Mīlestība un sods

1. Mīlestība un sods Jolanta Nierliņa-Buzmakova Rīga, 2010.gada 10.janvārī

2. -Soda veidi un paņēmieni- • sods = vardarbība • Bērna sodīšana nav audzināšanas metode, bet gan vardarbība pret viņu! • Fiziskais sods - iedunkāšana, iepļaukāšana, pēršana, sišana u.c. • Emocionālais sods - kliegšana, apsaukāšanās, sarkastiska vai nievājoša izturēšanās, ignorēšana u.c.

3. Emocionālās vardarbības (soda) • izplatītākās pazīmes I • - Es kritizēju bērnu par viņa kļūdām daudz biežāk nekā uzslavēju par veiksmēm. • - Bērnu kritizējot, lietoju izteicienus: «Tu esi muļķis», «kāpēc tu nevari būt normāls kā citi bērni?» u. tml. • - Es neinteresējos par sava bērna jūtām, domām, uzskatiem vai arī noliedzu tos. • - Es kā māte (tēvs),skolotājs vienmēr labāk zinu, kā bērnam būtu jārīkojas, jājūtas, jādomā. • Ja bērns mani neklausa, uzkliedzu vai izlamāju viņu.

4. Emocionālās vardarbības (soda) izplatītākās pazīmes II - Ja bērns mani neklausa, mēdzu viņam piedraudēt, ka pametīšu viņu vai nemīlēšu. - Es mēdzu pasmieties par savu bērnu, jo viņš ir neveikls, muļķīgs vai bailīgs. - Mans bērns man regulāri atņem laiku, traucē, sadusmo, un es to viņam vienmēr pārmetu. - Bērna noslēpumi nav tik svarīgi, lai tos glabātu, es tos mēdzu izmantot pret viņu pašu. - Pieaugušie ģimenes locekļi bieži strīdas savā starpā (kliedz, lamājas, apsaukājas, lauž priekšmetus, kaujas) bērna klātbūtnē.

5. Aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju kaut reizi ir izmantojuši fizisku sodu bērnu disciplinēšanai ģimenē • Tikai 36% aptaujāto iejauktos, ja redzētu, ka vecāki vai citi pieaugušie sabiedriskā vietā bērna disciplinēšanai izmanto fizisku sodu

6. Maziem bērniem ir piemēroti trīs veida soda mēri (T. Likona) : • Rājiens ir loģiskas sekas, jo bērnam liek saprast, ka slikta uzvedība citus var saniknot. Lai rājiens būtu efektīvs soda mērs, T. Likona iesaka nerāt bērnu pārāk bieži. Pretējā gadījumā rāšanās savu efektu zaudēs. • Kādas lietas atņemšana. Ja bērns ar savu rotaļlietu sit citiem, viņam rotaļlieta uz kādu laiku tiek atņemta. • Pārtraukums ir loģisks un godīgs soda mērs par kaušanos, jo citiem sāp, ja viņiem sit. Ja sāpini citus, tad nevari būt kopā ar viņiem.

7. Sodot bērnu, svarīgi atcerēties dažus ieteikumus: 1) soda uzreiz pēc notikuma; 2) sodam jāatbilst nodarījumam; 3) sods nedrīkst pazemot bērnu; 4) sods nedrīkst būt vienlaikus ar apbalvošanu (lai nomierinātu raudošo bērnu, pēc pēriena tiek dota konfekte); 5) sodam jābūt bez draudiem, īpaši, ja tie ir neizpildāmi; 6) sodam jābūt pēctecīgam.

8. D. Vikofs un S. Anele iesaka vispirms aprunāties pašiem ar sevi, pirms sodīt. • Tas, ko cilvēks saka pats sev, noteic viņa rīcību. Ja, piemēram, kāds no vecākiem saka: „ Es nevaru ciest bērna činkstēšanu, „ - tad viņa pacietība patiešām iet mazumā. Toties, ja tas pats cilvēks saka: „Man nepatīk bērna činkstēšanas, taču es spēšu to paciest,” - tad viņš ne tikai spēj ilgstoši paciest činkstēšanu, bet arī prot plānot savu turpmāko rīcību. Ja vecāki stresa situācijā pēc aprunāšanās ar sevi spēj nomierināties, tad arī viņu rīcība būs saprātīga.

