1 / 48

Modelis “skolēns un skolēns” un “pedagogs un skolēns”

Modelis “skolēns un skolēns” un “pedagogs un skolēns”. Kaspars Bikše, 2011. gada 23. novembris, RSD jauniešiem. Modelis “pedagogs - skolēns”. Krīzes posmi (skolotājiem un skolēniem) Subjektīvā atmiņa Attieksmes maiņa pret vienaudžiem un skolotājiem Nav konkrētas vietas sociālajā hierarhijā

selene
Download Presentation

Modelis “skolēns un skolēns” un “pedagogs un skolēns”

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Modelis “skolēns un skolēns” un“pedagogs un skolēns” Kaspars Bikše, 2011. gada 23. novembris, RSD jauniešiem

  2. Modelis “pedagogs - skolēns” • Krīzes posmi (skolotājiem un skolēniem) • Subjektīvā atmiņa • Attieksmes maiņa pret vienaudžiem un skolotājiem • Nav konkrētas vietas sociālajā hierarhijā • Straujais augšanas un nobriešanas process • Par celšanos kājās stundas laikā • Acu leņķis (visam “skrien virsū”, gāžas un krīt, “neredz” un “nedzird)”

  3. Sagatavojis Kaspars Bikše, kanceleja@pedagogs.lv; www.pedagogs.lv

  4. Sagatavojis Kaspars Bikše, kanceleja@pedagogs.lv; www.pedagogs.lv

  5. Skolotājs Skolēns Sagatavojis Kaspars Bikše, kanceleja@pedagogs.lv; www.pedagogs.lv

  6. Modeļa “skolēns un pedagogs” bioloģiskie aspekti Skolēns Skolotājs Sagatavojis Kaspars Bikše, kanceleja@pedagogs.lv; www.pedagogs.lv

  7. Pretošanās aizliegums

  8. Modelis “skolēns un skolēns” • Vecumposma izpausme kā pārejoša slimība • Haoss kā pasaules izjūta (straujais augšanas un nobriešanas process, hormoni izjauc nervu sistēmas pašregulāciju un, savukārt, nervu sistēma izjauc psihiskās darbības ritmus) • Neapzinātā kolektīvā depresija kā valdošā sistēma (ieslēgšanās savā istabā, bezdarbība, datorspēles, skaļa mūzika)

  9. “Skolēns – skolēns” • Meitenēm mazāks augums, tāpēc ātrāk attīstās (“skatās” uz vecākiem puišiem) • Atšķirība viena dzimuma ietvaros līdz pat 4 gadiem- to nosaka iedzimtība • Dažādās attīstības klasē radītas problēmas klasē • 2 tipi: vieni, kas attīstās ātri (pēkšņi liels cilvēks, bet prāts kā bērnam- parasti muskuļoti un spēcīgi), otri- lēni- spēcīgas gribas cilvēki

  10. “Skolēns – skolēns” • Spēcīgāko kļūšana par līderiem (veidojas patērētāja psiholoģija, jo viss nāk par “velti”) • Tie, kas ātri attīstās, klasē ir daudz, tāpēc nav viegli iekarot savu vietu • Klauna lomas spēlētāji (gudrie) • Peramā zēna loma (tuklie (piekaujamie)) • “Caurbiras” (ar spēcīgu gribu apveltītie) • Ja kāds “mazais” pēkšņi pāraug līderi, cenšas iekarot līdera pozīciju (iepriekšējam līderim nav konkurences iemaņu, jo viss “nācis par velti”) • Iepriekšējais līderis rīkojas nežēlīgi

  11. “Skolēns – skolēns” • Ārējais izskats kā vārīgākā, jūtīgākā vieta (vārdu izvēle) • Fiziskā defekta akcentēšana • Apģērba akcentēšana, pirsings, mati(krāsu izvēle) • Viltus unikalitāte • Nemirstības ilūzija, domas par pašnāvību • Taisnīguma ilūzija • Rupjības • Smēķēšana, alkohols • Datorspēles • Nauda

