Par lietišķās mākslas un amatniecības prasmju apguvi mūsdienu izglītības sistēmā

1. Par lietišķās mākslas un amatniecības prasmju apguvi mūsdienu izglītības sistēmā Izglītības un zinātnes ministrija Agra Bērziņa Valsts izglītības satura centra direktora vietniece 2011.gada 17.janvāris

2. Latvijas amatniecības darinājumiem ir unikalitātes un vienreizīguma zīmols: - jostas, tautas tērpi, brunči, galdauti, dvieļi, zeķes, cimdi, kuru rakstos tiek ievadītas zīmes un simboli. • koka guļbūves ēkas ar meldru jumtiem, podnieku darinājumi, dzintara izstrādājumi, sudraba un metāla kalumi, veidojot rotas lietas, svečturus, baznīcas interjera priekšmetus, sētas, žogus, vārtus. Mūsu amatnieku darinājumi lieliski iekļaujas visizmeklētākajā interjerā. Amatniecība sekmē tautas identitātes nodrošināšanu un pastāvēšanu .

3. Latvijas izglītības sistēmā lietišķās mākslas un amatniecības prasmju apguves iespējas tiek nodrošinātas visos izglītības veidos:- vispārējā izglītībā;- profesionālajā izglītībā;- augstākajā izglītībā; - interešu izglītībā..

4. Par vispārējo izglītību:Lietišķās mākslas un amatniecības pamata prasmju apguve tiek nodrošināta vispārizglītojošajā skolā mācību priekšmetos „Mājturība un tehnoloģijas” un „Vizuālā māksla”;Mācību priekšmets „Mājturība un tehnoloģijas” ir obligāts mācību priekšmets no 1. līdz 9.klasei (7.–16.g.vec.):Mācību priekšmeta „Mājturība un tehnoloģijas” mācību saturā ir iestrādātas pamatprasības, kas nodrošina šo zināšanu un prasmju apguvi, piemēram, - beidzot 6.klasi skolēni prot veikt vienkāršākas tradicionālo tekstiltehniku – tamborēšanas, adīšanas, izšūšanas – un citu tehnoloģiju operācijas vai spēj veikt cieto materiālu mehāniskās apstrādes operācijas – zāģēšanu, kalšanu, metāla stiepļu locīšanu, dažādu materiālu urbšanu – un citu tehnoloģiju operācijas, vai arī iepazīst un analizē etnogrāfisko materiālu un saskata iespēju etnogrāfijas radošā izmantošanā mūsdienīgos izstrādājumos;- beidzot 9.klasi skolēni saskata materiālās un garīgās kultūras vienotību, iepazīstot etnogrāfiju, amatniecību, lietišķo mākslu un apgūst citas ar tradicionālo lietišķo mākslu saistītas zināšanas un prasmes.

5. Par vispārējo izglītībuViena no veiksmīgākajām darba formām, kurā var novērot talantīgu skolēnu lietišķās mākslas vai amatniecības prasmju pilnveidi ir mācību olimpiādes, kas mājturībā un tehnoloģijās ir notikušas jau 17 reizes, bet vizuālajā mākslā jau 48 reizes. Arī samazināta finansiāla budžeta apstākļos valstī šī tradīcija neapsīkst, bez finansiāla atbalsta pedagogu profesionālās nozares arodbiedrības turpina veidot atklāto olimpiāžu organizēšanu, jo gan skolotāji, gan skolēni ir ieinteresēti apzināt un salīdzināt sava darba augļus, ko ir ieguvuši mācību stundās, ar citu novadu skolēniem.

6. Par profesionālo izglītībuAr amatniecības tehnoloģijām saistītas profesionālās kvalifikācijas ir iespējams iegūt Latvijas profesionālās izglītības iestādēs.Piemēram: - dekoratīvo formu veidotājs, pinējs, ādas priekšmetu izgatavotājs, koka rotaļlietu izgatavotājs – Rīgas Amatniecības vidusskolā, Latvijas Amatniecības kameras Amatu apmācības skolā.- metālmākslas izstrādājumu modelētājs, mākslas metālkalumu modelētājs, stila mēbeļu modelētājs, ādas izstrādājumu modelētājs – Rīgas Amatniecības vidusskolā.- tekstila izstrādājumu modelētājs – Rīgas Amatniecības vidusskolā, Ogres Amatniecības vidusskolā.- guļbūves ēku celtnieks – Ērgļu arodvidusskolā.

