Profesionālā atzīšana

1. Profesionālā atzīšana Asoc. Prof. A.Rauhvargers

2. Jautājumi, uz ko jārod atbilde diplomatzinējam: • Akadēmiskā atzīšana - vai pretendents ir spējīgs turpināt studijas izvēlētajā virzienā un līmenī? • Profesionālā atzīšana - vai pretendenta zināšanas un prasmes ir pietiekamas, lai uzņemošajā valstī darbotos attiecīgajā profesijā? Ir iespējams, ka viena un tā pati kvalifikācija vienā un tajā pašā valstī tiek atzīta vienam no šiem nolūkiem, taču netiek atzīta (vai netiek pilnībā atzīta) otram.

3. Reglamentētas un nereglamentētas profesijas Reglametētas profesijas – tādas profesijas, • kurās profesionālo darbību var uzsākt tikai pēc īpašas atļaujas saņemšanas, • un šīs atļaujas izsniegšana pamatojas uz noteikta veida izglītības un profesionālās izglītības apguvi • dažos gadījumos valstis reglamentē nevis profesiju, bet gan pašu izglītību, kura sagatvo darbam šajā profesijā

4. KĀDĒĻ ES RŪPĒJAS PAR DIPLOMU SAVSTARPĒJO ATZĪŠANU REGLAMENTĒTAJĀS PROFESIJĀS? • Viens no ES pamatprincipiem ir iedzīvotāju brīva pārvietošanās. • Šķēršļus rada barjeras darba atļauju iegūšanā citās valstīs. • Valstis cenšas aizsargāt savu iekšējo tirgu un nepieļaut ārzemnieku iespiešanos tajā. Eiropas Savienības direktīvas diplomatzīšanas jomā ir pieņemtas ar nolūku atvieglināt ES valstu pilsoņiem darba atļauju iegūšanu arī citās ES valstīs.

5. Ko reglamentēt, ko ne – izvēlas katra valsts pati Eiropā ir tā – jo vairāk uz denvidiem, jo vairāk reglamentētu profesiju. • Ir valstis, kuras nereglamentē inženieri vai skolotāju • Tajā pat laikā ir valstis, kuras reglamentē baznīcas ērģelnieku, kapraci, tūrisma gidu, slēpošanas instruktoru... Tieši tāpēc ES Visparējās atzīšanas direktīvas nosaka, kā rīkoties, ja profesija vienā valstī ir reglamentēta, bet otrā – nē.

6. Profesionālā atzīšana de facto atzīšana - profesijās, kuras NAV regalamentētas Veic darba devēji, parasti pamatojoties uz diplomatzīšanas centru rekomendāciju (“akadēmiskā atzīšana profesionāliem mērķiem) Nereglamentētā profesijā nekāda “oficiāla” atzsīšana netiek prasīta, viss atkarīgs no darba devēja. Cita lieta, ka darba devējs var nesaprast ārzemju diplomu un tāpēc sūtīt uz diplomatzīšanas centru pēc padoma – “kas tas ir”? de jure atzīšana – reglamentētās profesijās

7. Divas atzīšanas sistēmas reglamentētām profesijām • Daļai profesiju (skat. nāk slaidu), piem. ārstam, pastāv katrai sava sektora direktīva, kurā noteiktas kopējas prasības izglītībai. Kad valsts šīs direktīvas prasības izpilda, atzīšana citās ES valstīs ir automātiska • Radīt sektoru direktīvas visām profesijām prasītu milzīgu saskaņošanas darbu. Tādēļ uz lielāko daļu propfesiju attiecas Vispārējā atzīšanas sistēma.

8. Divas atzīšanas sistēmas reglamentētām profesijām • sektoru direktīvas - • izglītības harmonizācija profesijās:

9. Neoficiālā “harmonizācija” Vairākās nozarēs Eiropas profesionālās asociācijas “neofivciāli” t.i. bez direktīvu prasībām strādā pie programmu saskaņošanas profesijas ieguvei, piem: • inženieri • fiziķi • ķīmiķi • profesijas, kuru programmas aptverES Tuning projekts

10. VISPĀRĒJĀ PROFESIONĀLO KVALIFIKĀCIJU ATZĪŠANAS SISTĒMA ES direktīvas • 89/48/EEC “Par vispārēju sistēmu tādu augstākās izglītības kvalifikāciju atzīšanu, kas piešķirtas pēc vismaz 3 gadu ilgas profesionālās izglītības un apmācības” • 92/51/EEC “Par otro vispārējo sistēmu profesionālās izglītības un apmācību atzīšanai, papildinot direktīvu 89/48/EEC”. Aptver • augstākās izglītības kvalifikācijas, • vidējās profesionālās izglītības kvalifikācijas, • kvalifikācijas, kuras var iegūt darba pieredzē

11. Direktīva 89/48/EEC aptver diplomus, kas piešķirti pēc vismaz 3 gadus ilgas augstākās izglītības programmas, Direktīva 92/51/EEC atzīšanas nozīmē aptver vairākus profesionālo kvalifikāciju veidus: • diplomus kas ir piešķirts pēc vismaz 1 gada (bet mazāk nekā triju gadu) augstskolas studijām; • sertifikātus– vidējās prof. izgl dokumenti (arī tie, kur uzņemšana pēc vidussk.), • kompetences apliecības - kvalifikācijas apliecinājums, kuram nav nepieciešama formālā izglītība, (iegūst prasmju, zināšanu un gatavības novērtējuma rezultātā).

12. VISPĀRĒJĀ PROFESIONĀLO KVALIFIKĀCIJU ATZĪŠANAS SISTĒMA • atzīst nevis diplomu, bet gan profesionāli • atzīšana nav automātiska (atšķirībā no sektoru direktīvām), • principi līdzīgi akadēmiskajai atzīšanai – “būtiskās atšķirības”

13. Vispārējā sistēma noteikts laiks, kad jāsniedz atbilde - 4 mēneši kompensācijas mehānismi: • eksāmens vai • adaptācijas periods var prasīt: • veselības izziņas, • labas reputācijas pierādījumus, • izziņu par to, ka nav bankrotējis

14. Vispārējā profesionālās atzīšanas sistēma dažos gadījumos profesionāļi var saskarties ar grūtībām tādēļ, ka pati profesija izcelsmes dalībvalstī un uzņemošajā valstī ir būtiski atšķirīga. atšķirības profesijas raksturā var rasties ģeogrāfisku, vēsturisku, kultūras u.c. atšķirību rezultātā, Dažkārt rodas jautājums: vai tā vispār ir viena un tā pati profesija?

15. ES direktīvu nolūks ir ļaut profesionālim darboties savā profesijā arī citās ES dalībvalstīs. Tomēr: • ja profesija izcelsmes DV nav reglamentēta, uzņemoša valsts ir tiesīga pieprasīt, ka pretendents ir darbojies profesijā vismaz 2 gadus pēdējo 10 gadu laikā; • ja attiecīgā izglītība izcelsmes DV ir 1 gadu īsāka, var pieprasīt profesionālo pieredzi; • ja ir būtiskas atšķirības izglītības saturā, var pieprasīt eksāmenu vai adaptācijas periodu (līdz 3 g)