ES Ārējās attiecības

1. ES Ārējās attiecības Jūlija Jerņeva M. Iur (College of Europe)

2. Lekcijas plāns • EK un ES starptautiskā tiesībspēja un ārējā kompetence • Starptautisko līgumu slēgšana • No starptautiskiem līgumiem izrietošās saistības • Jauktie līgumi • Asociācijas līgumi

3. EK un ES starptautiskā tiesībspēja un ārējā kompetence • Starptautiskā tiesībspēja • Kompetence ārējās attiecībās

4. Starptautiskā tiesībspēja • Starptautisko tiesību subjekts • Savas institūcijas, suverēnās pilnvaras un kompetences • Starptautiskā organizācija, kas nodibināta ar starptautisku līgumu • Bet ir vairāk funkciju un pilnvaru nekā parastām starptautiskajām organizācijām

5. Starptautiskā tiesībspēja II 281. pants (bijušais 210. pants) • “Kopiena ir tiesību subjekts.” 282. pants (bijušais 211. pants)  • “Visās dalībvalstīs Kopienai ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, ko šo valstu likumi piešķir juridiskām personām; tā var iegūt vai atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas prāvās. Šajā sakarā Kopienu pārstāv Komisija.”

6. Starptautiskā tiesībspēja III • EK starptautiskā tiesībspēja • Attiecīgi, tai ir saistošas starptautisko tiesību normas • ES nepiemīt starptautiskā tiesībspēja

7. Kompetence ārējās attiecībās • Slēgt starptautiskus līgumus (lieta 22/70, ERTA). • Iestāties starptautiskajā organizācijā (Food and Agriculture Organisation. World Trade Organisation)

8. Atzinums 1/92Projekts nolīgumam starp Kopienu, no vienas puses, un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstīm, no otras puses, par Eiropas ekonomikas zonas izveidi 39. No Tiesas prakses izriet (spriedums lietā 22/70, Komisija pret Padomi, 1971, ECR 263, (ERTA lieta), spriedums apvienotajās lietās 3/76, 4/76 un 6/76, Krēmers [Kramer], 1976, ECR 1279, un atzinums 1/76, 1977, ECR 741, 3. punkts), ka Kopienai pilnvaras stāties starptautiskās attiecībās ne tikai skaidri piešķir Līgums, bet arī citi Līguma noteikumi un pasākumi, kurus atbilstoši šiem noteikumiem veikušas Kopienas iestādes.

9. Atzinums 1/92Projekts nolīgumam starp Kopienu, no vienas puses, un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstīm, no otras puses, par Eiropas ekonomikas zonas izveidi 41. [...] Kopiena var piekrist normām, kas izstrādātas, pamatojoties uz nolīgumu par Līgumslēdzēju pušu attiecīgo kompetenču sadali konkurences jomā ar nosacījumu, ka šīs normas nemaina Kopienas un tās iestāžu pilnvaru veidu, kas paredzēts Līgumā.

10. Kompetence ārējās attiecībās • Skaidri noteiktās kompetences • Kopējā tirdzniecības politika • Asociācijas līgumi

11. Skaidri noteiktās kompetences I 133. pants (bijušais 113. pants)  3. Ja ar vienu vai vairākām valstīm vai starptautiskām organizācijām vajadzīgas sarunas par nolīgumiem, Komisija iesniedz ieteikumus Padomei, kas pilnvaro Komisiju sākt vajadzīgās sarunas. Komisija risina šīs sarunas, apspriežoties ar īpašu komiteju, ko ieceļ Padome, lai tā palīdzētu Komisijai veikt šo uzdevumu, un ievērojot direktīvas, ko Padome var izdot. Piemēro attiecīgos 300. panta noteikumus.

12. Skaidri noteiktās kompetences II 133. pants (bijušais 113. pants)  5. Padome pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, ar vienprātīgu lēmumu var attiecināt 1. līdz 4. punkta piemērošanu arī uz starptautiskām sarunām un nolīgumiem par pakalpojumiem un intelektuālo īpašumu, ciktāl minētie punkti uz tiem jau neattiecas.

