Download
1 / 9
E N D
Kulturoloģija 11.klase (5.nodarbība)
Kultūras funkcijas • Pamatfunkcija – padarīt cilvēku par cilvēku. Kā teicis kāds no renesanses filozofiem, tad dzīvnieks par tādu jau piedzimst, bet cilvēkam par cilvēku jātop grūtā un sarežģītā pašveidošanās procesā. To, kas veidojas, izkopjot savu dvēselisko kvalitāti, Cicerons nosaucis par “dvēseles kultūru” . Arī mūsdienās tas ir viens no svarīgākajiem kultūras uzdevumiem gan attieksmē pret ikvienu indivīdu, gan sabiedrību kopumā.Visas pārējās kultūras funkcijas vairāk vai mazāk ir saistītas ar šo pašu galveno
Kultūras funkcijas • Kultūra kalpo sociālās pieredzes nodošanai Kultūra kalpo sociālās pieredzes (informācijas) nodošanai. Tas var izpausties gan kā paaudžu mantojums, gan kā vērtības, ko viens laikmets nodod nākamajam, gan arī kā tā pieredze, ko viena valsts spēj nodot otrai. Ārpus kultūras sabiedrībai nav nekāda cita mehānisma cilvēku uzkrātās pieredzes translēšanai. Tādēļ arī kultūra tiek uzskatīta par cilvēces sociālo atmiņu.Kultūru nedrīkst uztvert kā kaut ko līdzīgu primitīvai mantu (sociālās pieredzes) glabātavai. Izejot cauri kultūras sietam šī pieredze tiek vētīta un kritiski izvērtēta. Nesaudzīgi tiek atmests viss otršķirīgais, kam ir tikai gadījuma raksturs. Pārņemti tiek vienīgi par labiem atzīti paraugi, kam nepiemīt pārejošs raksturs. Ja kādu iemeslu dēļ notiek pārrāvumi šai procesā, tas sabiedrībai var nest katastrofālas sekas – sociālās atmiņas zudumu ar visām no tā izrietošajām sekām (“mankurtisma” fenomens).
Kultūras funkcijas • Izziņas funkcija Izziņas funkcija (cieši saistīta ar pirmo – dvēseles izkopšanas funkciju). Kultūra sevī ir koncentrējusi daudzu paaudžu laikā radīto labāko sociālo pieredzi. Tā vienlaikus rada arī iespēju šo pieredzi iepazīt un apgūt.Ikvienas sabiedrības intelektuālais potenciāls ir tik liels, cik tā spējusi apgūt tās bagātās zināšanas, ko sevī glabā cilvēces kultūras genofonds.
Kultūras funkcijas • Regulējošā, jeb normatīvā funkcija Kultūras regulējošā (normatīvā) funkcija ietekmē cilvēku savstarpējās attiecības gan sabiedriskajā, gan personiskajā saskarsmē. Tā iespaido gan uzvedību, gan rīcību, kā arī nosaka materiālo vai garīgo vērtību izvēli katrā konkrētajā situācijā.Kultūras regulatīvā funkcija balstīta gan likumu, gan visdažādāko noteikumu un rekomendāciju, kā arī morāles un tiesību normās.
Kultūras funkcijas • Zīmju un simbolu semiotiskā funkcija Kultūras sistēmā ļoti svarīga ir tās simboliskā funkcija (semiotika – no gr. semenion – zīme) Zīmes un simbolus visdažādākajās kultūras jomās rada pats cilvēks. Un nav iespējams pilnvērtīgi dzīvot sabiedrībā, nepārvaldot šo zīmju un simbolu nozīmes. Kā piemēru var minēt valodu un rakstību, kam komunikācijas jomā ir nepārvērtējama nozīme. Lai iepazītu mūzikas, tēlotājas mākslas vai literatūras pasauli, tev vispirms jāiepazīst šajās jomās dominējošā zīmju sistēma. Arī dabaszinātnes izmanto vienīgi tām raksturīgu zīmju un simbolu sistēmu.
Kultūras funkcijas • Vērtības apliecinošā funkcija Katras sabiedrības, tautas dzīves kārtību nosaka tās vērtību sistēma. Vērtību sistēma rodas no pamatpriekšstatiem par pasauli un cilvēka vietu tajā. Tie ir mīti, vēsturiskā apziņa un tradīcijas. Vēsture neskaitāmas reizes ir apliecinājusi kādu senu patiesību: sabiedrība, kas ignorē ilgstošā pieredzē pārbaudītās uzvedības un vērtību normas, ātri tuvojas savam sabrukumam. • Vitālās vērtības (dzīvesveids, kas svarīgs dzīvībai) • Sociālās vērtības (draugi, attiecības) • Nacionālās vērtības (tauta, dzimtene) • Varas vērtības (vara, autoritāte, statuss) • Morālās vērtības (labs, ļauns, godīgs, negodīgs) • Estētiskās vērtības (māksla, mūzika, skaistums) • Reliģiskās vērtības (ticība, baznīca, Dievs) • Ekonomiskās vērtības (nauda, manta, īpašums)
Jautājumi zināšanu nostiprināšanai Kāda ir kultūras pamatfunkcija? 2. Kā nedrīkst uztvert kultūru? 3. Kas ir kultūras semiotiskā funkcija? 4. Kādas vērtības apliecinošās funkcijas veic kultūra?
Literatūras avoti • Mūrnieks, A. Ieskats kultūras un reliģiju vēsturē I. daļa. Eiropas kultūras saknes. Rīga: RaKa, 1998 • Zitāne L. Kultūras vēsture, 1.daļa – R.,1997
