Kulturoloģija

1. Kulturoloģija 11.klase (2.nodarbība)

2. Kultūras sabiedrībā Lielām sabiedrībām bieži piemīt subkultūras vai arī cilvēku grupas ar īpatnējām uzvedības un uzskatu sistēmām, kas tos atšķir no plaškultūras, kuras daļa viņi ir. Subkultūra var būt īpatnēja gan grupu vecuma, gan rases, etniskuma vai arī dzimuma dēļ. Kvalitātes, kas nosaka subkultūru, var būt estētiskas, reliģiozas, profesionālas, seksuālas vai arī iepriekšminēto faktoru kombinētas.

3. Kā rodas subkultūras? • Kolonizatori ienes savas kultūras elementus kolonijā; • Imigranti atved savus kultūras elementus; • Sekošana līderim, tieksme kādam līdzināties (piemēram rokzvaigznei vai kino varonim); • Veidojoties cilvēku kopienai, draugi vai līdzīgi domājošie ar laiku aktualizē savas vērtības un paražas; • Protestējot pret pastāvošo iekārtu, izceļot sevi uz citu fona (goti, skvoteri)

4. Aplūkojot imigrantu grupas un to kultūras, var nodalīt četras pamatpieejas: • Monokulturālisms pastāv dažās Eiropas valstīs, kur kultūra ir ļoti cieši saistīta ar nacionālismu. Tādēļ šo valdību politika ir asimilēt (padarīt līdzīgus) imigrantus, kaut gan nesenie pieaugumi migrācijā ir likuši daudzām Eiropas valstīm eksperimentēt ar multikultūrisma ieviešanu. • Sakņu kultūra (Serdes kultūra) ir modelis, ko Vācijā attīstīja prof. Bassams Tibi (Bassam Tibi). Tā pamatojas domā, ka minoritātēm var piederēt sava identitāte, taču tām vismaz ir jāatbalsta galvenās (serdes) kultūras, kuras biedri viņi ir, koncepcijas. • Tīģelis izskaidro tradicionālo uzskatu ASV, kur visas imigrantu kultūras ir sajauktas un sapludinātas bez valstiskas iejaukšanās. • Multikulturālisms izskaidro politiku, kurā imigrantiem un pārējiem sabiedrības pārstāvjiem ir jāsaglabā sava kultūra, vienlaikus dažādām kultūrām sadzīvojot mierā vienas nācijas robežās.

5. Bassam Tibi ( arābu valodā : بسام طيبي ), dzimis 1944 Damaskā (Sīrijā) , dzīvo Vācijā kopš 1962, un kopš 1976, viņš ir Vācijas pilsonis. Viņš ir politologs un starptautisko attiecību profesors. Akadēmiskajām aprindām, viņš ir pazīstams ar savu analīzi par starptautiskajām attiecībam un islāma ievads pētījumiem par starptautiskiem konfliktiem un civilizācijām. Tibi ir pazīstams ar Eiropas koncepcijas Leitkultur , kā arī jēdzienu Euroislam integrāciju. Eiropā Viņš ir arī Islamology dibinātājs kā sociālās zinātnes islāma studiju un post-bipolāriem konfliktiem politikā. Tibi ir veicis pētījumu, par Āzijas un Āfrikas valstīm. Viņš tos ir publicējis angļu, vācu un arābu valodā.

6. Kultūra reģionos Daudzas reģionālās kultūras ietekmēja kontakts ar citām kultūrām, piemēram, kolonizācijas, tirdzniecības, migrācijas, masu mēdiju vai reliģijas iespaidā. Amerikas kultūru būtiski ietekmēja cilvēki, kas apdzīvoja kontinentus pirms ieradās eiropieši, un eiropiešu emigrācija (it īpaši angļu, vāciešu, īru un holandiešu).