13. Viedoklis 2/91 Starptautiskās darba organizācijas Konvencija Nr. 170 par drošību ķīmisko vielu izmantošanā darba vietā [8] Kopienas kompetences ekskluzivitāti Tiesa ir atzinusi attiecībā uz Līguma 113. pantu (iepriekšminētais Atzinums 1/75; spriedums lietā 41/76, Donkervolke [Donckerwolcke] un Šū [Schou] pret Valsts prokuroru, 1976, ECR 1921, 32. punkts) un uz Pievienošanās akta 102. pantu (spriedums lietā 804/79, Komisija pret Apvienoto Karalisti, 1981, ECR 1045, 17. un 18. punkts). No minētās Tiesas prakses izriet, ka šādas no Līguma noteikumiem izrietošas kompetences pastāvēšana izslēdz jebkādu Kopienas kompetencei paralēlu dalībvalstu kompetenci gan Kopienas iekšienē, gan starptautiskajā līmenī (sk. iepriekšminēto Atzinumu 1/75).

14. Skaidri noteiktās kompetences III 310. pants (bijušais 238. pants) • “Kopiena ar vienu vai vairākām valstīm vai starptautiskām organizācijām var slēgt asociācijas nolīgumus, kas nosaka savstarpējas tiesības un pienākumus, kopīgu rīcību un īpašu procedūru.”

15. Skaidri noteiktās kompetences IV 111. pants (bijušais 109. pants) 3. Atkāpjoties no 300. panta, ja Kopienai ar vienu vai vairākām valstīm vai starptautiskām organizācijām ir jāapspriež nolīgumi par monetāriem vai ārvalstu valūtas režīma jautājumiem, Padome pēc Komisijas ieteikuma un apspriedusies ar ECB, ar kvalificētu balsu vairākumu vienojas par sarunu norisi un šādu nolīgumu noslēgšanu. Šāda vienošanās nodrošina to, ka Kopiena pauž vienotu nostāju. Komisija ir pilnīgi iesaistīta šajās sarunās.   Nolīgumi, kas noslēgti saskaņā ar šo punktu, uzliek saistības Kopienas iestādēm, ECB un dalībvalstīm.

16. Kompetences paplašināšanas klauzula 308. pants (bijušais 235. pants) • Ja izrādās, ka Kopienai, lai sasniegtu kādu tās mērķi kopējā tirgus darbībā, jāveic pasākumi, kuru veikšanai šis Līgums nepiešķir vajadzīgās pilnvaras, Padome pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, ar vienprātīgu lēmumu veic attiecīgus pasākumus.

17. Implied powers – netieši noteiktas pilnvaras • Starptautisko publisko tiesību koncepcija • EKT viedoklis: • Kramer lieta • Viedoklis 1/76

18. Netieši noteiktas pilnvaras – starptautiskās publiskās tiesības • Under international law, the Organisation must be deemed to have those powers which, whough not expressly provided in the Charter, are conferred upon it by necessary implication as being essential to the performance of its duties Reparation for Injuries, ICJ reports [1949] 180

19. Kramer lieta, C-3,4,6/76 “jūras bioresursi” I [33] [...] jau no pašiem pienākumiem un pilnvarām, kas ar Kopienas tiesību aktiem piešķirtas Kopienas iestādēm iekšējā līmenī, izriet, ka Kopienas kompetencē ir uzņemties starptautiskas saistības jūras resursu saglabāšanai. [35] [Un pat] kad Kopiena vēl nebija pieņēmusi nekādus noteikumus attiecībā uz jūras zvejniecības nozari...

20. Kramer lieta, C-3,4,6/76 “jūras bioresursi” II [37] Otrkārt, Kopienā pieņemtie noteikumi pilnvaro Kopienas iestādes veikt tikai tādus pasākumus, kas līdzīgi pasākumiem, kurus attiecīgās dalībvalstis ir uzņēmušās veikt minētajā konvencijā un ko tās ir veikušas. Un līdz šim laikam iestādes nav izmantojušas minētās pilnvaras.

21. Kramer lieta, C-3,4,6/76 “jūras bioresursi” III [39] Tā kā Kopiena minētajā jautājumā vēl nav pilnībā īstenojusi savas funkcijas, uz uzdotajiem jautājumiem sniedzamā atbilde ir, ka laikā, kad attiecīgās lietas tika ierosinātas valsts tiesās, dalībvalstīm saskaņā ar Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejas konvenciju bija pilnvaras uzņemties saistības attiecībā uz jūras bioloģisko resursu saglabāšanu un ka tām tātad bija tiesības nodrošināt minēto saistību piemērošanu savas jurisdikcijas jomā.

22. Kramer lieta, C-3,4,6/76 “jūras bioresursi” IV [40] Tomēr ir jānorāda, pirmkārt, ka dalībvalstīm tā ir tikai pagaidu kompetence un, otrkārt, ka attiecīgajām dalībvalstīm tagad ir Kopienas pienākumi to sarunās konvencijas un citu līdzīgu nolīgumu sakarā.

