TAISNĪGUMS UN EFEKTIVITĀTE

1. TAISNĪGUMS UN EFEKTIVITĀTE Privātas pārdomas par nodokļu politiku Pēteris Strautiņš, ekonomisko procesu vērotājs 24.04.2013

2. Galvenie mērķi • Veidojot nodokļu politiku, tāpat kā jebkuru ekonomiskās politikas elementu, Latvijai vienlaikus jācenšas sasniegt divus mērķus: • Straujāka izaugsme. Bez tās mēs nevaram apturēt iedzīvotāju skaita samazināšanos. Ekonomista A.Strazda aprēķini liecina, ka ES-10 valstīm robežšķirtne neitrālai migrācijas plūsmai ir 70% no ES vidējā rādītāja • Taisnīgums. Izteikta nevienlīdzība (kas mums ir viena no lielākajām ES) gan pazemina dzīves kvalitāti, gan apgrūtina racionālas ekonomiskās politikas īstenošanu citās jomās, jo daļa sabiedrības nejūt, ka ir ieguvēji no izaugsmes. • Varētu šķist, ka tā ir liela pretruna, taču dilemmas starp taisnīgumu un efektivitāti mūsu politiskajā folklorā ir pārspīlētas.

3. Zemas likmes, plaša bāze • Šī ideja var izpausties divējādi: • Minimāls skaits likumdošanā paredzētu izņēmumu – atteikšanās no dažādu ienākumu aplikšanas ar dažādu IIN likmi, atteikšanās no vairākuma samazināto PVN likmju u.t.t. • Efektīva nodokļu iekasēšana. Igaunijā grūti atrast likmi, kas būtu augstāka nekā Latvijā, bet viņiem nodokļos iekasē ap 33% no IKP, kamēr mums ap 28%.

4. Iedzīvotāju ienākumu nodoklis • Atteikties no dažādu ienākumu – darba alga, dividendes, kapitāla pieaugums aplikšanas ar dažādām likmēm. • Daļa ekonomistu uzskata, ka kapitāla ienākumu aplikšana ar atšķirīgu likmi ir labvēlīga attīstībai, bet par to nebūt nav vienprātības. • Tas ļautu galveno likmi pazemināt nedaudz vairāk nekā paredz šībrīža scenārijs, teiksim, līdz 20% • Vienkāršība, mazāks stimuls “optimizēt”. • Atkarībā no sekmēm NĪ nodokļa ienākumu palielināšanā, varētu celt neapliekamo minimumu. • Nākotnē, iespējams varētu ieviest divas IIN likmes un tās pamazām “attālināt”, augstāko ceļot, teiksim, par 2pp gadā. • Šādu izmaiņu ietekme būtu fiskāli labvēlīga un vienlīdzību veicinoša.

5. Uzņēmumu ienākumu nodoklis • Dziļākajā būtībā UIN ir iracionāla parādība – uzņēmums ir abstrakts jēdziens, tas neēd, neaizņem vietu tramvajā un nav jāsilda. Visus nodokļus, ko it kā maksā uzņēmumi, galu galā maksā fiziskas personas – īpašnieki un darbinieki. • Perfekti racionālā un ideālā pasaulē UIN nebūtu, taču tādā nedzīvojam un šāds solis: • Varētu radīt problēmas Eiropas līmenī. • Pārdalītu resursus no Latvijas iedzīvotājiem par labu citās valstīs dzīvojošiem kapitāla īpašniekiem. • Būt regresīva, jo ar “patiesā labuma guvēju” ienākumu aplikšanu var rasties praktiski sarežģījumi. • Ar speciālām atlaidēm turpināt turēt efektīvo likmi pašreizējā ļoti zemajā līmenī, turpinot veicināt izaugsmei labvēlīgu rīcību – ieguldījumi iekārtās, izpētē un attīstībā.

