Cietušo statuss kriminālprocesa ietvaros

1. Cietušo statuss kriminālprocesa ietvaros Uzlabojot cietušo tiesību aizsardzību: pieeja juridiskai palīdzībai Projekts tiek īstenots ar Eiropas Komisijas atbalstu

2. Satura saraksts: Ievads Juridiskā palīdzība cietušajiem Cietušā un likumpārkāpēja izlīguma iespējas Cietušais kriminālprocesa ietvaros Cietušo tiesības izmeklēšanas laikā Cietušo tiesības pārējo kriminālprocesa stadiju laikā Cietušo piedalīšanās izmeklēšanas darbībās Regulējums, kas attiecas uz īpaši mazaizsargātām cietušo grupām Kompensācijas cietušajiem Kriminālprocesa izmaksas

3. I. Ievads

4. Vai Jūs esat cietušais? Priekšnoteikumi, lai persona tiktu atzīta par cietušo, minēti Kriminālprocesa likuma 95.pantā: (1) Cietušais kriminālprocesā var būt fiziskā vai juridiskā persona, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, proti, morāls aizskārums, fiziskas ciešanas vai mantisks zaudējums. (2) Par cietušo kriminālprocesā nevar būt persona, kurai morāls aizskārums nodarīts kā noteiktas sabiedrības grupas vai daļas pārstāvim. (3) Ja persona mirusi, cietušais kriminālprocesā var būt pārdzīvojušais laulātais, kāds no mirušā augšupejošiem vai lejupejošiem radiniekiem, adoptētājs, pirmās pakāpes sānu līnijas radinieks.

5. Kā tiek iegūts cietušā statuss kriminālprocesā? Lai iegūtu cietušā statusu kriminālprocesā, ir nepieciešams procesa virzītāja lēmums: Personu par cietušo atzīst izmeklētājs, prokurors vai izmeklēšanas grupas dalībnieks ar savu lēmumu, ko var uzrakstīt arī rezolūcijas veidā. (2) Procesa virzītājs savlaicīgi informē personu par tās tiesībām tikt atzītai par cietušo kriminālprocesā. (3) Personu par cietušo var atzīt tikai ar pašas vai tās pārstāvja rakstveida piekrišanu. Persona, kura nevēlas būt par cietušo, iegūst liecinieka statusu. (4) Tiesa var atzīt personu par cietušo krimināllietas iztiesāšanā līdz tiesas izmeklēšanas sākumam pirmās instances tiesā, ja tiesai pieteikts šāds lūgums. Tiesas lēmumu ieraksta protokolā, un tas nav pārsūdzams.

6. Noziedzīgos nodarījumos cietušo aizsardzība – vispārīgs regulējums I Cietušā tiesību vispārīgi principi noteikti KPL 97.pantā: (1) Cietušais, ņemot vērā viņam nodarīto morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantiskā zaudējuma apmērus, piesaka šā kaitējuma apmēru un izmanto savas procesuālās tiesības morālas un materiālas kompensācijas gūšanai. (2) KPL noteiktās tiesības (98., 99., 100. un 101.pants) cietušais var īstenot tikai tajā kriminālprocesa daļā, kura tieši attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, ar kuru viņam nodarīts kaitējums. (3) Visās kriminālprocesa stadijās un visos tā veidos cietušajam ir tiesības piedalīties kriminālprocesā, lietojot valodu, kuru viņš prot, ja nepieciešams, bez atlīdzības izmantojot tulka palīdzību, kā arī tiesības neliecināt pret sevi un saviem tuviniekiem.