23. Pre-emption doktrīna: Dalībvalstu kompetences ierobežošana • Dalībvalstis nedrīkst uzņemties saistības, slēgt starptautiskus līgumus ar trešajām valstīm/organizācijām tādās jomās, kur: • Kopienai ir ekskluzīvā kompetence • Kopienai nav ekskluzīvā kompetence, bet kurās Kopiena ir noslēgusi starptautiskus līgumus • Ja Kopienai nav ekskluzīvā kompetence un tā vēl nav noslēgusi šajā jomā starptautiskus līgumus, tad dalībvalstīm ir pagaidu kompetence

24. Viedoklis 2/91 Starptautiskās darba organizācijas Konvencija Nr. 170 par drošību ķīmisko vielu izmantošanā darba vietā [9] Tas, vai Kopienai ir vai nav ekskluzīva kompetence, neizriet tikai no Līguma noteikumiem, bet var būt atkarīgs arī no to tiesību aktu darbības jomas, ko Kopienas iestādes pieņēmušas attiecīgo noteikumu piemērošanai un kas dalībvalstīm atņem noteiktu kompetenci, kuru tās iepriekš varēja īstenot pārejas kārtībā. Kā Tiesa apstiprināja 22. punktā spriedumā lietā 22/70, Komisija pret Padomi, 1971, ECR 263, (AETR spriedums), tad, ja ir pieņemtas Kopienas normas, lai īstenotu Līguma mērķus, dalībvalstis nevar, apejot Kopienas iestādes, uzņemties saistības, kas varētu ietekmēt iepriekšminētās normas vai mainīt to darbības jomu.

25. Starptautisko līgumu slēgšana • Procedūra • EKT atzinumi

26. Līguma panti • 300. pants (bijušais 228. pants) – līgumu noslēgšanas procedūra • Tas nav kompetences pamats – tikai procedūras apraksts! • Arī 111. panta 3. daļa

27. 300. pants [1] “Gadījumā, ja šis Līgums paredz slēgt nolīgumus starp Kopienu un vienu vai vairākām valstīm vai starptautiskām organizācijām...”

28. Procedūra I • Komisija sniedz ieteikumus Padomei • Padome pilnvaro Komisiju uzsākt sarunas • Sarunas vada Komisija[apspriežoties ar īpašām Padomes ieceltām komitejāmun saskaņā ar vadlīnijām, ko Padome var tai izdot] • Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumus par nolīgumu parakstīšanu, reizē ar kuriem var pieņemt arī lēmumus par nolīgumu pagaidu piemērošanu pirms to stāšanās spēkā, kā arī pieņem lēmumus par nolīgumu slēgšanu

29. Parlamenta loma I 5. Padome slēdz nolīgumus, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, izņemot nolīgumus, kas minēti 133. panta 3. punktā, tostarp gadījumos, kad nolīgums attiecas uz jomu, attiecībā uz kuru jāievēro 251. vai 252. pantā paredzētā procedūra, lai pieņemtu iekšējus noteikumus. Eiropas Parlaments sniedz atzinumu termiņā, kuru Padome nosaka atbilstīgi jautājuma steidzamībai. Ja atzinums noteiktajā termiņā nav sniegts, Padome ir tiesīga pieņemt lēmumu.

30. Parlamenta loma II 6. 310. pantā minētos nolīgumus [asociācijas līgumi], citus nolīgumus, kas, izvēršot sadarbību, izveido īpašu institucionālo iekārtu, nolīgumus, kas būtiski ietekmē Kopienas budžetu, kā arī nolīgumus, kuru dēļ jāizdara grozījumi kādā aktā, kurš pieņemts saskaņā ar 251. pantā minēto procedūru, slēdz tikai pēc tam, kad saņemta Eiropas Parlamenta piekrišana. • Tirdzniecības līgumiem nav nepieciešama apspriešanās ar Parlamentu

31. Procedūra III • Ratifikācija • Kopienas līmenī • Dalībvalstu līmenī • Nav nepieciešama publikācija OV

32. Procedūra III • Padome, Komisija vai jebkura dalībvalsts var saņemt Tiesas atzinumu par to, vai paredzētais nolīgums ir saderīgs ar šo Līgumu. • Ja Tiesas atzinums ir negatīvs, nolīgums var stāties spēkā tikai saskaņā ar 48. pantu Līgumā par Eiropas Savienību. • Nolīgumi, kas noslēgti saskaņā ar šajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem, uzliek saistības Kopienas iestādēm un dalībvalstīm.

