Maksātnespējas pētījums

1. Maksātnespējas pētījums Latvijas pašvaldību aptauja (2013.11. – 2014.01.)

2. Galvenie jautājumu bloki • Maksātnespējas statistika un struktūra • Uzņēmējdarbības attīstība reģionos un valsts atbalsta finansējuma piešķiršanas institūciju darbība • Maksātnespējas procesa ietekme uz emigrāciju • Pašvaldību ieguldījums maksātnespējas procesa jautājumu risināšanā

3. Pašvaldību aptaujaĢEOGRĀFIJA VALMIERA SMILTENE ROJA CARNIKAVA KANDAVA GULBENE RĪGA BALVI LUBĀNA TUKUMS OGRE LIEPĀJA JŪRMALA BAUSKA JĒKABPILS DAUGAVPILS

4. Aptauja – 16 pašvaldības Lielās pašvaldības: Rīga, Daugavpils, Liepāja, Valmiera, Jēkabpils Bijušo rajonu centri: Ogre, Balvi, Gulbene, Tukums, Bauska Pašvaldības ar lauku teritoriju: Carnikava, Smiltene, Lubāna, Kandava Piekrastes pašvaldības: Jūrmala, Roja (Liepāja, Rīga, Carnikava) Sadarbībā ar: Latvijas Lielo pilsētu asociāciju Latvijas Pašvaldību savienību Latvijas Komercbanku asociāciju

5. Aptaujas dalībnieki – dažādu līmeņu vadītāji un speciālisti Pašvaldības domes vadība Sociālā dienesta vadītāji un darbinieki Attīstības un labklājības pārvaldes vadītāji un speciālisti Finanšu nodaļas vadītāji un speciālisti Nekustamā īpašuma speciālisti Pašvaldības namu apsaimniekošanas uzņēmumu vadība un pārstāvji Sabiedrisko attiecību speciālisti Vidēji katrā pašvaldībās aptaujāti no 1-3 atbildīgajiem darbiniekiem

6. Pētījuma secinājumi Reģionu atšķirības – ekonomiskā aktivitāte Situāciju valstī kopumā nevar vispārināt, jo maksātnespējas jautājumi ir aktuāli pašvaldībās ar lielāku ekonomisko aktivitāti (Rīga, Pierīga, lielās pilsētas), kur ir lielāks nekustamo īpašumu darījumu īpatsvars. Mazajās pašvaldības ar iedzīvotāju maksātnespējas jautājumiem pašvaldības nav saskārušās vai saskaras ļoti reti.

7. Maksātnespējas dominējošais faktors - hipotekārā kreditēšana Hipotekārā kreditēšana Maksātnespējas gadījumi ir saistīti ar hipotekāro kreditēšanu. Patēriņa kredīt- saistības SMS parād-nieki Pašvaldību sociālo dienestu klienti Mazo pašvaldību specifika – vairāk uzsver patēriņa un sms kredītus kā problēmu izraisītājus.

8. Attieksme pret pašu maksātnespējas procesu Lauku pašvaldībās, kur nav bijusi saskare ar maksātnespējas jautājumiem, tiek uzsvērts, ka ir maz informācijas par šo procesu un grūti novērtēt, vai iedzīvotāji to var atļauties. Savukārt pašvaldībās, kur ir bijusi saskare ar maksātnespējas procesu, pārsvarā ir nostāja, ka tas ir par dārgu un to var atļauties tikai salīdzinoši turīgi iedzīvotāji, kas var atļauties algot arī labus juristus. Maksātnespējas nodevas kā problēma: Lielākā problēma ar maksātnespējas pieteikumu ir 50 latu nodeva un 400 latu maksa administratoram kā sākotnējā maksā un pēc tam 200 latu katru mēnesi, jo šiem cilvēkiem naudas knapi pietiek tikai dzīvošanai. Ja šīs summas iedzīvotājs aizņemas, tad zaudē maznodrošinātā statusu. Veidojas apburtais loks – nevar pieteikt maksātnespēju augsto izmaksu dēļ.

9. Emigrāciju neizraisa kredīti Galvenie iemesli: Labi apmaksātu darba vietu trūkums uz vietas pašvaldībā (lauku pašvaldības, bijušie rajonu centri). Iekšējā emigrācija: Iedzīvotāji, īpaši jaunieši, brauc projām gan uz ekonomiski aktīvākiem Latvijas reģioniem (Rīga, lielās pilsētas), gan arī uz ārvalstīm. Lubāna (aizceļojuši ~25%-28%, no tiem ~ 3% kredītu dēļ) Roja (aizceļojuši ~ 18%, no tiem ~ 16% kredītu dēļ)

10. Galvenās aizbraucēju mērķa valstis/vieta LIELBRITĀNIJA ĪRIJA ZIEMEĻVALSTIS RĪGA VĀCIJA

11. Valstij jāstrādā pie finanšu attīstības instrumentu pieejamības Valsts institūciju atbalsta nepietiekamība infrastruktūras objektu, uzņēmējdarbības attīstībai, jaunu darba vietu radīšanai reģionos (lauku pašvaldības, bijušie rajonu centri), augsts nodokļu slogs jaunajiem uzņēmējiem, sarežģīta un birokrātiska dokumentācija atbalsta saņemšanai. Latvijas Garantiju aģentūra: «Pārlieku daudz birokrātijas, jāiegulda pārāk liels darbs, lai saņemtu salīdzinoši nelielu atbalstu.» «Kopumā ir rezervēta attieksme pret valsts garantijām, jo visai specifiska un sarežģīta sistēma.» Latvijas Hipotēku un zemes banka/Altum: «Atbalsta pārsvarā mikroprogrammas» «Hipotēku un zemes banka būtībā nav valsts banka, jo gandrīz neiespējami kaut ko saņemt. Ne velti Zemkopības ministrija plāno veidot kredītu fondu, kas atbalstītu zemniekiem zemes iegādi.»

