Meklējot kopīgo – tautību līdzāspastāvēšanas realitāte Latvijā

1. Projekta ietvaros tiek sagatavotas un pārraidītas LTV-1 ēterā 10 video epizodes, kas caur konkrētu cilvēku pieredzi un dzīvesstāstiem padara mazākumtautību kultūras, sadzīves, reliģiskās izpausmes pozitīvi atpazīstamas. Meklējot kopīgo – tautību līdzāspastāvēšanas realitāte Latvijā

2. Projekta realizētājs radošā apvienība Divi putni TV producēšana, projektu vadība, mediju konsultācijas Nozīmīgākie TV realizētie projekti: • “Sarunas bez rāmja” (2000 – 2004) sarunu šovs • “Abi labi” (2001-šobrīd) vakara izklaidējoši –informatīva autorprogramma • “Kā lietot valsti”(2009novembris) 3 politisku diskusiju cikls Dalība ES finansētos projektos: • EK projekts Men equal, Men different (2005 – 2006; LR Bērnu un Ģimenes lietu ministrija) 5 ES dalībvalstu projekts; partneris komunikāciju stratēģijas izstrādē un koordinēšanā • SIF projekts Dažādības integrācija publiskajā telpā un darba vietā (2008; Providus) partneris TV komponentes izstrādē un realizācijā • EK projekts Vienādu iespēju gads visiem (2007) ceļā uz taisnīgu sabiedrību apakšprojekts “Sapratne par atšķirīgo – dažādu reliģiju līdzāspastāvēšanas iespējas Latvijā”

3. Par raidījumu Abi labi “Abi labi” ir iknedēļas vakara raidījums, par iespējām savienot cilvēka dzīves personisko un sabiedrisko (sociālo) daļu. Raidījums sižetos: • rāda dažādus dzīves un attiecību modeļus • analizē cilvēku personisko pieredzi • pēta, kā mode vai sabiedrībā akceptētās vērtību sistēmas iespaido cilvēku izvēli gluži personiskās sfērās  Studijas diskusijās • savu viedokli pauž sabiedrībā pazīstami cilvēki – viedokļa līderi-- vai kāda jautājuma speciālisti   Raidījuma kopīgais mērķis ir • Uzrādīt pēc iespējas daudzveidīgus viedokļus • Konstatēt aktuālās tendences sociālajā telpā • Sekmēt toleranci publiskajā un personiskajā telpā

4. Par projekta “Meklējot kopīgo – tautību līdzāspastāvēšanas realitāte Latvijā”iederību raidījumā Abi labi • Video sižeti + studijas diskusija • Katru ceturtdienu 21.50 • Auditorija 110 000 • Hronometrāža – 26 minūtes Mazākumtautību tēma tiek integrēta labi atpazīstamā raidījumā, aplūkojamajiem jautājumiem tiek piešķirts „normalitātes” statuss (veidojot mazākumtautībām veltītu atsevišķu raidījumu, netieši tiktu akceptēta problemātikas atrašanās ārpus „parastās dzīves”)

5. Kļūdainie pieņēmumi: Integrācija attiecas tikai uz mazākumtautībām Integrācija nozīmē asimilāciju Problēmas: Starptautību saskarsmē trūkst kompetences, tolerantas un nediskriminējošas attieksmes pēc būtības no abām pusēm. Mazākumtautībām grūtības veidot pozitīvu Latvijas valsts pilsoņa paštēlu Patiesībā: Integrācijas jautājumi attiecas uz visu sabiedrību -- arī uz pamatnāciju Integrācija nozīmē multikulturālu sabiedrību Nepieciešams: iepazīstināt Latvijas sabiedrību ar mazākumtautību vajadzībām etniskās identitātes uzturēšanai mazināt dažādu Latvijas etnisko grupu informācijas un kultūras telpu sašķeltību Čeļš no viņi uz mēs– mainām skatu punktu uz mazākumtautībām

6. Realizētās epizodes Elena Žoržoliani -- gruzīniete, kurai Latvijā ir mājas un ģimene jau 15 gadus Sergejs Ancupovs – Latvijas krievs, kurš 10 gadu vecumā uzzināja, ka Latvijā runā arī latviski Natālija un Renārs Bulgakovi – kā notiek vienošanos “nacionālajā jautājumā” ģimenē Izglītības kvalitāte mazākumtautību skolās Dace Cildermane un Sergejs Bilouss – ģimenes ukraiņu saknes, kas apzinātas, dzīvojot Latvijā Studijas viesi Homeopāte Inguna Vecvagare un žurnālists Kārlis Streips Žurnālisti Alla Petropavlovska un Juris Šleiers Režisore Elvita ruka un mūziķis Jānis Šipkēvics Psiholoģe Aina Poiša un mūziķis Intars Busulis Šociālā darbiniece Linda Jākobsone un mācītājs Juris Cālītis Kā mērķa labā strādā projektsEmocionāli cilvēkstāsti izraisa auditorijas līdzpārdzīvojumu un pozitīvu attieksmi pret integrācijas tēmas vēstījumu. Lai atspoguļotu pilsoniskās sabiedrības veidošanas pamatjautājumus, kalpo studijas diskusija.

7. Paldies par uzmanību! 