1 / 120

BAKTĒRIJU DAUDZVEIDĪBA II daļa

BAKTĒRIJU DAUDZVEIDĪBA II daļa. Dr. biol. , doc. Vizma Nikolajeva Biolo ģ ijas fakult ā te Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra. 12. Proteobacteria tips. Klase Betaproteobacteria. Rindas: 1. Burkholderiales 2. Hydrogenophilales 3. Methylophilales 4. Neisseriales

rigg
Download Presentation

BAKTĒRIJU DAUDZVEIDĪBA II daļa

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. BAKTĒRIJU DAUDZVEIDĪBAII daļa Dr. biol., doc. Vizma Nikolajeva Bioloģijas fakultāte Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra

  2. 12. Proteobacteria tips Klase Betaproteobacteria Rindas: 1. Burkholderiales 2. Hydrogenophilales 3. Methylophilales 4. Neisseriales 5. Nitrosomonadales 6. Rhodocyclales

  3. Klase Betaproteobacteria 1. Rinda Burkholderiales Dzimtas: Burkholderiaceae Ralstoniaceae Oxalobacteraceae Alcaligenaceae Comamonadaceae

  4. Klase Betaproteobacteria Dzimta: Burkholderiaceae Ģintis: Burkholderia Cupriavidus Lautropia Pandoraea Paucimonas Polynucleobacter Ralstonia Thermothrix Dzimta daudzveidīga, ietver sevī aerobus un nosacīti anaerobus hemoorganotrofus un obligāti vai nosacīti hemolitotrofus organismus

  5. Klase Betaproteobacteria Dzimta: Burkholderiaceae Burkholderia – kustīgas (izņemot B. mallei) nūjiņas (0,5-1 x 1,5-4 m). Daudzas sugas uzkrāj PHB. Aerobas, hemoorganotrofas. Dažas sugas saista N2. Daudzi celmi pigmentēti. Plašs substrātu spektrs. Sintezē sideroforus. Noārda daudzas ksenobiotikas, tam nepieciešamie parasti lokalizēti plazmīdās. Sintezē antibiotikas B. mallei izraisa zirgu ienāšus B. pseudomallei cilvēkam un dzīvniekiem izraisa melioidozi (tropu rajonos) B. cepacia, B. gladioli – nosacīti patogēns cilvēkam. Patogēnas augiem Fitopatogēnās sugas (t.sk. B. andropogonis, B. caryophylli, B. glumae, B. plantarii) izraisa puvi u.c. (aktīvas pektināzes un celulāzes) B. graminis

  6. Klase Betaproteobacteria Dzimta: Burkholderiaceae Cupriavidus – īsas, kustīgas nūjiņas. Aerobas, hemoorganotrofas. Augšanas uzsākšanu stimulē Cu, un ir rezistentas pret Cu līdz 800 M. Nosacīti plēsēji – augsnē lizē baktērijas Polynucleobacter necessarius (vienīgā suga ģintī) – Euplotes spp. (Cyliophora) citoplazmatiski endosimbionti, protozojiem obligāti nepieciešami. Satur daudzus nukleoīdus

  7. Klase Betaproteobacteria Dzimta: Burkholderiaceae Ralstonia– aerobas nūjiņas, hemoorganotrofas, izņemot R. eutropha, kas ir nosacīti hemolitoautotrofas Ģintī ietilpst augu un cilvēka patogēni, kā arī metālu-rezistentas (Ni, Co, Pb), baktērijas R. solanacearum – izraisa augu vīti. Primārais virulences faktors – eksopolisaharīds, kas nosprosto vadaudus. Spēj augt saprofītiski augsnē R. pickettii, R. mannitolilytica, R. gilardii – nosacīti patogēnas cilvēkam

  8. Klase Betaproteobacteria Dzimta: Oxalobacteraceae Ģintis: Oxalobacter Duganella Herbaspirillum Janthinobacterium Massilia Telluria Metaboliski daudzveidīga dzimta Ietver aerobas un anaerobas baktērijas, arī N2 saistītājas

  9. Klase Betaproteobacteria Dzimta: Oxalobacteraceae Oxalobacter – īsas nūjiņas, obligāti anaerobas, hemoorganotrofas. Galvenais C un enerģijas avots – oksalāts. Pasārmina vidi. Izdala no cilvēka un dzīvnieku zarnu trakta, ūdenstilpju nogulsnēm Herbaspirillum – kustīgi vibrioni. Aerobi, saista N2. Atrodas asociācijā ar zālaugiem – endofītiski, intercelulāri kolonizē saknes, stumbru un lapas Janthinobacterium – kustīgas nūjiņas. Aerobas, hemoorganotrofas. Aug 4-30 °C. Daudzi celmi producē pigmentu violaceīnu. J. lividum dzīvo augsnē un ūdenī, J. agaricidamnosum – izraisa mīksto puvi kultivējamiem šampinjoniem Janthinobacterium sp.