7. Noziedzīgos nodarījumos cietušo aizsardzība – vispārīgs regulējums II (4) Cietušais — fiziskā persona savas tiesības var īstenot pats vai ar pārstāvja starpniecību. (5) Cietušā — juridiskās personas tiesības īsteno tās pārstāvis. (6) Cietušais vai viņa pārstāvis tiesību īstenošanas nodrošināšanai var uzaicināt zvērinātu advokātu, zvērināta advokāta palīgu vai advokātu, kas savu kvalifikāciju ieguvis ārpus Latvijas (ja šis advokāts atbilst KPL 79.panta 2.daļā noteiktajam) juridiskas palīdzības sniegšanai. (7) Cietušais savas tiesības īsteno brīvprātīgi un paša izraudzītajā apjomā. Tiesību neizmantošana nekavē procesa norisi. (8) Cietušais visās procesa stadijās un visos tā veidos var izlīgt ar personu, kura radījusi viņam kaitējumu. Likumā paredzētajos gadījumos izlīgums ir pamats kriminālprocesa izbeigšanai. (9) Bez cietušā piekrišanas nedrīkst publiskot plašsaziņas līdzekļos procesuālo darbību laikā ar foto, video vai cita veida tehniskiem līdzekļiem fiksētu viņa attēlu, ja vien tas nav nepieciešams noziedzīgā nodarījuma atklāšanai.

8. Cietušā statusa būtība kriminālprocesa ietvaros Cietušajam kriminālprocesā būtu jābūt uzmanības centrā, maksimāli valstij iestājoties par cietušā cieņas un pamattiesību aizsardzību. Kriminālprocesā ne tikai sodam jābūt humānam, bet arī valsts un tās pārstāvju attieksmei pret cietušo jābūt cilvēcīgai. Pretējā gadījumā nav iespējams kriminālprocesā sasniegt taisnīgumu. Kriminālprocesa laikā cietušajam ir tiesības prasīt cieņas pilnu attieksmi pret sevi.

9. Kur Jūs varat saņemt palīdzību? Valsts policija - http://www.vp.gov.lv/ Čiekurkalna 1. līnija 1, k – 4, LV – 1026 Telefona numurs: +37167075212, fakss: +371 67075053, e-pasts: kanc@vp.gov.lv. Ģenerālprokuratūra - http://prokuratura.gov.lv Kalpaka bulvāris 6, Riga, LV-1801 Telefona numurs: +371 67044400, fakss: +371 67044449 gen@lrp.gov.lv Juridiskās palīdzības administrācija - http://www.jpa.gov.lv/ Pilslaukums 4, Riga, LV-1050 Telefona numurs: +371 67514200, fakss: +371 67514209 jpa@jpa.gov.lv

10. Kur Jūs varat saņemt palīdzību? Biedrība “Patvērums „Drošā māja”” - http://www.patverums-dm.lv/ Lāčplēša iela 29 - 3, Rīga, LV-1011 Telefona numurs: +371 67898343, fakss: +371 28612120, e-pasts: drosa.maja@apollo.lv Biedrība „Resursu centrs sievietēm „Marta”” - http://marta.lv/ Matīsa iela 49 – 3, Rīga, LV-1009 Telefona numurs: ++371 6 7222922, fakss: +371 67378538 e-pasts: centrs@marta.lv Biedrība „Krīžu un konsultāciju centrs „Skalbes” – www.skalbes.lv Kungu iela 34, Rīga, LV – 1050 Telefona numurs: +371 6 7222922 skalbes@skalbes.lv

11. Kādi ir būtiskākie normatīvie akti, kas attiecas uz noziedzīgos nodarījumos cietušajiem? Latvijas Republikas Satversme (sevišķi – 8.nodaļa) http://likumi.lv/doc.php?id=57980 Kriminālprocesa likums (sevišķi – 6.nodaļa) http://likumi.lv/doc.php?id=107820 Par valsts kompensāciju cietušajiem http://likumi.lv/doc.php?id=136683 Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums http://likumi.lv/doc.php?id=104831

12. Kādi ir būtiskākie normatīvie akti, kas attiecas uz noziedzīgos nodarījumos cietušajiem? Ministru kabineta 04.10.2005. noteikumi Nr.754 “Noteikumi par kriminālprocesuālo izdevumu atlīdzināšanas kārtību un apmēru” http://likumi.lv/doc.php?id=118719 Ministru kabineta 04.12.2007. noteikumi Nr.825 “Kārtība, kādā Valsts probācijas dienests organizē un vada izlīgumu ar starpnieka palīdzību” http://likumi.lv/doc.php?id=167543

13. II. Juridiskā palīdzība

14. Kādos gadījumos un kur Jūs varat saņemt bezmaksas juridisku palīdzību? Kriminālprocesa ietvaros Uz bezmaksas juridisku palīdzību kriminālprocesa ietvaros var pretendēt nepilngadīga cietušā pārstāvis, kā arī cietušais – pilngadīga persona, kas ir trūcīga vai maznodrošināta. Lai palīdzību saņemtu, jāvēršas pie pie procesa virzītājaar lūgumu uzaicināt pārstāvi - advokātu cietušā tiesību un interešu aizsardzībai kriminālprocesā.

