Grafiskie informācijas organizatori

1. Grafiskie informācijas organizatori Rita Birziņa “Tālākizglītības programmas “Bioloģijas skolotāja profesionālā pilnveide” izstrāde un aprobācija” (Nr. 2006/0226/VPD1/ESF/PIAA/05/APK/3.2.5.2./0021/0063)http://skolai.daba.lv

2. B. modulis Bioloģijas pasniegšanas metodoloģija

3. Izlasiet! Pamēģiniet atcerēties citā secībā! 3 5 7 9 10 1 2 4 6 8

4. Pamēģinietatcerēties! Skaitīšanas ritmā Veidojot asociācijas

5. Vizualizācija - vai tā nav vieglāk atcerēties?

6. Vizualizācija un asociācijas – vai nav vēl vieglāk atcerēties?

7. Nodarbības saturs

8. Domāšanas veidi • lineārais (tradicionālais) - tiek attiecināta uz analizēšanu, informācijas strukturēšanu noteiktā veidā un precīzas terminoloģijas lietošanu. • laterālais (de Bono) - tiek ģenerētas alternatīvas pieejas tik daudz, cik vien iespējams. • radiantais (izstarojošais)

9. Mind mapping – domu kartēšana

10. Mind mapping - domu kartēšana Var izpildīt uz papīra vai sagatavot ar datoru • Noderīga: • prāta vētrām: • situācijas apzināšanai • ideju ģenerēšanai • vingrināšanās nodarbībām • mācību procesa kontrolei • ideju bankām • zināšanu sistematizācijai • web lapu struktūras ģenerēšanai • Nepieciešamie materiāli: • papīrs • krāsas • flomasteri • līmes, lipekļi • piespraudes • šķēres • lineāli, u.c. Grupu darbs Informācijas kartes - strukturēta informācija ar grafiskiem simboliem ir nesalīdzināmi efektīvākas par piezīmēm un konspektiem standarta tekstā. Darbam ieteicams izmantot speciālu programmatūru – “Mind mapping software”. F. Sarcēvičs. Informācijas strukturēšanas programmatūras iespējas skolā. LatSTE’04, 2004

12. Informācijas karšu priekšrocības • Var ātrāk pierakstīt - izmanto tikai atslēgas vārdus. • Ir vieglāk izlasīt - nav jālasa gari teikumi. • Ērtāk iegūt pārskatu par materiālu - atļaujot un iekļaujot jaunas idejas un slēdzienus. • Vieglāk pārvaldīt un attīstīt - domu kartēs parasti paliek pietiekami daudz brīvas vietas. • Izteikti darbojas redzes uztvere - domu kartēm ir grafisks noformējums ar attēliem.

13. Kā veidot domu (ideju) kartes? (1) • Lieto pareizos/īstos atslēgas vārdus vai, ja iespējams, raksturīgus attēlus! • Sāc no lapas centra un izstrādā tālāk! • Centrā ievieto tēmu raksturojošu attēlu, kas attēlo galvenās tēmas. • Izveido pakārtotos centrus apakštēmām! • Raksti tekstu uz savienojošām līnijām. Tādā veidā tiek veicināta piezīmju strukturēšana. • Raksti mazajiem burtiem, kas ir labāk izlasāmi un iegaumējami. Mazo burtu izvēle pierakstam ir vizuāli labāk saskatāma (vieglāk iegaumējama) nekā pieraksti ar lielajiem burtiem, bet izcēlumam var lietot arī lielos burtus. • Lieto dažādas krāsas, kas raksturo saturu, asociācijas un izcēlumus! How to Mind Map. http://www.peterussell.com/MindMaps/HowTo.html

14. Kā veidot domu (ideju) kartes? (2) • Nepaliec tikai vienā līmenī, veido pakārtotus apakšlīmeņus! • Visu to, kas attēlots uz lapas, vajadzēs atcerēties! • Domā telpiski - trīs dimensijās! • Lieto bultas, ikonas vai citus vizualizētus palīglīdzekļus, lai parādītu saikni starp atšķirīgiem elementiem! • Pieraksti idejas, kad ienāk prātā un kur tās ir piemērotas. Nevērtē un nemēģini apturēt! • Salauz ierobežojumus vai pārkāp robežas. Ja nav vairs vietas uz lapas, nesāc jaunu lapu, bet ielīmē citu papīru (piezīmju lapiņas) ideju kartē. • Esi izdomas bagāts. Kreativitāte palīdz atcerēties. • Iesaisties! Padari procesu interesantu! How to Mind Map. http://www.peterussell.com/MindMaps/HowTo.html