9. Kā iemācīt paklausīt nesodot? I 1.princips – veidojiet ģimenē mīļas un iejūtīgas attiecības, taču neaizmirstiet nospraust robežas, lai bērns saprot, kas ir atļauts un kas nē. 2.princips – esiet vecāki, nevis bērnu draugi vai līdzgaitnieki. Bērnam jāsajūt, ka esat par viņu atbildīgi un vienmēr kontrolējat situāciju. 3.princips – sadarbojieties ar visiem, kas iesaistīti bērna aprūpē. Lai mammai un tētim, kā arī  vecvecākiem, bērnudārza audzinātājām, auklītēm – ir vienota nostāja bērna audzināšanā. Tad mazais neapjuks pieaugušo pasaulē un noteikumos! 4.princips – izveidojiet sarakstu ar svarīgākajiem noteikumiem, kuri bērnam jāievēro. Piemēram, drošība un pieklājība.

10. Kā iemācīt paklausīt nesodot? II 5.princips – izskaidrojiet bērnam, kāpēc nepieciešama noteikta uzvedība  dažādās dzīves situācijās. Bērnam, tāpat kā pieaugušajam, ir jāsaņem izskaidrojums. 6.princips – izlemiet, kurās jomās bērnam var atļaut lielāku brīvību. Ļaujiet bērnam izteikt savas domas. 7.princips – vienojieties ģimenē, kādas būs sliktās uzvedības sekas un izskaidrojiet tās bērnam. Vienmēr rīkojieties konsekventi. 8.princips – paslavējiet bērnu par labu uzvedību! Ja vecāki pievērš uzmanību bērnam tikai tad, kad viņš uzvedas slikti, bērns drīz vien nemēģinās uzvesties labi, jo vecāki nekā uz šo pozitīvo uzvedību nereaģē.

11. Nesodi, bet gan mīli un disciplinē!!!

12. Kā apliecināt bērnam mīlestību??? I • Acu kontakts ir izšķirošais, ne tikai nodibinot attiecības ar bērnu, bet arī apmierinot tā emocionālās vajadzības. Acu skatiens ir pirmais, ar ko mēs apliecinām mīlestību- un sevišķi jau bērniem. Bērns ar acu kontakta palīdzību emocionāli uzlādējās. Jo biežāk vecāki ar acīm izteiks savu mīlestību un jo vairāk bērns to uzņems, jo pilnāka būs viņa emocionālā krātuve. • Roku kontakts. Liekas, visnepārprotamākais veids, kā izrādīt bērnam savu mīlestību un jūtas, ir fiziskais kontakts. Bet, lai cik neticami tas arī būtu, pētījumi rāda, ka vairums vecāku pieskaras saviem bērniem vienīgi nepieciešamības spiesti- tos apģērbjot, izģērbjot, vai ieceļot satiksmes līdzeklī. • Ar pieskaršanos Dr. Ross Kempbels nebūt nedomā parastu apkampšanu, skūpstīšanu un tamlīdzīgu rīcību. Viņš runā par jebkuru fiziska kontakta veidu. • Bērns, kurš aug mājā, kur vecāki atzīst roku un acu kontaktu, parasti ir mierīgs un apmierināts kā ar sevi, tā apkārtējiem cilvēkiem.

