1 / 21

Brigita Zepa

Brigita Zepa. Politikas analīze Latvijā un pasaulē. Kursa plāns. Politikas analīzes galvenie jēdzieni. "Sabiedriskais" ("Public") un "politika", "politikas analīze". Politikas analīzes attīstības galvenie posmi, paradigmu maina. Politikas analīzes attīstība Latvijā.

osma
Download Presentation

Brigita Zepa

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Brigita Zepa Politikas analīze Latvijā un pasaulē.

  2. Kursa plāns • Politikas analīzes galvenie jēdzieni. "Sabiedriskais" ("Public") un "politika", "politikas analīze". • Politikas analīzes attīstības galvenie posmi, paradigmu maina. Politikas analīzes attīstība Latvijā. • Politikas process un politikas analīze. • Lēmumu pieņemšanas modeļi: racionālais, inkrementālais, sabiedriskās izvēles, institucionālais, neo-institucionālais, spēlu teorija lēmumu pieņemšanā. • Politikas analīzes cikliskā pieeja: Politikas formulēšana. • Politikas prognozēšana. Ieguvumu - izmaksu analīze • Politikas īstenošana: konteksts un dalībnieki. • Politikas monitorings. Monitoringa metodes • Politikas novērtēšana: pieejas un metodes • Statistiskās un kauzālās tehnikas politikas analīzē • Projektīvās tehnikas politikas analīzē

  3. Patstāvīgais darbs grupās– projekts • Izveidojiet savu darba grupu (2-3 cilvēki) • Izvēlieties tēmu, kādu politikas jautājumu, lēmumu, reformu utt. , kas Jum šķiet interesanta, nozīmīga • Projekta izstrādes posmi atbilst politikas analīzes cikliskās pieejas shēmai: • problēmas strukturēšana, • prognoze, • novērtēšana, • monitorings, • novērtējums • Darba noslēguma posmā Jums jāvienojas ar kādu no saviem kursa biedriem, kas piekrīt būt par Jūsu darbu recenzentu, kas Jūsu projektu izlasa un pie Jūsu darba aizstāvēšanas sniedz savu kritisku skatījumu par Jūsu darbu. Recenzēšana arī tiek novērtēta.

  4. Patstāvīgais darbs • Projekta nodošana 15.maijs • 12/15 lpp

  5. Literatūra • W.Dunn. Public Policy Analysis. • Birkland, T.,A. An introduction to the policy process : theories, concepts, and models of public policy making. Armonk, N.Y. : M.E. Sharpe, c2005. • Parsons W. Public Policy. An Introduction to the Theory and Practice of Policy Analysis. Edward Elgar, 1995. • Peters, B.G., and Pierre, J., ed. Handbook of public policy. London ; Thousand Oaks, CA : Sage Publications, 2006. • Politikas lēmumu pieņemšanas process Latvijā. Valsts kanceleja. 2001.

  6. Plāns • Galvenie jēdzieni • Politikas analīzes izveidošanās un galvenie posmi • Politikas analīze Latvijā • Politikas analīzes perspektīvas Latvijā

  7. Termini: policy, politics Politika (latv), politik (vācu), politique (fr.) Policy, politics (angl.) Policy , politics, polity, police - polis, pilsēta- valsts antīkajā Grieķijā. • Politics - saistīta ar politiķiem, viņu pārstāvētajām ideoloģijām, pol. cīņu utt. • Policy - vairāk instrumentāla (izglītības politika, iekšlietu politika) vairāk saistās ar kādas noteiktas politikas veidošanu, īstenošanu, pol.rezultāts.

  8. Public/private • Public/sabiedriskais (Barber) • Risina sarežģītākus un neskaidrākus uzdevumus • Sarežģītāka lēmumu īstenošana • Daudz cilvēku ar dažādām motivācijām • Vairāk jādomā, lai īstenotu iespējas un novērtētu spējas • Vairāk jādomā, kā kompensēt tirgus kļūdas, • iesaistās darbībās, kam lielāka simboliskā nozīme • Stingrāki standarti attiecībā uz saistībā un likumiem • Lielākas iespējas reaģēt uz taisnīgumu • Jāstrādā vai jāizliekas strādājam sabiedrības interesēs • Minimāls sabiedrības atbalsts

  9. Politikas analīzes kā pētnieciska virziena izveidošanās H.Lasswell 1951. Policy sciences • 1960. ASV (zaudēti 2 kari: Vjetn., nabadzība) • profes izgl. Kalifornijas un., Karnegi-Melona, Harvarda un Teksasas un. Stenfordā uc. • 1960.-70. Anglijā: • 1970. Eiropā • Deviņdesmitajos gados Latvijā

  10. Informācija lēmumu pieņēmējiem Nepieciešama informācija, kas ir: • Saprotama • Uzticama • Pieejama • Noderīga

  11. Sabiedriskās pētniecības institūtismadzeņu centri: pasaulē ap 3500 Domkalves Think tank funkcijas: • Kalpot par saikni starp valdību un sabiedrību • Identificēt, izteikt un novērtēt esošos un radušos jautājumus • Pārveidot idejas un problēmas par politikas jautājumiem • Kalpot par neatkarīgu un informētu balsi politikas debatēs • Nodrošināt ideju un informācijas apmaiņas konstruktīvu formu starp galvenajiem dalībniekiem politikas veidošanas procesā.

