ŽĒLASTĪBA

1. ŽĒLASTĪBA “Bet Dievs Savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki." (Romiešiem 5:8) 7. tēma, 16. maijā, 2009.

2. DIEVS NODROŠINA GLĀBŠANU “Ābrahāms sacīja: “gan Dievs pats izraudzīs sev jēru upurim, mans dēls.” Un abi soļoja viens otram līdzās." ( 1. Mozus 22:8 )

3. DIEVS NODROŠINA GLĀBŠANU “Es celšu ienaidu starp tevi un sievu, starp tavu dzimumu un sievas dzimumu. Tas tev sadragās galvu, bet tu viņam iekodīsi papēdī." (1. Mozus 3:15)

4. DIEVS NODROŠINA GLĀBŠANU “Bet, kad laiks bija piepildījies, tad Dievs sūtīja Savu Dēlu, dzimušu no sievas, noliktu zem bauslības, lai izpirktu tos, pār kuriem valdīja bauslība, ka mēs iegūtu bērnu tiesības." (Galat. 4:4,5)

5. DIEVS NODROŠINA GLĀBŠANU „Visos laikmetos un ikkatru brīdi pār kritušo cilvēci ir plūdusi Dieva mīlestība. Neskatoties uz cilvēku ļaunumu, pastāvīgi ir atklājušās dievišķās žēlastības zīmes. Kad bija piepildījies laiks, Dievu pagodināja varenas dziedinošās žēlastības straumes izliešanās, ko nekad un nekas nespēs ne atņemt, ne aizturēt, līdz visā pilnībā tiks īstenots pestīšanas plāns." (Elena Vaita «Laikmetu ilgas", 25.1pp.)

6. ŽĒLASTĪBAS BRĪNUMA AINOJUMI “Tāpēc sargait paši sevi un visu ganāmo pulku, kurā Svētais Gars jūs iecēlis par sargiem ganīt Dieva draudzi, ko Viņš pats ar Savām asinīm ieguvis par īpašumu. ” (Ap.d. 20, 28) “Jo jūs esat dārgi atpirkti. Tad nu pagodiniet Dievu ar savu miesu! ” ( 1. Kor. 6, 20) “... Cilvēka Dēls nav nācis, lai Viņam kalpotu, bet ka Viņš kalpotu un atdotu Savu dzīvību kā atpirkšanas maksu par daudziem. “ ( Mat. 20, 28) “Kad viņš tika sodīts un spīdzināts, viņš padevās un neatdarīja savu muti kā jērs, ko ved nokaušanai, un kā avs, kas paliek klusa savu cirpēju priekšā; tā viņš apklusa un neatdarīja savu muti.” (Jes. 53, 7) “... Redzi, Dieva Jērs, kas nes pasaules grēku. “.” (Jāņa 1, 29)

7. ”4 Taču viņš nesa mūsu sērgas un ciešanas, un mūsu sāpes viņš bija uzkrāvis sev, kurpretī mēs viņu uzskatījām par sodītu, Dieva satriektu un nomocītu. 5 Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ un mūsu grēku dēļ satriekts. Mūsu sods bija uzlikts viņam mums par atpestīšanu, ar viņa brūcēm mēs esam dziedināti. ‘’ (Jes. 53:4,5) KAS NOTIKA GOLGĀTĀ? ” 18 Tātad, kā viena cilvēka pārkāpuma dēļ pār visiem nākusi pazudināšana, gluži tāpat viena cilvēka taisnības darbs visiem nes taisnošanu uz dzīvību. ‘’ (Rom. 5:18,19) T ā kā Viņš ir taisns, Viņš nevarēja grēku atstāt bez ievērības; tā kā Viņš ir mīlestība, Viņš nevarēja pamest grēciniekus likteņa varā. T ā kā esam vainīgi, mums būtu vajadzējis pašiem izciest nāves sodu. Tomēr Jēzus bija gatavs ieņemt mūsu vietu!