15. Domu kartes elements - teksts

16. Domu kartes elementi - bultas Lieto, lai atklātu shēmā lietoto jēdzienu savstarpējo saistību. Bultas var būt vienvirziena vai divvirzienu, vērstas uz priekšu vai atpakaļ

17. Domu kartes elementi - kodi Lieto kopā ar tekstu, attēlojot jēdzienu mijattiecības

18. Domu kartes elementi – ģeometriskas figūras • Dažāda veida ģeometriskās figūras izmanto, lai apzīmētu • līdzīgās idejas (vārdus) • svarīguma secību • Bieži vien ar kvadrātu attēlo centrālo ideju, tēmu, ar taisnstūri – centrālai tēmai tuvas idejas, ar trīsstūri – pakārtotos jēdzienus utt.

19. Domu kartes elementi – atpazīstami simboli

20. Domu kartes elementi – raksturīgi attēli

21. Domu kartes elementi – visas varavīksnes krāsas Dažādu krāsu izmantošana veicina labāku iegaumēšanu un asociāciju veidošanos. Krāsas var izmantot attēlojot savstarpējās attiecības starp līdzīgiem jēdzieniem, kas atrodas shēmas dažādās vietās. Var izmantot kā robežas apzīmējumu starp dažādiem shēmas posmiem

22. Grafiskie informācijas organizatori

23. Kas ir grafiskie organizatori? Grafiskie organizatori ir informācijas vizuāls attēlojums, kur tā tiek strukturēta, sakārtojot pēc nozīmīguma noteiktā sistēmā, izmantojot specifiskus apzīmējumus (Bromley, et al., 1998). Grafiskie organizatori ir efektīvs līdzeklis domāšanas un mācīšanās attīstībai, jo palīdz skolēniem: • attēlot abstraktas idejas konkrētākā veidā • parādīt atsevišķu faktu un koncepciju savstarpējās attiecības • organizēt idejas • vieglāk „uzkrāt” un atcerēties informāciju (Billmeyer & Barton, 1998)

24. Grafisko organizatoru izmantošana • Stundās: • sākumdaļā – ierosināšanai vai zināšanu sistematizēšanai; • skaidrojuma daļā – apjēgšanai – nozīmīgākās informācijas sakārtošanā un fiksēšanā; • noslēgumā – refleksijā, nostiprinot jauniegūtās zināšanas, strukturējot esošajā priekšstatu sistēmā; • Informācijas grupēšanā/strukturēšanā, gatavojoties semināriem un diskusijām • Rakstu darbu uzmetuma veidošanā • Dažādu tehnoloģisko procesu izprašanai • Pārbaudes darbos Kukaine, 2006

25. Klasificēšana pēc izmantošanas veida (1) • Informācijas strukturēšanai (grupēšanai, sakārtošanai) • īpašību kartes • salīdzinājuma vai pārskata tabula • T-tabula • portfolio • zirneklis • brīvais zirneklis • trīsstūrveida diagramma • Venna diagramma • Rakstu darbu veidošanai • diskusiju tīkls • atslēgas vārdi • plāna uzmetums • galvenās tēzes • nepabeigtie teikumi • jēdzienu skaidrojošā vārdnīca Kukaine, 2006

26. Klasificēšana pēc izmantošanas veida (2) • Atbalsts semināru un diskusiju plānošanā • prāta vētra • diagrammas • dubultā dienasgrāmata • argumentu “par” un “pret” vākšana • pārskati • Tehnoloģisko procesu struktūras attēlošanai • sižeta koks (“galvenie zari”) • zini – gribi zināt – mācies • kubs • V-diagramma Kukaine, 2006

27. Grafisko organizatoru veidi

28. Kā konstruēt savu grafisko organizatoru? (1) • Analizē informāciju, kas jāiemāca un izcel atslēgas vārdus un frāzes. • Nosaki attiecības starp koncepcijām (jēdzieniem) un faktiem. Savstarpējo attiecību noteikšana palīdzēs izvēlēties grafiskā organizatora struktūru. Iespējamās sakarības varētu būt: • Sakārto informāciju loģiskā secībā

