4.3. Sengrieku mitologija

1. 4.3. Sengrieku mitologija

2. Mitologijas nozimiba

3. Eiropas nolaupi�ana Saskana ar vienu no sengrieku mitiem, Eiropa � fenikie�u valdnieka Agenora meita un Tebu valdnieka Kadmisa masa - kadu ritu netalu no juras sava nodaba lasijusi pukes. To nejau�i ieverojis Zevs un iemilejies Eiropa. Vin� pienemis balta ver�a izskatu, pierunajis Eiropu uzkapt versim mugura, un kolidz Eiropa ta izdarijusi, vin� ar jauno meiteni aizjonojis pari jurai uz Kretas salu. Legendai par Eiropas nolaupi�anu ir ari simboliska nozime. Eiropas nolaupi�ana atspogulo vesturisko saikni starp Eiropu un Aziju. Fenikija legenda aprakstito notikumu laika atradas stipra Egiptes politiska un saimnieciska ietekme. Nolaupot Eiropu, Zevs panema no vecakas Austrumu civilizacijas tas mantojumu un parnesa uz Egeju, kur ta nakamo gadsimtu laika tika attistita un izplatita arvien talak citur Eiropa. Saskana ar vienu no sengrieku mitiem, Eiropa � fenikie�u valdnieka Agenora meita un Tebu valdnieka Kadmisa masa - kadu ritu netalu no juras sava nodaba lasijusi pukes. To nejau�i ieverojis Zevs un iemilejies Eiropa. Vin� pienemis balta ver�a izskatu, pierunajis Eiropu uzkapt versim mugura, un kolidz Eiropa ta izdarijusi, vin� ar jauno meiteni aizjonojis pari jurai uz Kretas salu. Legendai par Eiropas nolaupi�anu ir ari simboliska nozime. Eiropas nolaupi�ana atspogulo vesturisko saikni starp Eiropu un Aziju. Fenikija legenda aprakstito notikumu laika atradas stipra Egiptes politiska un saimnieciska ietekme. Nolaupot Eiropu, Zevs panema no vecakas Austrumu civilizacijas tas mantojumu un parnesa uz Egeju, kur ta nakamo gadsimtu laika tika attistita un izplatita arvien talak citur Eiropa.

