PUBLISKĀS UN PRIVĀTĀS PARTNERĪBAS ASOCIĀCIJA

1. PUBLISKĀS UN PRIVĀTĀS PARTNERĪBAS ASOCIĀCIJA PPP projektu īstenošana ES un perspektīvas Latvijā ESF, ERAF un KF apakškomiteja 2012.gada 30.maijā Anna Ozola - PPP asociācijas valdes locekle CBF SIA “BINDERS”

2. PPP ES dalībvalstīs 2011.gadā (1) • Noslēgto PPP darījumu vērtība 2011.gadā sastādīja 17.9 miljardus EUR, kas ir aptuveni līdzīgi 2010.gadam (18.3 miljardi EUR), bet ir krietni zem PPP “ziedu laiku” līmeņa (2005-2007). Finanšu noslēgumu sasniedza 84 PPP projekti, kas ir krietni mazāk kā 2010.gadā (112 projekti) un 2009.gadā (118 projekti) • 2011.gadā ievērojami pieauga vidējais darījuma apjoms sasniedzot 213 milj. EUR (2010.gadā – 163 milj. EUR) • Vismaz 1 darījumu noslēdza tikai 10 valstis (2010.gadā – 14). PT, SE, CZ, IE, LT un BG izkrita no PPP tirgus 2011.gadā, kamēr tam pievienojās FI un LU • PPP līdervalstis: • pēc līgumu skaita:UK (27), FR (19), DE (16), ES (7), BE (6); • pēc summas:FR (62% no visu PPP projektu vērtības), UK. 2011.gadā noslēdzās 7 “lielie” (virs 500 milj. EUR) projekti (2010.gadā – 10) – FR, IT, UK (2 dz/c, 3 a/c, 1 tramvaja, 1 AM ēkas projekts). Avots: EIB, EPEC

3. PPP ES dalībvalstīs 2011.gadā (2) • 2011.gadā vislielākais noslēgto projektu skaits bija izglītības • nozarē (23 projekti, 2010.g. – 38), taču apjoma ziņā tie sastāda tikai • 6% no visu PPP darījumu vērtības. • Veselības jomā noslēdzās 5 projekti, vides jomā – 7 atkritumu projekti. • Kārtības un drošības jomā noslēdzās 12 projekti (t.sk. 4 cietumi, AM ēka, ugunsdzēsēju stacijas un tiesas ēkas) un uzrāda augšupejošu tendenci kopš 2005.g. Avots: EIB, EPEC • Vispārējo publisko pakalpojumu sektora projekti (satelīta nodokļu savākšanas sistēma kravas mašīnām, atpūtas, ūdens un sporta infra, t.sk. 2 futbola stadioni, publiskie biroji, ielu apgaismojums) sastādīja 11% no kopējā tirgus vērtības un darījumu skaits pieauga salīdzinājumā ar 2010.g. (7%). • Transporta sektorā 2011.g. finanšu noslēguma sasniedza tikai 12 projekti (2010.g. – 24), tomēr tas aizvien sastāda lielāko sektoru pēc vērtības – 58% no kopējās tirgus vērtības (pārsvarā a/c, kā arī dz/c un tramvaja līnija).