15. Kādos gadījumos un kur Jūs varat saņemt bezmaksas juridisku palīdzību? Civilprocesa ietvaros I Par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nodrošināšanu civillietās (piemēram, ja tā nepieciešama kaitējuma piedziņai) atbildīgā iestāde ir Juridiskās palīdzības administrācija (JPA). Ir sekojoši priekšnoteikumi valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanai civillietās: (1) Persona ir ieguvusi maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu. (2) Persona pēkšņi nonākusi tādā situācijā un materiālajā stāvoklī, kas tai liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību (stihisku nelaimju, nepārvaramas varas vai citu no personas neatkarīgu apstākļu dēļ), (3) Persona atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā.

16. Kādos gadījumos un kur Jūs varat saņemt bezmaksas juridisku palīdzību? Civilprocesa ietvaros II Atbilstot minētajiem kritērijiem, Jums jārīkojas sekojoši: Aizpildiet JPA mājas lapā pieejamo veidlapu (http://www.jpa.gov.lv/valsts-nodrosinatas-juridiskas-palidzibas-veidlapas); Pievienojiet izziņu/apliecinošu dokumentu par atbilstību norādītajiem priekšnoteikumiem un iesniedziet dokumentus JPA: atnesot tos personīgi vai nosūtot pa pastu uz JPA, Pils laukumā 4, Rīgā. nosūtot uz e-pastu jpa@jpa.gov.lv, izmantojot drošu elektronisko parakstu ar laika zīmogu. Jautājumu gadījumā Jums ir iespēja sazināties ar JPA pa bezmaksas informatīvo telefona numuru 80001801 vai, ieskatoties mājas lapā www.jpa.gov.lv sadaļā „Pakalpojumi”.

17. Kādos gadījumos un kur Jūs varat saņemt bezmaksas juridisku palīdzību? Administratīvā procesa ietvaros Šobrīd cietušajiem nav paredzēta iespēja saņemt bezmaksas juridisku palīdzību tieši administratīvā procesa ietvaros. Ja esat atzīts par cietušo kriminālprocesa ietvaros, Jūs varat kļūt par administratīvā procesa dalībnieku, pārsūdzot kādu iestādes lēmumu (piemēram, gadījumā, ja Jūs neapmierina lēmums par valsts kompensācijas piešķiršanu/nepiešķiršanu vai lēmums par procesuālo izdevumu atlīdzināšanu).

18. Kas var būt Jūsu pārstāvis? Ja esat pilngadīga persona: Jūs varat pilnvarot jebkuru citu pilngadīgu fizisku personu būt par Jūsu pārstāvi kriminālprocesa ietvaros (tam būs nepieciešama notariāla pilnvara). Vienīgais ierobežojums – Jūsu pārstāvis nevar būt personai, kurai nodibināta aizgādnība. Ja Jūs vēlaties pilnvarojumu izteikt mutvārdos, procesa virzītājs to noformē rakstveidā. Šo pilnvaru parakstāt Jūs un pārstāvis, bet procesa virzītājs apliecina pušu parakstus. Tiesas sēdē mutvārdos doto pilnvarojumu ieraksta tiesas sēdes protokolā. Advokāta kā pārstāvja tiesības piedalīties kriminālprocesā apliecina orderis.

