06.04. Latvijas vesture strelnieku kaujas 8kl

1. STRĒLNIEKU KAUJAS 1. pasaules kara laikā.

2. Izveido pārskata tabulu kladēs par kaujām un tālāk lasot info prezentācijā un grāmatā aizpildi to!

3. Karš 1916. gadā • 1916. gada pavasarī visi 8 strēlnieku bataljoni atradās Rīgas frontē. • Marta kaujas gar Bauskas šoseju. Strēlniekiem izdevās pārraut vācu fronti, bet krievu pulku neveiksmju dēļ tālāki uzbrukumi nenotika. Jau šajā kaujā parādījās komandiera Radko Dmitrijeva neizlēmība un neprasme vadīt vīrus, kas vēl jo labāk parādījās Ziemassvētku kaujās • Jūnija/Jūlija kaujas – • 21.-22.jūnijs – kaujas pie Lielā Smerdukļa purva un Katrīnmuižas netālu no Ķekavas • 3.-8.(16. - 22.) jūlijs - turpat , kur marta kaujas, smagums gulstas uz latviešu pleciem, tomēr cara ģenerāļi negribēja izmantot strēlnieku panākumus.

4. Nāves sala Krievi šo pozīciju vēlējās nosargāt, jo no turienes bija izdevīgi uzbrukt vācu frontei

5. Komandanta blindāžā saindētais ģen. Kuļešins ziņoja, ka 2 000 cilvēku jau miruši, bet atlikušie vēl turot pozīcijas. Viņu vietās stājās latvieši. Smagos kaujas apstākļos visu nakti uz Nāves salu veda pulverizātorus, skābekli un citus glābšanas līdzekļus. Šeit strādāja visi 44. divīzijas ārsti. Latviešiem jaunajās maskās bija grūti elpot. Daudzi norāva maskas, lai labāk mirtu gāzu saindēti nekā no skābekļa trūkuma. 9. oktobra rītā atklājās drausmīgs skats. Saindētie karavīri, kas vēl naktī kauca un raustījās drausmīgās sāpēs, tagad bija sastinguši. Caur gāzu masku acenēm latviešu strēlnieki redzēja, ka viņiem apkārt viss bija miris – zāle, koki, ļaudis, putniņi un zemnīcu peles. Viss bija zaļā nāvekļa apklāts – šautenes, katliņi, apģērbu pogas, zābaki un bārdainās, izķēmotās sejas. Ap mirušo atņirgtajām mutēm bija balti putu vainagi. Pāri Daugavai lēni slīdēja miroņiem piekrautās laivas. Vācieši, vērodami briesmīgo skatu, pārtrauca apšaudīšanu. Brāļu kapos pie Tīnūžiem apbedīja ~3 000 karavīrus. Rīgas bataljons zaudēja 20 mirušos un 120 savainotos, turpretī vācu 129. pulks tikai 9 mirušos un 41 savainoto. Nāves salā tagad turējās 3 bataljoni.

6. 1916.g. beigās strēlnieku bataljonus sāka papildināt un pārdēvēja par pulkiem • Pulkus apvienoja brigādēs • I brigāde - Augusts Ernests Misiņš • II brigāde Andrejs Auzāns

7. Ziemassvētku/Janvāra kaujas • Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija1916. g. 23.-29.decembrī • Purvainā apvidū starp Babītes ezeru un Olaini, kuru dēvēja par Tīreļa purvu • Uzbrukums notika 5:00 no rīta, kad vācieši to vismazāk gaidīja.Tika pārrauta vācu fronte, bet tālāki uzbrukumi nenotika, jo krievu virspavēlniecība nebija sagatavojusi papildspēkus. • 25. decembrī sākās uzbrukums Ložmetējkalnam • Ziemassvētku kaujās pirmo reizi piedalījās visi astoņi latviešu strēlnieku bataljoni

8. Bija dīvains stāvoklis(....)latviešu strēlniekus turēja tuvā aizmugurē un vienmēr viņus izsauca, ja frontē notika kaut mazākais troksnis.Tā tas turpinājās apmēram līdz 22.janvārim.Cilvēki nedabūja atpūtas un arī izgulēties. Visu laiku bija jādzīvo zem klajas debess, jāguļ sniegā 25 grādu aukstumā. Bija vērojamas šādas ainas – ugunskurs, visapkārt tam guļ strēlnieki, no vienas puses uguns silda, bet no otras puses un apakšas – salst.Bet gulētāji to pārāk lielā noguruma dēļ nejuta. Kad uzcēlās brīnījās, kā tas var būt – viena kāja nosalusi, bet otrai kājai sadedzis zābaks(...) Atgriežoties atpūtā pēc kaujām, 6.rotā no apmēram 240 strēlniekiem bija palikuši 22, bet no 5 virsniekiem -2. Strēlnieku kapteiņa J.Dombrovska atmiņas

9. Janvāra kaujas • 1917. gada 10. janvārī sākās Janvāra kaujas • Tās ilga 11 dienas • Tās laikā vācieši centās atgūt Ziemassvētku kauju laikā zaudētās teritorijas, tomēr strēlniekiem izdevās nosargāt Ložmetējkalnu un ceļu uz Rīgu • Ziemassvētku un Janvāra kaujās Krievijas armija zaudēja apmēram 26 000 kareivju, no kuriem 9000 bija strēlnieki - apmēram trešā daļa no visiem strēlnieku spēkiem. Ziemassvētku kauju neveiksmīgā vadība, strēlniekos radīja aizvien lielāku neapmierinātību ar Krievijas cara armijas vadību

10. Kaujas pie Mazās Juglas • Pēdējās varonīgās kaujas strēlnieki izcīnīja 1917. g. augustā pie Mazās Juglas • 1917. g. vidū revolūcijas iespaidā Krievijas armijā bija iestājies sabrukums • Visā Rīgas - Daugavpils frontē sākās atkāpšanās • Tikai pateicoties strēlnieku cīņām pie Mazās Juglas, krievu armija nenokļuva vācu aplenkumā un varēja droši atkāpties • Liela daļa latviešu strēlnieku kopā ar krievu armiju atkāpās uz Krieviju. • Rezultātā vācieši ieņēma Rīgu, bet tālāku uzbrukumu neturpināja, jo vajadzēja papildspēkus Rietumu frontē. • latviešu strēlnieku cīņas • Sakārto notikumus hronoloģiski pareizā secībā!