33. EKT atzinumi - konsultatīvie viedokļi I [3] Atbilstoši pastāvīgai Tiesas praksei (Atzinums 1/75, 1975, ECR 1355; Atzinums 1/76, 1977, ECR 741; Nolēmums 1/78, kas sniegts saskaņā ar EAEK līguma 103. pantu, 1978, ECR 2151; Atzinums 1/78, 1979, ECR 2871) visus jautājumus par kāda paredzama nolīguma saderību ar Līguma noteikumiem un jo īpaši jautājumu, vai attiecīgā nolīguma slēgšana ir vai nav Kopienas kompetencē, ir iespējams izskatīt saskaņā ar 228. pantā paredzēto procedūru tieši tāpat kā ar EAEK līguma 103. pantā paredzēto procedūru. Šādu interpretāciju apstiprina Tiesas Reglamenta 107. panta 2. punkts. EKT Viedoklis 2-92

34. EKT atzinumi - konsultatīvie viedokļi II 33. [...] 1991. gada 14. decembra atzinums akceptēja, ka Kopienas noslēgts starptautisks nolīgums var tiesai piešķirt jurisdikciju interpretēt šāda nolīguma noteikumus ar nosacījumu, ka Tiesas lēmumiem ir juridiski saistošs spēks. EEK līgums paredz, ka Tiesas funkcijas ir tādas tiesas funkcijas, kuras lēmumi ir saistoši. EKT Viedoklis 1-92

35. No starptautiskiem līgumiem izrietošās saistības • Starptautiskās publiskās tiesības • EK institūciju saistības • Tiešā iedarbība un tiešā piemērojamība • Tiesas kontrole • Dalībvalstu saistības

36. Starptautiskās publiskās tiesības • Starptautiskie līgumi • Paražu tiesības

37. Racke, Lieta C-162/96 • Komisija šaubās par Tiesas jurisdikciju pieņemt lēmumu attiecībā uz pirmo jautājumu, jo tas saistīts ar to, vai apstrīdētā regula ir spēkā saskaņā ar starptautisko paražu tiesību normām. • prejudiciālo nolēmumu procedūra neparedz argumentāciju, kas būtu pamatota tikai ar starptautiskajām tiesībām un it īpaši ar principiem, kas attiecas uz līgumu pārtraukšanu un to darbības apturēšanu.

38. Racke, Lieta C-162/96 [26] Kā Tiesa jau nolēma spriedumā apvienotajās lietās 21/72 – 24/72, International Fruit Company pret Produktschap voor Groenten en Fruit, 1972, ECR 1219, 5. punkts, Tiesas jurisdikciju sniegt prejudiciālus nolēmumus saskaņā ar Līguma 177. pantu attiecībā uz Kopienas iestāžu tiesību aktu spēkā esamību nevar ierobežot, pamatojoties uz iemesliem, kuru dēļ šo tiesību aktu spēkā esamība tiek apstrīdēta.

39. Racke, Lieta C-162/96 [27] Tā kā šī jurisdikcija attiecas uz jebkuru iemeslu, kura dēļ šie tiesību akti var zaudēt spēku, Tiesai ir pienākums pārbaudīt, vai to spēkā esamību var ietekmēt tas, ka tie ir pretrunā kādai starptautisko tiesību normai (spriedums International Fruit Company apvienotajās lietās, 6. punkts).

40. Racke, Lieta C-162/96 [45] [...]saskaņā ar Tiesas spriedumu lietā C-286/90, Poulsen and Diva Navigation, 1992, ECR I-6019, 9. punkts, Eiropas Kopienai savā darbībā ir jārespektē starptautiskās tiesības. Tāpēc tai, pieņemot regulu, ar kuru tiek apturētas tirdzniecības koncesijas, kas piešķirtas ar trešo valsti noslēgtā nolīgumā vai saskaņā ar to, jāievēro starptautisko paražu tiesību normas.

41. Racke, Lieta C-162/96 [51] personai, kas tiesvedībā pamatojas uz tiesībām, kas tai rodas tieši no nolīguma ar trešo valsti, nevar liegt apstrīdēt tādas regulas spēkā esību, ar kuru ir apturētas šajā nolīgumā piešķirtās tirdzniecības koncesijas un kas neļauj tai uz šo nolīgumu pamatoties, un tieši tāpat tai nevar liegt atsaukties uz saistībām, kas izriet no starptautisko paražu tiesību normām attiecībā uz līgumattiecību pārtraukšanu un apturēšanu.