19. Kas var būt Jūsu pārstāvis? Ja cietušais ir nepilngadīga persona, par pārstāvi var būt: 1) māte, tēvs vai aizbildnis; 2) viens no vecvecākiem, pilngadīgs brālis vai pilngadīga māsa, ja nepilngadīgais dzīvojis kopā ar kādu no viņiem un attiecīgais tuvinieks par nepilngadīgo rūpējies; 3) bērnu tiesību aizsardzības institūcijas pārstāvis; 4) tādas nevalstiskās organizācijas pārstāvis, kura veic bērnu tiesību aizsardzības. Šajā situācijā cietušā tiesības pilnībā pieder viņa pārstāvim un cietušais patstāvīgi tās īstenot nevar, izņemot nepilngadīgā tiesības sniegt liecību un izteikt savu viedokli. Ja ir apgrūtināta vai citādi nav nodrošināta nepilngadīgā tiesību un interešu aizsardzība vai augstāk minētie pārstāvji iesniedz motivētu lūgumu, procesa virzītājs pieņem lēmumu par advokāta kā nepilngadīgās cietušās personas pārstāvja uzaicināšanu. Izņēmuma gadījumā, ja citādi nav iespējams nodrošināt personas tiesību un interešu aizsardzību kriminālprocesā, procesa virzītājs pieņem lēmumu par cietušā — pilngadīgas trūcīgas vai maznodrošinātas personas pārstāvja — advokāta uzaicināšanu. Pārstāvim kriminālprocesā atļauj piedalīties ar procesa virzītāja lēmumu, ko var uzrakstīt arī rezolūcijas veidā

20. Kas var būt Jūsu pārstāvis? Ja cietušais ir persona, kurai ir nodibināta aizgādnība garīga rakstura vai cita veselības traucējuma dēļ, par pārstāvi var būt: 1) tās aizgādnis; 2) māte, tēvs vai aizbildnis; 3) viens no vecvecākiem, pilngadīgs brālis vai pilngadīga māsa, ja nepilngadīgais dzīvojis kopā ar kādu no viņiem un attiecīgais tuvinieks par nepilngadīgo rūpējies; 4) bērnu tiesību aizsardzības institūcijas pārstāvis; 5) tādas nevalstiskās organizācijas pārstāvis, kura veic bērnu tiesību aizsardzības. Šajā situācijā cietušā tiesības pilnībā pieder viņa pārstāvim un cietušais patstāvīgi tās īstenot nevar. Ja ir apgrūtināta vai citādi nav nodrošināta nepilngadīgā tiesību un interešu aizsardzība vai augstāk minētie pārstāvji iesniedz motivētu lūgumu, procesa virzītājs pieņem lēmumu par advokāta kā nepilngadīgās cietušās personas pārstāvja uzaicināšanu. Izņēmuma gadījumā, ja citādi nav iespējams nodrošināt personas tiesību un interešu aizsardzību kriminālprocesā, procesa virzītājs pieņem lēmumu par cietušā — pilngadīgas trūcīgas vai maznodrošinātas personas pārstāvja — advokāta uzaicināšanu. Pārstāvim kriminālprocesā atļauj piedalīties ar procesa virzītāja lēmumu, ko var uzrakstīt arī rezolūcijas veidā.

21. Kas var būt Jūsu pārstāvis? Izlemjot jautājumu par atļauju personai piedalīties kriminālprocesā kā nepilngadīgā vai cietušā, kuram ir nodibināta aizgādnība garīga rakstura vai cita veselības traucējuma dēļ, pārstāvim, procesa virzītājs ievēros KPL norādīto secību (lūdzu, skatīt divus iepriekšējos slaidus), kā arī ņems vērā konkrēto personu iespējas un vēlēšanos patiesi aizsargāt cietušā intereses.

22. Kā Jums var palīdzēt advokāts? Cietušais vai viņa pārstāvis savu tiesību pilnīgai realizācijai var uzaicināt advokātu juridiskās palīdzības sniegšanai visa kriminālprocesa laikā. Minēto tiesību nav advokātam, kas piedalās kā cietušā pārstāvis. Juridiskās palīdzības sniedzējam ir tiesības piedalīties visās procesuālajās darbībās, kuras notiek ar cietušā līdzdalību, un pēc cietušā lūguma pilnīgi vai daļēji izmantot viņa tiesības. Advokāta kā juridiskās palīdzības sniedzēja tiesības piedalīties kriminālprocesā apliecina orderis.