29. Kā konstruēt savu grafisko organizatoru? (2) • Izveido grafisko organizatoru (pilnu, daļēji aizpildītu un neaizpildītu formu). Padomā par grafiskā organizatora mērķi (vai tas paredzēts informācijas pasniegšanai bez instrukcijas/ mācīšanas, vai tas ir skolēna mācīšanās ceļvedis, vai tas ir ceļvedis, kurā var izdarīt piezīmes). • Ja tiek izmantota prezentācija, tad zīmējums nedrīkst būt pārāk pārblīvēts ar sīkām detaļām un tam jābūt pietiekoši lielam (teksts - 24-punkti). Neaizpildīto laukumu aizpildīšana prezentācijas laikā paaugstina skolēnu aktivitāti un līdzdalību. • Ja informācija tiek pasniegta (gatavs posters utt.), tad tai jābūt nepārprotamai, ar atslēgas vārdiem un identificētām saiknēm. Krāsas var lietot, lai piesaistītu skolēnu interesi un norādītu galvenos komponentus. • Ja informācija tiek tikai veidota, tad ieteicams nodrošināt neaizpildītus laukumus, lai būtu pietiekami daudz vietas informācijas ierakstīšanai.

30. Kā konstruēt savu grafisko organizatoru? (3) • Pievieno attēlus, ikonas u.c., lai piesaistītu skolēnu interesi un uzmanību un padarītu neskaidrās koncepcijas vairāk ievērojamas. • Atceries, ka jādomā par skolēnu dotumiem/spējām, lai grafisko organizatoru forma un sarežģītība atvieglotu viņiem mācīšanos nevis radītu vilšanos.

31. Aprakstošie informācijas organizatori • Zvaigžņveida struktūras • Prāta vētra (Zirneklis) • Jēdzienu kartes • Tīkls

32. Paraugu veidi (zvaigžņveida) • Koncentrē un organizē datus, kas raksturo dažādas pazīmes, faktus vai konkrētas tēmas apzīmējumus. Piemērotas • prāta vētras aktivitātēmpar dažādām tēmām vai • galveno īpašību uzskaitīšanai • Zvaigžņveida diagrammu var izmantot arī stāstījuma veidošanai aprakstot notikumu secību ar 5 K: kas? kad? kur? kā? kāpēc?

33. Piemērs. Dinozauru raksturošana (kad viņi dzīvoja, kādi veidi, cik lieli bijuši, no kā pārtikuši, kur atrastas fosilijas utt.).

34. Zirneklis=Spider Map • Izmanto galvenās idejas aprakstīšanai. Tās varbūt domu (pŗāta vētra) izteikšana, process, koncepcijas - jēdzieni un priekšstati, nodomus, plānus. Lieto ideju organizēšanai (prāta vētra, projekta rakstīšana). • Pamatjautājumi: • Kāda ir galvenā ideja? • Kādas ir tās raksturīgākās pazīmes? • Kādas ir tās funkcijas= kā tā darbojas? • Palīdz fokusēties uz tēmu, noskaidrot, ko viņi jau zina un strukturēt savas zināšanas

35. Zirneklis (Klastera diagramma) - paraugi • nelineāras domāšanas paraugs - sistematizē zināšanas ap pamattēmu • parasti lieto 3-4 apakštēmu attēlošanai

36. Piemērs

37. Salīdzini/pretstati! • Izmanto, lai parādītu atšķirības un līdzības. • Pamatjautājumi: • Kas tiek salīdzināts? • Kādas pazīmes ir līdzīgas” • Kas ir atšķirīgs?

38. Piemērs. Augu un dzīvnieku šūnas salīdzinājums

39. Venna diagramma • Venna diagrammu 1880. gadā izgudroja angļu matemātiķis Džons Venns. Var veidot no 2 vai vairākiem savstarpēji pārklājošiem apļiem. Izmanto, lai strukturētu līdzīgu un atšķirīgu pazīmju vizualizāciju.

40. Piemēri

41. Klasifikācijas diagrammas

42. Klasifikācijas diagrammas Lieto, lai • attēlotu dažādu tēmu savstarpējās attiecības • klasificētu • veidotu dzimtas koku • attēlotu varbūtību

43. Paraugi

44. Hierarhijas diagramma

48. Secības attēlošana

49. Notikumu secība Izmanto, lai aprakstītu notikumu secību, raksturotu darbības vai norādītu procesu loģisko secību. • Pamatjautājumi: • Ar ko process sākas? • Kāda ir nākošā secība? • Kā viens posms/darbība noved pie nākošā? (kā tie ir saistīti?) • Kas ir gala iznākums?

50. Nepārtrauktība un laika skala • Izmantot, lai attēlotu notikumu vēsturisko secību, vecumu, pakāpes, nozīmes nokrāsas, novērtējuma skalu. • Pamatjautājumi: • Ko izmantot par mērogu? • Ar ko sākas (sākuma punkts), ar ko beidzas (nobeigums)