Pašvaldību efektivitātes uzlabošanas tīkli

1. Pašvaldību efektivitātes uzlabošanas tīkli Elita Cakule, KS

2. Valsts un pašvaldību pārvaldes līmeņi Norvēģijā • Centrālā valdība • 19 apgabali • 428 vietējās pašvaldības • 5 miljoni iedzīvotāju • Vairāk kā 50 % pašvaldībās to iedzīvotāju skaits ir mazāks par 5000

3. Pašvaldību efektivitātes uzlabošanas tīkli Norvēģijā • KS uzaicina pašvaldības • KS organizē tīklus • KS apkopo un prezentē salīdzinošo informāciju • Dalībnieki izvērtē un analizē informāciju • Dalībnieki dalās pieredzē, identificē labo praksi • Fokussuzturpmāko darbu Darbošanās tīklā kā mācīšanās process

4. iekšējā KS’ efektivitātes tīklu organizēšana • Centrālā biroja darbinieki Oslo: stratēģija, plānošana, analīze, atbalsts • 10 konsultanti reģionos: organizē, plāno un īsteno tīklu darbu: • Apkopotās informācijas analīze; • Vada un sniedz atbalstu pašvaldībām to mācīšanās procesāTīkla sanāksmes un darbs pašvaldībās starp sanāksmēm • Biroja darbinieki un konsultanti satiekas kā kolēģi 4 reizes gadā, lai apmainītos ar jaunāko informāciju un mācītos viens no otra

5. Mēs pievēršamies šādiem pakalpojumiem: • Skola/pēcskolas aprūpe • Bērnudārzi • Bērnu labklājība • Veselības aprūpe; invalīdu, veco ļaužu, bērnu, garīgās veselības aprūpe • Sociālie pakalpojumi • Korporatīvā pārvaldība, izpilddirektora pārvaldība • Ekonomika, kvalitāte, plānošana, kontrole un pārraudzība

6. «ROBEK» tīkls • Pašvaldības ekonomiski nestabilā situācijā • Mērķis: spēt pārvaldīt finanšu resursus • Trīs tīkli ar 21 pašvaldību • Fokuss uz visu sniegto pakalpojumu ekonomiku • Padomi, kur pieņemt pareizos lēmumus, lai saglabātu labus pakalpojumus ar mazākiem resursiem • Labi rezultāti: dažādi risinājumi katrai pašvaldībai : veselīgāka ekonomika

7. Līdzsvarota pārvaldība – tiek apskatīti vairāk nekā viensjautājums Klienti; Vai viņi ir apmierināti ar pakalpojumiem? Vai mēs sasniedzam savus mērķus? Ekonomika; Vai mēs efektīvi izmantojam savus resursus? Iekšējie procesi un rutīnas; Vai mēs savus pakalpojumus sniedzam racionāli un efektīvi? Darbinieki; Vai viņi ir apmierināti ar savu darba situāciju? Mācīšanās un atjaunošanās Vai mēs attīstāmies, lai atbilstu jaunām prasībām un gūtu jaunas zināšanas?

8. Recepte • Tiek saaicinātas kopā5-12 pašvaldības • Salīdzinošas informācijas prezentēšana • Sapulcējušos pārstāvju dialogs: • Informācijas izvērtēšana un analīze • Pārdomas un komentāri • Labās prakses identificēšana • Katra pašvaldība izdara savus secinājumus: • Vājās un stiprās puses • Kas mums ir jādara, lai situāciju mainītu? • Ko mēs darīsim, atgriežoties mājās? • KS loma ir veicināt procesu un uzturēt motivāciju Kā mēs strādājam

9. Tīkla process Viens gads 5 sanāksmes 1-2 dienas 4-5 vadītāji 5-12 pašvaldības

10. Ieguldītie resursi Sniegtā pakalpojuma izmaksa Izmērāmā kvalitāte Sniegšanas nodrošināšanai veltītais laiks, klientu rezultāti u.c. • Kādi ir mūsu rezultāti? • Ko mēs varam mācīties no pārējiem? • Mērķu noteikšana Tīkls Pakalpojumu pieejamība Piedzīvotā kvalitāte Klienta sniegtais saņemtā pakalpojuma novērtējums Mērķu sasniegšana, pasākumu īstenošana, kļūšana labākiem Pakalpojumiem noteiktie mērķi un uzlabojumi

11. Pakalpojuma analīze • Pakalpojuma analīze ir pakalpojuma sistemātiska un līdzsvarota izvērtēšana. • Analīzes mērķis ir iegūt pārskatu un zināšanas par pakalpojuma stiprajām pusēm, vājajām pusēm un iespējām. • Analīze ietver arī informāciju par iespējamiem pakalpojuma uzlabojumiem un dažādu iespējamo izvēļu izvērtējumu

12. Izšķirošie faktori veiksmei: • Iesaistītizpildvaras vadošo līmeni; piešķirt top prioritāti • Augstākā vadības līmeņa atbalsts, iesaiste un piedalīšanās • Iekšējais projekta vadītājs, pilnvaras, laiks, iesaistīšanās • Informācija un iesaistīšanās • organizācijas iekšienē, iedzīvotāji un pakalpojumu saņēmēji • politiskais līmenis – galvenās personas ir svarīgas labu lēmumu pieņemšanai • Līdzdalībaorganizācijas ietvaros • Motivācija mācīties no citiem un mācīt citus

13. Efektivitātes uzlabošanas tīkli ir mācīšanās arēna Pašvaldības iegūst: • Labāku ieskatu savos sniegtajos pakalpojumos un atbilstībā starp izmantotajiem resursiem un pakalpojumu kvalitāti • Labāku pārvaldības rīku • Labāku pamatu lēmumiem, kurus jāpieņem pašvaldību politiķiem • Labāku pamatu mērķu noteikšanai • Lielāku fokusēšanos uz pakalpojumu saņēmējiem, dialogu arklientiemun klientu ietekmespieaugumu • Iespēju salīdzināt sevi ar citām pašvaldībām, tai skaitā ilgtermiņā • KS iegūst dokumentāciju un labus piemērus