  10. Klase Betaproteobacteria Dzimta: Alcaligenaceae Ģintis: Alcaligenes Achromobacter Bordetella Derxia Oligella Pelistega Pigmentiphaga Sutterella Taylorella Nūjiņas vai kokbaciļi. Aerobas, hemoorganotrofas. Parasti nepigmentētas

  11. Klase Betaproteobacteria Dzimta: Alcaligenaceae Alcaligenes – pasārmina vidi, izmanto organiskās skābes, parasti neizmanto ogļhidrātus. Atrod ūdenī, augsnē, klīniskajā materiālā Bordetella – sīki kokbaciļi. Izmanto aminoskābes. Zīdītāju un putnu parazīti un patogēni. B. pertussis izraisa garo klepu, B. bronchiseptica – elpceļu infekcijas dažādiem dzīvniekiem, nosacīti patogēna cilvēkam Pelistega – nekustīgas dažādas formas baktērijas ar kapsulām. Mikroaerofilas. Kultivējamas asins agarā. Pasārmina vidi. Izolētas no baložiem Pigmentiphaga – noārda azokrāsvielas (“krāsu ēdājas”), izdalītas no augsnes

  12. Klase Betaproteobacteria Dzimta: Comamonadaceae Ģintis: Comamonas, Acidovorax, Brachymonas, Delftia, Hydrogenophaga, Lampropedia, Macromonas, Polaromonas, Rhodoferax, Variovorax Genus incertae sedis: Aquabacterium, Ideonella, Leptothrix, Roseateles, Rubrivivax, Sphaerotilus, Tepidomonas, Thiomonas, Xylophilus

  13. Klase Betaproteobacteria Dzimta: Comamonadaceae Taisnas vai viegli liektas nūjiņas vai spirillas, lielākā daļa kustīgas Hemoorganotrofas vai nosacīti hemolitotrofas, oksidējot H2 vai CO. Parasti izmanto organiskās skābes Dzīvo augsnē, ūdenī, dūņās, gan dabiskā, gan industriālā vidē Xylophilus – patogēnas vīnogām, dažas Acidovorax sugas – zālaugiem, orhidejām un gurķiem

  14. Klase Betaproteobacteria Dzimta: Comamonadaceae Comamonas – aerobas, hemoorganotrofas. Izmanto galvenokārt peptonu un organiskās skābes. C. testosteroni noārda steroīdus, policikliskos aromātiskos ogļūdeņražus, bifenilus, nitrobenzolu u.c. Atrod piesārņotās vietās. Rezistentas pret smagajiem metāliem Hydrogenophaga – kustīgas, aerobas nūjiņas. Satur katotinoīdus. Hemoorganotrofas vai hemolitoautotrofas, izmantojot H2 un CO2. Uzkrāj poli-P un PHB. Dzīvo ūdenī, augsnē, nogulsnēs Lampropedia – nekustīgas, noapaļotas, gandrīz kubiskas baktērijas, veido plāksnes, kurās vairojas sinhroni daloties (kopā 16-64 šūnas). Plāksne ieslēgta kapsulā. Daudz PHB granulu. Aerobas, hemoorganotrofas. Aug uz virsmām plānas, hidrofobas plēves veidā. Atrod ar organiskām vielām bagātā vidē

  15. Klase Betaproteobacteria Dzimta: Comamonadaceae Variovorax paradoxus (vienīgā suga ģintī) – kustīgas nūjiņas. Aerobas, hemoorganotrofas, bet daži celmi spēj augt litoautotrofi, izmantojot H2. Plašs substrātu spektrs. Satur plazmīdas. Noārda herbicīdus u.c. ksenobiotikas. Dzīvo augsnē Aquabacterium – kustīgas nūjiņas. Bieži uzkrāj PHA un poli-P. Veido kapsulas, pat oligotrofos apstākļos. Mikroaerofilas. Izmanto lipīdus un organiskās skābes, neizmanto ogļhidrātus. Aug lēni. Izplatītas dzeramā ūdens bioplēvēs

