1 / 31

Kultūras ekonomika

Kultūras ekonomika. Mg Art, PhD candidate Ieva Zemīte. Ekonomikas attīstība. Ekonomika. Jaunā ekonomika. Piegādātāji īpašumu patur sev, iznomā, izīrē, ņem ieejas maksu, abonēšanas maksu, biedra naudu par tā īslaicīgu lietošanu.

walda
Download Presentation

Kultūras ekonomika

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript

  1. Kultūras ekonomika Mg Art, PhD candidate Ieva Zemīte

  2. Ekonomikas attīstība

  3. Ekonomika

  4. Jaunā ekonomika • Piegādātāji īpašumu patur sev, iznomā, izīrē, ņem ieejas maksu, abonēšanas maksu, biedra naudu par tā īslaicīgu lietošanu. • Jaunajā ekonomikā par vērtībām tiks uzskatīti jēdzieni, idejas un veidoli, nevis lietas. • Ekonomists un futurologs Džeremijs Rifkins (2000, 55)

  5. Nanosekunžu kultūra

  6. Salīdzinot - • Tirgus ekonomikā – vērtība uzkrātais kapitāls • Tīkla ekonomikā – intelektuālais kapitāls • Rifkins (2004)

  7. Salīdzinot - • Tirgus ekonomikā – pērk preci, pakalpojums saņemot par brīvu • Tīkla ekonomikā – preci saņem par brīvu, maksā par pakalpojumiem • Rifkins (2004)

  8. Pieredze • Ko gan tādu es varētu nopirkt, kā man vēl nav? • Ko tādu es varētu piedzīvot, ko vēl neesmu piedzīvojis? • Pine, B., J, Gilmore, J. (1999) • The Experience Economy

  9. Cik Tu esi gatavs maksāt par 1 tasi kafijas? Tase kafijas Sv.Marka laukumā Venēcijā maksā 10 EUR Uldis Cimdiņš. Lekcijas materiāls par inovācijām. Pamatvajadzība: 0,25 EUR Atmosfēra, serviss: 9,75 EUR Kopā: 10,00 EUR

  10. Zināšanu ekonomika • Ekonomikas attīstību vairs nenosaka tradicionālie resursi (dabas bagātības, darba spēks), bet gan arvien lielākā mērā uz augstajām tehnoloģijām balstītas nozares. • Zināšanas ir galvenais stratēģiskais resurss.

  11. Klienta vērtība mūža garumā Cik vērta cilvēka dzīve, ja katrs dzīves mirklis tiktu pārvērsts kādā komercdarbības formā?

  12. Ekonomikas teorijas

  13. Debatēm • Keinisms • Monetārisms • Reālā biznesa cikla teorija • Neoklasiķi • Cilvēkkapitāls

  14. Adamsa Smita galvenās atziņas (1776.g. Nāciju bagātības rakstura un cēloņu pētījums) • Brīva tirdzniecība vienmēr ir izdevīga abām pusēm. • Lietas vērtību nosaka darbs un pūles, kas jāiegulda, lai varētu šo lietu atļauties. Un tās pūles un darbs, ko viņš var sev aiztaupīt – cena, par kuru šo lietu iegūt savā īpašumā. • Darba dalīšana nodrošina ražīguma pieaugumu. • Darbu, kuru primitīvā sabiedrībā veic viens cilvēks, attīstītā sabiedrībā izpilda vairāki...

  15. Ekonomika ir mācība par to, kādā veidā cilvēki izmanto ierobežotos resursus, lai maksimāli apmierinātu savas vajadzības. Makroekonomikas pamatlicējs Džons Meinards Keinss. Makroekonomika noskaidro tautsaimniecības kopējās attīstības cēloņsakarības.

  16. Keinisms • Valstij jāregulē produkcijas izlaides un nodarbinātības līmeni • Galvenais ekonomikas regulētājs – fiskālā politika • Valsts loma ekonomikā ir svarīga tad, kad privātais pieprasījums ir zems, tad valdībai ir jāpalielina savi izdevumi, lai palielinātos kopīgā ekonomiskā aktivitāte

  17. Monetārisms Monetāristi piedāvāja ietekmēt ekonomiku ar monetārās politikas instrumentiem - regulējot naudas masu http://melnraksti.wordpress.com/2011/06/14/kapitalisms-un-briviba/ Čikāgas universitātes profesors, Nobela prēmijas laureāts Miltons Frīdmens

