Islāms Indijā

1. Islāms Indijā

2. Musulmaņu valdīšana Indijā • Delhi sultāni bija ārzemju izcelsmes, taču pārvaldes sistēma, kas nostiprinājās, bija raksturīga ar savu Indijai tradicionālo raksturu. • Apgabals apkārt galvaspilsētai un daži galvenie cietokšņi citās vietās atradās tiešā sultāna pārvaldē. • Pārējās teritorijas pārvaldīja vai nu musulmaņu pārvaldnieki, kas bija Delhi valdības nozīmēti, vai arī vietējie hinduistu radžas, kas bija atzinuši sultāna suzerenitāti. • Lielākā daļā sultanāta vara atradās mazu hinduistu cilšu vadoņu rokās. Viņu pienākums attiecībā pret augstāko varu bija nomaksāt zemes nodevas muktā, mazākiem radžām, vai provinču pārvaldniekiem, vai tieši sultānam, taču visā pārējā viņi varēja valdīt kā viņiem diktēja vietējās tradīcijas un pašu gribēšana. • Arī paši Delhi sultāni uzskatīja par nepieciešamu izrādīt poltisko lojalitāti Bagdādes kalifam, kas skaitījās ne tikai politiskais, bet arī garīgais galva visiem musulmaņiem. • 1258.g. Čingizhana mazdēls nogalināja Bagdādes kalifu. Taču Delhi sultāni vēl vairākus gadsimtus turpināja atzīt nogalināto kalifu par savu nominālo suzerenu

3. Reliģiskās autoritātes • Sultāni atbalstīja sūfijus. • Ortodoksālie musulmaņu uzskatīja, ka Korāna mācīšanās, paklausība Islāma autoritātēm ir pestīšanas ceļš. • Sūfiju tradīcija bija mistiska un ļoti organiska Indijas un hinduisma tradīcijai. Viņi uzskatīja, ka meditācija, transa stāvokļi un cita psihotehnika ļauj atklāt Dievu sevī. • Musulmaņu hroniķi nereti skaidroja zemi un valsti piemeklējušas kataklizmas ar to, ka sultāni nav pietiekami cienīgi apgājušies ar sūfijiem. • Delhi sultanātā, kā arī tajās musulmaņu valstīs, kas vēlāk atdalījās no sultanāta, pastāvēja reliģiskā elite, kas sastāvēja no sūfiju šeihiem, ulamām, islāma tiesnešiem un sludinātājiem.

4. Sekulārā aristokrātija • sekulārā aristokrātija - augstākā administrācija un armijas ģenerāļi. • Iltutmiša laikā šī elite sastāvēja no dažādu etnosu pārstāvjiem, kas ietvēra kā vergus, tā brīvos, tjurkus, arābus, persiešus. • 14.gs. elites sastāvā bija arī daudz hinduistu, kas bija cēlušies no cilšu vecākajiem. • Augstākās apatmersonas parasti tika apmaksātas ar iktā palīdzību; iktā un administratīvie amati tika piešķirti uz ierobežotu laiku – parasti uz diviem-četriem gadiem. • Pēc Timura iebrukuma šis apstāklis mudināja teritoriju pārvaldniekus un muktā padarīt sevi par neatkarīgiem valdniekiem.

5. Musulmaņu valdīšanas rezultāti • Musulmaņu arābu impērijas izveidošanās veicināja kopējas Indijas okeāna un Vidusjūras ekonomiskās sistēmas izveidošanos. • Sākot ar Ghaznavidiem musulmaņu valdnieki kala naudu no laupīšanas ekspedīcijās no hinduistu radžām nolaupītā sudraba • To lietoja visur musulmaņu tirdzniecības pasaulē. • Pēc tam, kad mongoļi un tjurki Tuvajos Austrumos sagrāva arābu lielvalsti, eiropieši aizvietoja arābus uz jūras ceļiem • Indija ieguva ekskluzīvu lomu Indijas okeāna ekonomikā. • Musulmaņu valdīšana Indijā veicināja urbanizāciju, radīja tādus tirdzniecības un administratīvos centrus, kā Delhi un citas pilsētas.

6. Hinduisms-islāms sociālajā struktūrā • Delhi sultanātā un tā atvasinātajās valstīs aristokrātija – musulmaņi • Pilsētnieki – musulmaņi • Laucinieki - hinduisti. Viņu valdnieki bija vietēji hinduistu radžas un cilšu virsaiši; • Arābu valdnieki Sindhā atzina vietējos hinduistus par dhimmijiem. • Indijas sultāni sekoja šai pieredzei; • viņi nekad konsekventi neievāca džizjas nodokli. • 2 iemesli, kāpēc nodokli neiekasēja

7. Atkāpes no islāma valdīšanas principiem • Farsi – valsts valoda • Hinduistu kastas, kas darbojās birokrātijā, mācījās persiešu valodu, kas bija valsts valoda lielākajā daļā sultanātu; tas bija viens no iemesliem, kāpēc hinduistu cilšu vadoņi saglabāja savu varu uz vietām. • Klasiskais musulmaņu reliģiski-valstiskais uzstādījums neļaut nemusulmaņiem ieņemt valsts amatus Indijā nebija iespējams: viņu vienkārši pietrūka

8. Pirmie musulmaņu kontakti ar indiešiem notika sakarā ar tirdzniecību. 644.g., iekarojuši Sasanīdu Persiju, arābi sagrāba arī Beludžistānu, Septītajā gadsimtā arābu tirgotāji – no savas puses – izplatīja islāmu Indijas ostu pilsētās. Daļa indiešu pieņēma islāmu un hinduistu valdnieki no Čolu dinastijas Dienvidindijā bieži līga musulmaņu bruņotos algotņus. Islāms Indijā

9. Islāms Indijā • 711.-713.g. arābi, kas jau bija ieņēmuši Beludžistānu, devās iekarot Sindhu. • Sindhu pārvaldīja brahmaņu radža un viņa pakļautībā bija iedzīvotāji, kas turējās pie divām reliģijām – hinduisma un budisma. • Arābi attaisnoja savu iebrukumu, sakot, ka viņu uzdevums ir pasargāt jūras ceļu no pirātiem, taču patiesais iemesls varēja būt kontrole pār ienesīgajiem tirdzniecības ceļiem.