4. Kadas emocijas Tevi raisa �ie 20.-21.gs. mija raditie darbi ar tadu pat nosaukumu �Eiropas nolaupi�ana�?

5. Aija ZarinaEiropas nolaupi�ana (80-tie gadi)

6. Miti, to saikne ar dieviem

8. Haoss

9. Gaja

10. Vai Zeme patie�am ir dziva butne?

11. Urans

12. Krons un Reja

13. Titani

14. Prometejs(mitu lasit komentaros) Par cilveku radi�anu ir vairaki varianti. Viens no tiem vesta, ka cilvekus radijis Prometejs, samicot malus ar asaram. Tie biju�i lidzigi dieviem, bet bez to speka. Lai laudis spetu dzivot, titans atnes tiem Olimpa nolaupito uguni, atklaj makslas un amatniecibas noslepumus. Kosmiskajas cinas iesaistitais Zevs Prometeja ricibu vero ar neuzticibu. Ipa�i Zevu sakaitina varona viltiba, kas izpau�as upure�anas rituala. Prometejs, nokavis dieviem paredzeto versi, sadala to divas dalas - galu paslepis zem adas, vin� atliek atsevi�ki kaulus, kurus apsedz ar taukiem, upura dala slepjas zem it ka vilino�ajiem taukiem, bet patiesiba tur ir tikai mazvertigie kauli. Zevs gan esot uzminejis Prometeja viltu, bet lavis tam rikoties. Kapec? Lai vinam butu pamats sodit gan cilvekus (upure�anas rituals atklaj dievu - cilveku attiecibas, bijibas izjutu), gan Prometeju. Zevs varoni soda, piekalot vinu pie klints Kaukaza. Tur erglis izknabj ta aknas, kas katru dienu izaug no jauna. Zevam vel ir ari personisks iemesls niknoties uz Prometeju - titans zina noslepumu, ka dievu valdnieka un Tetidas lauliba piedzims dels, kas gazis Zevu, bet vin� to neizpau�.Par cilveku radi�anu ir vairaki varianti. Viens no tiem vesta, ka cilvekus radijis Prometejs, samicot malus ar asaram. Tie biju�i lidzigi dieviem, bet bez to speka. Lai laudis spetu dzivot, titans atnes tiem Olimpa nolaupito uguni, atklaj makslas un amatniecibas noslepumus. Kosmiskajas cinas iesaistitais Zevs Prometeja ricibu vero ar neuzticibu. Ipa�i Zevu sakaitina varona viltiba, kas izpau�as upure�anas rituala. Prometejs, nokavis dieviem paredzeto versi, sadala to divas dalas - galu paslepis zem adas, vin� atliek atsevi�ki kaulus, kurus apsedz ar taukiem, upura dala slepjas zem it ka vilino�ajiem taukiem, bet patiesiba tur ir tikai mazvertigie kauli. Zevs gan esot uzminejis Prometeja viltu, bet lavis tam rikoties. Kapec? Lai vinam butu pamats sodit gan cilvekus (upure�anas rituals atklaj dievu - cilveku attiecibas, bijibas izjutu), gan Prometeju. Zevs varoni soda, piekalot vinu pie klints Kaukaza. Tur erglis izknabj ta aknas, kas katru dienu izaug no jauna. Zevam vel ir ari personisks iemesls niknoties uz Prometeju - titans zina noslepumu, ka dievu valdnieka un Tetidas lauliba piedzims dels, kas gazis Zevu, bet vin� to neizpau�.

