1 / 25

Narkotiku lietošanas un to radīto seku valsts un sociālās izmaksas Latvijā 2008. gadā

Narkotiku lietošanas un to radīto seku valsts un sociālās izmaksas Latvijā 2008. gadā Anna Zasova, Alfreds Vanags Baltijas Starptautiskais Ekonomikas Politikas Studiju Centrs 2010. gada 1. jūnijs. Prezentācijas struktūra. Pētījuma motivācija Narkotiku lietošanas situācija Latvijā

mrinal
Download Presentation

Narkotiku lietošanas un to radīto seku valsts un sociālās izmaksas Latvijā 2008. gadā

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Narkotiku lietošanas un to radīto seku valsts un sociālās izmaksas Latvijā 2008. gadā Anna Zasova, Alfreds Vanags Baltijas Starptautiskais Ekonomikas Politikas Studiju Centrs 2010. gada 1. jūnijs

  2. Prezentācijas struktūra • Pētījuma motivācija • Narkotiku lietošanas situācija Latvijā • Sociālo izmaksu klasifikācija • Budžeta izmaksu novērtējums un salīdzinājums ar citām valstīm • Nebudžeta izmaksu novērtējums un salīdzinājums ar citām valstīm • Secinājumi

  3. Pētījuma motivācija un mērķis • Pētījuma pasūtītājs – Veselības Ekonomikas Centrs • Galvenais ES Narkomānijas apkarošanas rīcības plāna 2009. - 2012. gadam mērķis ir “...ievērojami samazināt narkotiku izplatību iedzīvotāju vidū un mazināt sociālo postu un kaitējumu veselībai, ko izraisa nelegālo narkotiku lietošana un tirdzniecība”. • Vairākas Eiropas valstis jau veikušas narkomānijas sociālo izmaksu novērtējumu • Pētījuma mērķis ir novērtēt narkomānijas radītās sociālās izmaksas 2008. gadā Latvijā, izmantojot pieejamās starptautiski atzītās metodikas. Metodiku vienotība ļauj veikt rezultātu starpvalstu salīdzinājumu.

  4. Problēmatiskā narkotiku lietošana: Latvijā – viens no augstākajiem rādītājiem Eiropā Problemātiskas opioīdu lietošanas izplatība atlasītās ES valstīs iedzīvotāju grupā vecumā no 15 līdz 64 gadiem, uz 1000 iedzīvotājiem * Visu vecumu; ** centrālais novērtējums aprēķināts kā augstākās un zemākās robežas vidējais; *** 12-64

  5. No kā veidojas narkomānijas sociālās izmaksas? • Budžeta izmaksas • Tiešās izmaksas: izmaksas, kas tiešā veidā saistītas ar narkomānijas problēmu. • Netiešās izmaksas: izdevumi vispārējo valsts funkciju finansēšanai, kuras tikai daļēji tiek virzīti ar narkomānijas problēmu saistītajām aktivitātēm. • Nebudžeta izmaksas • Taustāmās izmaksas: izmaksas, kuras ja tiek samazinātas, atbrīvo līdzekļus patēriņam vai investīcijām. • Netaustāmās izmaksas: izmaksas, kuras nevar “monetizēt” (piemēram, narkotiku lietotāju radinieku ciešanas. Šī tipa izmaksas netika apskatītas pētījumā.

  6. Izmantoto datu avoti • Informācijas sākotnējs avots budžeta izmaksu novērtējumam: Informatīvais ziņojums par “Narkotisko un psihotropo vielu atkarības un izplatības ierobežošanas un kontroles valsts programmas 2005. - 2008. gadam” īstenošanu (Iekšlietu ministrija, 2009.) • Papildus datu avoti: Veselības norēķinu centrs, Latvijas Infektoloģijas centrs, Ieslodzījuma vietu pārvalde, Valsts Probācijas dienests, Centrālā statistikas pārvalde, Valsts Kase.

  7. Iekšlietu ministrijas dati par narkomānijas radītām budžeta izmaksām • Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas datiem, 2008. gadā valsts budžeta izdevumi narkotisko un psihotropo vielu atkarības un izplatības ierobežošanas un kontroles jomā bija 4.2 milj. latu. • Pētījumā koriģēta viena izdevumu pozīcija - Veselības ministrijas izdevumi attiecībā uz starpnozaru ambulatorās ārstēšanas komandu (ārsti, psihologi, sociālie darbinieki, medmāsas) izveidi un uzturēšanu (0.6 milj. latu): • Izdevumi tika samazināti, balstoties uz datiem, ka pacienti ar narkotiku atkarību veido aptuveni 10% no kopējā narkoloģisko pacientu skaita • Ņemot vērā šo korekciju, izdevumi “Narkotisko un psihotropo vielu atkarības un izplatības ierobežošanas un kontroles valsts programmas 2005. - 2008. gadam” īstenošanai mūsu aprēķinos tika samazināti līdz 3.6 milj. latu.