  12. Kāpēc jaunieši tīšām necenšas veikt skolas uzdevumus? • Maza bērna iekšējā motivācija • Sociālās salīdzināšanas pieeja • Sacensība gūst virsroku • Veiksminieku un neveiksminieku statuss (uzvarētāji un zaudētāji vieni un tie paši) • Pašvērtības saglabāšana, tīšām netiecoties pēc sasniegumiem • Jauniešu sociālā poza Sagatavojis Kaspars Bikše, kanceleja@pedagogs.lv; www.pedagogs.lv

  13. “Skolēns – skolēns” un “Pedagogs – skolēns” sadarbības iespējas 1) izzināt pašiem savas “stiprās un vājās puses” 2) izvēlēties reālistiskus mērķus 3) noteikt konkrētu rīcību • Pašu izvēlētie reālistiskie mērķi mazina bailes no neveiksmēm, palielina cerības uz panākumiem, mazina nervozitāti un nepatiku pret skolu Sagatavojis Kaspars Bikše, kanceleja@pedagogs.lv; www.pedagogs.lv

  14. Darbs ar spēju “depresivitātes” sindroma pārmāktajiem • Programmas pamatā ir apziņas veidošana, ka problēmu pamatā ir tikai centienu trūkums • Ieteicamais paņēmiens – “sarunāties ar sevi” • Tas ir, viņi paši sev saka, piemēram, “pamēģini jaunu paņēmienu!” – pretstatā agrākajam: “ nav jēgas, es tik un tā neatrisināšu!” Sagatavojis Kaspars Bikše, kanceleja@pedagogs.lv; www.pedagogs.lv

  15. Zemu motivēti jaunieši veiksmes un neveiksmes mēdz piedēvēt tikai ārējiem apstākļiem, piemēram, vieglam kontroldarbam vai laimīgai nejaušībai (kāds kaut ko pateica priekšā, skolotājs “uzēdies” u.c.) • Tie jaunieši, kuri tā dara, neatrod pamatotu iemeslu īpaši censties

  16. “Skolēns – skolēns” un “Pedagogs – skolēns” sadarbības iespējas • Pateiksim skaidri, ko mēs no skolotājiem gaidām! • Ja skolotāji nezina, kas no viņiem tiek gaidīts, viņi jūtas nervozi!

  17. Izdarīsim kaut ko komiski “slikti”! • “Nobloķēšanās” rodas nevis tāpēc, ka mēs nevarētu mācīties vispār, bet tāpēc, ka nespējam mācīties labi • Darba sākumā atbrīvosimies no kritizēšanas • (Eksperiments par nākamā gada ģenerālo uzdevumu) Sagatavojis Kaspars Bikše kanceleja@pedagogs.lv www.pedagogs.lv

  18. Iztēlosimies un izdarīsim! • Iztēlošanās ir sapņu pārvēršana realitātē • Jāizmanto aktīvas iztēlošanās paņēmieni • Princips ir šāds: neko nevar izdarīt, ja nespēj iztēloties sevi to darām Sagatavojis Kaspars Bikše kanceleja@pedagogs.lv www.pedagogs.lv

  19. Attēlosim mērķus! 1 • Zemapziņa reaģē uz spilgti iedomātiem tēliem • Ja mēs paši nereklamējam savus mērķus, drīz vien vispār varam izlaist tos no redzesloka • Nedomājot par saviem mērķiem, mēs iekrītam reaģēšanas slazdā- reaģējam tikai uz cilvēkiem un apstākļiem un aizmirstam domāt paši par saviem mērķiem • Skaidra mērķa vizualizēšana ir pirmais solis, lai gūtu panākumus Sagatavojis Kaspars Bikše kanceleja@pedagogs.lv www.pedagogs.lv