15. Erots Afrodite nebija visskaistaka no visam butnem, jo reiz pati uzskatija kadu valdnieka meitu varda Psihe, daudz skaistaku ka vina esam un ludza par to savu delu Erotu uzlikt meitenei brismigu lastu. Erotam bija janem bulta un jasa�auj Psihe, lai ta iemiletu pasaule neglitako virieti. Tomer �aujot uz Psihi Erots pats sevi savainoja un iemilejas valdnieka meita. Psihes skaistums bija neaprakstams vinai bija naras acis, vilnaini gari mati ka medus, kra�nas lupas un balta ada. Tomer bez skaistuma Psihei piemita ari augsta morale un tikumi, un istas cinitajas gars, bet cina milestibas varda, kas vinai vel bija priek�a bus smaga. Psihe dzivoja skaista valdnieka pili ar cetriem torniem un vinai bija tris vecakas masas un daudzas kalpones. Tomer pavisam driz Psihes masas apprecejas, bet Psihei nespeja nevienu iemilet un appreceties. Tad valdnieks nolema sutit Psihi pie Delfu orakula, lai Orakuls pasaka, kas ir Psihes otra pusite. Un Orakuls teica, ka tas ir kaut kas augstaks par cilveku un paveleja Psihei kapt augsta kalna. Psihe saposas un devas kapt kalna. Kapiens bija gruts un gar�s, bet sasniedzot virsotni, vina satika maigu veju, kas leni nonesa leja un ieveda skaista ala, kas bija izklata ar dargiem tepikiem citam zelta, skaistam lietam. Vinu apkalpoja neredzams kalponu pulks, lidz vakaram, kad tika izdzestas lapas un tumsa ieradas ligavainis Erots, kas tumsas ietvera vinu miloja un glastija, bet Psihe nekad nedabuja redzet vina seju. Psihi apciemoja masas, kas redzot Psihes bagatibu un skaistumu, saka skaust masas laimi un, lai izbojatu milas priekus iestastija, ka vinas milotais ir ragains versis, ists briesmonis. Un Psihe velejas redzet sava milota seju un kadu vakaru vina noglabaja lapu, lai aizdegtu un arti paskatijas uz savu milotu, bet ak vai skatoties ar lapu aidegas Erota labais sparns un loti aizkaitinats, vin� Psihi atstaja piesakot, ka nekad vairs nevelas vinu satikt, jo vina nav bijusi pietiekami uzticiga. Bet Psihe bija redzejusi milota skaisto seju un pati savainojas ar loka bultu, ko glabaja Erots un par visu vairak velejas miloto satikt un but ar vinu kopa. Afrodite nebija visskaistaka no visam butnem, jo reiz pati uzskatija kadu valdnieka meitu varda Psihe, daudz skaistaku ka vina esam un ludza par to savu delu Erotu uzlikt meitenei brismigu lastu. Erotam bija janem bulta un jasa�auj Psihe, lai ta iemiletu pasaule neglitako virieti. Tomer �aujot uz Psihi Erots pats sevi savainoja un iemilejas valdnieka meita. Psihes skaistums bija neaprakstams vinai bija naras acis, vilnaini gari mati ka medus, kra�nas lupas un balta ada. Tomer bez skaistuma Psihei piemita ari augsta morale un tikumi, un istas cinitajas gars, bet cina milestibas varda, kas vinai vel bija priek�a bus smaga. Psihe dzivoja skaista valdnieka pili ar cetriem torniem un vinai bija tris vecakas masas un daudzas kalpones. Tomer pavisam driz Psihes masas apprecejas, bet Psihei nespeja nevienu iemilet un appreceties. Tad valdnieks nolema sutit Psihi pie Delfu orakula, lai Orakuls pasaka, kas ir Psihes otra pusite. Un Orakuls teica, ka tas ir kaut kas augstaks par cilveku un paveleja Psihei kapt augsta kalna. Psihe saposas un devas kapt kalna. Kapiens bija gruts un gar�s, bet sasniedzot virsotni, vina satika maigu veju, kas leni nonesa leja un ieveda skaista ala, kas bija izklata ar dargiem tepikiem citam zelta, skaistam lietam. Vinu apkalpoja neredzams kalponu pulks, lidz vakaram, kad tika izdzestas lapas un tumsa ieradas ligavainis Erots, kas tumsas ietvera vinu miloja un glastija, bet Psihe nekad nedabuja redzet vina seju. Psihi apciemoja masas, kas redzot Psihes bagatibu un skaistumu, saka skaust masas laimi un, lai izbojatu milas priekus iestastija, ka vinas milotais ir ragains versis, ists briesmonis. Un Psihe velejas redzet sava milota seju un kadu vakaru vina noglabaja lapu, lai aizdegtu un arti paskatijas uz savu milotu, bet ak vai skatoties ar lapu aidegas Erota labais sparns un loti aizkaitinats, vin� Psihi atstaja piesakot, ka nekad vairs nevelas vinu satikt, jo vina nav bijusi pietiekami uzticiga. Bet Psihe bija redzejusi milota skaisto seju un pati savainojas ar loka bultu, ko glabaja Erots un par visu vairak velejas miloto satikt un but ar vinu kopa.

16. III. Mitiskas butnes

17. Ciklopi Ciklopi bija tris trisaci giganti, pazistami ka amatnieki un namdari. Vinu tevs Ourans, izbijies no to speka, ieslodzija vinus Tartara. Velak Zevs vinus atbrivoja no ieslodzijuma, un vini pievienojas Zevam cina pret titaniem. Vini kala perkonbultas Zevam, trij�uburi Poseidonam, neredzamibas vadibas gro�us pazemes valstibai.Ciklopi bija tris trisaci giganti, pazistami ka amatnieki un namdari. Vinu tevs Ourans, izbijies no to speka, ieslodzija vinus Tartara. Velak Zevs vinus atbrivoja no ieslodzijuma, un vini pievienojas Zevam cina pret titaniem. Vini kala perkonbultas Zevam, trij�uburi Poseidonam, neredzamibas vadibas gro�us pazemes valstibai.

18. Cina ar Tifonu

19. Meduza Gorgona

20. Kentauri Hirons bija vecakais un visgudrakais no Kentauriem - pus-zirgiem, pus-cilvekiem. Bet at�kiriba no parejiem vin� bija nemirstigs. Vina tevs bija titans Krons, bet Zevs vinam bija pusbralis. Hirons bija vecakais un visgudrakais no Kentauriem - pus-zirgiem, pus-cilvekiem. Bet at�kiriba no parejiem vin� bija nemirstigs. Vina tevs bija titans Krons, bet Zevs vinam bija pusbralis.

