1.12k likes | 1.66k Views
BIOTEHNOLOĢIJA III : REKOMBINANTU BIOTEHNOLOĢIJA. JAUNĀ BIOTEHNOLOĢIJA. I. Muižnieks, 2013. g. 1. BIOTEHNOLOĢIJAS LAUKS 2. MAINĪBAS AVOTI 3. JAUNĀS BIOTEHNOLOĢIJAS PAMATPRINCIP I 4. ATSKATS MOLEKULĀRAJĀ BIOLOĢIJĀ 5. REKOMBINANTU BIOTEHNOLOĢIJA LABOROTORIJĀ UN TIRGŪ. BIOTEHNOLOĢIJAS LAUKS.
E N D
BIOTEHNOLOĢIJA III : REKOMBINANTU BIOTEHNOLOĢIJA JAUNĀ BIOTEHNOLOĢIJA I. Muižnieks, 2013. g.
1. BIOTEHNOLOĢIJAS LAUKS 2. MAINĪBAS AVOTI 3. JAUNĀS BIOTEHNOLOĢIJAS PAMATPRINCIPI 4. ATSKATS MOLEKULĀRAJĀ BIOLOĢIJĀ 5. REKOMBINANTU BIOTEHNOLOĢIJA LABOROTORIJĀ UN TIRGŪ
BIOTEHNOLOĢIJAS LAUKS DABĀ ATRODAMI ORGANISMI“PRIEKŠ SEVIS” SELEKCIJA MĒĢINA TOS PĀRVEIDOT PAR ORGANISMIEM “PRIEKŠ MUMS”
Biotehnoloģija – kontrolēta un uz zinātnes atziņām balstīta dzīvu organismu izmantošana cilvēkam vajadzīgu produktu iegūšanai bioloģijas, mikrobioloģijas, molekulārās bioloģijas un inženierzinātņu sinerģiska mijiedarbība, lai izmantotu un palielinātu dzīvo organismu, to šūnas, šūnu struktūras vai molekulas lai radītu produktus, procesus vai pakalpojumus. Biotehnoloģiju iedala klasiskajā un gēnu inženierijas metodes izmantojošajā, jeb jaunajā biotehnoloģijā zinātnes un tehnoloģiju izmantošana dzīvu organismu, kā arī to daļu, produktu un modeļu izmantošana, lai manītu dzīvus vai nedzīvus materiālus un iegūtu jaunas zināšanas preces un pakalpojumus http://stats.oecd.org/glossary/index.htm
PIRMĀ MOZUS GRĀMATA (SAUKTA GENESIS) 30. nodaļa 37. Un Jēkabs ņēma svaigus dzinumus no apsēm, mandeļu kokiem un platānu kļavām un izdrāza baltas svītras, atsegdams baltumu, kāds bija rīkstēm. 38. Un šīs rīkstes, kuras viņš bija nomizojis, viņš lika sīklopu priekšā ūdens tvertnēs un dzirdināmās silēs, pie kurām sīklopi nāca dzert, ka tie, nākdami dzert, apietos. 39. Un sīklopi apgājās pār šīm rīkstēm, un tiem atnesās raibi, svītraini un lāsaini jēri un kazlēni.
COMMUNICATION FROM THE COMMISSION TO THE COUNCIL, THEEUROPEAN PARLIAMENT, THE EUROPEAN ECONOMIC AND SOCIALCOMMITTEE AND THE COMMITTEE OF THE REGIONS Life sciences and biotechnology — A strategy for Europe COM(2002) 27 Mid term review of the Strategy on Life Sciences and Biotechnology COM(2007) 175
BIOTEHNOLOĢIJA – ŠŪNA KĀ FABRIKA Metabolisms kā ražošanas process
http://www.whatisbiotechnology.org/index.php/timeline/index/240http://www.whatisbiotechnology.org/index.php/timeline/index/240 http://2012.igem.org/Main_Page Ch. 1 Mol.Biotech Revolution Ch. 2 Mol.Biotech. Systems Ch. 3 DNA, RNA, Prot. Synthesis Ch. 4 Recombinant Technol. Ch. 5 Synthesis and Ampl. of DNA Ch. 6 Manipulation in Prokaryotes
1860. - 1866. g. zirņu formas un ziedu krāsas iedzimtās īpašības nosaka “faktori” (gēni), kuri atrodami pa pāriem organismu somātiskajās šūnās,bet pa vienam dzimumšūnās.
