Neatkarības karš un ASV izveidošanās

1. Neatkarības karš un ASV izveidošanās Vēsture 8.kl (28.03-01.04)

2. Jautājumi atkārtošanai Kas ir koloniālisms? Koloniālisms ir kādas nācijas suverenitātes (virsvaldonības) paplašināšana ārpus savas teritorijas un politiskas kontroles ieviešana šajā teritorijā, tādējādi izmantojot kolonizētās teritorijas resursus, darbaspēku un iegūstot dažādus citus labumus un priekšrocības.

3. Jautājumi atkārtošanai Kāds ir koloniālisma mērķis? Koloniālisma mērķis - pilnīga kundzība pār pakļautām tautām.

4. Jautājumi atkārtošanai Cik un kādi bija koloniālisma attīstības posmi? 16. gs. – 18. gs. otrā puse, kad izveidojās spāņu, franču, portugāļu, holandiešu un britu koloniālās impērijas. 18. gs. otrā pusē – 19. gs. 70. gadi, dominēja liberālisms un brīvā tirdzniecība. Lielvalstis vairāk interesēja tirdzniecība un savstarpējās attiecības, nekā kolonijas, kurās saimniekoja privātās tirdzniecības sabiedrības. 19. gs. 70. gadi - mērķis bija izejvielu iegūšana preču ražošanai; Aktuāla vairs nebija nacionālu valstu veidošana, bet koloniju iegūšana; Jauna situācija kolonijās – Eiropas civilizācijas un vietējo kultūru sadursme izraisa nemierus un anarhiju;

5. Jautājumi atkārtošanai Kas ir “rasu teorija”? „Rasu teorija” – eiropieši par koloniālo tautu sprieda bez pamatotiem pierādījumiem, ka tie esot slinki, nežēlīgi, netikumīgi utt. Valdīja uzskats, ka šīs tautas ir nolemtas tikai darbam.

6. Jautājumi atkārtošanai Kur atradās Francijas koloniālās impērijas centri? Francijas koloniālās impērijas centri bija Āfrikā un Indoķīnā. Francija pretēji Lielbritānijai īstenoja nevis koloniju autonomiju, bet centās politiski, saimnieciski un juridiski pielīdzināt kolonijas metropolei, uzskatot tās par valsts sastāvdaļu.

7. Jautājumi atkārtošanai Kam bija liela nozīme Francijas koloniālās impērijas izveidošanai? Francijas koloniālās impērijas izveidošanā liela nozīme bija sauszemes armijai. Franču kājinieki.

8. Jautājumi atkārtošanai Kur atradās Kurzemes kolonijas? Kurzemes kolonijas bija Kurzemes un Zemgales hercogistes aizjūras īpašumi Rietumāfrikā Gambijas upes grīvā un Vidusamerikā Tobāgo salā hercoga Jēkaba valdīšanas laikā un neilgi pēc viņa nāves (1651—1690).

9. Jautājumi atkārtošanai Kā tika iegūtas pirmās Kurzemes kolonijas? Pēc sarunām ar vietējo valdnieku Kumbo tika nopirkta upes sala, ko portugāļi bija nodēvējuši par Svētā Andreja salu, un Džilifrijas (Jillifree) ciems upes ziemeļu krastā. No valdnieka Barra tika nopirkta Bajonas (Bayona) apmetne pie Gambijas upes ietekas Atlantijas okeānā, kuras vietā tagad atrodas Gambijas galvaspilsēta Bandžula. No valdnieka Kasana tika iegādāts novads 60 jūdžu attālumā no upes grīvas. Visās šajās vietās tika ierīkotas nocietinātas tirdzniecības apmetnes, bet uz Andreja salas tika uzbūvēts mūra cietoksnis. Tas tika nosaukts par Jēkaba fortu un tajā mitinājās Gambijas gubernators Heinrihs Foks.