8. IZMAIŅAS SIRDĪ 16 Bet, līdzko atgriežas pie Tā Kunga, tur sega tiek noņemta. 17 Tas Kungs ir Gars. Kur Tā Kunga Gars, tur ir brīvība. 18 Bet mēs visi, atsegtām sejām, Dieva godību redzēdami kā spogulī, topam pārvērsti Viņa paša līdzībā no spožuma uz spožumu. To dara Tā Kunga Gars. (2. Kor. 3:16-18) Neaptveramā dievišķās līdzjūtības un žēlastības atklāsme Golgātā izmainījusi miljoniem siržu.

9. IZMAIŅAS SIRDĪ „Lai nožēlotājs grēcinieks paceļ savas acis uz Dieva Jēru, kas nes pasaules grēku [Jāņa 1:29], un uzlūkojot tas taps pārvērsts. Viņa bailes pārvērtīsies priekā, šaubas - cerībā. Akmens sirds tiks salauzta. Uzplauks pateicība. Dvēselē ieplūdīs mīlestības straume. Viņā mājos Kristus - Ūdens Avots, kas verd mūžīgai dzīvībai. Kad (..) redzēsim Viņu Ģetzemanē ar sviedriem kā lielām asins lāsēm un pie krusta mokās mirstam, mūsu es vairs nekliegs pēc atzinības. Uzlūkodami Jēzu, mēs kaunēsimies par savu vēsumu, vienaldzību un pašlabuma meklēšanu. Mēs vēlēsimies visu vai neko, no visas sirds mēs gribēsim kalpot Meistaram." (Elena Vaita «Laikmetu ilgas", 360.lpp.)

10. MŪSU GLĀBĒJS KRISTUS Mēs ticam Personai, kas mums atklājis Dievu, kas mūs atpestījis no grēka, kurš patlaban kalpo kā debesu Starpnieks un kurš atgriezīsies, lai vestu mūs mājup. Tam mūsu dzīvēs jābūt vissvarīgākajam.

11. MŪSU GLĀBĒJS KRISTUS 11 Jo ir atspīdējusi žēlastība, kas nes pestīšanu visiem cilvēkiem, 12 audzinādama mūs, lai, atsacīdamies no bezdievības un pasaulīgām iekārēm, prātīgi, taisni un dievbijīgi dzīvojam šinī laikā, 13 gaidīdami svētlaimību, uz kuru ceram, un lielā Dieva un mūsu Pestītāja Kristus Jēzus godības atspīdēšanu; 14 Viņš Sevi par mums nodevis, lai atpestītu mūs no visas netaisnības un šķīstītu Sev par Savas saimes ļaudīm, dedzīgiem labos darbos. 15 To māci, paskubini un norāj ar visu stingrību; neviens lai tevi nenicina. (Titam 2:11-14)

12. MŪSU GLĀBĒJS KRISTUS 4 Bet Dievs, bagāts būdams žēlastībā, Savā lielajā mīlestībā, ar ko Viņš mūs ir mīlējis, 5 arī mūs, kas savos pārkāpumos bijām miruši, darījis dzīvus līdz ar Kristu: žēlastībā jūs esat izglābti! 6 Viņš iekš Kristus Jēzus un līdz ar Viņu mūs ir uzmodinājis un paaugstinājis debesīs, 7 lai nākamajos laikmetos Kristū Jēzū mums parādītu Savas žēlastības un laipnības pāri plūstošo bagātību. 8 Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana. 9 Ne ar darbiem, lai neviens nelielītos. 10 Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu. ( Ef. 2:4-10 )

13. MŪSU GLĀBĒJS KRISTUS „Kā Jēzu, sitot krustā kopā ar slepkavām, novietoja viņu vidū, tā arī Viņa krusts tika novietots grēcīgās pasaules centrā. Piedošanas vārdi, ko saņēma noziedznieks, kurš nožēloja savus grēkus, radīja gaismu, kas spīdēs līdz pat tālākajiem zemes nostūriem." (E. Vaita «Laikmetu ilgas". 625.,626..1pp.) `