Download
1 / 7
E N D
LIECE Vienlaiduma sijas un to balsti Kustīgais locīklas balsts ļauj sijas galam pagriezties ap cilindriskās locīklas asi un pārvietoties paralēli atbalsta plaknei, bet neļauj pārvietoties perpendikulāri tai. Tā kā šis balsts aizkavē tikai vienu kustību, tad kinemātiskā shēmā to attēlo ar vienu balsta stieni. Nekustīgais locīklas balsts pieļauj sijas gala pagriezienu ap cilindriskās locīklas asi, bet nepieļauj pārvietojumus divu asu virzienos, tātad nepieļauj virzes kustību. Sakarā ar to kinemātiskā shēmā šo balstu attēlo ar diviem balsta stieņiem, kuri nepieļauj kustību horizontālā un vertikālā virzienā. Iespīlējums nepieļauj nekādu sijas gala kustību, t.i., sijas gals nevar pagriezties, nedz ari pārvietoties horizontālā un vertikālā virzienā. Stieni, kurš slogots liecē, sauc par siju. Ja sijas gali nav iespīlēti, tad pieņem, ka, siju slogojot, tā var izliekties un slīdēt pa atbalstvirsmu. Tādēļ aprēķina shēmā pieņem, ka viens sijas gals atbalstās uz nekustīga locīklas balsta, bet otrs — uz kustīga locīklas balsta. Šādu siju sauc par brīvi balstītu siju. Vismaz vienam balstam vienmēr jābūt nekustīgam, lai sija brīvi nepārvietotos ass virzienā. Sijas daļu, kas sniedzas pāri balstam, sauc par konsoli. Siju, kuras viens gals balstās uz nekustīga locīklas balsta, bet otrs — uz kustīga locīklas balsta un kurai ir viena vai divas konsoles, sauc par siju ar konsolēm. Ja sija iestiprināta ar vienu pašu iespīlējumu, tad siju sauc par konsolsiju vai iespīlētu siju. Atstatumu starp balstu locīklu centriem, vai no iespīlējuma līdz sijas galam iespīlētai sijai, sauc par sijas laidumu. Par lieci sauc slogojuma veidu, kad stieņa šķēlumos rodas lieces momenti. Lieci sauc par tīru, ja stieņa šķēlumos rodas tikai lieces momenti, un par šķērslieci, ja bez lieces momentiem rodas arī šķērsspēki.
Iekšējo piepūļu noteikšana liecē Sastādām uz sijas atšķelto daļu darbojošos spēku projekciju summu uz vertikālu asi un pielīdzinām to nullei: Vispārinot šo rezultātu varam rakstīt: Šķērsspēks Q sijas šķēlumā skaitliski vienāds ar visu spēku, kas darbojas uz vienu pusi no šī šķēluma, projekciju uz asi, kas perpendikulāra sijas asij, algebrisku summu. To spēka projekciju, kura cenšas atšķelto stieņa daļu pagriezt pulksteņa rādītāja virzienā pret šķēluma smaguma centru, pieņemam par pozitīvu (pretējā gadījumā par negatīvu). Sastādām uz sijas atšķelto daļu darbojošos momentu summu pret šķēluma smaguma centru un pielīdzinām to nullei: vai vispārīgajā gadījumā kur pi = z – ai – attālums no šķēluma smaguma centra līdz spēka Pi darbības līnijai (Pi ietver sevī kā balstu reakciju tā arī izkliedētās slodzes kopspēku), mj – apskatāmajai sijas daļai pieliktie spēkpāri (koncentrēti momenti). Lieces moments M sijas šķēlumā skaitliski vienāds ar visu uz vienu pusi no šķēluma izvietoto spēku momentu pret šī šķēluma smaguma centru un spēkpāru algebrisku summu. Ja spēka darbības rezultātā atšķeltās sijas daļas apakšējā josla tiek stiepta, tad šī spēka radīto momentu uzskatām par pozitīvu, pretējā gadījumā par negatīvu.
Lieces momentu un šķērsspēku epīru konstruēšana Vispārīgā gadījumā lieces momenti un šķērsspēki ir mainīgi lielumi un atkarīgi no šķēluma atrašanās vietas. Uzskatāmības dēļ tos mēdz attēlot grafiski, konstruējot pieņemtā mērogā piepūļu M un Q diagrammas jeb epīras. Šim nolūkam nosaka piepūļu M un Q vērtības sijas dažādos šķēlumos un atliek tās perpendikulāri epīras asij. Pozitīvās Q vērtības atliek virs ass, bet negatīvās vērtības atliek zem ass. Pozitīvas M vērtības atliek zem ass, bet negatīvās — virs ass (līdz ar to M epīra būs sijas stieptajā pusē). Šāds M epīru attēlošanas princips ir dziļi iesakņojies būvspeciālistu praksē, jo uzskatāmi norāda uz būvelementa stiepto zonu, kura lielākajā daļā gadījumu ir atbildīga par būvdarinājumu drošumu (nestspēju) un kur dzelzsbetona konstrukcijās ir jāizvieto nesošā armatūra.
Diferenciālās sakarības liecē Ja uz elementu ar garumu dz darbojas tikai izkliedēta slodzear intensitātiq, tad šīs slodzes kopspēks ir qdz un spēku projekciju līdzsvara vienādojums apskatāmajam elementam uz vertikālu asi ir No šī vienādojuma iegūstam sekojošu diferenciālo sakarību: Tātad izkliedētas slodzes gadījumā šķērsspēka epīras slīpumu (šķērsspēka atvasinājumu pēc koordinātes) nosaka izkliedētās slodzes intensitāte. Summējam momentus pret apskatāmā elementa kreiso skaldni un atmetot locekļus, kas satur diferenciāļu reizinājumus, iegūstam . Tātad izkliedētas slodzes gadījumā lieces momenta M epīras slīpumu (momenta atvasinājumu pēc koordinātes) nosaka šķērsspēks .