23. Ja Jūs nevarat atļauties maksāt par advokāta pakalpojumiem... Uz bezmaksas juridisku palīdzību kriminālprocesa ietvaros var pretendēt cietušais – pilngadīga persona, kas ir trūcīga vai maznodrošināta, kā arī nepilngadīga cietušā pārstāvis. Lai palīdzību saņemtu, jāvēršas pie pie procesa virzītājaar lūgumu uzaicināt pārstāvi - advokātu cietušā tiesību un interešu aizsardzībai kriminālprocesā.

24. Bezmaksas juridiska palīdzība Ja ir apgrūtināta vai citādi nav nodrošināta nepilngadīgā tiesību un interešu aizsardzība vai tā pārstāvji iesniedz motivētu lūgumu, procesa virzītājs pieņem lēmumu par advokāta kā nepilngadīgās cietušās personas pārstāvja uzaicināšanu. Izņēmuma gadījumā, ja citādi nav iespējams nodrošināt personas tiesību un interešu aizsardzību kriminālprocesā, procesa virzītājs pieņem lēmumu par cietušā — pilngadīgas trūcīgas vai maznodrošinātas personas pārstāvja — advokāta uzaicināšanu. Šajos gadījumos advokātam par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu samaksas apmēru un ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos atlīdzināmos izdevumus, to apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets. Procesa virzītājs lēmumu par nepieciešamību nodrošināt pārstāvi kriminālprocesā paziņo attiecīgās tiesas darbības teritorijas zvērinātu advokātu vecākajam. Zvērinātu advokātu vecākais ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc procesa virzītāja pieprasījuma saņemšanas paziņo procesa virzītājam par konkrētā advokāta piedalīšanos kriminālprocesā. Procesa virzītājs procesuālajās darbībās, kuras veicamas nekavējoties un kurās iesaistīts cietušais, ja nepieciešams, advokātu pārstāvības nodrošināšanai uzaicina atbilstoši attiecīgās tiesas darbības teritorijas zvērinātu advokātu vecākā sastādītajam advokātu dežūru grafikam.

25. Vai pārstāvja / advokāta piedalīšanās kriminālprocesā jebkādā veidā ierobežo Jūsu tiesības? Advokāta piedalīšanās: Advokāts rīkojas Jūsu interesēs, bet kriminālprocesā Jūs neaizvieto. Advokāts Jūsu tiesības izmanto pēc Jūsu lūguma – pilnīgi vai daļēji. Pārstāvja piedalīšanās: Piecpadsmit gadu vecumu sasnieguša nepilngadīgā cietušā pārstāvis izmanto tiesības kopā ar savu pārstāvamo. Persona, kurai ir nodibināta aizgādnība garīga rakstura vai cita veselības traucējuma dēļ vai persona, kas jaunāka par piecpadsmit gadiem – tiesības pilnībā pieder pārstāvim un pastāvīgi tās īstenot nevar.

26. Ko darīt, ja vēlaties mainīt advokātu? Visa kriminālprocesa laikā cietušajam ir tiesības mainīt advokātu. Ja cietušajam piešķirts valsts apmaksāts advokāts, tad ar motivētu lūgumu jāvēršas pie procesa virzītāja. Ja pastāvēs objektīvi iemesli, piem., nekvalitatīva juridiskās palīdzības sniegšana vai ētikas pārkāpumi, advokāts var tikt nomainīts.

27. III. Cietušā un likumpārkāpēja izlīguma iespējas

28. Ja Jūs piekrītat izlīgumam ar likumpārkāpēju – kā to īstenot? Atbilstoši KPL 97.pantā norādītajiem principiem, visās kriminālprocesa stadijās un visos tā veidos Jums ir tiesības izlīgt ar personu, kas radījusi kaitējumu. KPL 381.pants nosaka, ka izlīgumu kriminālprocesā var īstenot pats procesa virzītājs, Valsts probācijas dienests, kā arī puses var iesniegt procesa virzītājam notariāli apliecinātu izlīgumu.