  20. Attēlosim mērķus! 2 • Ieteicams guļamistabā, darbistabā, mācību telpā pie sienas izvietot dažādus attēlus, kartītes, uzrakstus, kas atgādina par mērķiem • Psihologi iesaka pirmām kārtām tos novietot guļamistabā pie sienas, jo skatoties uz kartītēm, kad tikko pamodies, vizualizācijas efekts ir spēcīgāks • Mērķi ir jāreklamē pašiem sev, pretējā gadījumā mūsu psihiskā enerģija tiek tērēta lietām, kuras patiesībā mums nav tik svarīgas Sagatavojis Kaspars Bikše kanceleja@pedagogs.lv www.pedagogs.lv

  21. Attēlosim mērķus! 3 • Četri apļi: mana šodiena, mans mēnesis, mans gads, mana dzīve • Katrā aplī ierakstām, ko vēlamies • Pierakstot šos mērķus, mēs rīkojamies kā lidmašīnas pilots, kas pirms pacelšanās gaisā • Prāts tiek cītīgi orientēts uz to, ko vēlas sasniegt • Tiek vēlreiz atgādināts par patiesajām vēlmēm Sagatavojis Kaspars Bikše kanceleja@pedagogs.lv www.pedagogs.lv

  22. Radīsim sapņu tēlu! • “Es kļūšu par ienesīgāko kinozvaigzni.” • Jārada savs sapņu tēls par ko mēs gribam kļūt, un jāmēģina šo bildi apdzīvot tā, it kā tā būtu īstenība • Citiem vārdiem sakot, tie ir jāizdomā • Sapņu tēls jārada tūlīt pat- un ne mirkli vēlāk • To vienmēr var mainīt, taču ne mirkli ilgāk bez tā • Drīz vien būs redzams, kā šī vīzija ietekmēs motivēšanas spēju Sagatavojis Kaspars Bikše kanceleja@pedagogs.lv www.pedagogs.lv

  23. Izdomāsim patiesus melus!1 • Aicināsim sevi “melot” • Melodami sev, mēs radām tēlu par to, kādi mēs gribētu būt • Daudz cilvēku baidās ieraudzīt patiesību par to, kas viņi varētu būt • Ja arī tev ir grūti saskatīt sevī šīs iespējas, sākumā mēģini izteikt to fantāzijās, tā kā bērni savās spēlēs Sagatavojis Kaspars Bikše kanceleja@pedagogs.lv www.pedagogs.lv

  24. Izdomāsim patiesus melus! 2 • Sadomāsim stāstus par to, kas mēs gribētu būt! • Tā kā zemapziņa nezina, ka mēs fantazējam, mēs pamazām to arī iepotējam • Neredzot savu fantāziju, mēs nevaram sākt to iedzīvināt Sagatavojis Kaspars Bikše kanceleja@pedagogs.lv www.pedagogs.lv

  25. Plānosim savu darbu! • Veltīsim vienu stundu nedēļas plānošanai- tā būs visproduktīvākā no visām darbam veltītajām stundām • Rūpīgi izplānotam patstāvīgajam darbam vajag tikai vienu trešdaļu laika, kas tiktu patērēts neplānotām, haotiskām sarunām, diskusijām • Rezultātā padarīsim ne tikai trīs reizes vairāk, bet arī būs pārliecība, ka mēs katrs kontrolējam situāciju Sagatavojis Kaspars Bikše kanceleja@pedagogs.lv www.pedagogs.lv

  26. Sagatavojis Kaspars Bikše kanceleja@pedagogs.lv www.pedagogs.lv

  27. Pamēģināsim citādāk! • Kādā brīdī gribas teikt: “Es nevaru.” • Un tam mēs pasmaidīsim un sev teiksim: “tu to neesi darījis”, nevis “nevari – tāpēc nemuldi muļķības!” Sagatavojis Kaspars Bikše kanceleja@pedagogs.lv www.pedagogs.lv