21. Harpijas

22. Erinijas

23. Olimpa dievi

24. Zevs

25. Cina ar titaniem

26. Olimps

27. Olimpiskie dievi Kads tad ir Olimps - dievu mitne? Kra�nais, saulainais Olimpa kalns ir ka aplis bez absoluta augstaka centra. Zevs gan ir ta valdnieks, kas se� augsta zelta troni, bet ari parejie dievi ir pietiekami patstavigi. Tie pulcejas kopejas sanaksmes, kas pec lemjamo jautajumu atrisina�anas parver�as liksmas dzires. Zevs savu virsvaru izmanto tikai tad, ja kads grauj iedibinato kartibu, neievero likumus. Ne velti pie Zeva trona se� miera dieve Eirene, bet pastavigos Zeva pavadonos ietilpst uzvaras personifikacija Nike. Turpat Olimpa atrodama ari Temida - likumu sargataja, simbols tiesiskai kartibai, kas ari Olimpa tiek stingri ieverota. Savdabiga dievu mitnes iezime ir ta, ka pat augstako speku darbibu ierobe�o tris liktena lemejas moiras. Kads tad ir Olimps - dievu mitne? Kra�nais, saulainais Olimpa kalns ir ka aplis bez absoluta augstaka centra. Zevs gan ir ta valdnieks, kas se� augsta zelta troni, bet ari parejie dievi ir pietiekami patstavigi. Tie pulcejas kopejas sanaksmes, kas pec lemjamo jautajumu atrisina�anas parver�as liksmas dzires. Zevs savu virsvaru izmanto tikai tad, ja kads grauj iedibinato kartibu, neievero likumus. Ne velti pie Zeva trona se� miera dieve Eirene, bet pastavigos Zeva pavadonos ietilpst uzvaras personifikacija Nike. Turpat Olimpa atrodama ari Temida - likumu sargataja, simbols tiesiskai kartibai, kas ari Olimpa tiek stingri ieverota. Savdabiga dievu mitnes iezime ir ta, ka pat augstako speku darbibu ierobe�o tris liktena lemejas moiras.

28. Olimpiska perioda miti

29. Zevs � olimpa valdnieks

30. Hera

31. Zevs un Io

32. Ganimeds

33. Poseidons � juras valdnieks

34. Aids Cerbers bija nikns un ne�eligs sargsuns enu valstiba jeb vinsaule. Cerbers attelots ka trisgalvains suns ar cuskas asti, cuskam krepju vieta un lauvas nagiem. Cerbers bija nikns un ne�eligs sargsuns enu valstiba jeb vinsaule. Cerbers attelots ka trisgalvains suns ar cuskas asti, cuskam krepju vieta un lauvas nagiem.