Gēnu ķīmiskais sastāvs 1879. g. Valters Flemings (Flemming) atklāj hromosomas un apraksta to kustības šūnām daloties. 1902. g. Valters Sutons (Sutton) noskaidro, ka dzimumšūnām veidojoties hromosomu skaits samazinās uz pusi.
Selekcijas materiāls ir GĒNOS 1909. g. Vilhelms Johansens (Johansen) 1911. g. Tomass Morgans (Morgan) –gēni ir hromo- somu daļas GENI, GENOMI, GENOTIPI, FENOTIPI HROMOSOMAS sastāv no proteīna un nukleīnskābes, masas attiecībā ~1:1
PROTEĪNS Zviedru ķīmiķis Jens Jakobs Bercēliuss vēstulē holandiešu ķīmiķim G.Mulderam 1838. g. 10. jūlijā: “Vārdu proteīns, ko es ierosinu lietot fibrīna un albumīna organisko oksīdu apzīmēšanai, esmu atvasinājis no grieķu πρωτειος, tādēļ, ka šie savienojumi šķiet esam pamat- vai būtiski svarīgi komponenti dzīvnieku barībā.”
PROTEĪNS • struktūru veido 20 aminoskābes; • masas daudzveidība: 3 000 – 3 000 000 Da; • funkciju daudzveidība: katalizatori – enzīmi vai fermenti; struktūru veidojoši komponenti – nukleosomas, citoskelets; skrimslis, āda; aizsargreakcijas - imunoglobulīni, komplements; kustības – kontrakcijas, motorika; transports – caur membrānām, citoplazmas kompartmentos, utt.; • struktūras daudzveidība - pirmējā, otrējā, trešējā, ceturtējā; a-spirāles, b-slāņi, cilpas, globulāri un fibrillāri, subvienības, kompleksi.
Gēnu ķīmiskais sastāvs NUKLEĪNSKĀBES 1869. g. Frīdrihs Mišers (Mischer) leikocītu kodolos atklāj nukleīnu
Gēnu ķīmiskais sastāvs 2) Nukleīnskābes sastāv no nukleotīdiem: d AMP Slāpekļa bāze, A Fosforskābes atlikums Cukurs, dezoksiriboze Ribozē pie cukura otrā C atoma ir hidroksilgrupa (-OH)
Gēnu ķīmiskais sastāvs 2) DNS nukleotīdus veido četras slāpekļa bāzes: C T Pirimidīni A G Purīni RNS sastāvā T nukleotīdu aizvieto U
DNS kā ģenētiskās informācijas nesēja 1928, Frederick Griffith 1931, M.H. Dawson and R. H. P. Sia 1944, Oswald T. Avery, Colin M. MacLeod and Maclyn McCarty In 1952, Alfred Hershey and Martha Chase
Gēnu ķīmiskais sastāvs Virulenti, s-morfoloģijas pneimokoki letāla infekcija Avirulenti, r-morfoloģijas pneimokoki infekcijas nav Avirulenti, r-morfoloģijas pneimokoki + DNS no nonāvētiem virulentiem pneimokokiem letāla infekcija 1944. g. – Osvalds Everijs (Avery) iedzimtības informāciju nes DNS
DAUDZVEIDĪBAS AVOTI SĀKOTNĒJO MATERIĀLU SELEKCIJAI DOD GENOMU Mutācijas Rekombinācija Veģetatīvā vair. Dzimumprocess
KLONĒŠANA – BEZDZIMUMA (VEĢETATĪVĀ) VAIROŠANA Koloniju veido 108 - 109 šūnu
Mutācijas Spontānās punktveida mutācijas – nukleotīdu nomaiņa, insercija, delēcija; tranzīcija, transversija;miss-sense, non-sense, klusējošas, neitrālas genoma rajonu mutācijas – insercijas, delēcijas, inversijas, translokācijas Spontāno mutāciju biežums 2 – 12 x 10-6 mutācijas uz gametu uz gēnu (1 no apm. 10 cilvēka gametām saturēs mutāciju kādā gēnā).