10. Jautājumi atkārtošanai Ko ieveda Latvijā no kolonijām un ko eksportēja? Gambijā no Kurzemes ostām ieveda dzelzi, audumus, degvīnu, vārāmo sāli, metāla izstrādājumus, stiklu un stikla traukus un dzintaru, kas bija ražots ne tikai Kurzemē un Zemgalē, bet arī Polijas un Lietuvas manufaktūrās. No Gambijas izveda Rietumāfrikas preces - zeltu, ziloņkaulu, vasku, ādas, piparus, palmu eļļu, kā arī vietējo cilšu karos sagūstītos vergus. Tobāgo bija bagāta cukura un tabakas ieguves kolonija, taču salas ekonomika sabruka līdz ar verdzības atcelšanu.

11. Jautājumi atkārtošanai Britu ierašanās Ziemeļamerikā sākās līdz ar 1606. gadā Anglijas karaļa Džeimsa I piešķirtajām tiesībām (hartu) divām privātām kompānijām (Londonas un Plimutas) izdalīt zemi kolonizēšanai Ziemeļamerikas piekrastē. Jau 1607. gadā Dienvidos, Virdžīnijā tika nodibināta pirmā apmetne: Džeimstaunas kolonija - reizē bija gan tirdzniecības faktorija, gan kolonistu apmetne, gan militārs forts, - kas aizšķērsoja nākotnē iespējamo spāņu virzīšanos no Meksikas uz ziemeļiem. Neraugoties uz lielajām grūtībām (badā, slimībās, konfliktos ar indiāņiem pirmajos gados mira aptuveni 4000 kolonistu), angļiem izdevās ne tikai izdzīvot, bet arī visnotaļ veiksmīgi nostiprināties. Anglijas parlaments bija pieņēmis likumu izsūtīt uz Jauno Pasauli “klaidoņus, liekēžus un ubagus pēc aicinājuma”, kā arī kriminālnoziedzniekus, kuriem piespriests 7-14 gadus ilgs cietumsods (gadsimta beigās kolonijās mitinājās aptuveni 50 000 no metropoles izsūtīto kriminālnoziedznieku) Kādas bija angļu kolonijas Ziemeļamerikā?

12. Neatkarības karš, ASV izveidošanās 1693. gadā kolonijas noslēdz savā starpā federācijas līgumu. Valdība aktīvi aizstāv koloniju intereses pret kaimiņiem un 1713. gadā (Utrehtas līgums) atņem Francijai Jaunskotiju un Ņufaundlendu. Kolonisti mēģina uzbrukt frančiem paši (Dž.Vašingtona vadībā uzbrūk Dikesnas fortam) taču neveiksmīgi. Sākās Septiņgadu karš, pēc kura Francija zaudēja visus īpašumus Ziemeļamerikā (Kanādu un Luiziānu). * Uz to brīdi Francija kontinentā bija spēcīgākā valsts. Visas mazākās valstis, kuras baidās no Francijas ietekmes pieauguma, apvienojās ar Angliju, izveidojot diezgan pastāvīgu koalīciju: Anglija/Nīderlande/Dānija/Prūsija/Portugāle. Utrehtas miera līgums skaidri iezīmē šos politiskā līdzsvara noteikšanas principus: Spānijas troni iegūst Burbonu dinastija (bet ar noteikumu, ka Spānija un Francija nedrīkst apvienoties), lai nodrošinātu kontroli pār Vidusjūru.

13. Neatkarības karš, ASV izveidošanās Amerikāņi Džordžu Vašingtonu sauca par “Savas zemes tēvs” Vašingtons Neatkarības karā pret angļiem amerikāņu armiju aizvadīja līdz uzvarai, bet pēc tam viņš kalpoja amerikāņu tautai kā Amerikas Savienoto Valstu pirmais prezidents. Viņš bija spējīgs un apņēmīgs karavadonis. Pat tad, kad šķita, ka angļi noteikti uzvarēs, Vašingtons nezaudēja cerības un turpināja iedvesmot amerikāņu kareivjus.