35. Aids un Persefone

36. Atena No pa�a Zeva ir radusies dieve Atena Pallada. Zibenmetis Zevs zinaja, ka saprata dievei Metidai� bus divi berni: meita Atena un neparasti gudrs un specigs dels.� Liktena dieves moiras atklaja Zevam noslepumu, ka dieves Metidas dels gazis vinu no trona un atnems tam varu par pasauli. Lielais Zevs nobijas.� Lai izbegtu no barga liktena, ko tam paregoja moiras, vin� ar laipnam runam iemidzinaja� dievieti Metidu un� to aprija, kad tai vel nebija piedzimusi� meita � dieve Atena.� Pec kada laika Zevam saka drausmigi sapet galva. Tad vin� atsauca savu delu� Hefestu un lika parskaldit sev galvu, lai tiktu vala� no necie�amajam sapem� un trok�na galva.� Hefests atvezejas ar cirvi, ar specigu� cirtienu parskaldija� Zevam galvaskausu, nenodaridams tam neka launa, un no zibenme�a� galvas iznaca ara� varena karotaja � dieve Atena Pallada. Pilna apbrunojuma, mirdzo�a brunu cepure, ar �kepu un vairogu vina nostajas parsteigto Olimpa dievu priek�a. Draudo�i vina pacela savu� spo�o �kepu. No vinas kaujas sauciena nodardeja visas debesis un lidz pa�iem pamatiem� nodrebeja gai�ais Olimps. Daila un majestatiska bija dieve Atena. Zilajas acis dega dievi�kiga gudriba; vina visa staroja brini�kiga , neredzeta dailuma. Dievi cildinaja Zeva miloto meitu, no teva galvas dzimu�o pilsetu sargataju, gudribas un zinatnes dievi � neuzvaramo karotaju Atenu Palladu. (N.Kuns� "Sengrieku miti un varonteikas"�)No pa�a Zeva ir radusies dieve Atena Pallada. Zibenmetis Zevs zinaja, ka saprata dievei Metidai� bus divi berni: meita Atena un neparasti gudrs un specigs dels.� Liktena dieves moiras atklaja Zevam noslepumu, ka dieves Metidas dels gazis vinu no trona un atnems tam varu par pasauli. Lielais Zevs nobijas.� Lai izbegtu no barga liktena, ko tam paregoja moiras, vin� ar laipnam runam iemidzinaja� dievieti Metidu un� to aprija, kad tai vel nebija piedzimusi� meita � dieve Atena.� Pec kada laika Zevam saka drausmigi sapet galva. Tad vin� atsauca savu delu� Hefestu un lika parskaldit sev galvu, lai tiktu vala� no necie�amajam sapem� un trok�na galva.� Hefests atvezejas ar cirvi, ar specigu� cirtienu parskaldija� Zevam galvaskausu, nenodaridams tam neka launa, un no zibenme�a� galvas iznaca ara� varena karotaja � dieve Atena Pallada. Pilna apbrunojuma, mirdzo�a brunu cepure, ar �kepu un vairogu vina nostajas parsteigto Olimpa dievu priek�a. Draudo�i vina pacela savu� spo�o �kepu. No vinas kaujas sauciena nodardeja visas debesis un lidz pa�iem pamatiem� nodrebeja gai�ais Olimps. Daila un majestatiska bija dieve Atena. Zilajas acis dega dievi�kiga gudriba; vina visa staroja brini�kiga , neredzeta dailuma. Dievi cildinaja Zeva miloto meitu, no teva galvas dzimu�o pilsetu sargataju, gudribas un zinatnes dievi � neuzvaramo karotaju Atenu Palladu. (N.Kuns� "Sengrieku miti un varonteikas"�)

37. Dioniss

38. Apollons

39. Apollons un Dafne

40. Afrodite

41. Artemida � medibu dieviete Visvairak Artemida ir pazistama ka medibu dieviete, tacu vina ir ari Meness Dieve. Nakts ir vinas stihija. Meness gaisma ar dego�am lapam rokas vi;na klist pa saviem me�onigajiem ipa�umiem. Artemida bija ne�eliga pret tiem, kuri vinu aizskara. �adu liktenigu kludu pielava mednieks Akteons. Reiz, klizdams pa me�u, vin� pietuvojas ezeram, kura peldejas Afrodite un vinas nimfas. Aizvainota par ielau�anos, Artemida, uz�lakstidama udeni no ezera, parverta vinu par alni un vina medibu suni metas Akteonam virsu. Panika vin� metas begt, bet suni vinu panaca un saplosija sikos gabalos.Visvairak Artemida ir pazistama ka medibu dieviete, tacu vina ir ari Meness Dieve. Nakts ir vinas stihija. Meness gaisma ar dego�am lapam rokas vi;na klist pa saviem me�onigajiem ipa�umiem. Artemida bija ne�eliga pret tiem, kuri vinu aizskara. �adu liktenigu kludu pielava mednieks Akteons. Reiz, klizdams pa me�u, vin� pietuvojas ezeram, kura peldejas Afrodite un vinas nimfas. Aizvainota par ielau�anos, Artemida, uz�lakstidama udeni no ezera, parverta vinu par alni un vina medibu suni metas Akteonam virsu. Panika vin� metas begt, bet suni vinu panaca un saplosija sikos gabalos.

42. Kara dievs Arejs

43. Hermejs � dievu vestnesis

44. Kalejdievs Hefests

45. Herakls

46. V. Miti ka musdienu frazeologismu avots

47. Sizifa darbs

48. Tantala mokas

49. Ariadnes pavediens

50. Prokrusta gulta

51. Ahileja papedis

52. Trojas zirgs