IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ

1. IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ Apmācības notiek projekta „Smiltenes novada pašvaldības darbinieku kapacitātes stiprināšana ES struktūrfondu un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana” ietvaros (ID Nr.SND2012/27/M/ESF). 100% no projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.

2. APMĀCĪBU SEMINĀRSIZMAKSU IEGUVUMU ANALĪZE(cost-benefit analysis) 2 JURIS PĒTERSONS

3. IZMAKSU IEGUVUMU ANALĪZES REGULĒJUMS EIROPAS REGULĀS, DIREKTĪVĀS, NACIONĀLAJĀ LIKUMDOŠANĀ COUNCIL REGULATION (EC) No 1083/2006 of 11 July 2006 laying down general provisions on the European Regional Development Fund, the European Social Fund and the Cohesion Fund and repealing Regulation (EC) No 1260/1999.; Guide to Cost Benefit Analysis of Investment Projects (2008)

4. IZMAKSU IEGUVUMU ANALĪZES REGULĒJUMS EIROPAS REGULĀS, DIREKTĪVĀS, NACIONĀLAJĀ LIKUMDOŠANĀ Eiropas Komisijas Reģionālās politikas ģenerālsekretariāts, Jaunais plānošanas periods 2007 -2013, Metodiskie darba dokumenti, 4.darba dokuments „Metodiskie norādījumi izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanai” (2006); Vadlīnijas atbildīgajām un sadarbības iestādēm Eiropas Savienības struktūrfondu projektu izmaksu efektivitātes novērtēšanas un izmaksu-ieguvumu analīzes pamatprincipi ( Latvijas Republikas Finanšu ministrija 2011)

5. IZMAKSU IEGUVUMU ANALĪZES REGULĒJUMS EIROPAS REGULĀS, DIREKTĪVĀS, NACIONĀLAJĀ LIKUMDOŠANĀ Latvijas Republikas Ministru kabineta 2010.gada 11.septembra noteikumi Nr.1041 „Kārtība, kādā paredzami valsts budžeta līdzekļi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī maksājumu veikšanas un izdevumu deklarācijas sagatavošanas kārtība” Atbilstīgie aktivitāšu ieviešanas LR MK noteikumi,piemēram, 28.07.2008. MK noteikumi Nr. 606 par 3.4.1.1. „Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu virs 2000”, 10.07.2008. LR MK noteikumi Nr. 426 par 3.2.1.3.1. „Satiksmes drošības uzlabojumi apdzīvotās vietās ārpus Rīgas” utt.

6. INVESTĪCIJU PROJEKTU IZMAKSU ATTIECINĀMĪBA Atbalstāmās darbības – visas darbības (no plānošanas līdz ieviešanai), kuras ir nepieciešams veikt, lai sasniegtu investīciju projekta mērķus; Attiecināmās izmaksas – izmaksas, kuras saskaņā ar Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem tiek līdzfinansētas no ES fondiem; Neattiecināmās izmaksas – izmaksas, kuras rodas projekta realizācijas gaitā, bet netiek līdzfinansētas no ES fondiem, piemēram, PVN, ja to ir iespējams atgūt.

7. KĀDIEM PROJEKTIEM VEIC IZMAKSU IEGUVUMU ANALĪZI Lielie projekti (50 milj.eiro); Projekti, kas nav lielie projekti, kuros kopējais paredzētais finansējums pārsniedz 1 milj.eiro*; Vispārējās regulas 55.pantā minētajiem, ieņēmumus nesošajiem projektiem, lai noteiktu finansējuma deficīta likmi, kas attiecināms finansēšanai no ES fondiem. *LR Finanšu ministrija, Vadlīnijas atbildīgajām un sadarbībasiestādēm - EiropasSavienībasfonduprojektuizmaksuefektivitātesnovērtēšanas un izmaksu-ieguvumuanalīzespamatprincipi (2011.g.)