  16. Klase Betaproteobacteria Dzimta: Comamonadaceae Leptothrix – nūjiņas, veido pavedienus, kurus apņem heteropolisaharīdu un olbaltumvielu makstis. Makstīs uzkrājas Fe un Mn oksīdi. Šūnās PHB granulas. Aerobas, hemoorganotrofas. Izplatītas saldūdenī L. ochracea tukšās makstis

  17. Klase Betaproteobacteria Dzimta: Comamonadaceae Sphaerotilus – nūjiņas, veido pavedienus, kurus apņem makstis. Makstīs uzkrājas Fe un Mn oksīdi. Šūnās PHB granulas. Aerobas, hemoorganotrofas. Izplatītas saldūdenī S. natans šūnas ārpus makstīm, makstīs un tukšas makstis

  18. Klase Betaproteobacteria 2. Rinda: Hydrogenophilales Dzimta: Hydrogenophilaceae Ģintis: Hydrogenophilus Thiobacillus Rindā un dzimtā ietilpst obligāti un nosacīti hemolitotrofi

  19. Klase Betaproteobacteria Dzimta: Hydrogenophilaceae Hydrogenophilus izmanto H2 par elektronu donoru. Termofilas. Nosacīti hemolitoautotrofas. Izolē no karstajiem avotiem un augsnes to apkārtnē Thiobacillus izmanto reducētus sēra savienojumus par elektronu donoriem. Gala produkts – sulfāts. Sugas atšķiras ar augšanas pH diapazonu. Izplatītas ūdenī un augsnē, kur ir reducētie S savienojumi

  20. Klase Betaproteobacteria 3. Rinda: Methylophilales Dzimta: Methylophilaceae Ģintis: Methylophilus Methylobacillus Methylovorus Rindā un dzimtā ietilpst aerobi organismi, kas oksidē metanolu, bet neoksidē metānu. Daži izmanto arī nedaudzus citus savienojumus. Atrod dažādos biotopos CH3OH HCHO HCOOH CO2+ H2O metanols formaldehīds skudrskābe

  21. Klase Betaproteobacteria 4. Rinda: Neisseriales Dzimta: Neisseriaceae Ģintis: Neisseria, Alysiella, Aquaspirillum, Chromobacterium, Eikenella, Formivibrio, Iodobacter, Kingella, Microvirgula, Prolinoborus, Simonsiella, Vitreoscilla, Vogesella Genus incertae sedis: Catenococcus, Morococcus Visas aerobas. Parasti opt. 32-36 °C. Var būt kapsulas

  22. Klase Betaproteobacteria Dzimta: Neisseriaceae Neisseria– koki, pa vienam vai pāros, reizēm tetrādes vai pavedieni. Hemoorganotrofas. LPS vietā satur LPO (lipooligosaharīdus) Apdzīvo cilvēka un zīdītāju gļotādas. Ar fimbrijām piesaistās pie audiem Dažas sugas patogēnas cilvēkam, citas – nosacīti patogēnas N. gonorrhoeae izraisa gonoreju, N. meningitidis – bakteriālo meningītu, nosacīti patogēnas Gonokoki un meningokoki izmanto cilvēka transferīnu, laktoferīnu un hemoglobīnu par Fe avotiem N. gonorrhoeae šūnas cilvēka leikocītos

  23. Klase Betaproteobacteria Dzimta: Neisseriaceae Alysiella filiformis – plakani, ribveidīgi daudzšūnu pavedieni, šūnas sapārotas. Kustas slīdot. Hemoorganotrofas. Atrodas siltasiņu dzīvnieku mutes dobumā. Nepatogēnas

  24. Klase Betaproteobacteria Dzimta: Neisseriaceae Simonsiella – plakani, ribveidīgi daudzšūnu pavedieni, šūnas grupās pa 8. Kustas slīdot. Hemoorganotrofas. Atrodas siltasiņu dzīvnieku mutes dobumā. Nepatogēnas S. muelleri no cilvēka mutes dobuma

  25. Klase Betaproteobacteria Dzimta: Neisseriaceae Aquaspirillum – kustīgas, parasti spirillas. Hemoorganotrofas, izņemot vienu nosacītu H2 autotrofu. Dažas sugas veido mikrocistas. Atrod stāvošā saldūdenī. Heterogēna ģints Chromobacterium violaceum (vienīgā suga ģintī)– kustīgas, parasti nūjiņveida. Nosacīti anaerobas. Lielākā daļa celmu vidē ar triptofānu sintezē violaceīnu, bet subkultivējot var zaudēt pigmentu. Hemoorganotrofas. Dzīvo augsnē un ūdenī violaceīns