  18. Reālā biznesa cikla teorija Ekonomikas svārstībām nav nekāda sakara ar monetāro politiku, nauda vispār to neietekmē, jo ekonomikas stāvokli nosaka tikai reālie faktori - jauni izgudrojumi un tehnoloģijas attīstība. Painteresējieties par Kondratjeva cikliem Roberts Kings un Čarlzs Plosers no Ročesteras universitātes un Edvards Preskots no Minesotas universitātes

  19. Neoklasiķi • Ekonomika regulējās pati. Tikai izšķirošos brīžos var iejaukties. • Mājsaimniecībām, firmām ir pilnīga informācija gan par pagātni un tagadni, gan nākotni, kā arī veicot savu plānošanu, viņi izmanto savas zināšanas par ekonomikas funkcionēšanas principiem. • Roberts Lūkas no Čikāgas universitātes tiek dēvēts par "jauno klasisko" jeb neoklasiko skolu.

  20. Neoklasiķi Ja kādā periodā ir bijis liels satricinājums, piemēram, straujš naftas cenu kāpums, kas izraisījis ražošanas samazināšanos, bezdarba pieaugumu, tad nākamajā periodā ekonomika pati pielāgojas pilnam nodarbinātības līmenim un valsts iejaukšanās ir pilnīgi lieka.

  21. Cilvēkkapitāls Bekerts (1964) piešķīra nozīmi cilvēku novērtējumam uzņēmuma attīstības nodrošināšanā ieviešot jēdzienu „cilvēkkapitāls”. Čikāgas skolas pārstāvis, ekonomists, Garijs Bekers

  22. Cilvēkkapitāls Cilvēkresursu izdevumi un cilvēku vērtība jāskata attiecīgi kā šī brīža vērtība pret nākotnes servisiem un pakalpojumiem, kas tiks radīti, pateicoties cilvēku darba spējām un idejām. Stīvens Alberts un Keits Bradlijs (Steven Albert and Keith Bradley, 1997, 64 – 81)

  23. Cilvēkkapitāls • Cilvēkkapitālu raksturo organizācijas darbinieku zināšanas, prasmes un spējas, ko var vērtēt kā nozīmīgāko resursu, īpaši intelektuālās organizācijās. • (Lengnick-Hall, 2003, 3)

  24. Kas, kur un kad? Viljama Bauloma (William Baumol) un Viljama Bovena (William Bowen) darbs „Performing Arts – the economic dilemma” (Londona, 1966.gads)

  25. Kultūras izņēmuma princips • UNESCO Ģenerālās konferences deklarācijas 8. pantu - Kultūras priekšmeti un pakalpojumi ir unikālas preces. • Klasiskais ekonomikas pieņēmums, ka pakalpojumam jārodas taupīgā līdzekļu pielietošanas režīmā, kultūras nozarē nevar tikt pieņemts par pamatu, jo galvenais ir produkta mākslinieciskā vērtība.

  26. Kultūra nevar tikt uzskatīta tikai par vienu no ekonomikas un tirdzniecības politikas sastāvdaļām, jo rezultātā var tik atbalstītas tās kultūras apakšnozares, kas ir komerciāli populārākās, pakļaujot aizmirstībai eksperimentālo un inovatīvo kultūras aspektu. Eiropas Kultūras un attīstības uzdevumu vienība (1997)

  27. Kultūras produktiem nav piemērojami tie paši brīvās tirdzniecības principi, kas citiem produktiem, jo “kultūras produkti un pakalpojumi komunicē idejas, vērtības un dzīvesveidus, kas atspoguļo valsts dažādās identitātes un tās iedzīvotāju radošo dažādību”. 1999.gadā UNESCO ekspertu grupa

  28. Kāpēc? Nav drošticamas informācijas (par tirgu, par produktu) Publisks labums (nav nozīmes vai privāta, vai valstiska iniciatīva) Kultūra – pārdošana vai pārdošanās?

  29. Ekonomika – maiņa ar vērtībām* • nauda vai cena nav galvenais maiņas mērķis • Mākslinieciska vērtība • Nākotnes vērtība (grozs bērnam) • Identitātes vērtība (Japānā prasme celt koka mājas) • Prestiža vērtība (mākslas darbs privātmājas dārzā) • Eksistenciāla vērtība (svarīgi nodrošināt monarhijas saglabāšanu) • Iespēju vērtība (zinu, ka ir LNO, pat ja neapmeklēju) • Klamer, Koto, Mignosa 2011

More Related