7. Par profesionālo izglītībuKatra profesionālās izglītības iestādē iegūstamā profesionālā kvalifikācija ir saistīta ar amatniecību, piemēram, galdnieks un mēbeļu galdnieks, krāšņu podnieks, pavārs, konditors, frizieris, drēbnieks, florists, fotogrāfs, namdaris un daudzas citas.Profesionālās izglītības iestādes audzēknim, kārtojot profesionālās kvalifikācijas eksāmenu profesionālās kvalifikācijas ieguvei, vienlaicīgi ir iespēja pieteikties Latvijas Amatniecības kamerā un kārtot eksāmenu Latvijas Amatniecības kameras Zeļļa diploma ieguvei.Turpmāk atbilstoši iegūtajai pieredzei zellim ir iespēja iegūt Latvijas Amatniecības kameras Meistara diplomu.Latvijas Amatniecības kameras Zeļļa vai Meistara diploms ir papildus apliecinājums speciālista profesionalitātei un konkurētspējai.Lielākajai daļai profesionālās izglītības iestāžu praktisko mācību skolotājiem ir Latvijas Amatniecības kameras meistara diploms.

8. Par augstāko izglītībuVairākas Latvijas augstākās izglītības iestādes piedāvā izglītības programmas, kas saistītas ar tradicionālo amata prasmju apguvi un profesionālās izglītības skolotāju sagatavošanu:Latvijas UniversitāteMājsaimniecības un mājturības skolotājsSkolotājsLatvijas Lauksaimniecības universitāteMājas vide un vizuālā māksla izglītībāMājas vide un informātika izglītībāDaugavpils UniversitāteMājturības skolotājsProfesionālās izglītības skolotājsLiepājas UniversitāteProfesionālās izglītības skolotājsRēzeknes augstskolaProfesionālās izglītības skolotājsSkolotājsRīgas Celtniecības koledžaRestaurācija

9. Par interešu izglītību Interešu izglītības programmās lietišķajā mākslā 2009./2010.mācību gadā darbojās 601 kolektīvs ar 10 004 dalībniekiem. Tradicionālās amatniecības prasmes apgūst keramikas, kokapstrādes, aušanas, rokdarbu, metālapstrādes (piem. – rotu kalšanas) u.c. pulciņos.

10. Amatniecību sekmējoši pasākumi tika iekļauti X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku programmā:1) Bērnu un jauniešu vizuālās un lietišķās mākslas konkurss „Ar vilciņuRīgā braucu...” ( 2008./2009.gads) tika organizēts, lai aktivizētu izglītības iestāžu vizuālās un lietišķās mākslas pulciņu darbu, gatavojoties X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Konkursa gaitā audzēkņi tika rosināti pētīt senās rotaļlietas, to nosaukumus, formas, krāsas un rotājumus, cenšoties atrast savam novadam raksturīgo un meklējot jaunas, oriģinālas idejas, īpašu uzmanību veltot vilciņam kā X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku simbolam. Projekta gaitā izveidojās veiksmīga sadarbība ar Latvijas etnogrāfisko brīvdabas muzeju un tā amatniekiem un īpaši ar rotaļlietu meistaru Aldoni Baldiņu. Projekta noslēgums notika muzeja tradicionālās Spēļu dienas ietvaros, kur bērni gan demonstrēja savas radošās darbnīcas, gan vēroja un piedalījās muzeja amatnieku meistardarbnīcās.

11. Amatniecību sekmējoši pasākumi tika iekļauti X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku programmā:2) X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku ietvaros tika organizēts vizuālās un lietišķās mākslas konkurss „Ritmu spēles”. Konkursa dalībnieki pētīja līniju, krāsu, rakstu ritmu sakārtojumu tautas tērpos, lietišķās mākslas priekšmetos apkārtējā vidē, cenšoties atrast savam novadam raksturīgo, meklējot jaunas un oriģinālas idejas. Konkursā piedalījās 2 534 dalībnieki ar 1229 darbiem. Konkurss vainagojās ar grandiozu izstādi Rīgas Kongresu namā, kurā bija apskatāmi vairāk nekā 600 konkursa laureātu darbu no visas Latvijas. Viena trešā daļa no tiem bija lietišķās mākslas pulciņu audzēkņu darbi.

12. Amatniecību sekmējoši pasākumi tika iekļauti X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku programmā:3) Tērpu kolekcijas konkursā „Tērpies „zaļāk!” tika veidotas ne vien aktualizējot vides tēmu, bet arī pētot tautas tērpus, to valkāšanas tradīcijas un iespējas šos motīvus izmantot mūsdienu jauniešiem aktuālā apģērbā.

13. Amatniecību sekmējoši pasākumi tika iekļauti X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku programmā:4) Svētku laikā Vērmanes dārzā veidojās veiksmīga sadarbība ar biedrību „Latviešu tautas mākslas savienība”, ar tautas mākslas meistariem, kuri savas prasmes demonstrēja, kā arī ļāva izmēģināt Vērmanes dārza apmeklētājiem – gan svētku dalībniekiem, gan viesiem.

14. Kopējā sadarbībā sekmēsim amatniecības tradīciju saglabāšanu un to pielietošanu mūsdienu straujajā tehnoloģiju attīstības laikmetā, nodrošinot latviešu tautas identitātes saglabāšanu.Paldies!