  26. Klase Betaproteobacteria Dzimta: Neisseriaceae Iodobacter fluviatilis (vienīgā suga ģintī) – kustīgas nūjiņas, nosacīti anaerobas, hemoorganotrofas. Producē violaceīnu. Aug 4-30 °C. Atrod saldūdenī Vogesella indigofera (vienīgā suga ģintī)– kustīgas nūjiņas, var būt pavedienos. Uzkrāj PHB. Hemoorganotrofas. Sintezē pigmentu indigoidīnu, un kolonijas ir zilā krāsā ar metālisku vara spīdumu. Atrod saldūdenī

  27. Klase Betaproteobacteria 5. Rinda: Nitrosomonadales Dzimta: Nitrosomonadaceae Ģintis: Nitrosomonas Nitrosolobus Nitrosospira “Nitrosovibrio” Dzimta: Spirillaceae Ģints: Spirillum Dzimta: Gallionellaceae Ģints: Gallionella Morfoloģiski, metaboliski un ekoloģiski daudzveidīga rinda

  28. Klase Betaproteobacteria Dzimta Nitrosomonadaceae Litoautotrofas baktērijas, kas oksidē amoniju Nitrosomonas europaea Nitrosomonas– lodveida, ovālas vai nūjiņveida šūnas, parasti pa vienai. Var veidot gļotainus agregātus. Parasti izdala no ūdens, reizēm no augsnes Nitrosolobus multiformis (vienīgā suga ģintī) – kustīgas, pleomorfas, daivainas šūnas. Perifērajos nodalījumos uzkrāj glikogēnu un poli-P. Izplatītas lauksaimniecības augsnēs, reizēm saldūdenī

  29. Klase Betaproteobacteria Dzimta Spirillaceae Spirillum – kustīgas spirillas. Mikroaerofilas, noteiktos apstākļos spēj augt aerobi. Hemoorganotrofas. Izmanto organiskās skābes. Dzīvo stāvošā saldūdenī a b a – S. volutans šūnas fāzu kontrasta mikroskopā b – S. volutansšūnas tumšajā laukā

  30. Klase Betaproteobacteria Dzimta Gallionellaceae Gallionella ferruginea(vienīgā suga ģintī) – kustīgas, nierveida baktērijas, kas mikroaerofilos apstākļos izdala no daudzām 2 nm platām šķiedrām savītu pavedienu. Miksotrofas. Hemolitotrofi aug in vitro minerālā barotnē O2 vidē, Fe2+ gradientā, izmantojot CO2. Aug 5-25 °C, pH 5,0-6,5. Atrod vietās, kur Fe2+ saturošs gruntsūdens sasniedz O2 saturošu vidi

  31. Klase Betaproteobacteria 6. Rinda: Rhodocyclales Dzimta: Rhodocyclaceae Ģintis: Rhodocyclus Azoarcus Azonexus Azospira Azovibrioa Dechloromonas Dechlorosoma Ferribacterium Propionibacter Propionivibrio Thauera Zoogloea Dzimta fenotipiski, metaboliski un ekoloģiski daudzveidīga

  32. Klase Betaproteobacteria Dzimta Rhodocyclaceae Rhodocyclus – slaidas, taisnas vai liektas nūjiņas. Satur bakteriohlorofilu a un karotinoīdus. Purpurbaktērijas. Vislabāk aug fotoheterotrofi anoksiskā vidē gaismā. Aug fotoautotrofi, izmantojot H2. Aug hemotrofi tumsā. Mezofilas un neitrofilas saldūdens baktērijas R. tenuis

  33. Klase Betaproteobacteria Dzimta Rhodocyclaceae Azoarcus sp. Azoarcus – kustīgas, taisnas vai ieliektas nūjiņas, pāros veido S formu. Uzkrāj PHB. Dažas sugas saista N2. Aerobas, hemoorganoheterotrofas. Sugas iedala divās biogrupās: a) augsnes baktērijas, b) ar augiem asociētās baktērijas (zālaugu endofīti) Ferribacterium limneticum (vienīgā suga ģintī) – taisnas vai liektas nūjiņas. Obligāti anaerobas, oksidē organiskās vielas, izmantojot Fe3+ par elektronu akceptoru. Izdalītas no ezera dūņām

