Ramona Kokina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centra

1. Sociālā rehabilitācijaAtbalsta grupu un alternatīvo terapiju nozīme rehabilitācijas un atveseļošanās procesā Ramona Kokina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centra sociālā darbiniece

2. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas mērķis -novērst vai mazināt invaliditātes, darbnespējas, atkarības vai vardarbības un citu faktoru izraisītās negatīvās sociālās sekas personas dzīvē,nodrošināt sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums

3. Un tādēļ – onkoloģisko pacientu biedrība “Dzīvības koks’’ sadarbībā ar speciālistiem (ārstiem, psihoterapeitiem, sociālajiem darbiniekiem) ir izstrādājusi psihosociālās rehabilitācijas programmu un jau divus gadus organizējusi rehabilitācijas nometnes onkoloģiskajiem pacientiem.Nometnes “Spēka avots”:4 nometnes, 70 onkoloģiskie pacienti

4. Psihosociālās rehabilitācijas darba virzieni • Psiholoģiskā palīdzība:- psiholoģiskā konsultēšana;     - psihoterapija. • Personības attīstības un sociālās aktivitātes veicināšana:      - lekcijas, semināri;     - sociālpsiholoģiskie treniņi;     - grupu nodarbības;     - interešu grupas. • Sociālais darbs:      - sociālo gadījumu vadīšana;

5. Atbalsta grupas – viens no efektīgākajiem, lētākajiem un nepieciešamākajiem cilvēku savstarpējās palīdzības pakalpojumiem, tās ir grupas, kurās tiek dotas iespējas līdzdarboties, risināt grūtības un dalīties pieredzē.

6. Atbalsta grupu mērķi- palīdzēt sadzīvot ar zaudējumu un emocionālajām sāpēm, veicināt cilvēkos savu spēku apzināšanos, atbalstīt cilvēka izaugsmi un celt pašcieņu.

7. Atbalsta grupas balstās uz pašpalīdzības un atbalsta principiem, kopā sanāk cilvēki ar līdzīgām problēmām. Grupā cilvēki aktualizē savas grūtības, uzklausa citu dalībnieku pieredzi dažādu jautājumu risināšanā, rod spēku un cerības mainīt savu dzīvi. Grupas darba procesā, iepazīstot paši sevi, cilvēki pilnveidojas un uzlabo savas attiecības un dzīves kvalitāti.

8. Atbalsta grupas parasti vada profesionālis, kurš sniedz informāciju un vada grupas procesus. Grupai attīstoties, kopā strādājot kādu ilgāku laika posmu, tai ir iespējas kļūt par pašpalīdzības grupu, kur grupas nodarbības vada paši dalībnieki. Atbalsta grupas var tikt veidotas dažādām mērķa auditorijām.

9. “Spēka avots “ nometņu atbalsta grupu vadītājas Psihoterapeite Maija Kārkliņa Sociālā darbiniece, geštalta supervīzore Ramona Kokina

10. Nodarbības notiek noteiktā laikā un vietā (noteikums – tās nedrīkst būt mājas). Labākus rezultātus var sasniegt strādājot noteiktā ritmā. Mēs strādājām piecu dienu režīmā katru dienu.Turpinājumā vēlams: nodarbības notiek reizi nedēļā, vēlāk – divas reizes mēnesī vai reizi mēnesī.

11. Atbalsta grupa dod iespējas: · apzināties, ka ir cilvēki, kas viens otru saprot un pieņem tādu, kāds katrs ir; · izprast savas grūtības; · drošības izjūtu, izreaģējot savas jūtas (katrs var „izlādēties” kā viņam nepieciešams); · atjaunot ticību sev; · atziņu, ka cilvēks nav vientuļš savās problēmās; · saņemt savstarpēju atbalstu un palīdzību; · dzirdēt un redzēt citu viedokļus uz man tuvu problēmu; · novērtēt, saprast to, ko es reāli daru; · jaunu informāciju.

12. Alternatīvas terapijas, mākslu terapijas... Daba dziedē, daba veldzē...

13. Latvijā mākslu terapija ir veselības aprūpes joma, kurā klientu vai pacientu daudzveidīgo veselības un sociālo problēmu risināšanai un pārvarēšanai individuāli vai grupā izmanto *mākslas (vizuāli plastiskās mākslas, mūzikas, dejas kustību, drāmas) līdzekļus, tehnikas un paņēmienus, *radošo (mākslas radīšanas) procesu un tā rezultātu, *klienta vai pacienta refleksiju par (reakciju uz) šo procesu un/vai radīto darbu. Klienta vai pacienta refleksija par (reakciju uz) šo procesu un/vai radīto darbu tiek saprasta kā viņa sajūtu, emociju, jūtu, domu, vajadzību, spēju, resursu, interešu, grūtību u.c. izpausme.

14. Mākslu terapijā svarīga ir neverbālā komunikācija, tēlainība, simbolisms, metaforu izmantošana, kreativitātes atraisīšana un spontanitātes veicināšana terapeitiskā kontekstā. Terapeitiskā vide piedāvā drošības izjūtu,  rosina klientu vai pacientu radošumam un palīdz organizēt un apzināt procesā gūto pieredzi.

15. Latvijā mākslu terapija ietver četras specializācijas: * vizuāli plastiskās mākslas terapija; * dejas kustību terapija;* mūzikas terapija;* drāmas terapija.

16. Vizuāli plastiskās mākslas terapija ir iekšējās pasaules izpausme, nevis ārējās pasaules attēlošana. 

17. Vizuāli plastiskās mākslas terapija Mākslas terapijā process un radītie darbi palīdz klientam labāk iepazīt sevi, ļauj izteikt to, ko bieži grūti izteikt vārdos – gan burtiskā nozīmē (fizioloģisku iemeslu dēļ), gan saistībā ar psiholoģiskiem iemesliem.