13. Kā apliecināt bērnam mīlestību??? II • Nedalītā uzmanība nozīmē pievērsties bērnam tā, ka viņam nerodas ne mazāko šaubu par savu vecāku mīlestību. Bērns jūtas nozīmīgs, saprot, ka viņam ir tiesības pieprasīt nedalītu vecāku vērību, izpratni uz bezkompromisa uzmanību. Nedalīta uzmanība ļauj mazajam just, ka viņš saviem vecākiem ir visdārgākais pasaulē. Bērnam ir jājūt, ka viņš ir savdabīgs un atšķiras no citiem. Šo apziņu var nodrošināt tikai vecāku nedalītā uzmanība. Tai ir izšķiroša loma bērna pašapziņas attīstībā. Tā fundamentāli iespaido bērna attieksmi pret citiem cilvēkiem un viņa spēju tos mīlēt un cienīt. • Ja nedalītā uzmanība netiek pievērsta vai tiek pievērsta pavirši, bērnā rodas bažas un satraukums, jo viņš jūt, ka vecākiem citas lietas ir svarīgākas par viņu. Bērns kļūst nedrošs, un līdz ar to tiek kavēta viņa emocionālā un psihiskā attīstība.

14. Kā apliecināt bērnam mīlestību??? III • Disciplīna.Pastāv noteikts sakars starp mīlestību un disciplīnu. Bērnu audzināšanā disciplīna nozīmē: veidot bērna prātu un raksturu tā, lai viņš varētu kļūt par savaldīgu un lietišķu sabiedrības locekli. Disciplinēt nozīmē mācīt bērnu uzvesties. • Jo bērns jutīsies patiesāk mīlēts, jo disciplinētāks viņš būs. • R. Kempbels iesaka vispirms mīlēt bērnu un tad prasīt disciplīnu.

15. Septiņas mazuļa disciplinēšanas metodes T. Likona skatījumā: • Jārada maksimālas un drošas iespējas izpētei. Tā tiks cienīta vēlme iepazīt apkārtējo pasauli. • Jāmāca pakļauties ierobežojumiem. Tā bērns apgūs noteikumus un sapratīs iemeslus. • Jāpiedāvā alternatīvas. Tā bērnam tiek parādīts gan tas, ko viņš drīkst, gan tas, ko nedrīkst darīt. • Jānovērš bērna uzmanību. Tā tiks novērsta nevajadzīga cīņa par varu. • Jāuzslavē par labu uzvedību. Tā bērna uzvedība kļūst labāka, un tas uzlabos arī jūsu attiecības. • Jācenšas neievērot nevēlamu uzvedību, kad tas iespējams. Tā bērns iemācās saprast, ka ar niķošanos neko nevar panākt. • Ja nepieciešams, jāsoda par nepaklausību.

16. Disciplinētu vecāku ābece (Vikofs, Anele) I : • Jāizdomā, ko tieši bērna uzvedībā gribat mainīt. Zinot to konkrēti, uzvedības jautājumi top vieglāk risināmi. Nesakiet bērnam „esi kārtīgs!”, bet gan paskaidrojiet, ka jūs vēlaties, lai viņš sakārto klucīšus, pirms dodas ārā spēlēties. • Bērnam jāzina, ko jūs no viņa gribat, bet jums jāparāda, kā vēlamo izdarīt. Ja vēlaties pārtraukt bērna dīkšanu, kad viņš kaut ko grib, parādiet, kā pareizi palūgt kāroto. Palīdziet viņam apjēgt, ko īsti jūs no viņa vēlaties panākt. • Jāuzslavē bērnu par labu uzvedību. Slavējiet nevis bērnu pašu, bet gan viņa rīcību. Koncentrējiet uzslavu vai nopēlumu uz bērna uzvedību, nevis uz bērnu pašu, jo tieši to jūs esat ieinteresēti regulēt.

17. Disciplinētu vecāku ābece (Vikofs, Anele) II: • Jāuzslavē bērnu visos gadījumos, kad jūtat, ka jūsu atbalsts viņam ir būtisks. Uzslavas nostiprina paradumu uzvesties pareizi. • Jāizvairās no spēka pozīcijām attieksmē pret bērnu. • Jāļauj bērnam just jūsu klātbūtni. Kaut arī bērnam ir nepieciešama pastāvīga uzmanība, ar viņu nebūt nav jāpavada kopā ik diena, ik stunda. Bet, ja bērna rotaļām netiek pievērsta pienācīga uzmanība, daudzas uzvedības kļūdas paliek nelabotas. • Jāizvairās no bijušā pieminēšanas. Domām par panākumiem nākotnē ir lielāka nozīme nekā pagātnes kļūdu apcerēšanai. [Vikofs, Anele, 1998; 9-11]