  28. Izmantosim iztēli! • Kad ieraudzīsim kādas slavenības fotogrāfiju, iedomāsimies, ka tie patiesībā esam mēs • Galvenais ir jāapņemas produktīvi izmantot iztēli • Raizēšanās ir iztēles ļaunprātīga izmantošana • Napoleons sacījis: “Pār pasauli valda iztēle.” • Einšteins mēdza teikt: “Iztēle ir daudz svarīgāka par zināšanām, tas ir, prast aktīvi izmantot savu iztēli • Kad šī prasme apgūta, pirmais uzdevums ir iztēloties par ko gribētu kļūt, lai domās ieraudzītu sevi gūstam iecerētos panākumus Sagatavojis Kaspars Bikše kanceleja@pedagogs.lv www.pedagogs.lv

  29. Iemācies labi justies! • Cilvēku nekas nevar padarīt laimīgu- var tikai tāds justies vai nejusties Sagatavojis Kaspars Bikše kanceleja@pedagogs.lv www.pedagogs.lv

  30. Būsim sapņotāji! • Lai spētu īstenot iecerēto, vispirms ir attīstīsim spēju sapņot • Sapņošana ir nākotnes radīšanas darba plānošanas stadija • Taču aktīvajā sapņošanā vissvarīgākais nav mērķu sasniegšana, bet gan tas, ko tā izdara ar sapņotāju, tas ir, virzoties uz saviem sapņiem, mēs piepildām sevi Sagatavojis Kaspars Bikše kanceleja@pedagogs.lv www.pedagogs.lv

  31. Izgudrosim spēles! • Gatavojoties kontroldarbiem, pārbaudiet viens otru, izgudrojot grūtus pārbaudes darba jautājumus • Vienīgais noteikums- jāuzdod trīsdesmit jautājumi un atbildēm jāparādās tajā mācību vielā, par ko nākamajā dienā ir kontroldarbs • Jo jautājumi oriģinālāki, jautrāki un grūtāki, jo aizrautīgāks process • Paceļot mācības līdz sarežģītas spēles līmenim, darbs tiek aizstāts ar izklaidi • Vai šāds darbs ir smagāks? Smagāks gan, taču darba pārvēršana par spēli palielina enerģiju un radošo pieeju Sagatavojis Kaspars Bikše kanceleja@pedagogs.lv www.pedagogs.lv

  32. Uzskaitīsim! • Biežāk sacīsim: “Es gribu noskaidrot šīs trīs lietas; es gribu uzdot šādus četrus jautājumus, gribu izteikt savus divus lūgumus u.t.t. • Šāds valodas lietojums palīdz maksimāli koncentrēties • Ja visu laiku tos izvirza, labāk spēj kontrolēt dienu un jūtas kā noteicējs pār dienas norisēm • Šādi jaunieši ir laimīgāki, jo viņu dienas ritmu nosaka pašu prāta spēks, nevis t tikai izmisīgi reaģē uz apkārt notiekošo Sagatavojis Kaspars Bikše kanceleja@pedagogs.lv www.pedagogs.lv

  33. Radīsim vārdiem pozitīvas asociācijas! • Saistot gribasspēku ar kaut ko smagu un nepatīkamu atteikšanos, mēs vājinām savu apņēmību to nostiprināt • Lai apņēmību stiprinātu, ir vērts izdomāt vārdam jaunas asociācijas, piemēram, “neveiksme” nozīmē “iesildīšanos uz panākumiem” • Tādējādiar atkārtošanas palīdzību vārdu “neveiksme” spējam lietot arī pozitīvā nozīmē Sagatavojis Kaspars Bikše kanceleja@pedagogs.lv www.pedagogs.lv

