90 likes | 304 Views
DĒLS. 2. tēma 12. jūlijā , 2014. CILVĒKA DĒLS. “ Jo cilvēka Dēls pasaulē nācis glābt tos, kas zuduši . ” (Mat . 18:11). Jēzus sauca seci par “ Cilvēka Dēlu .” Vecajā derībā šāds apzīmējums tika lietots runājot par cilvēcīgām būtnēm .
E N D
DĒLS 2. tēma 12. jūlijā, 2014
CILVĒKA DĒLS “Jo cilvēka Dēls pasaulē nācis glābt tos, kas zuduši.” (Mat. 18:11) Jēzus sauca seci par “Cilvēka Dēlu.” Vecajā derībā šāds apzīmējums tika lietots runājot par cilvēcīgām būtnēm. Dievs uzrunāja Eceķiēli un Danielu kā “Cilvēka Dēls.” Jēzus tiek apzīmēts kā “Cilvēka Dēls” Daniēla grāmatā(Dan. 7:13; 10:16). Jēzus vēlējās uzsvērt, ka Viņš bija pilnībā cilvēks. Dievs piebiedrojās cilvēku ģimenei, ienākot tajā caur piedzimšanu, kā cilvēks.
CILVĒKA DĒLS “Kamēresvērojunaktsparādības, redzi, kādebesupadebešosnācakādskāCilvēkaDēlssavāizskatā; taspienāca pie cienījamāsirmgalvja, un to nostatījasirmgalvjapriekšā.” (Dan 7:13) Jēzus nekad nav nosaucis sevi par “Mesiju.” Un tomēr, Viņš lietoja izteiksmi “Cilvēka Dēls” lai mēs vieglāk spētu apvienot Viņa cilvēcību un mesiānisko misiju, kā piemēram Daniēla 7:13. “Un tad CilvēkaDēlazīmeparādīsies pie debesīm, un tad visas ciltisvirszemesvaimanās un redzēsCilvēkaDēlunākamdebesspadebešosarlieluspēku un godību.” (Mat 24:30) “Bet, kad Cilvēka Dēls nāks Savā godībā un visi eņģeļi līdz ar Viņu, tad Viņš sēdēs uz Sava godības krēsla.” (Mat 25:31) “Jēzus tam saka: "Tu to teici. Bet Esjumssaku: no šīlaikajūsredzēsitCilvēkaDēlusēžam pie Visuspēcīgālabāsrokas un nākamuzdebesspadebešiem.” (Mat26:64)
KRISTUS MISIJA CILVĒKS JĒZUS “Jo Cilvēka Dēls nācis pasaulē, lai glābtu tos, kas zuduši.”(Luk 19:10) Pazaudēja attiecības ar Dievu Viņš atjaunoja mūsu attiecības ar Debesu Tēvu (Jņ 1:51) Jēzus nāca uz šo Zemi, lai atjaunotu to, ko cilvēks reiz Ēdenē pazaudēja. Pazaudēja savu svētumu Viņš piedod mūsu grēkus un māca mums dzīvot svētu dzīvi (Mat. 26:28; 1.Pet.2:21) Pazaudēja savas mājas Viņš aizgāja mums vietu sataisīt (Jņ14:1-3) Pazaudēja mūžīgo dzīvību Viņš dāvā mums mūžīgo dzīvību (Jņ 3:16)
“Dieva visaugstākā žēlastība ir prātam neaptverama. Pestīšanas plāna diženums nav pilnībā izprotams, neviens neierobežots prāts nespētu izdomāt visaptverošāku plānu par to. Tā sekmīgums iespējams vienīgi ... Kristum kļūstot par cilvēku, ciešot Dieva dusmas, kas ir kā visu grēku alga. Tikai caur šo plānu Dievs var būt taisns, tajā pašā laikā attaisnojot ikvienu, kas paļaujas uz Viņa Dēlu, un pieņem Viņu kā savu personīgo Pestītāju. Tāda ir Debesu zinātne par pestīšanu, kas izglābj cilvēku no mūžīgas pazušanas.” E.G.W. (God’s Amazing Grace, June 2)
DIEVA DĒLS “Bet šīs ir rakstītas, lai jūs ticētu, ka Jēzus ir Kristus, Dieva Dēls, un lai jūs, pie ticības nākuši, dzīvību iegūtu Viņa Vārdā. ”(Jņ. 20:31) Gan eņģeļi, gan cilvēki atzina, ka Jēzus ir Dieva Dēls. • Gabriels. Lūk 1:35. • Jānis Kristītājs. Jņ 1:34. • Nathanaels. Jņ 1:49. • Apustuļi. Mat.14:33. • Marta. Jņ.11:27. Jūdi saprata, ka Jēzus pasludina sevi par Dievu, kad Tas izteica šos vārdus: ... Dieva zaimošanas dēļ, tāpēc ka Tu, cilvēks būdams, dari Sevi par Dievu.” (Jņ. 10:36; Jņ. 10:33) Jēzus un Viņa Tēva vienotība ietver sevī pilnīgu un apbusēju izpratni vienam par otru: gribas vienotība, mērķa vienotība, vienam otru papildinot. Vēl vairāk, tas ietver dabas vienotību. Tēvs un Dēls ir divas personas, bet tām ir viena daba (“Es un mans Tēvs, mēs esam viens.” Jņ10:30)
JĒZUS DIEVIŠĶĪBA “Jūdi Viņam atbildēja: "Nevis laba darba dēļ mēs Tevi gribam nomētāt, bet Dieva zaimošanas dēļ, tāpēc ka Tu, cilvēks būdams, dari Sevi par Dievu.’” (Jņ. 10:33) Jēzus vairrākkārt atklāja savu dievišķību savas kalpošanas laikā.
“Pestītāja kristībāsSātans bija šī notikuma aculiecinieku pulkā. Viņš redzēja Tēva godību apklājam Tā Dēlu. Viņš dzirdēja Dieva balsi apliecinot Jēzus Dievišķību. Kopš Ādama grēkā krišanas, cilvēku dzimta bija nošķirta no pieejas Dievam; saskarsme starp Debesīm un Zemi tika atjaunota caur Kristu; tagad, caur Jēzus atnākšanu “topot cilvēkam līdzīgam miesā” (Rom. 8:3), pats Tēvs caur To runāja. Pirms tam Viņš bija uzrunājis cilvēci caur Kristu; tagad Viņš uzrunāja cilvēci Kristū.” E.G.W. (The Desire of Ages, cp. 12, pg. 116)