8. IZMAKSU IEGUVUMU ANALĪZES IZSTRĀDES MĒRĶIS Pamatot projekta nepieciešamību no ekonomiskā viedokļa, izvērtējot projekta finansiālo ilgtspēju un nepieciešamo ES finansējuma apjomu. IIA ietvaros projekta iesniedzējam jādefinē un jāanalizē projekta finanšu un sociālekonomiskos ieguvumus, ieņēmumus un izdevumus, kas rodas, realizējot projekta paredzētās darbības.* *Vadlīnijas Tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādei pašvaldību infrastruktūras projektiem – Eiropas Savienības struktūrfondu apguvei

9. IZMAKSU IEGUVUMU ANALĪZES IZSTRĀDES MĒRĶIS Veikt publiskā sektora investīciju projektu vērtēšanu, kur projekta izmaksas un ieguvumi tiek aprēķināti naudas izteiksmē fiksētā laika periodā un tiek salīdzinātas ieguvumu un izmaksu diskontētās naudas plūsmas. IIA ietver: alternatīvu analīzi, finanšu analīzi, ekonomisko analīzi, jūtīguma analīzi un risku analīzi.* *LR Finanšu ministrija, Vadlīnijas atbildīgajām un sadarbības iestādēm - Eiropas Savienības fondu projektu izmaksu efektivitātes novērtēšanas un izmaksu-ieguvumu analīzes pamatprincipi (2011.g.)

10. IZMAKSU IEGUVUMU ANALĪZES IZSTRĀDES MĒRĶIS

11. IZMAKSU IEGUVUMU ANALĪZES IZSTRĀDES MĒRĶIS

12. IZMAKSU IEGUVUMU ANALĪZES IZSTRĀDES MĒRĶIS Guidline to Cost benefit analysis

13. IZMAKSU IEGUVUMU ANALĪZES PRINCIPI Saimnieciskuma princips - lai resursi, ko iestādes lieto savas darbības veikšanai, būtu pieejami noteiktajā laikā, pienācīgā apjomā un kvalitātē un par labāko cenu; Lietderības princips - saistīts ar labāko attiecību starp izmantotajiem resursiem un sasniegto rezultātu; Efektivitātes princips - saistīts ar konkrētu nosprausto mērķu un paredzēto rezultātu sasniegšanu. LR Finanšu ministrija, Vadlīnijas (2011.g.) Guidline to cost benefit analysis (2008.g.)

14. IZMAKSU IEGUVUMU ANALĪZES PRINCIPI Finanšu un ekonomisko analīzi veic, salīdzinot divus projekta īstenošanas scenārijus: situāciju bez projekta un situāciju ar projektu. Šo metodi sauc par papildu izmaksu metodi, jo tiek ņemtas vērā tikai papildu izmaksas un ieguvumi, kas radīsies projekta ieviešanas rezultātā.

15. IETEICAMIE PROJEKTA DZĪVES CIKLI (gadi)

16. Veicot finanšu vai ekonomisko analīzi, ir jāpiemēro projekta diskontētās naudas plūsmas princips projekta dzīves cikla laikā* *Regulas (EK) Nr. 1083/2006 55.panta 2.punktu

17. DISKONTĒTĀS NAUDAS PLŪSMAS PRINCIPA PAZĪMES a) Naudas plūsma ietver projekta dzīves cikla laikā plānotās izmaksas un ieņēmumus; b) Naudas plūsmā iekļauj projekta kopējās (attiecināmās un neattiecināmās) izmaksas; c) Naudas plūsmas perioda garums atbilst projekta dzīves ciklam (gadi), kurā ir ieskaitīts arī projekta īstenošanas periods; d) Ja projekta īstenošanas laikā iegādāto vai radīto aktīvu ekonomiski derīgais periods pārsniedz projekta dzīves ciklu, naudas plūsmas pēdējā gada ieņēmumu daļā ir jānorāda investīciju atlikusī vērtība. Investīciju atlikušo vērtību ieteicams noteikt atbilstoši grāmatvedības nolietojuma aprēķināšanas metodikai saskaņā ar LR normatīvajiem aktiem vai arī prognozētajai tirgus vērtībai pēdējā projekta dzīves cikla gadā;