14. Neatkarības karš, ASV izveidošanās Metropole aktīvi sāka apkarot kontrobandu un cenšas monopolizēt koloniju tirdzniecību ar pārējo pasauli, izdod virkni rīkojumu, kas bremzē rūpniecības attīstību kolonijās (piem. aizliedz ierīkot dzelzs kausētavas). Tā kā karš pamatā ritēja Ziemeļamerikā, pie tam vēl koloniju interesēs, Londona uzskatīja, ka kolonijām daļēji jākompensē kara radītos valsts parādus. 1765. gadā ievieš zīmognodokli (ļoti niecīgs, domāts lai uzturētu karaspēku un neliktu to uzturēt kolonistiem), taču tas izraisa plašu neapmierinātību un pat metropoles preču boikotu - kolonisti spēj samierināties ar politisku atkarību, bet nespēj samierināties ar šķiršanos no personīgajiem līdzekļiem valsts labā. Bez tam valdība cenšas ievērot līgumus ar indiāņiem, ka netiks kolonizētas teritorijas uz rietumiem no Alegenu kalniem, ko kolonisti nevēlas ievērot, bet gan uzbrūk indiāņiem.

15. Neatkarības karš, ASV izveidošanās Notikumu hronoloģija: 1772. gadā kolonisti (kas lielākā daļa ir kontrobandisti) sadedzina avarējušu pretkontrobandistu kara kuģi Rodailendā. 1773. gadā Londona atceļ muitu Anglijas ostās uz kolonijām vedamajām precēm. "Britu Austrumindijas kompānijas" piedāvātā tēja (par kuru samaksāta minimāla ievedmuita) tagad ir daudz lētāka nekā kontrabandas tēja - Filadelfijā un Ņujorkā pilsētas varas pārstāvji (kuru galvenais ienākums ir kontrabanda) neļauj to ievest, bet Bostonā naktī uzbrūk muitas noliktavām un iznīcina tējas kravu. Tā ir privātipašuma aizskaršana - Bostonas osta tiek slēgta.

16. Neatkarības karš, ASV izveidošanās Notikumu hronoloģija: 1774. gadā Filadelfijā sanāk kopā koloniju pārstāvju kongress, kas pieņem "Koloniju tiesību deklarāciju": Anglijas parlaments nevar uzlikt kolonijām nodokļus un revidēt to konstitūcijas, ja tajā nav koloniju pārstāvju. Vienīgais, ko metropole drīkst, ir kontrolēt ārējo tirdzniecību (kontrabandistiem izdevīgāk konkurēt ar valdību nekā savā starpā). Kongress pasludināja par nelikumīgiem visus metroples koloniju likumus un oficiāli aicināja boikotēt Anglijas preces. Uz to Anglija uzsludināja Masačūsetā karastāvokli un paziņoja, ka šī kolonija tiek pasludināta par dumpiniekiem.

17. Neatkarības karš, ASV izveidošanās Notikumu hronoloģija: 1775. gadā pirmā kauja pie Leksingtonas ciema. Valdības karaspēks sakauj dumpiniekus, taču atpakļceļā sastop tik lielus dumpinieku spēkus, ka Bostonā atgriežas tikai puse no soda ekspedīcijas spēkiem. Filadelfijā sanāk otrs koloniju kongress, kas nolemj organizēt federācijas bruņotos spēkus. Par virspavēlnieku ieceļ Virdžīnijas plantatoru Dž.Vašingtonu. Kongress izdod likumus un gādā par to izpildi, ved sarunas ar ārvalstīm, organizē floti un karaspēku, izdod papīrnaudu, organizē vispārējas pārvaldes struktūras - vārdu sakot, rīkojas kā neatkarīga valdība. 1776. gadā Filadelfijā sanāk trešais koloniju kongress, kurš 4. jūlijā pieņem Neatkarības deklarāciju, kurā pasludina 13 suverēnu koloniju apvienošanos vienā federācijā un neatkarību no Anglijas

