90 likes | 216 Views
Jauniešu bezdarbs un saistītas problēmas Latvijā un Eiropā Rīga 2013.g. 13. decembris Mihails Hazans. Jauniešu %, kas nemācās un nestrādā ( NEET rate ), 2008q4-2012q4. Darba meklētāju un ekonomiski neaktīvo īpatsvars jauniešu un pieaugušo vidū, 2011.
E N D
Jauniešu bezdarbs un saistītas problēmas Latvijā un EiropāRīga 2013.g. 13. decembrisMihails Hazans
Jauniešu %, kas nemācās un nestrādā (NEET rate), 2008q4-2012q4
Darba meklētāju un ekonomiski neaktīvo īpatsvars jauniešu un pieaugušo vidū, 2011
Jauniešu un 25-29 gadu veco iedzīvotāju %, kas nestrādā un nemācās (NEET), sadalījumā pēc vēlēšanās strādāt. 2012
Jauniešu un 25-29 gadu veco iedzīvotāju %, kas nestrādā un nemācās (NEET), sadalījumā pēc izglītības līmeņa. 2012
Jauniešu (15-24) bezdarba līmenis (% no ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem) atkarībā no izglītības līmeņa (2009.-2012. gg.)
Galvenie atzinumi - 1 • Pēdējie pieejamie dati (2012q4) liecina, ka to jauniešu īpatsvars, kas nestrādā, nestudē un neapgūst arodu (NEET rate) Latvijā ir atgriezies pirmskrīzes līmenī (12.5%) un ir zemāks nekā ES vidējais. • Protams, daļēji to izskaidro intensīvā jauniešu emigrācija. Turklāt NEET līmenis Latvijā ir augstāks nekā Slovēnijā (10%), Lietuvā un Igaunijā (starp 10% un 12%), nerunājot par Austriju, Vāciju (6% līdz 8%) un Nīderlandi (4%). Interesanti atzīmēt, ka Slovēnijā (10%), Lietuvā un Igaunijā NEET līmenis ir ievērojami augstāks nekā pirms krīzes. • Vairākumā ES valstu (kā arī vidēji ES) darba meklētāju īpatsvars 15-24 gadu veco jauniešu vidū ir krietni augstāks, nekā pieaugušo (25-64 g. v.) vidū. Latvija ir viens no izņēmumiem – tāpat kā Slovēnija, Igaunija, Lietuva un Bulgārija.
Galvenie atzinumi - 2 • Gan Latvijā, gan citās ES valstīs NEET līmenis pusaudžu vidū ir krietni zemāks nekā 20-24 gadu veco jauniešu vidū, savukārt vecumgrupās 20-24 gadi un 25-29 gadi tas ir gandrīz vienāds • Gan Latvijā, gan citās ES valstīs lielākā daļa (Latvijā – vairāk nekā 75%) NEET jauniešu vecumā 20-24 un 25-29 gadi gribētu strādāt • Neskatoties uz to, ka vislielākās grūtības darba tirgū ir jauniešiem ar zemo izglītību, lielākai daļai no NEET jauniešiem ir vismaz vidējā izglītība (izņēmums – Spānija); tas ir tāpēc, ka vairākumā Eiropas valstu jauniešu ar zemo izglītību īpatsvars vispār ir zems.