Iekšējā devalvācija: piemērotākais risinājums Latvijai Valdis Dombrovskis 30 .0 6 .2011

1. Iekšējādevalvācija: piemērotākais risinājums Latvijai Valdis Dombrovskis 30.06.2011

2. Latvijas situācija 2008-2009un ekonomiskās politikas izvēle • Straujās izaugsmes periods iepriekš un nepārdomāta ekonomiskā politika ir izveidojusi nesabalansētības: • Strauju parādsaistību pieaugumu ārvalstu valūtā • Tekošā konta deficītu • Strauju algu pieaugumu, kas pārsniedz produktivitāti • Prociklisku fiskālo politiku • Šīs problēmas neatrisinātu ārējā devalvācija • Primārie uzdevumi ir stabilizēt situāciju, atjaunot uzticību finanšu tirgos un atgūt konkurētspēju • Paralēli ir jāatjauno fiskālais līdzsvars, kā arī jāveic iepriekš iekavētās strukturālās reformas 2

3. Devalvēt vai nedevalvēt • Finanšu tirgos nebija uzticības līdzšinējai lata kursa piesaistes saglabāšanai • Tomēr ārējā devalvācija nerisinātu problēmas: • Atvērtā ekonomikā liels importēto izejvielu un komponentu īpatsvars un atkarība no tirdzniecības partneriem, devalvācija nevarētu sniegt nozīmīgu konkurētspējas atjaunošanos • Privātā sektora parādi ir ārvalstu valūtā, devalvācijas rezultātā parādu slogs būtiski pieaugtu, draudētu masveida maksātnespējas vilnis • Kursa pārskatīšana aizkavētu stabilitātes atgūšanu un radītu vēl lielāku neuzticību finanšu sistēmai • Virzība uz eiro ieviešanu – papildus iemesls saglabāt esošo piesaistes kursu un iespēja ātrāk atjaunot uzticamību un stabilitāti 3

4. Citi ārējās devalvācijas trūkumi • Valūtas kursa piesaistes maiņa vai atteikšanās no fiksētas piesaistes radītu ilūziju, ka konkurētspējas problēmas ir atrisinātas, palielinot risku atlikt nepieciešamās strukturālās reformas, kavējot reālu konkurētspējas atjaunošanu • Ārējās devalvācijas sekas – samazinātu pirktspēju, importēto preču cenu inflāciju – īpaši smagi izjustu sociāli neaizsargātās grupas – pensionāri, pabalstu saņēmēji, zemāk atalgoti budžeta iestāžu darbinieki • Ārējā devalvācija atstātu ilgstošu negatīvu efektu uz procentu likmēm, būtiski palielinot gan valsts, gan privātā sektora aizņemšanās izmaksas • Risks finanšu krīzei izplatīties uz citām valstīm paildzinātu kopējo krīzes periodu, kavētu atlabšanu 4

5. Ieguvumi no iekšējās devalvācijas • Darba tirgus korekcija stimulē eksporta pieaugumu • Importa kritums un eksporta ieņēmumu kāpums līdzsvaro ārējo tirdzniecību, tekošā kontā pārpalikums • Valdības starptautiskā aizņemšanās līdzsvaro privāto saistību samazināšanu, kamēr kopējais parāds sarūk • Valdības starptautiskā aizņemšanās dod iespēju īstenot fiskālo konsolidāciju pakāpeniski • Konsekventa un ambicioza stabilizācijas programmas ieviešana ļauj atgūt uzticību, procentu likmes sarūk • Efektīvi atgūta konkurētspēja, iespējami ātri atjaunota finanšu sektora darbība un uzticamība finanšu tirgos, veiksmīgi emitētas jaunas parādzīmes 5

6. Eksports – ekonomikas dzinējspēks 6

7. Starpbanku procentu likmes ir stabilas un zemas, zemākas kā pirms krīzes Datu avots: Latvijas banka

8. CDS (Credit Default Swap) likmes uzrāda valsts riska samazinājumu

9. Budžeta virzība, lai sasniegtu mērķi – pievienoties eirozonai 2014. gadā,% no IKP (EKS95) € -4,2% 9

10. Paldies par uzmanību! 10

11. Ko no Latvijas var mācītiescitas valstis Valdis Dombrovskis 30.06.2011 11

12. Starptautiskais konteksts - aktualitāte • Budžeta konsolidācija Eiropā joprojām aktuāla • Stabilizācijas programmas Grieķijā, Īrijā, Portugālē • Eiro zonas valstu apņemšanās uzlabot pārvaldību • Fiskālās disciplīnas trūkums noved pie parādu problēmas • Devalvācijai lielas sociālās izmaksas – Baltkrievija • Stingra fiskālā politika un veiksmīga eiro ieviešana sekmē attīstību – Igaunija 12

13. CDS (Credit Default Swap) likmes uzrāda valsts riska samazinājumu

14. Citiem noderīga pieredze • Devalvācija nav neizbēgama, tā nav arī nepieciešama • Eiro ieviešana ir mērķis ar skaidriem kritērijiem, kas palīdz atjaunot ekonomikas līdzsvaru • Budžeta konsolidācija ir efektīvs pretkrīzes līdzeklis • Iespēju robežās izdevumu samazināšana ir labāka par nodokļu celšanu • Starptautiskai palīdzībai jābūt pietiekami apjomīgai, lai palīdzētu atjaunot uzticību tirgos • Kaut arī korekcijas var veikt pakāpeniski, lielāki sākotnējie soļi nodrošina labāku rezultātu • Atšķirīgu partiju koalīcijas valdības un valdību maiņas nav nepārvarams šķērslis apņēmīgu reformu veikšanai 14

15. Latvijas specifiskā situācija • Atvērts darba tirgus palīdz darba tirgus korekcijai • Salīdzinoši zems sākotnējais valdības parāda līmenis deva iespēju ar valdības aizņemšanos stabilizēt kopējo finanšu situāciju • Lieli pieejamie ES fondu līdzekļi darbojas kā efektīvs ekonomikas sildīšanas instruments, valstīm ar augstāku ienākumu līmeni mazāka ES fondu nozīmība • Latvijas finanšu krīzes pārvarēšanā būtiska bija nepieciešamība nepieļaut problēmu reģionālu izplatīšanos un citu valstu uzticamības iedragāšanu. Citām Eiropas valstīm šis kritērijs var būt vēl svarīgāks 15

16. Eiropas kopējo risinājumu attīstība Eiropas Savienības reakcija uz krīzi paredz jaunu mehānismu ieviešanu, kas daļēji balstīti arī uz Eiropas Komisijas pieredzi Latvijas situācijas risināšanā: • Nesabalansētības ir jāidentificē un jānovērš iespējami ātri, lai novērstu iespēju izraisīt dziļu krīzi.ES risinājums – Eiropas semestris • Preventīvi un profilakses pasākumi – pastāvīga konkurētspējas uzturēšana, stingra fiskālā disciplīna, ilgtspējīgas valsts finanses un sociālās programmas, pastiprināta finanšu sektora uzraudzība.ES risinājums – EiroPlus pakts • Pastāvīga stabilizācijas fondu pieejamība liela apjoma aizdevumu izsniegšanai un stabilitātes atjaunošanai.ES risinājums – Eiropas Stabilitātes Mehānisms 16

17. Paldies par uzmanību! 17