  34. “Pārprogrammēsim” sevi! • Ja regulāri skatāmies un klausāmies ziņu raidījumus, mēs piederam pie ļoti viegli pārliecināmas un nohipnozitējamas ļaužu grupas • Jaunumu kā tādi netiek uzskatīti par jaunumiem. Par jaunumiem tiek uzskatīti. Ar tiem apzināti cenšas šokēt. • Jo vairāk sliktos jaunumus pieņemam kā jaunumus, jo vairāk noticam, ka tāda ir dzīve, jo bailīgāki un ciniskāki mēs kļūstam Sagatavojis Kaspars Bikše kanceleja@pedagogs.lv www.pedagogs.lv

  35. Sarunāsimies ar sevi! • Platons teicis, ka saruna esot dvēseles saruna pašai ar sevi • Ja tiešām vēlamies tikt skaidrībā par kaut ko, tad labāku sarunas biedru par sevi pašu neatradīsim • Neviens cits tik labi nepārzina mūsu problēmas, iemaņas un spējas kā vien paši • Sarunas gaitā ir iespēja apšaubīt savu pesimismu, tā vietā radot optimistiskas domāšanas ieradumus Sagatavojis Kaspars Bikše kanceleja@pedagogs.lv www.pedagogs.lv

  36. Palasīsim sev priekšā! • Psihologi ir atklājuši, ka lasot skaļi, atceras trīsreiz vairāk, nekā lasot klusu • Kad atrodam kaut ko tādu, ko vēlamies atcerēties un nākotnē izmantot, izlasīsim vai vienkārši to pateiksim skaļi! Sagatavojis Kaspars Bikše kanceleja@pedagogs.lv www.pedagogs.lv

  37. Rīkosimies kā varonis! • Varoņi ir spēka avots • Tie mums vajadzīgi, lai spētu mūs iedvesmot, nevis tos apskaust • Mēs visi esam vienkārši, jo nezinām uz ko esam spējīgi • Noliksim attēlus vmums redzamā vietā! • Taču varoņus “izmantosim” nevis viņus godājot, bet gan kaut ko no viņiem iemācoties – lai dzīve kļūst par iedvesmas avotu! • Dižie mums šķiet diži tikai tāpēc, ka mēs viņu priekšā nometušies uz ceļiem. Celsimies kājās! Sagatavojis Kaspars Bikše kanceleja@pedagogs.lv www.pedagogs.lv

  38. Kāpēc mēs raudam? • Kāpēc mēs raudam, kad redzam izcilus panākumus, kāpēc raudam kad akla meitene pārvar šķēršļus filmā? • Šajos skaudrajos brīžos mēs raudam tāpēc, ka nožēlojami apzināmies, ka arī mūsos ir kaut kas tāds, kas varētu būt tik pat dižs • Mēs uz brīdi kļūstam par to diženumu, ko vērojam • Taču asaras sariešas acīs tāpēc, ka apzināmies savu niecību tā piepildīšanā Sagatavojis Kaspars Bikše kanceleja@pedagogs.lv www.pedagogs.lv

  39. Sagatavojis Kaspars Bikše kanceleja@pedagogs.lv www.pedagogs.lv

  40. Sagatavojis Kaspars Bikše kanceleja@pedagogs.lv www.pedagogs.lv

  41. Izmantosim “prāta vētras”! • Šo efektīvo paņēmienu var izmantot arī vienatnē • Lapas augšdaļā uzrakstīsim sasniedzamo mērķi • Uzrakstīsim tik ideju, kādu ciparu uzrakstījām lapas augšdaļā • Vienīgais mērķis- noteiktā laikā piefiksēt noteiktu skaitu ideju • Ja tas tiks darīts nedēļu, būs jau simt ideju • Tas mūs atbrīvos no parastajiem ierobežojumiem, radošai, pat neprātīgai domāšanai Sagatavojis Kaspars Bikše kanceleja@pedagogs.lv www.pedagogs.lv

  42. Mācies mainīt ieradumus! • Ieradumus labāk pārveidot un pilnveidot, nevis piespiedu kārtā iznīcināt • Ieradumu iznīcināšanas motivācija ir bailes • Tāpēc atradīsim aizstājēju Sagatavojis Kaspars Bikše kanceleja@pedagogs.lv www.pedagogs.lv