6. PVN • Atteikties no vairākuma pašreizējo samazināto likmju. Galvenais arguments sen zināms – tās ir neefektīvs nabadzības samazināšanas instruments. • Es varētu apsvērt šādu likmju saglabāšanu: • Grāmatas, prese. Šo produktu tirgus latviešu valodā ir kritiski mazs un jebkāds negatīvs iespaids uz šīs nozares ekonomiku var radīt lavīnveida efektus, t.sk. saistītajās nozarēs. • Tūrisma mītnes. Jau diskutablāka lieta, jo darbojas kā atbalsts eksportam, taču daudzos gadījumos vienkārši padara rentablākus uzņēmumus, kas jau tāpat būtu rentabli. • Sociāli jūtīgo pazemināto likmju atcelšana var notikt tikai pakāpeniski, vispārējā ienākumu perioda laikā un ar kompensējošiem pasākumiem vairāk skartajām grupām. • Iespējams, nākotnē pamatlikmi samazināt līdz 20% - viegli progresīva ietekme un nodokļu sistēmas struktūras “estētika”, ja arī IIN būtu 20%, tam nav lielas praktiskas nozīmes, bet varbūt var noderēt investīciju piesaistē.

7. NĪ nodoklis • Virzība uz jebkādu daudzmaz optimālu nodokļu struktūru prasa vairākkārtīgu NĪ nodokļa ieņēmumu palielināšanu. • Klasiskie argumenti sen zināmi – no NĪ nav iespējams izvairīties, tas nemazina stimulus strādāt un investēt. • Ir jāakceptē tas, ka cilvēkiem var nākties mainīt dzīvesvietu NĪ dēļ. Tas ir sāpīgi, bet labāk tā nekā saglabāt nodokļu struktūru un bremzēt attīstību, kas noved pie aizbraukšanas no Latvijas vispār. • Iespējams, var pielietot iespēju uzkrāt NĪ parādu, kas pēc tam tiek “piedzīts” no mantojuma, bet ne visos gadījumos. • Krasā mājokļu cenu diverģence Latvijā nozīmē, ka iekasētās summas atšķirsies arvien vairāk. Tas var radīt ienākumu kritumu pašvaldībām, kas jau tā ir sarežģītākā finansiālā situācijā. Iespējams, daļa NĪ ieņēmumu tiešā veidā jāpārdala caur Izlīdzināšanas fondu. • Izmaiņas paātrinātu ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju pārcelšanos uz “lētajām” zonām un reģionu noslāņošanos, bet tas notiks jebkurā gadījumā.

8. Kompensējoši pasākumi • Visu iepriekš uzskaitīto izmaiņu summa būtu labvēlīga ekonomiski aktīvā vecuma iedzīvotājiem, bet to bilance būtu negatīva pensionāriem. • Iespējami risinājumi: • Labvēlīgāks pensiju indeksācijas algoritms, ar lielāku algu izmaiņu īpatsvaru, kas izaugsmes periodā dos krietni straujāku kāpumu. • Demogrāfiskās situācijas izmaiņu dēļ paaudžu solidaritātes ideja strādās vāji, tāpēc varētu apsvērt arī pensiju līdzfinansēšanu no IIN daļas, ko iekasē no kapitāla ienākumiem. • No palielinātajiem NĪ ieņēmumiem finansēt sociālās palīdzības pasākumus, kas būtu paredzēti visiem nabadzīgajiem iedzīvotājiem, bet ilgākā laika posmā galvenokārt sasniegs pensionārus, jo izmaiņas darba tirgū risinās “strādājošo nabagu” problēmu.

9. Izmaiņām jāsākas galvā • Šeit aprakstīto, tāpat kā daudzu citu sabiedrībai kopumā un ilgākā laika posmā izdevīgu izmaiņu veikšanu apgrūtina tas, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju netic sabiedriskā labuma idejai. • Tam iemesli ir meklējami Latvijas vēsturē, domāšanas veidā, kas ir radies kā piemērošanās situācijai, kurā valsts darbojas pretēji sabiedrības interesēm un to sistemātiski maldina. • Risinājumi: • Laika plūdums. • Emocionāli piesārņotās sabiedriskās sfēras attīrīšanās ar svaigām asinīm no relatīvi pozitīvās, konstruktīvas kultūras, kas dominē attiecībās biznesa vidē. • Sabiedrības elites kultūras maiņa, kas ir veicama salīdzinoši ātri.

10. Paldies par uzmanību!