4. PPP kombinēšana ES dalībvalstīs • Saskaņā ar EIB EPEC datiem identificēti apmēram 50 veiksmīgi kombinētie projekti 12 valstīs, tiesa, ir vairāki arī neveiksmīgi projekti. Sadalījums ir līdzīgs starp lieliem (pāri pa 50 milj. EUR) un maziem projektiem. Transporta sektors dominē skatoties pēc piešķīruma līdzfinansējuma summām. Informācijas tehnoloģijas un platjoslas dominē skatoties pēc projektu skaita un izplatības valstīs. Atpūta un tūrisms varētu būt topošais perspektīvais sektors • Dalībvalstīm ir pieejams JESSICA instruments (EIB un EK), kas kurš sniedz iespēju dalībvalstīm izlietot daļu no to rīcībā esošajiem struktūrfondiem atmaksājamās investīcijās projektos, kas veicina ilgtspējīgu pilsētu attīstību. Minēto investīciju veids var tikt realizēts sekojošās kā finanšu ieguldījums, aizdevums un/vai garantijas. Investīcijas tiek nodrošinātas izvēlētajiem projektiem, izmantojot Pilsētvides Attīstības Fonda vai, ja nepieciešams, Holdinga Fonda formas. Paredzams, ka nākošajā ES fondu periodā paliks arī tādi instrumenti kā EIB kapitāla fonds, Margaritas fonds, EIB tradicionālie aizdevumi • Jaunajā plānošanas periodā tiek plānota iespēja izmantot Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility jeb CEF) piedāvātās iespējas, lai veicinātu privātā sektora finanšu ieguldīšanu Eiropas mēroga transporta infrastruktūras objektos. Piemēram, tiek plānotas projekta obligācijas (project bonds), kas ir viens no risku sadalīšanas instrumentiem, ko piedāvā CEF. Obligācijas ar EIB iesaisti nodrošinās to, lai tiktu samazināti privātā sektora riski un padarītu lielas privātās sektora investīcijas transporta infrastruktūrā pievilcīgākas un dzīvotspējīgākas

5. PPP projekti un kombinēšana ES - Lietuvas pieredze (1) • Saskaņā ar “Invest Lithuania” informāciju, līdz šim noslēgts 41 PPP līgums pašvaldībās. Galvenie sektori – apkures sistēmas, daudzfunkcionālas sporta arēnas, tūrisma infrastruktūra. Viens ir PPP projekts, pārējās koncesijas. Privātais sektors investējis jau 84 milj. EUR • Lietuvai ir līdz 10 projektu, kuros ir kombinēts privātais finansējums ar ES fondiem. Pēdējais zināmākais veiksmīgais projekts ir Sniega arēna Druskininkai (līguma laiks 2009.-2034.). Nākošajā ES fondu plānošanas periodā arī tiek plānots kombinēt ES fondus ar privāto finansējumu • PPP programma 2010.-2012. nosaka ilgtermiņa sektorālos plānus PPP, projektiem. Prioritārie sektori – transports (piem., bezmaksas a/c), izglītība (piem., skolas), sociālās mājas, sabiedriskā kārtība (piem., policijas stacijas), drošība (piem., cietumi) • Viens no iemesliem, kādēļ izlemts īstenot PPP projektus – jo būs pārrāvums starp veco un jauno ES fondu plānošanas periodu. Projekti tiek plānoti uz laiku no 15-25 gadiem, vidējā projekta vērtība 8-30 milj. EUR, transporta projektiem – 50 milj. EUR, maksājumi balstīti uz pieejamības struktūru. Paredzēta daudzpusējo institūciju iesaiste (EIB, ERAB utt.)

6. PPP projekti un kombinēšana ES - Lietuvas pieredze (2) PATREIZ ĪSTENOTO PPP PILOTSHĒMU PIEMĒRI: a) Balsiai skola Viļņā – projektaīpašnieks Viļņas pašvaldība,DBFO, līguma termiņš 2010.-2035., kapitālieguldījumi 10 milj. EUR, kapacitāte – 828 vietas b) Palangas apvedceļš - projekta īpašnieks Lietuvas a/c administrācija, DBFO, 25 gadi, kapitālieguldījumi 10 milj. EUR, 8.25 km 2 joslas, konkurss izsludināts 2011.g.maijā, saņemti 3 piedāvājumi, finanšu noslēgums sagaidāms 2012.g. Jūnijā c) Pravieniskes cietums – projekta īpašnieks Lietuvas Cietumu departaments, DBFO, 25 gadi, kapitālieguldījumi 5 milj. EUR, 320 ieslodzījuma vietas, konkursu plānots izsludināt 2012.g. 2.cet., finanšu noslēgums sagaidāms 2012.g. 4.cet. d) Viļņas policijas stacijas (2 gab.) – projekta īpašnieks Lietuvas Policijas departaments, DBFO, 25 gadi, kapitālieguldījumi 8 milj. EUR, konkursu plānots izsludināt 2012.g. 2.cet., finanšu noslēgums sagaidāms 2012.g. 4.cet.