  43. Atradīsim draugu- privātskolotāju! • Viņš iemācīs vēl labāk novērtēt sevi jomā, kas padodas vislabāk • Vislabākais ir tas, ja viņš palīdz tev izdarīt ko tādu, ko agrāk esam baidījušies darīt • Palūgsim savam privātskolotājam, lai viņš ir atklāts un kādu brīdi ar mums pastrādā Sagatavojis Kaspars Bikše kanceleja@pedagogs.lv www.pedagogs.lv

  44. Tiksim vaļā no draugiem! • Izvairīsimies no tiem, kas mūs nomāc, kas neatbalsta mūsu mērķus! • Satiksimies ar tiem, kas atbalsta mūsu vēlmi būt laimīgam- tie būs labi palīgi • Iedziļinies savās iekšējās izjūtās, kad esam kopā ar draugu! • Nenovīdīgas tenkas izsūc enerģiju • Praktiskais darbs “Izveidosim draugu sarakstu, kuru klātbūtnē mēs jūtamies darbīgāki, laimīgāki, optimistiskāki un izvēlēsimies vienu no viņiem...!” Sagatavojis Kaspars Bikše kanceleja@pedagogs.lv www.pedagogs.lv

  45. Iztēlosimies nāves gultā! • Izjutīsim ar miršanu un atvadīšanos saistītas izjūtas • Atcerēsimies cilvēkus, kuriem dzīvē bijusi liela nozīme + klusi sarunāsimies ar viņiem • Tādā brīdī mēs atklāsim, cik daudz mūsos ir brīnišķīgu jūtu pret viņiem, pasauli, apzināsim nepadarītos darbus, gūsim skaidrību par patiesi svarīgo dzīvē • Šādas izjūtas radīs vēlmi neko neatstāt nepateiktu, dzīvot tā, ka kuru katru brīdi varētu nomirt • Neapzinoties nāves esamību, nav iespējams pilnībā apzināties dzīvi • Uzburot iztēlē spilgtas savas dzīves pēdējās stundas, rodas izjūta, piedzimsti no jauna ar jēgas apziņu Sagatavojis Kaspars Bikše kanceleja@pedagogs.lv www.pedagogs.lv

  46. Koncentrēsimies uz noteiktu punktu! • Pārtrauksim no domāšanas vienlaicīgi par pārāk daudzām lietām- tas domāšanā rada haosu un rada enerģijas “noplūdi” • Nav iespējams sasniegt lielāku mērķi, ja tas nespēj aizraut iztēli • Ja spēj to izsapņot, tad spēsim arī to izdarīt Sagatavojis Kaspars Bikše kanceleja@pedagogs.lv www.pedagogs.lv

  47. Nerosīsimies... pasēdēsim mierīgi! • Labākās idejas top vienatnē • Nekas prātam netraucē sarunāties pašam ar sevi • Mūsdienu interaktīvajā civilizētajā pasaulē katrs izdzīvo vai nu savu, vai nu kāda cita cilvēka sapni • Ja nedosim savam sapnim laiku un vietu, kurā izpausties, tad lielāko mūža daļu pavadīsim, izdzīvojot citu cilvēku sapņus Sagatavojis Kaspars Bikše kanceleja@pedagogs.lv www.pedagogs.lv

  48. Atbrīvosimies no “neērtām” situācijām! • Salīdzināšana un satraukums ko par mums domās citi • Pārtraukšana riskēt (citādi dzīve pārvēršas par cīņu nenonākt neērtā situācijā) • Raizēšanās kā ieradums (ko par mani padomās citi?!) • Ieradums “Ja nav jautājumu, tad starpbrīdis...” vai “pēc devītā jautājuma būs starpbrīdis...” Sagatavojis Kaspars Bikše kanceleja@pedagogs.lv www.pedagogs.lv

More Related