18. DISKONTĒTĀS NAUDAS PLŪSMAS PRINCIPA PAZĪMES e) Projekta ieņēmumu un izdevumu plūsmu diskontē, piemērojot diskonta faktorus vai arī izmantojot programmatūru ar standarta funkcijām projekta atdeves indikatoru aprēķināšanai. Diskonta likmes izvēlas saskaņā ar Publiskās un privātās partnerības (PPP) mājas lapas sadaļas „Tiesību akti” apakšsadaļu „Makroekonomiskie pieņēmumi un prognozes” prasībām. f) Naudas plūsmā nedrīkst iekļaut grāmatvedības nolietojuma izmaksas (amortizācija). Drīkst paredzēt neparedzētos izdevumus, ja tie nav lielāki par 5% (lielajiem projektiem 10%) no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām. Šo neparedzēto rezervi jāiekļauj finanšu deficīta likmes aprēķinā, kas tiek balstīts uz plānotajām projekta izmaksām;

19. DISKONTĒŠANA

20. DISKONTĒŠANA

21. KAS IR IZMAKSU IEGUVUMU ANALĪZE Investīciju ieguldījumu rezultātā radītās jaunās situācijas salīdzinājums pret esošo situāciju – vai tā ir finansiāli atbalstāma un vai tā sniedz ekonomiskus ieguvumus; Situācijas salīdzinājums konkrēta laika periodā; Situācijas salīdzinājums, veicot nākotnes ieguvumu diskontēšanu; Investīciju projekta deficīta apjoma aprēķināšana , lai noteiktu ES vai valsts līdzfinansējuma apjomu.

22. INVESTĪCIJU IZMAKSU SAGATAVOŠANA Pārliecināties, ka būvdarbu izmaksas ietver visas investīciju projekta izbūvei, palaišanai un nodošanai ekspluatācijā paredzētās izmaksas, t.sk., rezervi, ja nepieciešams; Izdalīt un aprēķināt pārējās ar projekta realizāciju saistītās izmaksas (tehniskā projekta sagatavošana, autoruzraudzība, būvdarbu uzraudzība, IVN sagatavošana utt.); Veikt investīciju izmaksu aprēķināšanu to realizācijas gada cenās; Atsevišķi aprēķina PVN, ja izmaksas ir atgūstamas. (ja PVN izmaksas nav atgūstamas, tad PVN tiek ieskaitīts investīciju izmaksās).

23. INVESTĪCIJU IZMAKSU SAGATAVOŠANA PARAUGS, pieņemot, ka inflācija ir 2% gadā

24. DARBĪBAS IZMAKSAS UN IEGUVUMI IZMAKSAS: Esošo izmaksu precīzs uzskaitījums un sadalījums pa grupām - materiālu un remontdarbu izmaksas; elektroenerģijas, siltuma, ūdens un kanalizācija, gāzes izmaksas; administrācijas izmaksas; citas mainīgās izmaksas; darba algas un nodokļi. Sagatavots detalizēts pamatojums izmaksu apjoma izmaiņām nākamajam gadam pēc projekta realizācijas. Situācijas ar projektu izmaksu aprēķins pa grupām. Visu izmaksu aprēķināšana, projekta dzīves ciklam piemērojot inflācijas pieaugumu.

25. DARBĪBAS IZMAKSAS UN IEGUVUMI IZMAKSAS

26. DARBĪBAS IZMAKSAS UN IEGUVUMI IEGUVUMI: Esošās situācijas precīzs ienākumu uzskaitījums – patērētāju skaits, viena patērētāja vidējais patēriņa apjoms, vienas vienības izmaksas, kopējie ienākumi; Sagatavots detalizēts pamatojums ienākumu apjoma izmaiņām situācijā pēc projekta realizācijas; Situācijas ar projektu apjomu un kopējo ienākumu izmaiņu aprēķins gadā pēc projekta realizācijas; Ienākumu aprēķināšana, projekta dzīves ciklam piemērojot inflācijas pieaugumu.

27. DARBĪBAS IZMAKSAS UN IEGUVUMI IEGUVUMI

28. PEĻŅA Situācijas ar projektu salīdzinājumā pret situācijas bez projekta ienākumu pārsvars (+); Situācijas ar projektu salīdzinājumā pret situācijas bez projekta izdevumu pārsvars (-); Pamatlīdzekļu atlikusī vērtība (+); Investīciju izmaksas (-).