7. PPP projekti un kombinēšana ES - Lietuvas pieredze (3) PLĀNOTIE PPP PROJEKTI: a) Viļņas – Utenas a/c rekonstrukcija – projekta īpašnieks Lietuvas a/c administrācija, plānots rekonstruēt 62 km A14 a/c, 2 joslas, DBFO, kapitālieguldījumi 35 milj. EUR, 25 gadi, konkursu plānots izsludināt 2012.g. 4.cet. ar finanšu noslēgumu 2013.gada 4.cet. b) Via Baltica a/c posma Mauruciai – Puskelniai rekonstrukcija - projekta īpašnieks Lietuvas a/c administrācija, plānots paplašināt 35 km TEN koridoru E65, DBFO, kapitālieguldījumi 100 milj. EUR, 25 gadi, konkursu plānots izsludināt 2015.gada 1.cet. ar finanšu noslēgumu 2016.g. 1.cet. c) Stāvvieta Santariskes medicīnas teritorijā – koncesija 25 gadi, 64 ha, plānots izbūvēt 2250 stāvvietas, konkursu plānots izsludināt 2013.g. janvārī d) 4 cietumu izbūve Viļņā, Šauļos, Klaipēdā, Paņevežā –projekta īpašnieks Lietuvas Cietumu departaments, DBFOT, kapitālieguldījumi 102 milj. EUR, 25 gadi, konkursu plānots izsludināt 2012.g. 4.cet. ar finanšu noslēgumu 2013.g. 4.cet. e) Viļņas ielu apgaismojuma sistēmas modernizācija - projektaīpašnieks Viļņas pašvaldība, DBFOM, kapitālieguldījumi 25 milj. EUR, ielu garums 700 km, 19 gadi, konkursu plānots izsludināt 2012.g. 3.cet. ar finanšu noslēgumu 2013.g. 2.cet. f) Policijas staciju izbūve & modernizācija (5 gab.) – projekta īpašnieks Lietuvas Policijas departaments, 25 gadi, kapitālieguldījumi 17 milj. EUR, konkursu plānots izsludināt 2013.g. 2.cet. ar finanšu noslēgumu 2014.g. 2.cet.

8. PPP projekti un kombinēšana ES - Polijas pieredze (1) • PATREIZ ĪSTENOTIE PPP PROJEKTI: • Polijā realizēta virkne PPP projektu • Zemāk tabula ar līdz šim noslēgto un spēkā esošo PPP līgumu piemēriem. Lielāko projektu piemēri – Gostynin Termālās vannas (65.6 milj. EUR, 30 gadi), Pazemes autostāvvieta Vroclavā (8.9 milj. EUR, 40 gadi), Kapsētas izbūve Krakovā (5.6 milj. EUR, 30 gadi), Apgabala slimnīcas izbūve Žuvicā (55.23 milj. EUR, 30 gadi), Apkures, ūdensapgādes un kanalizācijas vadība Siemirovicē (4 milj. EUR, 15 gadi), Sopotas galvenās dz/c stacijas attīstības projekts (kopējā vērtība 23 milj. EUR, 10 gadi) Avots: Polijas PPP institūts