18. Neatkarības karš, ASV izveidošanās Notikumu hronoloģija: 1777. gadā Anglijas karaspēks ieņēmis gandrīz visas lielākās pilsētas (piem. Filadelfiju) un kontrolē gandrīz visu Savienoto Valstu teritoriju. Taču amerikāņiem nejauši izdodas pie Saratogas sagraut 10000 vīru lielu angļu ekspedīcijas korpusu. Šai kaujai nav īpaši lielas ietekmes karadarbības zonā, taču ir liela starptautiska rezonanse. Francija saskata Savienotajās Valstīs reālu spēku Anglijas hegemonijas iedragāšanā. Franču brīvprātīgie dodas karot uz Ziemeļameriku. Tiek noorganizētas regulāras bruņojuma piegādes. 1778. gadā Francija atzīst Amerikas Savienotās Valstis kā starptautisku tiesību subjektu un noslēdza ar to sadarbības līgumu. Arī Spānija un Nīderlande, kuru kolonijas Anglija jau krietnu laiku ir apdraudējusi, aktīvi iesaistās karā kā Savienoto Valstu sabiedrotās. Pie Jorktaunas Francijas ekspedīcijas korpuss kopā ar amerikānu milicijas karaspēku smagi sagrauj Anglijas armiju, mainot kara gaitu.

19. Neatkarības karš, ASV izveidošanās Notikumu hronoloģija: 1783. gadā ar Versļas miera līgumu Anglija atzīst ASV neatkarību. Siuācija nebija spīdoša - liela ārējā parāda nasta, valsts kase tukša, ekonomika novājināta, Anglija izturās naidīgi un neļauj ASV tirgoties ar citām savām kolonijām, štati savā starpā konfliktē vietējo muitu dēļ, centrālā vara vāja un nespēj realizēt vienotu valsts ekonomisko politiku. 1787. gadā Filadelfijā sanāca nacionālais konvents, kurš pēc ilgiem strīdiem pieņēma konstitūciju ar lielu prezidenta varu un divpalātu sistēmu. Par pirmo prezidentu ievēlēja Dž.Vašingtonu. Paplašina valsts kompetenci uz federācijas štatu rēķina - tiesības uzlikt nodokļus, vienota muita, ārējās tirdzniecības kontrole. Štatiem liela brīvība likumdošanā un izglītībā. Pēc ilgiem strīdiem neitrālā teritorijā izvēlas galvaspilsētu, ko nosauc par Vašingtonu.

20. Neatkarības karš, ASV izveidošanās

21. Neatkarības karš, ASV izveidošanās Kopsavilkums • - Lielākā daļa angļu kolonistu bija noziedzinieki; • Viņi veidoja nelegālo preču tirgu – kontrobandu; • Kara laikā kolonijām uzliek kara nodokli, ar ko kolonisti neapmierināti; • Kolonisti nepakļaujas valdības vienošanām un uzbrūk vietējiem indiāņiem atņemdami zemi un resursus, tos pakļaudami sev; • Korumpētība un nelegālie ienākumi valda Amerikas pilsētu pārvaldieku vidū; • Francija palīdz cīņā pret Angliju, vēlāk tai piebiedrojas citas valstis, tiek atzīta ASV

22. Uzdevumi • Noskaidrot kādas bija ASV attīstības problēmas 19.gs! • Kādi bija pilsoņu kara cēloņi? • Kā attīstījās ASV pēc pilsoņu kara?

23. Izmantotā literatūra http://lv.wikipedia.org/wiki/Jaunie_laiki http://lv.wikipedia.org/wiki/ASV_v%C4%93sture http://www.gudrinieks.lv/referati/eseja-domraksts/dzordzs-vasingtons.html