18. Kā vecāki var bērnu ierobežot, viņu nesodot (R. Špalleka): • Vislabāk šeit noder ciešu skāvienu terapija - ka māte spēj bērnu ilgāku laiku turēt apskautu un izturēt bērna fizisko un verbālo agresiju. Māte ņem savu bērnu uz rokām, mīlinās ar viņu, spiež sev klāt un saka, ka viņu mīlot. Bērns šo situāciju sākumā izbauda, bet tad grib atraisīties. Māte tomēr turpina turēt bērnu rokās, samīļo un teic, ka viņu mīlot. Šīs ilgstošās intensīvās saskares gaitā bērns var sākt agresīvi izturēties pret māti gan vārdos, gan palaižot rokas. Beidzot bērns tomēr pārstāj pretoties un spēj no jauna māti iepazīt un novērtēt. Tagad bērns spēj noārdīt vai pārtraukt savas izturēšanās dīvainības, jo viņam tās vairāk nav vajadzīgas, lai māte viņu ievērotu. • Sarunām un diskusijām šai vecumā (0-3 gadiem) nav jēgas, jo bērnam valodas prasme vēl nav pietiekami attīstījusies. Tomēr, ja viņu saņem rokās vai tur aiz rokām un ar to kavē darīt kaut ko nevēlamu, bērns sapratīs, ka vecāki spēj viņu ierobežot, nenodarot sāpes.

19. Ko Bībele saka??? I • Kas savu rīksti taupa, tas ienīst savu dēlu, bet, kas savu dēlu mīl, tas no to jau agri pārmāca. (Sal. pam. 13; 24) • Muļķīgas blēņas mīt bērns sirdī, bet audzinātāja rīkste aizdzīs tās tālu prom no viņa. ( Sal. pam.22; 15) • Netaupi savam bērnam pārmācību, jo, ja tu viņu pērsi ar rīksti, tad tādēļ jau tu viņu nonositīsi. Tu viņu pērsi gan ar rīksti, bet tu izglābsi no nāves viņa dvēseli. (Sal.pam. 23; 13) • Rīkste un pārmācība piešķir gudrību, bet zēns, ja tas atstāts pats savā vaļā , sagādā savai mātei kaunu. (Sal. Pam. 29; 15) • Pārmāci savu dēlu, tad viņš tevi iepriecinās un sagādās atvieglojumu tavai dvēselei. (Sal.pam. 29; 17)

20. Ko Bībele saka??? II • Miermīlīga atbilde apklusina dusmas, bet skarbs vārds izraisa lielu niknumu. (Sal.pam. 15; 1) • Ātrās dusmās neprātīgais rīkojas neprātīgi, bet apdomīgs cilvēks paliek mierīgs. (Sal. pam. 14; 17) • Tēvi, nekaitiniet savus bērnus, lai tie netop bailīgi. (Pāv.vēst.kolos. 3; 21) • Pacietīgais ir labāks nekā stiprais. (Sal. pam. 16; 32) • Sauss kumoss pieticīgā mierā ir labāks nekā pilns nams ar gaļu, bet kopā ar rāšanos un nesaskaņām. ( Sal.pam. 17; 1) • Bērni klausait saviem vecākiem visās lietās, jo tas patīk Tam Kungam. (Pāv.vēst.kolos. 3; 20)

21. NB*!!! I - Fiziski un emocionāli sodi nerada bērnā sirdsapziņu un neveicina morāles attīstību. Tieši pretēji – tie rada atsvešinātību un plaisu vecāku un bērnu attiecībās, un nereti kalpo par pamatu fiziskai un emocionālai vardarbībai ģimenē. - Fizisks sods nekādā veidā neattīsta prāta spējas. - Fiziska soda pamats ir bailes. - Sodīšana ir varas izrādīšana, kompensējot bezspēcības izjūtu, kas moka nenobriedušus (kā personības) vai impulsīvus vecākus, saskaroties ar dažādām grūtām situācijām. - Autoritārajā režīmā arī radies mīts, ka fiziskie sodi, fiziskā vardarbība ir smagāka par emocionālo. Speciālisti atzīst, ka vissmagāk mazu bērnu traumē ignorēšana , kas viņam nozīmē mīlestības liegumu. *(no latīņu val.-iegaumē,ievēro labi)