29. PEĻŅA

30. PROJEKTA FINANSĒTĀJI UN TO IEGULDĪJUMS Ja, piemērojot investīciju projektam Peļņas diskontēšanas aprēķinus, tiek konstatēts, ka FNPV<0, tiek noteikti projekta finansētāji. Ja projektam paredzēts ES vai Valsts līdzfinansējums, tiek veikts projekta deficīta aprēķins un projekta deficīta likmes noteikšana.

31. DEFICĪTA LIKMES APRĒĶINĀŠANA Finansējuma deficīts ir daļa no kopējām izmaksām (diskontētām), ko nesedz tīrie ieņēmumi (diskontētie) Aprēķina: Tīrie ieņēmumi (diskontētie) / Kopējās attiecināmās izmaksas (diskontētās)

32. DEFICĪTA LIKMES APRĒĶINĀŠANA Tīrie ieņēmumi (disk.) = (Ieņēmumi (disk.) – izmaksas (disk.) + ieguldījumu atlikusī vērtība (disk.)) * (ieguldījumi attiecināmās izmaksās (disk.) / ieguldījumu izmaksu kopsummas (disk))

33. DEFICĪTA LIKMES APRĒĶINĀŠANA

34. PROJEKTA FINANSĒTĀJI UN TO IEGULDĪJUMS Deficīta apjoma noteikšana vai Lēmuma summas (DA) aprēķināšana = Attiecināmās izmaksas (EC) * Finansējuma deficīta likme (R). 1 170 172 * 76,483116% = 894 984 Tātad aprēķinātie projekta tīrie ienākumi būs 1 170 172 – 894 984 = 275 188

35. PROJEKTA FINANSĒTĀJI UN TO IEGULDĪJUMS ERAF (Kohēzijas fonda) ieguldījuma aprēķins = DA * MaxCRpa (85%) 894 984 * 85% = 760 736 Valsts ieguldījuma aprēķns = DA * MaxGRpa (10%) 894 984 * 10% = 89 499 Pašu ieguldījumu aprēķins = DA * MaxBRpa (5%) 894 984 * 5% = 44 749

36. PROJEKTA DZĪVOTSPĒJA Projekta peļņas zaudējumu aprēķins – visa projekta aprēķina laikā ir jānovērtē situācijas ar projektu ienākumu pārsvars pār izdevumiem, papildus pieskaitot ienākumus no projekta, kas ir dāvinājuma daļa, atņemot kredītmaksājumus un nolietojumu; Projekta saimnieciskās darbības naudas plūsmas aprēķins – visa projekta aprēķina laikā ir jānovērtē situācijas ar projektu saimnieciskās darbības naudas plūsma, t.i., peļņa pirms nodokļiem + (- debitoru parādi) + pamatlīdzekļu nolietojums + (- citi ieņēmumi, investīciju projekta dāvinājuma daļa). Saimnieciskās darbības naudas plūsma nevienu gadu nedrīkst būt negatīva. Tas ir drauds projektam.

37. EKONOMISKĀ ANALĪZE Ekonomisko ieguvumu un zaudējumu novērtēšana; Citu netiešo ieguvumu iekļaušana; Ekonomisko ieguvumu diskontēšana; Aprēķināt ekonomisko ienesīgumu (ENPV)

38. EKONOMISKO IEGUVUMU UN ZAUDĒJUMU NOVĒRTĒŠANA Ieguvumi – pakalpojuma kvalitātes paaugstināšanās; sabiedrības veselības stāvokļa uzlabošanās (slimības, mirstība); apkārtējās vides uzlabošanās; patērēto dabas resursu samazinājums; iedzīvotāju individuāli izdevumu samazinājums (remonti, atjaunošanas, ilgstošāka lietošana); saimnieciskās pamatdarbības ieņēmumi. Zaudējumi – zemes zaudēto iespēju izmaksas; ar projekta realizāciju saistītās darbības traucējumi; saimnieciskās pamatdarbības izdevumi; ieguldījumu izmaksu kopsumma.

39. EKONOMISKO IEGUVUMU UN ZAUDĒJUMU NOVĒRTĒŠANA Izmaksu ieguvumu analīze prasa detalizētu katra ekonomiskajā analīzē iekļautā mainīgā lieluma pamatojumu – gan apjomu, gan vienas vienības izmaksas.