9. PPP projekti un kombinēšana ES - Polijas pieredze (2) Avots: Polijas PPP institūts

10. PPP projekti un kombinēšana ES - Polijas pieredze (3) Avots: Polijas PPP institūts

11. PPP projekti un kombinēšana ES - Polijas pieredze (4) • PLĀNOTIE PPP PROJEKTI: • Turpmākā plānotie PPP projekti gandrīz 100% gadījumos nāk no dažāda līmeņa pašvaldībām • Uz šo brīdi Polijas PPP institūts identificējis 332 plānotos PPP projektus (neieskaitot jau izsludinātos PPP konkursus) • Attēlā aplūkojami plānotie PPP projekti pa sektoriem – 1.vietā sporta & atpūtas nozare ar 68 plānotajiem PPP projektiem, 2.vietā – revitalizācija ar 35 projektiem, 3.vietā – sociālās mājas ar 31 projektu, 4.vietā – parkošanās ar 28 projektiem, 5.vietā – a/c ar 25 projektiem, 6.vietā – veselības aprūpe ar 20 projektiem Avots: Polijas PPP institūts

12. PPP projekti un kombinēšana ES - Polijas pieredze (5) • ESOŠIE JAUKTIE PPP PROJEKTI: • Zemāk tabulā esošo jaukto (ES fondi un privātais finansējums) PPP projektu piemēri • Polijā līdz šim realizēts viens veiksmīgs hibrīdprojekta PPP projekts – minerālo baseinu komplekss Solec-Zdroj rajonā, projekta kopējā vērtība 3.7 milj. EUR, ES fondu finansējums 1.56 milj. EUR • Procesā ir Gostynin termālo vannu projekts (kopējā vērtība 65.6 milj. EUR, ES fondi – 16.56 milj. EUR) un Sopotas galvenās dz/c stacijas attīstības projekts, kas ietver dz/c staciju un apkārt esošo infrastruktūru (kopējā vērtība 23 milj. EUR) Avots: Polijas PPP institūts

13. PPP projekti un kombinēšana ES - Polijas pieredze (6) • PLĀNOTIE JAUKTIE PPP PROJEKTI: • Poļu prakse PPP projektu jaukšanā ar privāto finansējumu parādīja, ka šāda pieeja ir ļoti kompleksa un sarežģīti īstenojama PPP shēmas ietvaros, vienlaikus izpildot fondu piešķiršanas procedūru • Tabulā plānotoPPP projektu piemēri, kuros paredzēts jaukt ES fondus ar privāto finansējumu (atkritumu apsaimniekošana, platjoslas, hipodroma izbūve, ielu apgaismojums). Taču ir krietni vairāk PPP projektu, kuri varētu būt jauktie hibrīdprojekti 2014.-2020.periodā, taču, tā kā pagaidām nav zināmi noteikumi ES fondu piešķiršanai, nav iespējams noteikt, kuriem projektiem būs iespējams piemērot ES fondus Avots: Polijas PPP institūts

14. Kāpēc citas valstis izvēlas PPP un kombinēšanu? • Infrastruktūras deficīts, iespēja ieviest inovatīvas un modernas tehnoloģijas • Ierobežotas finansēšanas iespējas no ES dalībvalstu budžetiem, iespējas izmantot papildus kapitāla avotus • Meklē iespējas efektīvāk izlietot esošo finansējumu infrastruktūrai (ieguldījumam atbilstoša vērtība) • Nepieciešamība stimulēt ekonomisko aktivitāti, ierobežot recesijas ietekmi Līdzīgas problēmas ir arī Latvijā • Hibrīdprojektu īstenošana ļauj palielināt projektu ieguldījumam atbilstošo vērtību, paaugstinot ieguldījumu efektivitāti un īstenot tautsaimniecības nozīmīgus projektus maksimāli piesaistot ārējo finansējumu (ES un privātais).

