosaka kārtību projektu pieteikumu virzībai • Starpniekinstitūcijās • Līdz 1.decembrim sagatavo līguma paraugus ar palīdzības saņēmējiem; • Līdz 1.decembrim nosaka prasības, kādas palīdzības saņēmējs ievēro uzraudzībā pār projekta īstenošanu

26. Paldies par Jūsu uzmanību!