18. Vizuāli plastiskās mākslas terapija nav izklaide un laika kavēšana, tā attīsta pieredzi, pašizpausmi, izsaka emocijas; tai nav nepieciešama mākslas izglītība un tā nav mākslas kā prasmes apgūšana;

19. Vizuāli plastiskās mākslas terapija * tā nav interpretējama – mākslas terapijas laikā klients tiek iedrošināts atklāt sevī notiekošos dinamiskos procesus. 

20. Vizuāli plastiskās mākslas terapija tā nav vērtējama, – mākslas terapijā klients un viņa mākslas darbs ir unikāli, neatkārtojami un vērtīgi;

21. Kā deju un kustību terapija var palīdzēt? • paaugstināt pašvērtējumu, sevis apzināšanos un personīgās autonomijas izjūtu; • pilnveidot, uzlabot sava ķermeņa paštēlu, veicināt sevis pieņemšanu; • pieredzēt domāšanas, jūtu un darbības saistību; • izpaust un iemācīties tikt galā ar pārāk intensīvām domām un jūtām; • pilnveidot komunikācijas iemaņas; nonākt kontaktā ar iekšējiem resursiem un radošo potenciālu; • pārbaudīt savu ietekmi uz citiem attiecībās; veicināt fiziskās, emocionālās un/vai kognitīvās izmaiņas; attīstīt uzticēšanās pilnas attiecības.

22. Deju un kustību terapija deja kā saskarsme – visos laikos deja palīdz radīt kopības sajūtu – pārī, grupā, kultūrā deja kā kultūras zīme – dod iespēju norādīt „kas es esmu” un „kāds es esmu” sociālās grupas, nācijas, kultūras ietvaros;

23. Deju un kustību terapija deja kā katarse – deja dod iespēju izlādēt fizisko un emocionālo sasprindzinājumu, atbrīvot no negatīvām emocijām; deja kā izpausme – deja izpauž emocijas, simbolus un idejas, un spēj sniegt cilvēciskās vienotības pārdzīvojumu;

24. Deju un kustību terapija deja kā transcendence – ekstātisks pārdzīvojums, kas pārkāpj Ego robežas un spēj izjust visuma kārtību.

25. Mūzikas terapija Mūzikas terapijas teorētiskais pamatojums meklējams dzīļu psiholoģijā, mācību,  uzvedības teorijās, humānistiskajā psiholoģijā, mūzikas zinātnē, biomedicīnā un neirozinātnē.

26. Mūzikas terapijas mērķi * uzlabot klienta vai pacienta balss izmantošanas iespējas; * stimulēt valodas attīstību un runas  motorās koordinācijas spējas; * attīstīt darbošanās – gaidīšanas spējas; * muzicējot kopā, veidot dialogus;* attīstīt ķermeņa un identitātes apzināšanos; * veidot mūzikas terapijas struktūru, kurā klients/ pacients var pieredzēt un izpaust dažādas emocijas utt.

27. Mūzikas terapijas specifiskie mērķi fiziskajā – lielās un smalkmotorikas kustību attīstība, rokas/acu koordinācijas, organizētu ritmisku kustību, galvas kustības u.c. attīstība;* komunikatīvajā – klausīšanās spēju, apzinātas dzirdes attīstība, vokālas verbalizācijas attīstība, valodas sapratnes, artikulācijas, imitācijas un žestu sapratnes veicināšana un attīstība;* sociālajā – attiecību, mijattiecību ar terapeitu, personālu un citiem pacientiem sapratne, prasmju dot un ņemt, uzklausīt, neapjukt u.c. izpratne, attīstīt spēles iemaņas, patstāvības sajūtu, motivāciju;* emocionālajā – mazināt agresiju, bailes, trauksmi, antisociālus ieradumus, attīstīt emocionālas jūtu izpausmes un to kontroli.

28. Drāmas terapija Drāmas terapija ir mērķtiecīga drāmas un teātra procesa izmantošana terapijā – lai mazinātu simptomus, veicinātu emocionālu un fizisku integritāti un personības izaugsmi. Tā balstīta uz iztēles aktivizēšanu un ir instruments radošai darbībai, kas klientam ļauj sasniegt dziļas izmaiņas pasaules uztveres un personīgo vērtību jomā. Tādejādi var teikt, ka drāmas terapija ir sistēmiska un mērķtiecīga drāmas un teātra elementu izmantošana, lai veicinātu personības izaugsmi, uzlabotu veselību. Tā ir ietekmējusies no lomu spēlēm, teātra, psiholoģijas un grupu psihoterapijas.

29. Vēl nometnēs notiek: • Nūjošana ... • Dalībnieku talantu radošās izpausmes ... • Fitoterapija... • AVON skaistuma terapija... • Jogas vingrinājumi... • Mālu terapija... • Iešana dabā un dabas dziedināšana... • Laivošana un katamarāni... • Gardumu gatavošana ... • Sarunu, sarunu un sarunu terapija.....

30. Psihosociālās rehabilitācijas nometnes 2011. gada vasarā Norises laiks: 12 – 17 jūnijs 10 – 15 jūlijs 7 – 12 augusts Norises vieta: Līgatnes rehabilitācijas centrsvai atpūtas komplekss Valguma pasaule

31. Pieteikšanās nometnēmwww.dzivibaskoks.lvJuta Šteinertedzivibaskoks@dzivibaskoks.lv , tālr: 26328286; 67625339 ADRESE:Melnsila iela 13, Rīga, LV-1046

32. Paldies par uzmanību!