15. PPP un kombinēšana Latvijā –patreizējais stāvoklis (1) • Radīti tiesiski priekšnosacījumi PPP projektu īstenošanai – PPP likums (2009) • Pirms PPP likuma spēkā stāšanās līdz 2009.gada beigām noslēgti 70 PPP projektu īstenošanas līgumi, no kuriem lielākā daļa atbilst līgumiskās PPP veidam (66 koncesijas līgumi un divi partnerības iepirkuma līgumi), bet atlikušie divi – institucionālajam PPP. Pārsvarā īstenoti salīdzinoši nelieli PPP projekti, ar lokālu ekonomisko ietekmi – bērnudārzi, sabiedriskā ēdināšana. Būtiskākie – sabiedriskā transporta pārvadājumu koncesiju projekti. • Šobrīd ir plānoti25 ministriju un pašvaldību PPP projekti (8 ministriju un 17 pašvaldību). Lielākā daļa paredz jaunas infrastruktūras veidošanu vai esošās rekonstrukciju; lielākā daļa paredz partnerības iepirkuma līguma slēgšanu un papildus līdzekļu piešķiršanu no valsts/pašvaldību budžeta; tiek paredzēta arī ES fondu līdzfinansējuma iespējamība. Lielāko daļu no šobrīd gatavojamiem PPP projektiem plānots īstenot pēc 2012.gada. • Nav veiksmīgas pieredzes ar ES fondu kombinēšanu ar privāto finansējumu, lai gan patreizējā perioda plānošanas dokumentos šāda iespēja vispārēji bija iekļauta • Kopš 2009.gada PPP projektu īstenošanu ierobežo vienošanās starp Latvijas valsti un starptautiskās aizdevumu programmas pārstāvjiem

16. PPP un kombinēšana Latvijā – patreizējais stāvoklis (2) “Pētījums par KF piesaisti PPP projektiem” (pasūtītājs – Finanšu ministrija, 2010.gada decembris) – identificēti 4 scenāriji KF un privātā finansējuma savietošanai PPP darījuma ietvaros: • Scenārijs Nr.1: Tradicionālais iepirkums būvniecības darbiem, izmantojot KF finansējumu un ilgtermiņa līgums par aktīvu uzturēšanu un apsaimniekošanu (U&A) • Scenārijs Nr.2: Privātais partneris projektē, būvē un apsaimnieko (DBO līgums), kur publiskais partneris finansē būvniecību (KF finansējums publiskajam partnerim) • Scenārijs Nr. 3: Būvniecības paralēla līdzfinansēšana, sadalot projektu 2 aktivitātēs (Aktivitāte Nr.1 un Aktivitāte Nr.2), kur Aktivitāti Nr.1 finansē publiskais partneris (t.sk. ES finansējums), bet Aktivitāti Nr.2 – privātais partneris • Scenārijs Nr. 4: Būvniecības izmaksu līdzfinansēšana DBFO iepirkuma ietvaros, kur KF finansējuma saņēmējs ir privātais partneris

17. PPP un kombinēšana Latvijā - nākamie soļi (1) • Valsts līmenī nepieciešams definēt PPP projektu saistību ar NAP-ā identificētajām prioritārajām jomām (t.i., vai PPP projekti īstenojami tikai NAP noteiktajās prioritārajās jomās vai jebkurā jomā, ko publiskais partneris izvēlējies) • Lai nodrošinātu, ka visu lielo investīciju projektu izvēlētais ieviešanas modelis ir ekonomiski izdevīgākā projekta ieviešanas alternatīva, izstrādājot valsts investīciju normatīvo regulējumu, izvērtēt iespēju vērtēt PPP modeļa piemērošanas iespēju visiem lielajiem investīciju projektiem. Vienlaicīgi būtu jānosaka projekta apjoma slieksnis, pie kura jāvērtē visas projekta ieviešanas alternatīvas, t.sk., PPP. Normatīvais regulējums par projektu ieviešanas prioritāro secību nepieciešams arī pašvaldību plānotajiem nelielajiem PPP projektiem • Latvijā un citās valstīs PPP projektu ieviešanai aizvien grūtāk ir piesaistīt banku līdzfinansējumu, tādēļ nepieciešams apzināt alternatīvus potenciālos finansējuma avotus. Viens no iespējamiem PPP projektu līdzfinansēšanas veidiem ir pensiju fondu daļēja piesaistīšana. Pensiju fondu līdzfinansējuma izmantošanā nepieciešams apzināt starptautisko pieredzi, kā arī ir būtiski valsts līmenī uzsākt diskusiju par šāda finansēšanas modeļa izpētes nepieciešamību

