PAR VIENOTAS ATTĪSTĪBAS FINANŠU INSTITŪCIJAS IZVEIDI

1. PAR VIENOTAS ATTĪSTĪBAS FINANŠU INSTITŪCIJAS IZVEIDI Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes sēde 2012.gada 2.augustā

2. ATTĪSTĪBAS FINANŠU INSTITŪCIJAS MĒRĶIS - tirgus nepilnību novēršana un tautsaimniecības stabilas un ilgtspējīgas attīstības veicināšana • Vienotas attīstības institūcijas izveides plāna uzdevums: • Pilna spektra attīstības finanšu institūcijas izveidošana, centralizējot atbalsta programmu ieviešanu un koncentrējot resursus (Deklarācija par V.Dombrovska vadītā MK iecerēto darbību) • Sadarbībā ar privāto sektoru izveidot attīstības finanšu institūcijas profesionālu uzraudzības mehānismu (Deklarācija par V.Dombrovska vadītā MK iecerēto darbību)

3. Attīstības finanšu institūcijas organizācijas modelis

4. Ierobežojumi attīstības finanšu institūcijas darbībai, kas izriet no valsts atbalsta regulējuma • Tiešajā kreditēšanā nekonkurē ar komercbankām (potenciālajiem tiešo instrumentu starpniekiem), bet darbojas jomās, kurās ar tirgus mehānismiem vien nevar nodrošināt valsts noteikto mērķu tautsaimniecības attīstībā sasniegšanu • Valsts atbalsta programmas īsteno no publiskajiem resursiem (valsts , ES finansējums u.c.), un šiem mērķiem nevar piesaistīt privātos depozītus • Nenodrošina plaša spektra finanšu pakalpojumus, bet veicina finansējuma pieejamību (aptverot visas uzņēmuma attīstības fāzes), atbalstu piešķirot fokusētā veidā (mērķtiecīgi un selektīvi), labojot tirgus nepilnības • Hipotēku bankai pēc komercdaļas atsavināšanas atļauta tikai norēķinu kontu funkcionalitāte, kas tieši saistīta ar norēķinu veikšanu par attīstības aizdevumiem

5. Pamatnostādnes valsts atbalsta instrumentu izvēlei • Tiešu finansēšanas metodi piemēro gadījumos, kad aizdevumu izsniegšana ir: • saistīta ar produktiem, ko nepiedāvā iespējamie sadarbības partneri • atkarīga no īpaši specifiskām zināšanām, ko nespēj nodrošināt iespējamie sadarbības partneri • ļoti mazos apmēros vai arī paredz paaugstināta riska pakāpi, kurudēļ iespējamie sadarbības partneri nav ieinteresēti tos piedāvāt

6. Vienotas attīstības finanšu institūcijas izveidošana • Procesa unikalitāte un sarežģītība • attīstības finanšu institūcija netiek veidota no jauna, bet gan apvienojot jau esošas 4 institūcijas; • noris Hipotēku bankas komercdaļas pārdošanas process; • vienlaikus jānodrošina gan izvirzīto attīstības mērķu sasniegšana, gan esošo resursu optimizācija maksimāli iespējamā līmenī; • jānodrošina esošo programmu nepārtrauktība un jaunu programmu uzsākšana.

7. Vienotas attīstības finanšu institūcijas izveidošana • Procesa unikalitāte un sarežģītība • attīstības finanšu institūcija netiek veidota no jauna, bet gan apvienojot jau esošas 4 institūcijas; • noris Hipotēku bankas komercdaļas pārdošanas process; • vienlaikus jānodrošina gan izvirzīto attīstības mērķu sasniegšana, gan esošo resursu optimizācija maksimāli iespējamā līmenī; • jānodrošina esošo programmu nepārtrauktība un jaunu programmu uzsākšana.

8. Ieviesējinstitūciju apvienošanas ieguvumi • Vienota vadība un darbības politika • Koordinēta un elastīga finanšu instrumentu pielietošana • Zināšanu un pieredzes koncentrēšana vienuviet • Savstarpēju darījumu skaita samazināšana • Negatīvas konkurences izskaušana • Vienas pieturas aģentūras principa ieviešana

9. Gan tiešo, gan netiešo valsts atbalsta instrumentu ieviešana nav atkarīga no tā, vai ieviesējinstitūcija ir kredītiestāde vai arī darbojas bez bankas licences, jo arī bez bankas licences ir iespējams izsniegt aizdevumus tieši, kā arī ar bankas licenci iespējams īstenot netiešos valsts atbalsta instrumentus. • Lēmuma par bankas licences nepieciešamību vienotajā attīstības finanšu institūcijā pieņemšana ir atkarīga no šādiem faktoriem: • Izmaksu faktors; • Starptautiskā reputācija un reitings • Potenciālo attīstības institūcijas funkciju (iespēju) faktors; Ieviesējinstitūciju esošais institucionālais modelis un to šobrīd īstenoto valsts atbalsta instrumentu specifika