Vīrusu ģenētika Nulles mutācijas: gēna inaktivēšana (nonsense, missense) nonsense supresija E.coli sup D, E, F, P tRNS amber UAG ser, glu, tyr, leuochre UAA opal UGA Temperatūras jutības (ts) mutācijas: nosacīti letālas (missense) Saimnieku loka mutācijas
Mutāciju biežums G –genoma lielums (b.p.); Ge – kodējošā genoma lielums;mb – mutāciju biežums uz vienu b.p. replikācijas ciklā;mg – mutāciju biežums uz vienu genomu replikācijas ciklā;meg – mutāciju biežums uz vienu kodējošā genoma ekvivalentu replikācijas ciklā; J.W. Drake, B. Charlesworth, D. Charlesworth, J. F. Crow Rates of Spontaneous Mutation Genetics, Vol. 148, 1667-1686, 1998
Mutācijas Inducētās (Hermans Millers 1890 – 1967, NP 1946) radiācija, ķīmiskie savienojumi, transpozoni radiācija – nukleīnskābju fragmentēšana, timīna dimeri; ķīmiskie savienojumi – alkilējošie savienojumi (EMS – etilmetān-sulfonāts) iedarbojas gan uz replicējošos, gan uz nereplicējošos DNS; nukleotīdu analogi (5-Br-uracils) iedarbojas tikai uz replicējošos DNS; interkalējošie savienojumi (EtBr) iedarbojas galvenokārt uz replicējošos DNS
MAINĪBU SEKMĒ DZIMUMPROCESS, TO IEROBEŽO SUGU BARJERAS Rekombinācija: homologā sait-specifiskā nelikumīgā
MAINĪBU SEKMĒ DZIMUMPROCESS, TO IEROBEŽO SUGU BARJERAS
MAINĪBU SEKMĒ DZIMUMPROCESS, TO IEROBEŽO SUGU BARJERAS
MAINĪBU SEKMĒ DZIMUMPROCESS, TO IEROBEŽO SUGU BARJERAS
DAUDZVEIDĪBAS AVOTI GĒNU INŽENIERIJA DOD IESPĒJAS VEIDOT JAUNAS GĒNU KOMBINĀCIJAS, NEIEVĒROJOT SUGU BARJERAS GĒNU INŽENIERIJA PAPILDINA SELEKCIJAS IESPĒJAS. TĀ IR GENOMU
Klasiskā selekcija • Uz labu laimi apvieno mātes organismu gēnu grupas, tādējādi hibrīdi iegūst un var ekspresēt gan vēlamās, gan nevēlamās pazīmes • Tikai pie vienas un tās pašas vai pie radniecīgām sugām piederīgus organismus var krustot, kas ievērojami sašaurina selekcijas darba bāzi
Molekulārā biotehnoloģija • Liekākas gēnu daudzveidības satrpsugu pārnese • Nepieciešamības gadījumā var precīzi pārnest vienu gēnu • Var izvēlēties tieši tos gēnus, kas dos organismam nepieciešamās īpašības
DZĪVĪBAS PAMATDOGMA TRANSKRIPCIJA TRANSLĀCIJA DNS RNS Proteīns REPLIKĀCIJA
GENOMA IZMĒRI (b.p.) Cilvēks, zīdītājdzīvnieki ~ 3,200,000,000 Raugi, Saccharomyces cerevisiae 12,067,280 Protisti, mikrosporija Spraguea lophii 6,200,000 Baktērijas Myxococcus xantus 9,200,000 Escherichia coli4,639,221 Mycobacterium tuberculosis 4,397,000 Bacillus subtilis 4,170,000 Mycobacterium leprae 2,800,000 Haemophilus influenzae 1,830,137 Helicobacter pylori 1,667,867 Borrelia burgdorferi 946,000 Nanoarchaeon equitans 490,000 Vīrusi Bakteriofāgs G 670,000 Cilvēka imūndeficīta vīruss (HIV, 1. tips) 9,750 Casjens S., Diverse and Dynamic structure of Bacterial Genomes. Annu.Rev.Genet.1998, 32: 339-377 http://www.dur.ac.uk/~dbl0www/Bioinformatics/dogs.htm
REPLIKĀCIJA http://web.virginia.edu/Heidi/chapter30/chp30.htm
http://web.virginia.edu/Heidi/chapter30/chp30.htm REPLIKĀCIJA
http://www.vivo.colostate.edu/hbooks/genetics/biotech/enzymes/klenow.htmlhttp://www.vivo.colostate.edu/hbooks/genetics/biotech/enzymes/klenow.html