“Tēvu psiholoģija”

1. “Tēvu psiholoģija” Dmitrijs Usins SDSPA “Attīstība”, Rēzeknes fil., 1.kurss

2. Ko nozīmē – būt tēvam? • Ir neiespējami sniegt objektīvu aprakstu, ko tas nozīmē, jo katrās partnerattiecībās, katrai sievietei, katram bērnam ir absolūti individuāls priekšstats par savu ideālu un sev vēlamo vīrieti – tēvu. Sākot ar tēvu kā materiālu atbalstu, un beidzot ar gandrīz ideālo vīrieša – tēva tēlu, kam piemīt īpašības, kuras mēs gribētu redzēt pārmantotas savos bērnos.

3. Vai ir kas īpašs tēva un bērna attiecībās? Īpašas attiecības kļūst caur patiesu savstarpēju cieņu. Meitenei: • tēvs meitenei “nes informāciju” par reālā vai ideālā, bet dzīvē reāli nesasniedzamā vīrieša – nākamā partnera tēlu; • tēvs ir tas, kurš meitai var sniegt viņas seksualitātes apzināšanās veiksmīgu ievirzi, kas savukārt ietekmēs viņas turpmāko spēju, veidot attiecības ar zēniem, vēlāk vīriešiem un arī citām meitenēm un sievietēm.

4. Vai ir kas īpašs tēva un bērna attiecībās? Zēnam: • Līdzīgi tēvs var būt tas, ar kuru dēls identificējas, vai gluži pretēji apgūst reaktīvu uzvedības (“es nekad nedarīšu tā, kā darīja mans tēvs”) un vērtību modeli.

5. 3 attīstības stadijas: • Pirmais posms ilgst no dzimšanas līdz 6 gadiem - vecums, kurā zēns stingrāk ir saistīts ar māti. Izglītības mērķis šajā periodā - nodot zēnam mīlestību un drošības sajūtu. • Otrais posms ilgst no 6 līdz 14 gadiem - vecuma periods, kura laikā zēns pēc savas iekšējās izjūtas vēlas iemācīties kļūt par vīrieti, vēro savu tēvu, viņa intereses un rīcību. Izglītības mērķis – paaugstināt zināšanas līmeniun attīstīt viņa spējas, neaizmirstot par laipnību un atvērtību. • Trešais posms no 14 un līdz pat pilngadībai - izglītības mērķis šajā posmā - iemācīt prasmes, atbildības sajūtu un pašapziņu, aktīvi iesaistot pieaugušajā dzīvē.

6. Tēva attiecības ar bērnu • Ja vecāki vienojas savā starpā un, audzinot bērnu, izmanto katrs savus talantus, tad ir gluži vienalga, kurš ir emocionāli atbalstošāks, kurš vairāk spējīgs kontrolēt mājas likumu ievērošanu, kurš stāsta pasakas vai vāra putru.

7. Bērna aprūpes un audzināšanas funkcijās • Gaidīts un gribēts bērns vīrietim sagādā lielu prieku, bet viņam nav īstas skaidrības, cik lielā mērā būs jāziedojas, cik būs jādod; • Vīrietis parasti jūtas drošāk, ja var dot materiālus labumus, nevis sniegt emocionālu atbalstu; • Vīrietis grib apliecināt sevi kā spēcīgu, pašpārliecinātu un varenu, tāpēc viņš negrib, lai viņu pieķertu samulsušu un nezinošu; • Vīrietim jāpiedalās bērna audzināšanā ne vien tāpēc, lai māte varētu atpūsties, bet arī tādēļ, kas ir svarīgi, lai nezaudētu emocionālo kontaktu saskarsmē ar bērnu.

8. Ko bērnam var dot tikai tēvs? • Objektīvi gan tēvs, gan māte ir cilvēki ar nedaudzām anatomiskām un fizioloģiskām atšķirībām, kas ļauj abiem mīlēt savu bērnu, just tā vajadzības, strādāt materiālai labklājībai, domāt par nākotni, kopīgi pavadīt brīvo laiku un risināt aktuālus jautājumus. Kā viena no galvenajām ir komunikācija un spēja risināt situācijas, ko arī bērns “nolasa” no tēva un mātes uzvedības modeļa, kuri viens otru cieņā un mīlestībā papildina, katrs saglabājot savas personības unikalitāti.

9. Paldies par uzmanību!