Kulturoloģija

1. Kulturoloģija 12.klase (1.nodarbība)

2. Latvietība, nacionālā identitāte Pasaulē nepastāv vienota universāla kultūra, bet pastāv noteiktu sociālu kopumu pastāvīgas kultūras. Piemēram, tās var būt ciltis, tautas, nācijas. Kultūra nepastāv pati par sevi bez cilvēkiem, tāpat arī nav sastopami cilvēki, bez piederības kādai noteiktai kultūrai. Nacionālā kultūras dzīve ir nepieciešama ikvienam cilvēkam, ja tas grib turpināt dzīvi kādā noteiktā etniskā sabiedrībā.

3. Latvietība, nacionālā identitāte Nācijai ir raksturīga vienota politiskā, ekonomiskā sabiedrības struktūra. Tās locekļiem piemīt kopības un solidaritātes izjūta. Nācija ir nākamā tautas attīstības pakāpe, kad tā sasniedzot noteiktas organizētības, vienotības pakāpi, spēj izveidot savu valsti. Bez savas valsts tautu nevar uzskatīt par nāciju. Nacionālisms ir ideoloģija, kas uzskata nāciju par cilvēka sociālās dzīves fundamentu - radies 18. gadsimtā, jau 19. gadsimtā tas sāk dominēt valstu iekšējā politikā. Nacionālisma jūtas sakņojas kā vēsturisko, tā ģeogrāfiskos, kā valodiskos, tā kultūras apstākļos. Nacionālismam raksturīga noteiktas grupas locekļa piederības izjūta, apziņa, ka cilvēks pieder kādai noteiktai tradīcijai, kas ir atšķirīga no citu grupu tradīcijām.

4. Nacionālā pašapziņa • Nacionālā pašapziņa nozīmē saiti ar etnosu. • Etnoss ir vienādu etnisko pazīmju ļaužu kopa. Šīs etniskās pazīmes var būt rase, valoda, kultūra u.tml. • Nacionālā pašapziņa ir pietiekama, ja to pavada patriotisms. Patriotisms Iekšējais ir ilglaicīgs ar attālāku, bet sasniedzamu mērķi. Patriotismam jāstrāvo visas cilvēka dzīves jomas. Ārējais parasti izpaužas tikai vārdos un bieži ir īslaicīgs.

5. Identitāte • Etnosa, tautas identitāte izpaužas tā kopīgās attiecībās ar zemi, valodu, mākslu, ticību – kā dzīves reglamentu, tikumību, paražām. • Identitāte izpaužas caur kultūru, bet ne otrādi, t.i., kultūra ir identitātes izpausme. • Nacionālā identitāte jeb nacionalitāte ir uz nacionālām pazīmēm balstīta cilvēka pašapziņa. Nerakņājoties gēnos, neklausoties asins balsī un nemeklējot citus pierādījumus, cilvēks apzinās sevi piederīgu noteiktam etnosam. Bez tādas apziņas cilvēks ir kosmopolīts.

6. Kosmopolīts Bez nacionālās identitātes pārstāvjiem, kas no sava etniskā celma (asinsradniecības) neatsakās, pasaulē pēdējā laikā savairojušies kosmopolīti, kuri negrib vai nevar strikti identificēties ar noteiktu etnosu. Atteikšanās no noteiktas etnokultūras jau kļuvusi par dažu lielvalstu izplatītu pasaules modi. Kosmopolītisma piekritējs: cilvēks, kas vienaldzīgi izturas pret dzimteni, nacionālo kultūru, tradīcijām un ir svešs savai tautai.

7. Globalizācija Globalizācija – vienotas „pasaules kultūras” veidošanās. Globalizācija balstās uz visu tehnisko šķēršļu noārdīšanu starp valstīm. Tā atceļ attālumu un laiku. Pasaule tiek uztverta kā vienots veselums.

9. Globalizācija Globalizācija – vienotas „pasaules kultūras” veidošanās. Globalizācija balstās uz visu tehnisko šķēršļu noārdīšanu starp valstīm. Tā atceļ attālumu un laiku. Pasaule tiek uztverta kā vienots veselums.

10. Nacionālā inteliģence • Nacionālā inteliģence ir kā cilvēka garīgās patības glabātāja, morāles sargs un cilvēciskotāja. • Nacionālās inteliģences funkcionālais mērķis ir kopas attīstība, tās saliedēšana un nostiprināšana, šīs attīstības intereses. • Nacionālā inteliģence seko cilvēces un sava etnosa attīstībai, uzkrāj etnosu pasaules uzskatus, etnosam pieņemamās robežās tos koriģē cilvēces attīstības galvenajām tendencēm un iedzīvina tautā. • Nacionālās inteliģences trūkums šķel tautu.

11. Jautājumi zināšanu nostiprināšanai Ar ko atšķiras etniskā identitāte no nacionālās identitātes? 2. Patriotisma veidi un to izpausmes? 3. Kas ir kosmopolīts?

12. Literatūras avoti • Alfrēds Ābele Latvietība vakar, šodien …un vai būs rītdien? Vieda Rīga 2001 • Alfrēds Ābele Latviešu problēmas Rīga 2007 • Vaira Vīķe Freiberga Kultūra un latvietība Karogs 2010 • http://valoda.ailab.lv/kultura/orn01.htm