11. 962.g. dib. Ghaznavīdu sultanāts Afganistānas austrumos. Sultāns Mahmuds (997-1030) iekarojis plašas teritorijas austrumos un rietumos, izpleta Gahaznavidu valsti, iekarojot Kabulas hinduistu valsti, kas aptvēra ne tikai Ziemeļaustrumu Afganistānu, bet arī pusi no tagadējās Pakistānas un Sindhas ziemeļus. Līdzīgi arābiem Sindhā, Ghaznavidu sultāni atzina hinduistus par dhimmijiem. Sultāns Mahmuds īstenoja 17 karagājienus Indijas teritorijā. Gurdžara-Pratiharas dinastija beidza savu pastāvēšanu 1019.g., kad Mahmuds iekaroja dinastijas galvaspilsētu Kanaudžu. Vēlāk sagrautajās valstīs veidojās jaunas dinastijas. Ghaznavīdu sultanāts

12. Ghaznavidu dinastiju nomainīja Ghauru dinastija – Centrālās Afganistānas izcelsmes musulmaņi. Divpadsmitajā gadsimtā Ghauri pakļāva sev visu Afganistānu. Ghauru dinastijas valdnieks Muizs ud-Din Muhammads (1173-1206) pakļāva moderno Pakistānu. Laupīšanas nolūkos viņš ielauzās arī Indijā. Tobrīd trīs Indijas valdnieki cīnījās savā starpā par noteikšanu Ziemeļindijā. 1192.g. Muizs ut-Dins ar savu tjurku kavalēriju sakāva vienu no trim cīnītājiem – Prithviradžu. Pakāpeniski tika pakļauti arī pārējie Indijas valdnieki Indijas ziemeļos. Ziemeļindijas pakļaušana

13. Reliģijas pēc islama ienākšanas • Kad Muizs ud-Dīns pirmo reizi iebruka Ziemeļindijā, Dienvidāzijas iedzīvotāju lielākā daļa piederēja pie hinduisma, budisma, vai tradicionālajām cilšu reliģijām (šamanisma). • Nākamo gadsimtu gaitā budisms gandrīz pilnībā izzuda no savas izcelsmes zemes. • Hinduisms – tieši pretēji – plauka un attīstījās, turpinot absorbēt cilšu reliģijas. • Liela daļa indiešu pieņēma islāmu; • Budisms kā filozofija • Praktiskā reliģiozitāte vienmēr vairāk sakrita ar hinduismu. • Tīri filozofiskas budisma formas lielā mērā atkarājās no valdnieku un bagāto cilvēku (tirgotāju) atbalsta. • Budistu klosteru skaits Indijas ziemeļos, sakarā ar musulmaņu iebrukumu regulāri saruka.

14. Portugāļi • 1498.g. sākās jauna ēra kuģošanas vēsturē, kad portugāļu jūrnieks Vasko da Gama apbrauca apkārt Āfrikai un nodibināja tiešu kontaktu starp Eiropu un Indiju. • Tas padarīja vieglāku tirdzniecību, veicināja arī tehnoloģiju un ideju apmaiņu. • 1509. portugāļu spēki sakāva Ēģiptes un Gudžāratas sultānu kopīgos jūras spēkus; • ar to portugāļi nodrošināja sev virskundzību Indijas okeānā. • 16.gs. Portugāle pārņēma savās rokās garšvielu un citu preču tirdzniecību. • No 1510.g. Portugāļu atbalsta punkts Āzijā bija Goa – Indijas rietumu krastā. • Pa to laiku Bahmani sultanāts sāka sairt, veidojot piecas mazākas valstiņas. • Šīs valstis nepārtraukti karoja savā starpā. Karu gaitā tās piesaistīja sev sabiedrotos no dažādām pusēm, tai skaitā portugāļus.

15. Starptautiskā tirdzniecība • Starptautiskā tirdzniecība veicināja ārzemnieku koloniju izveidošanos Indijas ostas pilsētās. Paši indieši uzskatīja, ka ceļošana pa jūru prom no Indijas var izraisīt reliģiski nevēlamas sekas – rituālo nešķīstību, tādēļ jūras kuģošana tika uzticēta ārzemniekiem. Šis viedoklis pastāvēja līdz pat 20.gs. • Indijas tirdzniecība uz austrumiem un rietumiem tika īstenota ar karavānu un kuģu palīdzību. • 7.gs. bija izveidojies attīstīts tirdzniecības tīkls, kas pārklāja dažādus punktus apkārt Indijas okeānam. Septītajā gadsimtā notikušie arābu iekarojumi nodrošināja Indijas okeāna tirdzniecību arī ar Vidusjūras zemēm.

16. Orientācija uz Ķīnu • Vairāku gadsimtu gaitā Indijas ārējā tirdzniecība bija vērsta uz Rietumiem. • Raštrakutas dinastija kontrolēja Indostanas pussalas rietumu krastu; • 10. un 11.gs., kad tjurku ienākšana arābu teritorijās paralizēja agrākos tirdzniecības ceļus, Indijas ekonomiskā orientācija pārslēdzās uz Ķīnu un Dienvidaustrumu Āziju