40. EKONOMISKO IEGUVUMU DISKONTĒŠANA Līdzīgi kā finanšu ieņēmumu un izdevumu diskontēšanu veic arī ekonomiski ieguvumu un zaudējumu diskontēšanu. Lai to būtu iespējams veikt, projekta dzīves cikla ietvaros katru gadu atsevišķi jāanalizē gan ekonomiskie ieguvumi, gan ekonomiskie zaudējumi. Ja diskontētie ekonomiski ieguvumi (ENPV) ir > 0, tad projekts ir atbalstāms un ir nepieciešams veikt risku analīzi.

41. RISKU ANALĪZE Risku analīze ietver vairāku iespējamo risku novērtēšanu, izmantojot divas galvenās metodes: Jūtīguma analīze; Varbūtību analīze;

42. JŪTĪGUMA ANALĪZE Jūtīguma analīze ir vairāku finanšu modelī iekļauto mainīgo ietekmes aprēķināšana uz projekta rezultātu, t.i., cik būtiski kāda faktora apjoma izmaiņas (+/-) par 10% un 20% ietekmē kopējo projekta rezultātu. Investīciju projektā var izdalīt sekojošus finanšu mainīgos, kuriem var būt ietekme uz projekta rezultātu – ieguldījuma apjoma izmaiņas; izmaksu izmaiņas; pakalpojuma patēriņa apjoma izmaiņas; pakalpojuma saņēmēju skaita izmaiņas; ERAF (Kohēzijas fonda) ieguldījuma apjoma izmaiņas; diskonta likmes izmaiņas utt. Būtiska ietekme ir tiem faktoriem, kura apjoma izmaņas par 1% maina rezultātu par 5%.

43. JŪTĪGUMA ANALĪZE PARAUGS

44. VARBŪTĪBU ANALĪZE Projekta sagatavotājam ir jāspēj izvirzīt tādas situācijas attīstības varbūtības, kuras var ietekmēt projekta gaitu vai rezultātu: (1) finanšu riski (debitoru apjoma pieaugums pēc maksas palielināšanas, izmaksu sadārdzinājums lielāks kā plānots utt.), (2) ekonomiskie riski (valsts attīstība; uzņēmuma attīstība, nodarbinātība valstī, patērētāju maksātspēja utt.), (3) tehniskie riski (projekta kļūdas, projekta unikalitāte, izvēlētās tehnoloģijas, jaudas utt), (4) institucionālie riski (uzņēmuma vadība, projekta vadība, aizvietojamība utt.), (5) projekta īstenošanas riski.

45. RISKU ANALĪZE Pēc visu finanšu un ekonomisko risku identificēšanas ir nepieciešams veikt to analīzi – kura riska iestāšanās ir iespējama, kura mazāk iespējama un kuriem riskiem ir liela ietekme uz projekta rezultātu. Visiem būtiskiem riskiem, kuru varbūtība ir iespējama, jāveic pretriska pasākumi – pasākumu kopums, kuru realizāciju apņemas nodrošināt projekta ieviesējs. Radušās izmaksas ir neattiecināmas, un tās sedz projekta ieviesējs.

46. TEHNISKI EKONOMISKAIS PAMATOJUMS Pirms nozīmīgu investīciju projektu uzsākšanas ir jānovērtē vai ir nepieciešams Tehniski ekonomiskais pamatojums. Ko tas var dot? Vai sniegtās atbildes ir nozīmīgas? Ja nozīmīgu investīciju projektu realizācijā ir paredzēts piesaistīt ES vai Valsts budžeta līdzekļu līdzfinansējumu, ir jāpārliecinās vai nav izvirzīta prasība par Tehniski ekonomiskā pamatojuma vai Izmaksu – ieguvumu analīzes sagatavošanu. Ja tiek pieņemts lēmums par investīciju projekta tehniski ekonomiskā pamatojuma sagatavošanu, būtisks būs lēmums - kas sagatavos TEP. No TEP sagatavotāja būs atkarīgs investīciju projekta rezultāts.