29. Izlīguma iespējas Procesa virzītājs, konstatējot, ka kriminālprocesā ir iespējams izlīgums un ir lietderīgi iesaistīt starpnieku, par to var informēt Valsts probācijas dienestu, bet, ja kaitējumu Jums nodarījis nepilngadīgais, Valsts probācijas dienests tiek informēts visos gadījumos (izņemot situācijas, kad izlīgums jau noslēgts).

30. Valsts probācijas dienesta vadīts izlīgums Izlīgums ir brīvprātīga cietušā un likumpārkāpēja tikšanās un iesaistīšanās sarunā ar starpnieka palīdzību, lai kopīgi runātu par notikušo un kopā meklētu pieņemamu un savstarpēji taisnīgu risinājumu. Izlīgums starp likumpārkāpēju un cietušo iespējams tikai tad, ja likumpārkāpējs atzīst, ka ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu, kā arī atzīst lietas faktus, un iesaistītās puses brīvprātīgi piekrīt piedalīties izlīgumā.

31. Kā tiek uzsākts izlīguma process? To organizē, ja kādā no Valsts probācijas dienesta struktūrvienībām ir saņemts: procesa virzītāja rakstisks pieprasījums, tiesneša ierosinājums vai iesaistītās puses – Jūsu vai likumpārkāpēja, rakstisks iesniegums. Ja izlīgumu organizē, pamatojoties uz iesaistītās puses – Jūsu vai likumpārkāpēja, rakstisku iesniegumu, Valsts probācijas dienests piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas par to rakstiski informē procesa virzītāju, pievienojot iesnieguma kopiju.

32. Kā tiek uzsākts izlīguma process? Ja iesniegums par izlīguma organizēšanu saņemts no likumpārkāpēja, Valsts probācijas dienests ar Jums sazināsies, lai uzzinātu, vai piekrītat izlīguma īstenošanai. Sazināšanās var notikt, piemēram, piezvanot, nosūtot e-pastu vai nosūtot uzaicinājumu pa pastu. Ja 15 darba dienu laikā no Jums netiek saņemta atbilde, tiek uzskatīts, ka Jūs nevēlaties piedalīties izlīgumā. Kā jau minēts, izlīgums ir iespējams visās kriminālprocesa stadijās, tāpēc likumpārkāpējs, piemēram, izlīguma procesa laikā var atrasties pirmstiesas apcietinājumā vai brīvības atņemšanas iestādē.

33. Kā noris izlīguma process? Izlīgums parasti tiek organizēts Valsts probācijas dienesta telpās, tomēr starpnieks un puses par izlīguma sēdes vietu un laiku vienojas. Izlīgumā piedalās likumpārkāpējs, Valsts probācijas dienesta starpnieks un cietušais, tomēr pusēm ir iespēja uzaicināt līdz atbalsta personu. Ja Jūs vēlaties izlīgumā piedalīties kopā ar kādu no saviem tuviniekiem vai draugiem, informējiet par to starpnieku, jo tad arī otrai pusei tiks piedāvāta iespēja ierasties kopā ar atbalsta personu.

34. Kādas ir izlīguma izmaksas? Valsts probācjas dienests izlīgumu organizē un vadabez maksas. Ja gadījumā puses vienojas par tulka nepieciešamību, arī šos izdevumus sedz Valsts probācjas dienests. Ja likumpārkāpējs atrodas brīvības atņemšanas iestādē vai ieslodzījuma vietā, bet Jūs – citā administratīvajā teritorijā, Jums ir tiesības saņemt samaksu, kas saistīta ar ierašanos uz izlīguma sēdi brīvības atņemšanas iestādē vai ieslodzījuma vietā: - par sabiedriskā transporta izdevumiem; - par personīgā transporta izmantošanu (šeit jāmin ierobežojums – samaksa 0,10 euro apmērā par katru nobraukto kilometru).

35. Kādi ir Jūsu ieguvumi no piedalīšanās izlīgumā? Valsts probācijas dienesta speciālisti norāda, ka pēc piedalīšanās izlīgumā, cietušās personas min šādus ieguvumus: Ātrāk kā tiesāšanās ceļā var saņemt atlīdzību par nodarīto kaitējumu; Var paust likumpārkāpējam savu viedokli un izjūtas par notikušo; Var saņemt atbildes uz sev svarīgiem jautājumiem par notikušo; Gūst lielāku drošības sajūtu nākotnei.