18. PPP un kombinēšana Latvijā - nākamie soļi (2) • PPP projektu un ES fondu līdzfinansējuma savietošanai Latvijā nepastāv konkrēta kārtība, piem., nav noteikta secība PPP procedūras veikšanai un ESF līdzfinansējuma pieteikuma sagatavošanai - nepieciešams precizēt FEA izstrādes vadlīnijas un MK 2009.gada 6.oktobra noteikumus Nr.1152 „Kārtība finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanai, publiskās un privātās partnerības līguma veida noteikšanai un atzinuma par finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem sniegšanai”, kā arī iestrādāt kombinēšanas iespēju jaunā ES fondu perioda MK noteikumos • Risināt PVN jautājumu – FM, VID izstrādāt skaidrojumu par PVN piemērošanu PPP līgumos, par PVN aprēķināšanas kārtību preču un pakalpojumu grupām, par PVN piemērošanu praksē iespējamiem diviem koncesijas līgumu veidiem - publiskais partneris veic maksājumu projekta izdevumu samazināšanai vai privātais partneris veic maksājumus publiskajam partnerim pirms vai pēc peļņas aprēķina • Nepieciešams EK skaidrojums dalībvalstu publiskajam un privātajam sektoram par ES fondu kombinēšanu ar privāto finansējumu jaunajā plānošanas periodā – kā šādi projekti tiks līdzfinansēti, kāda būs naudas plūsma, kādi finansēšanas modeļi • Izstrādāt konkursa dialoga procedūru regulējošas vadlīnijas (t.sk. aprakstot rīcību gadījumos, kad projekts paredz ES finansējuma piesaisti PPP projektā)

19. PPP un kombinēšana Latvijā - nākamie soļi (3) • Jau šobrīd uzsākt identificēt potenciālos hibrīdprojektus, kurus būtu plānots īstenot 2014-2020 ES fondu plānošanas periodā. KF finansējuma piesaiste projektā ir jāplāno jau sākotnējā attīstības stadijā, lai projekta parametrus varētu attīstīt atbilstoši ES nosacījumiem. Pasūtītājam ES fondu plānošanas perioda ietvaros ir jāpaspēj īstenot gan partnerības iepirkuma procedūra (t.sk. privātā partnera un, iespējams, projekta finansētāja piesaiste, vienlaikus rēķinoties ar pretendentu tiesībām apstrīdēt šīs procedūras ietvaros pieņemtos lēmumus, kas parasti ietver laikietilpīgas sarunas par PPP līguma noteikumiem u.tml.), gan jāpabeidz projekta ietvaros plānotā infrastruktūras objekta būvniecība vai rekonstrukcija • Saskaņā ar EPEC sniegto informāciju PPP projekta īstenošanas ekonomiskās efektivitātes pieaugums veidojas, palielinot projekta kopējo apjomu. Ņemot vērā, ka līdz šim CFLA iesniegtie FEA iezīmē tendenci PPP izmantot samērā nelielu projektu ieviešanai pašvaldībās, būtu ieteicams apsvērt līdzīgu projektu apvienošanu vienā. Tādejādi publiskajam sektoram būtu iespēja samazināt FEA, nolikuma un līguma dokumentācijas izstrādes izmaksas, bet privātais partneris varētu samazināt pakalpojuma sniegšanas izmaksas

20. Paldies par uzmanību! Anna Ozola, PPP asociācijas valdes locekle CBF SIA “BINDERS” e-pasts: anna.ozola@pppa.lv