  34. Klase Betaproteobacteria Dzimta Rhodocyclaceae Propionibacter pelophilus (vienīgā suga ģintī) – kustīgas nūjiņas. Anaerobas, hemoorganotrofas. Izmanto N2. Fermentācijas galaprodukti ir propionāts un acetāts. Izdala no dūņām Zoogloea– jaunās kultūrās kustīgas nūjiņas, vecās – iekapsulētas zooglejā (heteropolisaharīdos). Aerobas, hemoorganotrofas. Atrodas ar organiskām vielām bagātā saldūdenī un notekūdeņos Zoogloea ramigera kolonijas mala

  35. Klase Gammaproteobacteria Rindas: 1. Chromatiales 2. Acidithiobacillales 3. Xanthomonadales 4. Cardiobacteriales 5. Thiotrichales 6. Legionellales 7. Methylococcales 8. Oceanospirillales 9. Pseudomonadales 10. Alteromonadales 11. Vibrionales 12. Aeromonadales 13. Enterobacteriales 14. Pasteurellales

  36. Klase Gammaproteobacteria 1. Rinda Chromatiales Dzimtas: Chromatiaceae Ectothiorhodospiraceae Halothiobacillaceae

  37. Klase Gammaproteobacteria Dzimta Chromatiaceae Fotosintezējošas baktērijas. Purpursēra baktērijas Anoksiskos apstākļos gaismā aug fotolitoautotrofi ar sulfīdu vai S0 kā elektronu donoriem Sēra globulas uzkrājas šūnās kā oksidēšanas starpprodukts Daudzas sugas spēj izmantot arī H2, dažas arī Fe2+ Visas sugas potenciāli miksotrofas un fotoasimilē daudzas vienkāršas organiskās vielas, visbiežāk acetātu un piruvātu. Dažas sugas spēj augt arī fotoorganoheterotrofi

  38. Klase Gammaproteobacteria Dzimta Chromatiaceae Ģintis: Chromatium, Allochromatium, Halochromatium, Isochromatium, Lamprobacter, Lamprocystis, Marichromatium, Nitrosococcus, Pfennigia, Rhabdochromatium, Thermochromatium, Thioalkalicoccus, Thiocapsa, Thiococcus, Thiocystis, Thiodictyon, Thioflavicoccus, Thiohalocapsa, Thiolamprovum, Thiopedia, Thiorhodococcus, Thiorhodovibrio, Thiospirillum

  39. Klase Gammaproteobacteria Dzimta Chromatiaceae Chromatium – kustīgas, obligāti anaerobas, obligāti fototrofas nūjiņas. Prasa sulfītus. Mezofilas saldūdens baktērijas Lamprocystis – ovālas šūnas. Obligāti fototrofas vai nosacīti hemotrofas. Purpursēra baktērijas. Dzīvo dīķos, ezeros Chromatium sp. šūnas ar S globulām Lamprocystis roseopersicina ar gāzu vakuolām un sēra globulām

  40. Klase Gammaproteobacteria Dzimta Chromatiaceae Nitrosococcus – kustīgas, ovālas šūnas Liela intracitoplazmatiska membrānu sistēma. Oksidē amoniju Prasa NaCl. Izplatītas okeānos un sālsezeros 1 m

  41. Klase Gammaproteobacteria Dzimta Chromatiaceae Thiocystis – šūnās uzkrāj polisaharīdus, PHB, S0 un poli-P. Izplatītas mezofilas ūdens baktērijas Thiodictyon – nekustīgas nūjiņas, veido neregulārus tīklveida sakopojumus. Dzīvo dīķos un ezeros Thiocystis violacea šūnas ar sēra globulām Thiodictyon elegans šūnu tīklveida sakopojumi

  42. Klase Gammaproteobacteria Dzimta Chromatiaceae Thiopedia rosea (vienīgā suga ģintī)– ovālas šūnas, veido regulārus sakopojumus pa 4, 8, 16, 32 vai vairāk šūnām. Dzīvo dīķos un ezeros T. rosea šūnas ar gāzes vakuolām (gaišas)

  43. Klase Gammaproteobacteria Dzimta Ectothiorhodospiraceae Ģintis: Ectothiorhodospira Arhodomonas Halorhodospira Nitrococcus Thioalkalivibrio Thiorhodospira Fotosintezējošas purpursēra baktērijas, līdzīgas Chromatiaceae, tikaisēra globulas uzkrājas ārpus šūnām Atrod jūrās un sārmainā, ekstremāli sāļā vidē, kas satur sulfīdu