7. Amerikas pamatiedzīvotāju un franču karš

8. Kultūra reģionos OkeānijaLiela daļa Austrālijas kultūras ir atvasināta no Eiropas un Amerikas. Austrālijas pamatiedzīvotāji Austrālijas aborigēnu kultūra šodien.200 gadu laikā ar iezemiešiem notikušas lielas izmaiņas. Kad pirmo reizi eiropieši ieradās Austrālijā, vietējo iedzīvotāju skaits saruka par 90%. Tas galvenokārt bija saistīts ar Eiropas slimībām un vardarbību. Tie, kas izdzīvoja nespēja turpināt savu tradicionālo dzīvesveidu sakarā ar Eiropas tiesību aktiem un to, ka zeme tika kolonizēta. Viņi visi pakāpeniski kļuva atkarīgi no eiropiešiem iztikas dēļ.

9. Kultūra reģionos Eiropas kultūrai ir plaša ietekme arī ārpus Eiropas kontinenta tās koloniālā mantojuma dēļ. Plašākā nozīmē to sauc par rietumu kultūru. Šis jēdziens izplatīts angļu valodā un mazākā pakāpē arī citās Eiropas valodās. Galvenās ietekmes ir kristietība, Senā Grieķija un Senā Roma. Kolizejs (Itālija) Partenons (Grieķija) Grieķu vāze

10. Uzskatu sistēmas Reliģijas un citas uzskatu sistēmas bieži ir neatņemamas kultūras sastāvdaļas. Reliģija, no latīņu religare, kas nozīmē „cieši saistīt” ir kultūru iezīme visā cilvēces vēsturē. „Filozofijas un reliģijas vārdnīca” (The Dictionary of Philosophy and Religion) reliģiju definē kā institūciju ar atzītu dievgaldnieku uzbūvi, kas regulāri pulcējas dievkalpojumiem un pieņem noteiktu doktrīnu kopumu, piedāvājot cilvēkam veidu kā saistīties ar to, kas tiek pasniegts kā realitātes īstā daba. Reliģija bieži sistematizē uzvedību, kā piemēram, 10 kristietības baušļos vai arī 5 budisma priekšrakstos. Dažreiz tā ir saistīta ar valdību, kā, piemēram, teokrātijas (Valdīšanas forma, kur valsts vara visā pilnībā vai galvenajās iestādēs pieder garīdzniecībai) iekārtā. Tā ietekmē arī mākslu.

11. Kultūra un reliģija Rietumu kultūra no Eiropas visspēcīgāk izplatījās uz Austrāliju, Kanādu un ASV. To ietekmē senā Grieķija, senā Roma un kristiešu baznīca. Rietumu kultūra tiecas būt vairāk individuālistiska salīdzinājumā ar ne-rietumu kultūrām. Tā redz cilvēku, dievu un dabu, jeb visumu daudz atšķirīgāk nekā ne-rietumu kultūras. Šo kultūru raksturo rakstpratība, ekonomiskā un tehnoloģiskā attīstība.

12. Jautājumi zināšanu nostiprināšanai Kā rodas subkultūras? 2. Kas ir monokulturālisms? 3. Kas ir tīģelis? 4. Ar ko atšķiras multikulturālisms no monokulturālisma? 5. Kādu kultūras modeli attīsta Bassams Tibi? 6. Kas ietekmēja Amerikas kultūru? 7. Kādas izmaiņas notika Austrālijā pēc kolonizācijas? 8. Kāpēc reliģija ir neatņemama kultūras sastāvdaļa? 9. Ar ko atšķiras rietumu kultūra no citām?

13. Mājas darbs!! Veikt pētījumu par kādu no subkultūrām! Sagatavot prezentāciju! Pētījumu var veikt grupā (ne vairāk par 2 cilvēkiem) Apjoms – 5 lappuses, prezentācija – 5 minūtes Izpildes termiņš – 2 nedēļas

14. Literatūras avoti  Reese, W.L. 1980. Dictionary of Philosophy and Religion: Eastern and Western Thought