36. Kādas ir izlīguma sekas? Ja likumpārkāpējs ir izdarījis kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, izlīguma noslēgšana ir pamats kriminālprocesa izbeigšanai. Izlīgumā parasti tiek ietverti nosacījumi, kas likumpārkāpējam jāpilda (piemēram, kompensācijas samaksa)– ja tas netiek darīts, Jums ir tiesības celt prasību tiesā saskaņā ar Civilprocesa likumu.

37. IV. Cietušais kriminālprocesa ietvaros

38. Kriminālprocesa stadijas Izmeklēšana (izmeklētājs vai izņēmuma gadījumā - prokurors) Kriminālvajāšana (prokurors) Lietas sagatavošana iztiesāšanai (tiesnesis) Iztiesāšana (tiesas sastāvs) Tiesas nolēmums ir stājies spēkā (tiesnesis)

39. Ierobežotas iespējas piedalīties kriminālprocesā Ja cietušais ir persona, kurai ir nodibināta aizgādnība garīga rakstura vai cita veselības traucējuma dēļ, par pārstāvi var būt: 1) tās aizgādnis; 2) māte, tēvs vai aizbildnis; 3) viens no vecvecākiem, pilngadīgs brālis vai pilngadīga māsa, ja nepilngadīgais dzīvojis kopā ar kādu no viņiem un attiecīgais tuvinieks par nepilngadīgo rūpējies; 4) bērnu tiesību aizsardzības institūcijas pārstāvis; 5) tādas nevalstiskās organizācijas pārstāvis, kura veic bērnu tiesību aizsardzības. Šajā situācijā cietušā tiesības pilnībā pieder viņa pārstāvim un cietušais patstāvīgi tās īstenot nevar.

40. Ierobežotas iespējas piedalīties kriminālprocesā Ja cietušais ir nepilngadīga persona, tācietušā tiesības realizē pārstāvis. 1) māte, tēvs vai aizbildnis; 2) viens no vecvecākiem, pilngadīgs brālis vai pilngadīga māsa, ja nepilngadīgais dzīvojis kopā ar kādu no viņiem un attiecīgais tuvinieks par nepilngadīgo rūpējies; 3) bērnu tiesību aizsardzības institūcijas pārstāvis; 4) tādas nevalstiskās organizācijas pārstāvis, kura veic bērnu tiesību aizsardzības. Šajā situācijā cietušā tiesības pilnībā pieder viņa pārstāvim un cietušais patstāvīgi tās īstenot nevar, izņemot nepilngadīgā tiesības sniegt liecību un izteikt savu viedokli. Savukārt, ja nepilngadīgais ir sasniedzis piecpadsmit gadu vecumu, cietušā pārstāvis izmanto tiesības kopā ar savu pārstāvamo.

41. V. Cietušo tiesības izmeklēšanas laikā

42. Ziņošana par noziedzīgu nodarījumu Kriminālprocesa uzsākšanas iemesls ir tādu ziņu iesniegšana izmeklēšanas iestādei, prokuratūrai vai tiesai, kuras norāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, vai šādu ziņu iegūšana par kriminālprocesa norisi atbildīgā iestādē. Noziedzīga nodarījuma rezultātā cietušās personas iesniegums par nodarīto kaitējumu ir viens no pamatiem kriminālprocesa uzsākšanai.

43. Cietušo tiesības pirmstiesas kriminālprocesā (I) Cietušo personu tiesības pirmstiesas kriminālprocesā ietvertas KPL 98.pantā: 1) iepazīties ar kriminālprocesa reģistru un pieteikt noraidījumu tajā ierakstītajām amatpersonām;2) iesniegt pieteikumus par izmeklēšanas un citu darbību veikšanu;3) iepazīties ar lēmumu par ekspertīzes noteikšanu pirms tā nodošanas izpildei un iesniegt pieteikumu par tā grozīšanu, ja ekspertīze tiek izdarīta pēc viņa paša pieteikuma;4) likumā noteiktajā kārtībā iesniegt sūdzības par kriminālprocesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas rīcību;5) likumā noteiktajos gadījumos, termiņos un kārtībā pārsūdzēt procesuālos lēmumus pirmstiesas kriminālprocesā;