22. NB!!! II • - Ja bērnu izolē, piemēram, ieslēdz uz ilgu laiku citā telpā, tad viņš jūtas ļoti apjucis, nobijies, izmisis, vainīgs un slikts. • Bargs sods bieži vien rada jaunas problēmas, nevis to risinājumu. • Ja bērns par sliktu uzvedību nepārtraukti saņem pļaukas, viņa morālā attīstība paliek zemākajā līmenī- viņš tikai baidās no soda, nevis dara to, kas ir labi un pareizi. • Saņēmis pļauku, bērns pirmo reizi mūžā iepazīst vardarbību. • - Sitiens izraisa sitienu, dusmas, tieksmi atmaksāt, kā arī noārda vecāku un bērnu savstarpējo sapratni.

23. Sekas bērna sodīšanai I • - Ja bērnu soda, tas uzņemas upura lomu, ir ar zemu pašnovērtējumu, jūtas nomākts, pazemots. Ir vajadzīgs liels iekšējais spēks un laiks, lai tāds cilvēks sevi mainītu. • Ja fiziska sodīšana ģimenē ir regulāra, bērnam zūd robežas attiecībā arī uz citiem cilvēkiem, ne tikai vecākiem. Rezultātā bērns sāk kauties. • Ar katru sodīšanas reizi bērns tiek sasaistīts arvien ciešāk – ar žņaugiem, kas neļauj normāli augt, attīstīties un dzīvot pilnvērtīgi. Šie žņaugi ir: ievainota pašcieņa, iedragāta pašvērtība, nepamatota vainas izjūta, sevis šaustīšana. • - Jo agrākā vecumā vecāki vai citi aprūpētāji pret bērnu izturējušies vardarbīgi, jo dziļāka trauma tā viņam ir. • - Bērnībā pārciestās sāpes, dusmas un bēdas, iespējams, aizmirstas, taču to pēdas paliek psihē, līdz šie bērni paši kļūst par vecākiem, un tad viņi sāpina un pazemo savus bērnus.

24. Sekas bērna sodīšanai II • Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc miesassods kā uzvedības kontroles līdzeklis ir bīstams, ir tas, ka radikāli mazinās bērna vainas apziņa • Miesassods degradē, dehumanizē (cilvēcīguma, humanitātes zaudēšana) un pazemo. • Ja kādā noteiktā bērna izprovocētā situācijā vecākiem „paslīd” roka, arī tad sitieni nav uzskatāmi par audzināšanas līdzekli. Tie liecina tikai par mūsu pašu savaldības trūkumu un nekontrolējamu vardarbības tieksmi, bet tā nav audzināšana. Vecākiem pašiem tas ir jāatzīst. • “Emocionālā vardarbība sarēto bērna sirdi un traumē viņa dvēseli.” (E.Vahss)

25. Nesodi savu bērnu, bet gan patiesi mīli un disciplinē!!!

26. Izmantotā literatūra • Kempbels, R. Kā mīlēt savu bērnu. Rīga: Amnis, 2004. • Likona T., Bērna audzināšana no dzimšanas brīža cauri pusaudža gadiem. Rīga: Avots 2000. • Špalleka, R. Māmiņ, vai tu mani mīli. Rīga: Aurora, 2002. • Vikofs Dž., Anela B., Disciplīna bez uzkliedzieniem un pļaukām. Rīga: Apgāds “Krauklītis” 1998. • Briede, Z. «LatvijasAvīze», otrdiena, 4. janvāris (2005) • http://www.apollo.lv/portal/life/articles/78539 • http://www.maminuklubs.lv/jaunumi/637/

27. Paldies par uzmanību!!! 