42. Racke, Lieta C-162/96 [52] Taču tādēļ, ka minētās normas ir sarežģītas un daži jēdzieni, uz ko tās atsaucas, nav precīzi, un jo īpaši saistībā ar prejudiciālu jautājumu par spēkā esību, tiesas kontrole ir jāattiecina tikai uz jautājumu, vai Padome, pieņemot regulu par koncesiju apturēšanu, ir pieļāvusi rupjas kļūdas, novērtējot nosacījumus, no kuriem ir atkarīga šo normu piemērošana.

43. 307. pants (bijušais 234. pants) [1] Šis Līgums neietekmē tiesības un pienākumus, ko uzliek nolīgumi, kurus pirms 1958. gada 1. janvāra un – attiecībā uz kandidātvalstīm – pirms to pievienošanās dienas viena vai vairākas dalībvalstis, no vienas puses, noslēgušas ar vienu vai vairākām trešām valstīm, no otras puses.

44. 307. pants (bijušais 234. pants) [2] Ja minētie nolīgumi nesader ar šo Līgumu, attiecīgā dalībvalsts vai attiecīgās dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu konstatēto nesaderību. Vajadzības gadījumā dalībvalstis šajā sakarā sniedz savstarpēju palīdzību un vienojas par kopēju attieksmi. 

45. 307. pants (bijušais 234. pants) [3] Piemērojot šā panta pirmajā daļā minētos nolīgumus, dalībvalstis ņem vērā to, ka tiesības, par kuru piešķiršanu tās vienojušās šajā Līgumā, ir būtiska Kopienas sistēmas daļa un tādējādi ir cieši saistītas ar kopīgu iestāžu dibināšanu, attiecīgu pilnvaru piešķiršanu tām, kā arī ar to, ka visas citas dalībvalstis piešķir tādas pašas tiesības.

46. Starptautisko līgumu tiešā iedarbība • Saskaņā ar pastāvīgo Tiesas praksi noteikums, kas ietverts Kopienas un trešo valstu noslēgtā nolīgumā, ir jāuzskata par tieši piemērojamu, ja, ievērojot tā formulējumu un paša nolīguma mērķi un būtību, tajā ir paredzēts skaidrs un precīzs pienākums, kura ieviešanai vai darbībai nav jāpieņem nekādi tālāki pasākumi (sk. jo īpaši spriedumu lietā 12/86, Demirel pret Stadt Schwäbisch Gmünd, 1987, ECR 3719, 14. punkts). Racke lieta, para. 31

47. Starptautisko līgumu tiešā iedarbība II • EK noslēgtie starptatiskie līgumi – EK tiesību integrētā sastāvdaļa • “saskaņā ar Tiesas praksi noteikumi nolīgumā, ko noslēgusi Padome saskaņā ar EEK līguma 228. un 238. pantu, ir Kopienas tiesību sistēmas daļa no minētā nolīguma spēkā stāšanās brīža” • (sk. spriedumu lietā 12/86, Demirela [Demirel], 1987, ECR 3719, 7. punktu, un spriedumu lietā 30/88, Grieķija pret Komisiju, 1989, ECR 3711, 12. punktu).

48. Starptautisko līgumu tiešā iedarbība III • Piemīt tiešā piemērojamība • Atsevišķajos gadījumos tika atzīta tiešā iedarbība • Demirelas lietā Tiesa nosprieda, ka noteikums nolīgumā, ko Kopiena noslēgusi ar trešām valstīm, ir jāuzskata par tieši piemērojamu, ja, ņemot vērā tā formulējumu un nolīguma mērķi un būtību, noteikumā ir ietverts skaidri noteikts un precīzs pienākums, kura izpilde vai sekas nav atkarīgas no turpmāku tiesību aktu pieņemšanas (14. punkts). • Starptautiskā līguma noteiktumi var tikt piemēroti tieši vertikālā līmenī – lieta 12/36, Demirel

49. Starptautisko organizāciju lēmumu tiesiskā nozīme • Varētu būs tieši iedarbīgi • Lieta 30/88, Greece v Commission • Lieta C-192/89, Sevince: [15] Demirelas lietā Tiesa nosprieda, ka noteikums nolīgumā, ko Kopiena noslēgusi ar trešām valstīm, ir jāuzskata par tieši piemērojamu[...]. Tos pašus kritērijus piemēro, nosakot, vai Asociācijas padomes lēmuma noteikumiem var būt tieša iedarbība.

50. Dalībvalstu saistības • Dalībvalstīm jārūpējas par to, lai tiktu ievēroti starptautiskajos līgumos minētie pienākumi • Lieta 104/81, Kupfeberg • Nedrīkst veikt pasākumus, kas ir pretrunā ar EK līguma noteikumiem • EK Līguma 10. pants