10. Kritēriji AFI darbības efektivitātei • Spēja piesaistīt finansējumu– spēj piesaistīt finansējumu no citiem avotiem (ne no valsts), ko var izmantot valsts atbalsta programmu finansēšanai (ciktāl tas atbilst valsts atbalsta regulējumam). No ekonomiskā viedokļa būtiska piesaistītā finasējuma cena (vienāda vai mazāka salīdzinājumā ar starpniekiem pieejamo) • Mērķa grupas sasniedzamība– spēj apgūt piesaistīto finansējumu, izsniedzot to konkrētai mērķa grupai, apzinot pēc iespējas lielāku tās daļu tiešā veidā vai ar sadarbības partneru starpniecību • Izsniegtā atbalsta uzraudzība un kontrole – attīstības institūcijai jānodrošina, ka tiek kontrolēts ne tikai tas, vai atbalsta saņēmēji kvalificējas noteiktajiem kritērijiem valsts atbalsta saņemšanas brīdī, bet arī, vai piešķirtais valsts atbalsts nodrošina sākotnēji programmas ietvaros izvirzīto sociālo un ekonomisko mērķu sasniegšanu, proti, ekonomiskajam ieguvumam no programmas jābūt izmērāmam (rezultatīvie rādītāji)

11. II Kritēriji AFI darbības efektivitātei • Risku vadība – izpildot pārējos kritērijus, attīstības institūcijai jāminimizē potenciālie riski • Administratīvās izmaksas – attīstības institūcijai jāoptimizē administratīvās izmaksas • Efektīva piesaistītā finansējuma struktūra – attīstības institūcijai jānodrošina efektīva tās finansējuma struktūra un juridiskā forma atbilstoši tās plānotajai darbībai • Spēja sniegt valsts atbalstu krīzes laikā – jānodrošina finansējuma pieejamība ekonomiskās krīzes apstākļos, kad uzņēmumiem nav pieejams cits finansējums

12. AFI darbības pamatprincips - caurskatāma valsts atbalsta politika: • Skaidra un vienota izpratne par tirgus nepilnībām, uz kurām tiek orientēta konkrēta valsts atbalsta programma • Valsts atbalsta programmas piemērotības novērtējums • Valsts atbalsta programmas efektivitātes novērtējums, analizējot, vai ir sasniegti sākotnēji izvirzītie mērķi un mazinātas tirgus nepilnības • Valsts atbalsta saņēmēju (komersantu) ieguvumu novērtējums • Sistemātisks programmu efektivitātes izvērtējums (radītās darba vietas, piesaistīto investīciju apjoms, nodokļu ieņēmumi u.c.) • Netiešās finansēšanas programmas ietver risku dalīšanu ar starpniekiem, lai veidotu finansiālu stimulu adekvātam programmu dalībnieku maksātspējas izvērtējumam • Nosacījumi programmas pārtraukšanai (exit strategy), ja tādi nepieciešami • Caurskatāma valsts atbalsta finanšu plūsmas vadība, zaudējumu segšana

13. AFI iespējamās darbības jomas • Biznesa uzsācēji, t.sk., atbalsts sociāli jūtīgo iedzīvotāju grupu pašnodarbinātības veicināšanai un uzņēmējdarbības uzsākšanai • Atbalsts MVU konkurētspējas veicināšanai • Atbalsts inovatīvu, tehnoloģiski ietilpīgu un augstas pievienotās vērtības produktu izstrādei un ieviešanai ražošanā • Atbalsts starptautiskajā tirgū konkurētspējīgu preču ražošanai un pakalpojumu sniegšanai • Atbalsts lauksaimniecība un lauku teritoriju attīstībai • Atbalsts vides aizsardzības un energoefektivitātes veicināšanai • Atbalsts reģionālās attīstības veicināšanai un publiskā infrastruktūras uzlabošanai • u.c.

14. Esošo institūciju divpakāpju vai vienpakāpes apvienošana

15. Secinājumi • Iespējamais AFI darbības profils, kas izriet no identificētajām tirgus nepilnībām, un izmaksu analīze norāda, ka institūcijai nav nepieciešama kredītiestādes licence • Veicot institūciju divpakāpju apvienošanu, netiek sasniegts sākotnējais mērķis – optimizācija un apvienošana, jo faktiski tiek saglabātas visas esošās institūcijas, kā arī radīta jauna sabiedrība. Veicama, ja vienpakāpes apvienošana nav iespējama tālākā analīzē identificētu šķēršļu dēļ. • Esošo ieviesējinstitūciju apvienošana jāpabeidz līdz nākamā ES fondu plānošanas perioda uzsākšanai • Lai nodrošinātu caurskatāmu un plānojamu valsts atbalsta politiku un veicinātu vienotas attīstības finanšu institūcijas stabilu, efektīvu un caurskatāmu darbību, lietderīgi izstrādāt speciālu normatīvo regulējumu (piemēram, likumu), kas noteiktu institūcijas darbību, pārvaldību, uzraudzību, finansējuma piesaisti, zaudējumu segšanu utml.

16. Turpmākā rīcība • Veikt padziļinātu juridisko analīzi (ņemot vērā informatīvajā ziņojumā iekļautās izveides vadlīnijas) un izstrādāt rīcības plānu (ceļa karti) nepieciešamajiem juridiskajiem soļiem vienotas attīstības finanšu institūcijas izveidei – nekavējoties • FM sadarbība ar EM sagatavot starpziņojumu ar priekšlikumiem attīstības finanšu institūcijas divpakāpju apvienošanas īstenošanai/izveides finansēšanai, ja tālākā analīzē identificētu šķēršlu dēļ nav iespējama vienpakāpju apvienošana – 01.11.2012. • Vienotas attīstības institūcijas detalizēta ieviešanas plāna apstiprināšana Ministru kabinetā/ Hipotēku bankas komercdaļas atsavināšanas pabeigšana – 31.12.2012. • Attīstības finanšu institūcijas speciālā regulējuma izstrādāšana – 31.03.2012. • Vienotas attīstības finanšu institūcijas izveide – 31.12.2013.