  8. Pētījumā apskatītās budžeta izdevumu kategorijas • Iekšlietu ministrijas Informatīvajā ziņojumā iekļautie budžeta izdevumi + • Izdevumi par ieslodzīto personu uzturēšanu • Izdevumi profilaksei un ar narkotikām saistīto slimību ārstēšanai • HIV/AIDS profilakse un ārstēšana • Ar narkotiku lietošanu saistītā stacionārā ārstēšana • Kompensējamie medikamenti hepatīta ārstēšanai • Narkomānijas profilakse pamatskolas un vidusskolas mācību programmās • Izdevumi cilvēku ar atkarības sindromu sociālajai rehabilitācijai (Valsts Probācijas dienests)

  9. Kopējie budžeta izdevumi

  10. Ar narkotiku lietošanu saistīto budžeta izdevumu klasifikācija • Tiešie izdevumi – netiešie izdevumi • COFOG valdības izdevumu klasifikācija: • Vispārējie valdības dienesti • Aizsardzība • Sabiedriskā kārtība un drošība • Ekonomiskā darbība • Vides aizsardzība • Pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošana • Veselība • Atpūta, kultūra un reliģija • Izglītība • Sociālā aizsardzība • Roitera klasifikācija: • Profilakse • Ārstēšana • Likumu izpildīšana • Kaitējuma mazināšana

  11. Lielākās izdevumu pozīcijas – sabiedriskā kārtība un drošība, veselība Ar narkotikām saistītu valsts izdevumu struktūra (%) pēc COFOG klasifikācijas Netiešie izdevumi veidoja 76-85% no kopējiem izdevumiem (respektīvi, neieskaitot un ieskaitot investīciju izdevumus)

  12. Lielākā izdevumu daļa mērķēta uz likumuizpildīšanas kontroli Ar narkotikām saistītu valsts izdevumu struktūra (%) pēc Roitera klasifikācijas Tiešie izdevumi Kopā Netiešie izdevumi

  13. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm – Latvijā samērā zemi budžeta izdevumi saistīti ar narkomānijas problēmu

  14. Ar narkotiku lietošanu saistītie budžeta izdevumi pēc COFOG klasifikācijas (% no kopējiem izdevumiem)

  15. Ar narkotiku lietošanu saistītie izdevumi pēc Roitera klasifikācijas (% no kopējiem izdevumiem)

  16. Nebudžeta izdevumi – tika aplūkotas tikai izlaides/ražīguma sekas • Taustāmo izdevumu veidi: • Sekas attiecībā uz veselību un labklājības sistēmu • Noziedzība, likumu izpildīšana un kriminālā tiesvedība • Izlaides/ražīguma sekas darbavietā un mājās • Negadījumi, ieskaitot ceļu satiksmes negadījumus • Vide • Pētniecība un profilakse 1, 2 & 6: lielā mērā attiecas uz budžeta izdevumiem 4 & 5: trūkst datu

  17. Izlaides samazinājums caur nodarbinātības kanālu Zemāks nodarbinātības līmenis narkotiku lietotāju vidū Ieslodzījumā esošie cilvēki Narkotiku lietotāju priekšlaicīgā mirstība Narkotiku lietotāju priekšlaicīgā mirstība no saistītām slimībām Zemāka nodarbinātība, salīdzinājumā ar hipotētisku scenāriju bez narkotikām Ārpus darbaspēka esošo personu priekšlaicīgā mirstība Zemāka izlaide, salīdzinājumā ar hipotētisku scenāriju bez narkotikām Narkotiku lietotāju augstāks absentisms un zemāks darba ražīgums Izmantotā metodoloģija: Saslimstības izmaksu metode (cost-of-illness)

  18. Galvenais nebudžeta izmaksu avots - narkotiku lietotāju zemāks nodarbinātības līmenis • Saskaņā ar CSP datiem, nodarbinātības līmenis 15-64 gadu vecu iedzīvotāju vidū 2008. gadā bija 68.6% . • Nodarbinātības līmeņa starpība starp problēmātiskiem narkotiku lietotājiem un iedzīvotājiem kopumā 5 - 19 procentpunkti • Nodarbināto skaita samazinājums ~2.8 tūkst. cilvēku • Ražošanas apjoma samazinājums ~23.4 milj. latu (0.1% no IKP)

  19. Izlaides samazinājums ieslodzīto personu dēļ un narkotiku lietotāju priekšlaicīgās mirstības dēļ

  20. Izlaides samazinājums ārpus darbaspēka esošu personu mirstības un saslimstības dēļ un narkotiku lietotāju augstāka absentisma dēļ • Trūkst datu, tādēļ novērtējums balstās uz pieejamajiem startptautiskiem aprēķiniem • Zaudējumi no ārpus darbaspēka esošo personu mirstības = 12.9 milj. latu • Zaudējumi no narkotiku lietotāju paaugstinātā absentisma un samazināta darba ražīguma = 19.0 milj. latu

  21. Nebudžeta izmaksu relatīvs apjoms un kopējā ietekme Tūkst. cilv. milj. LVL Kopā Zemāks nodarbinātības līmenis Priekšlaicīgā mirstība no saistītām slimībām Ieslodzījumā esošās personas Priekšlaicīgā mirstība Absentisms un darba ražīgums Ārpus darbaspēka esošās personas

  22. Budžeta un nebudžeta izmaksas kopā

  23. Kopējās sociālās izmaksassalīdzinājumā ar pieejamiem starptautiskiem aprēķiniem Budžeta un nebudžeta izmaksas procentos no IKP Latvijā un Austrālijā (maksimums/mininums)

  24. Secinājumi • Narkotiku lietošanas budžeta izmaksas 2008. gadā: 6.5 – 10.6 milj. latu. • Lielākās budžeta izdevumu kategorijas: Sabiedriskā kārtība un drošība, veselība. • Budžeta izdevumu līmenis Latvijā zemāks nekā citās valstīs par kurām tika veikti līdzīgi aprēķini, izdevumu struktūra ir līdzīga. • Nebudžeta izdevumi: 61.5 milj. latu (~85% no kopējām sociālām izmaksām). • Lielākie izdevumi veidojas no zema nodarbinātības līmeņa narkotiku lietotāju vidū. • Ar nodarbinātību saistītie nebudžeta izdevumi Latvijā ir augstāki nekā citur

  25. Paldies par uzmanību! Jūsu jautājumi un komentāri...

More Related