  44. Klase Gammaproteobacteria Dzimta Ectothiorhodospiraceaec Ectothiorhodospira mobilis Halorhodospira – augšanai nepieciešams vismaz 10 % NaCl, dažas sugas aug arī piesātinātā sāls šķīdumā; lizējas <0,5 M NaCl. Osmotisko stresu regulē, uzkrājot glicīna betaīnu, ektoīnu un trehalozi. Uzkrāj arī polisaharīdus, PHB un poli-P Nitrococcus – aerobas, enerģiju iegūst, oksidējot nitrītu par nitrātu. Obligāti litoautotrofas. Izdala no jūrām

  45. Klase Gammaproteobacteria Dzimta Halothiobacillaceae Ģints: Halothiobacillus Kustīgas nūjiņas Obligāti aerobas un hemolitotrofas Oksidē neorganiskos S savienojumus par S0 Halotolerantas Dzīvo dažādos ūdeņos

  46. Klase Gammaproteobacteria 2. Rinda: Acidithiobacillales Dzimta: Acidithiobacillaceae Ģints: Acidithiobacillus Dzimta: Thermithiobacillaceae Ģints: Thermithiobacillus Rindā ietilpst autotrofi, kas izmanto reducētos sēra savienojumus Mezofilas vai mēreni termofilas baktērijas

  47. Klase Gammaproteobacteria Dzimta Acidithiobacillaceae Acidithiobacillus(agrāk Thiobacillus)– kustīgas nūjiņas. Aerobas, obligāti acidofilas, opt. pH <4,0. Dažas sugas oksidē Fe2+ vai H2. Mezofilas un termofilas sugas A. thiooxidans – izplatītas augsnē un ūdenī A. ferrooxidans – oksidē S savienojumus un Fe2+. Augšana pH 1,3-4,5, 10-37 °C Dzimta Thermithiobacillaceae Thermithiobacillus tepidarius (vienīgā suga ģintī)– kustīgas nūjiņas. Aerobas, obligāti hemolitoautotrofas, mēreni termofilas. Augšana pH 5,2-8,0

  48. Klase Gammaproteobacteria 3. Rinda: Xanthomonadales Dzimta: Xanthomonadaceae Ģintis: Xanthomonas, Frateuria, Luteimonas, Lysobacter, Nevskia, Pseudoxanthomonas, Rhodanobacter, Schineria, Stenotrophomonas, Thermomonas, Xylella Obligāti aerobas Nereducē nitrātus, izņemot Stenotrophomonas Opt. 20-35 °C, izņemot Thermomonas

  49. Klase Gammaproteobacteria Dzimta Xanthomonadaceae Xanthomonas– kustīgas, taisnas nūjiņas, pa vienai vai pāros. Sintezē bromētus arilpoliēnus (ksantomonadīnus), tādēļ kolonijas parasti dzeltenas. Daudzi celmi producē ksantānu – ekstracelulāru skābu heteropolisaharīdu. Hemoorganotrofas. Izmanto ogļhidrātus un organiskās skābes. Sugas asociētas ar augiem vai ir augstāko augu patogēni. Patogēni parasti, vismaz sākumā, izraisa lapu plankumainību. Ģintī 70 sugas X. campestris inficē galvenokārt krustziežu dzimtas augus, pašlaik akceptēti 7 patovāri X. arboricola inficē kokus un krūmus, piemēram, apses un plūmes, akceptēti 5 patovāri X. campestris

  50. Klase Gammaproteobacteria Dzimta Xanthomonadaceae Lysobacter – nekustīgas, tievas, bet var būt garas un slīdošas, nūjiņas, veido kapsulas. Kolonijas rozā vai dzelteni brūnas. Noārda hitīnu un citus polisaharīdus, bet ne celulozi, bieži noārda agaru. Proteolītiskas. Lizē baktērijas, sēnes un nematodes. Dzīvo augsnē un saldūdenī Nevskia ramosa (vienīgā suga ģintī) – laterāli ekskretē polisaharīdu dabas gļotas. Uzkrāj PHB. Atrod ūdenī (neistonā). Veido plakanas, hidrofobas, rozetveida kolonijas. Ir spēcīga gaismas reparācijas sistēma

More Related