  12. Think tank: • Brukingsa inst. 1916. (ak/daudzp) • Nacionālais Ekonomisko pētījumu institūts 1920. ak/specializēts) • Randa korporācija 1948.(konsultatīvs) • Politikas pētījumu institūts 1963.(advokācija: veicina kāda viedokļa izplatīšanos) • Heritage Fonds 1973. • Progresīvās politikas inst. 1989. (pol. partija) • Kongresa pētn. Inst.1914. valdība • Stenfordas Pētniec. Inst.1946. (priv.)

  13. Politikas analīze: pirms un pēc • Analisys of the policy process: tā ir analīze par to, kā formulēta problēma, politika izstrādāta, lēmumi pieņemti, politika novērtēta un kā īstenota. Description Tautas attīstības ziņojums 2000/01 • Analisys in and for policy process: analītisku tehniku lietošana, pētījumus, lai formulētu problēmu, pieņemtu lēmumus, īstenotu politiku. Proscription.

  14. Politikas analīzes attīstības posmi • 60 -70 gadi – ietekmēt pol. lēm, fokusē uzmanību uz galvenajiem lēmumu pieņēmējiem. • Kopš 80-90 gadiem – politikas analīzes uzdevums meklēt jaunas sadarbības formas starp dažādām institūcijām. Partiju finansēšana – finansu ieguves un tērēšanas kontrole – likumi, mehānismi. KNAB kontrole utt. Bet to var darīt arī citādi – pilsoniskas sabiedrības ietekme, pilsoniskas sab aktivitātes, kas sekmētu sabiedrības kontroli pār partiju finansēm.

  15. Politikas analīzes attīstības posmi • ASV – politikas analīze vairāk ir ārpus valdības institūcijām, pilsoniskās sabiedrības rokās, privātās institūcijās, ko sponsorē privātais bizness. Tas ir veids, ka biznesa struktūras ASV cenšas ietekmēt valdības lēmumus. • Eiropā politikas analīze vairāk ir saistīta ar valsts institūcijām, centieni uzlabot alternatīvu politiku izvēli un īstenošanu. • Latvijā: iniciatori pētnieki, finansē sabiedriskie fondi. Politikas analīze drīzāk pilsoniskās sabiedrības rokās • Valsts iniciatīvas • Krīzes apstākļos

  16. 3. paaudze Sab. pol jautājumu risināšanā pieaug • privātā sektora loma, • bezpeļņas organizācijas, • Iedzīvotāju grupas

  17. 3. Paaudzes politikas analīze pievērš uzmanību : • Kā veidot stimulējošu vidi un lēmumu pieņemšanas procesus, lai starp pilsoņiem, valdības institūcijām veidotos partnerattiecības • Eksperimenti, kuros pilsoņi, eksperti, pakalpojumu sniedzēji un regulatori apvienojas un kopā mācās • Jaunu metožu izstrādāšana kvalitātes mērīšanai sabiedrisko vajadzību jomās • Sociokulturālās daudzveidības ievērošana visā augšminētajā

  18. Politikas analīze Latvijā • Pol analīze augstskolu programmās: • Kopš 1993. Pol.zinātnes katedrā. • 1995. , 2000. socioloģijas kat. • 2000. Stradiņa universitātē • Sorosa fonda iniciatīvas. 1999. – 2003. gada. • 1999. situācijas analīze. Analītisks apkopojums par sociālo pētījumu stāvokli Latvijā • Sorosa fonda stipendijas: 7 par dažādām pol. an. Nozarēm. • ANO Attīstības programmas ziņojums 2000/2001. • ES iniciatīvas. Pētījumi

  19. Politikas analīze Latvijā: situācija • Visbiežāk tiek veikti: • monitoringi (Valoda 1996.- 2008.) • Retāk tiek veikti: • problēmas strukturēšana un pārstrukturēšana • politikas novērtējums • aternatīvu politiku izvērtējums • ES Labklājības ministrijas Darba spēka pētījumi 2006-2007 • ES projektu sakarā, politikas analīze, novērtējums

  20. Politikas analīze un politikas process

  21. Mājas uzdevums Uzdevums nākamajai reizei. Masu medijos lasīt, izvēlēties vienu politiku – diskusija nākošās lekcijas sākumā

More Related