44. Cietušo tiesības pirmstiesas kriminālprocesā (II) Cietušo personu tiesības pirmstiesas kriminālprocesā ietvertas KPL 98.pantā: 6) pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas saņemt to tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, kuri tieši attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, ar kuru viņam nodarīts kaitējums, ja tās nav izsniegtas agrāk, vai ar prokurora piekrišanu iepazīties ar šiem krimināllietas materiāliem;7) pieteikt izmeklēšanas tiesnesim lūgumu iepazīstināt viņu ar speciālo izmeklēšanas darbību materiāliem, kuri netiek pievienoti krimināllietai (pirmdokumentiem). Izmeklēšanas darbību laikā - aptaujā un nopratināšanā, cietušajam ir arī visas liecinieka tiesības un pienākumi.

45. Cietušo tiesības iesaistīties pirmstiesas kriminālprocesa norisē Jums ir KPL paredzētas tiesības iesniegt pieteikumus par izmeklēšanas un citu darbību veikšanu. Dažādas izmeklēšanas darbības cita starpā ietver, piemēram, pratināšanu, apskati, kratīšanu u.c. Tāpat KPL paredz, piemēram, tiesības iepazīties ar lēmumu par ekspertīzes noteikšanu pirms tā nodošanas izpildei un iesniegt pieteikumu par tā grozīšanu, ja ekspertīze tiek izdarīta pēc viņa paša pieteikuma.

46. Cietušo tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un lūgt izgatavot lietas materiālu kopijas Jums ir tiesības pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas saņemt to tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, kuri tieši attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, ar kuru Jums nodarīts kaitējums, ja tās nav izsniegtas agrāk, vai ar prokurora piekrišanu iepazīties ar šiem krimināllietas materiāliem.

47. Kā rīkoties gadījumā, ja esat neapmierināts ar kādu procesa virzītāja (vai citas amatpersonas) rīcību vai lēmumu? Likumā Jums ir paredzētas tiesības iesniegt sūdzību par amatpersonas rīcību vai lēmumu - vispārīgi sūdzību iesniegšanas noteikumi norādīti KPL 337.pantā.

48. Kam iesniegt sūdzību? PROCESA VIRZĪTĀJAM UZRAUGOŠAJAM PROKURORAM AMATĀ AUGSTĀKAM PROKURORAM TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJAM AUGSTĀKA LĪMEŅA TIESAI Par izmeklēšanas grupas dalībnieka, procesuālā uzdevuma izpildītāja, eksperta vai revidenta rīcību Par izmeklētāja vai izmeklētāja tiešā priekšnieka rīcību vai lēmumiem Par prokurora rīcību vai lēmumiem Par izmeklēšanas tiesneša rīcību vai lēmumiem VAI par tiesneša rīcību Par tiesas vai tiesneša nolēmumu

49. Sūdzību iesniegšanas termiņi Kādi ir termiņi sūdzību iesniegšanai? Sūdzības par amatpersonu rīcību un lēmumiem pirmstiesas procesā var iesniegt visā pirmstiesas procesa laikā, ja nav īpaši paredzēts cits termiņš. Izmeklētāja vai prokurora lēmumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā no lēmuma kopijas vai paziņojuma par pieņemto lēmumu saņemšanas dienas. Sūdzību par izmeklētāja vai prokurora rīcību var iesniegt 10 dienu laikā no faktiskās rīcības konstatācijas dienas. Sūdzības par tiesneša vai tiesas nolēmumiem var iesniegt 10 dienu laikā no nolēmuma pieejamības dienas, ja šajā likumā nav paredzēts cits termiņš. Ja sūdzības iesniegšanas termiņš nokavēts attaisnojoša iemesla dēļ, to pēc iesniedzēja lūguma var atjaunot tā institūcija vai amatpersona, kurai ir tiesības izskatīt sūdzību.

50. VI. Cietušo tiesības pārējo kriminālprocesa stadiju laikā