12. Banku darbības novērtējums Kopumā banku vērtējums ir neitrāls - vērtē kā pretimnākošas risinājumu meklēšanā iedzīvotājiem, ja vien iedzīvotāji paši savlaicīgi ir vērsušies pie bankas. Mazajās pašvaldības izjūt banku filiāļu skaita samazināšanos. «Bankas ir bijušas tik elastīgas, cik elastīgs un pretimnākošs ir bijis pats klients» «Pozitīvi, ja nedzen uzreiz ārā no dzīvokļa, bet piedāvā risinājumus, kā arī kredītbrīvdienas» «Bankas kopumā ir pretimnākošas» «Kopumā maksātnespējas jautājums ir aizgājis pārāk plaši. Bankas nav bezriska bizness – neko tāpat nedeva, nekad nedeva kredītu par visiem 100%, prasīja galvojumu vai ķīlu, kuras novērtējumu paši pirms tam veica. Visiem biznesā ir jānes sava daļa atbildības. Nav normāli, ka atņem ieķīlāto objektu un vēl prasa naudu!»

13. Attieksme pret «nolikto atslēgu principu» Attieksme neviennozīmīga, bet kopumā dominē atbalsts šai pieejai, ja ir samaksāta vismaz daļa summas. «Neatbalstu, jo cilvēki paši atbildīgi par savām saistībām un uzņemtajiem riskiem. Nedrīkst uz citu pleciem uzvelt savu atbildību. Ir jābūt zināmiem maksātnespējas ierobežojumiem, lai neveicinātu bezatbildīgu aizņemšanos» «Atbalstu, ja iedzīvotājs ir veicis par saviem līdzekļiem kredīta pirmo iemaksu 15% un vēl klāt 15% no pamatsummas» «Atbalstu, ja veikta 10% pirmā iemaksa» «Atbalstu, ja veikta pirmā iemaksa vismaz 20%»

14. Pašvaldību galvenās problēmas, kas būtu jārisina likumdošanai Nr.1. – maksātnespējas gadījumos pašvaldības nav nodrošinātais kreditors un nesaņem neko! Reģistru problēma – Zemesgrāmata un Valsts Zemes dienesta kadastra reģistrs. Administratorus interesē tikai tie īpašumi, kas reģistrēti Zemesgrāmatā, savukārt tie kas reģistrēti Valsts Zemes dienesta kadastra reģistrā, nē. Šobrīd likumā nav iestrādāts, līdz kuram laikam īpašums jāpiereģistrē Zemesgrāmatā. Līdz ar to, pārdodot maksātnespējīgās personas īpašumu, tiek pārdoti īpašumi, kas reģistrēti Zemesgrāmatā. Tie, kas nav reģistrēti Zemesgrāmatā, tie īpašumi paliek „karājoties gaisā”. Nekustamā īpašuma nodoklis par nezināmai personai piekrītošu īpašumu nav jārēķina! Līdz ar to administratori nepabeidz procesu. Paliek īpašumi bez īpašnieka. Bezsaimnieka īpašumi – ko darīt ar īpašumiem, kas piekritīgi valstij, par kuriem neviens nemaksā un krājas parāds. Problemātiski iekasēt NĪN no pagaidu īpašniekiem, tajā skaitā bankām. Šobrīd ļoti izplatīta parādība – īpašumi tiek pārrakstīti uz ārzemniekiem un viņu atrašanās vietas nav zināmas. Nav kam nosūtīt lēmumu par parāda piedziņas uzsākšanu .

15. Nesaņemtie nodokļi Rīga: Nekustamā īpašuma nodokļa parāds fizisko personu maksātnespējas procesos uz 09.01.2014. ir 532 318.35 eiro. Nekustamā īpašuma nodokļa parāds fizisko personu maksātnespējas procesos, kas pasludināti ārzemēs, - 46 862,24 eiro (09.01.2014) . Valmiera: Maksātnespējas procesa ierosinātajām fiziskajām personām nesaņemtie nodokļi 1971 eiro (uz 02.01.2014.) Personām, kuras ir aizceļojušas no Latvijas, nenomaksātā nekustamā īpašuma nodokļa summa ir 11 285 eiro (uz 02.01.2014.) Daugavpils: Kopā 165 761 lats - tajā skaitā juridisko m/n personu parādi - 156773 lati, fizisko m/n personu parādi– 8 988 lati. Ogre: Nesaņemtie nodokļi kopumā – 34 014 lati (fiksētais nodokļu parāds, kur jau ierosināta maksātnespēja). 2009. – 27 153 lati, 2010. – 4 569 lati, 2011. – 2292 lati.

16. Maksātnespējas procesi Rīga - 1 529 fizisko personu maksātnespējas procesi (uz 09.01.2014.). Tajā skaitā 11 personām maksātnespējas process ir pasludināts ārzemēs, pārsvarā Lielbritānijā. Valmiera – vismaz 11 maksātnespējas pieteikumi (Valmieras Namsaimnieks). Carnikava ~ 17 maksātnespējas pieteikumi.

17. Galvenie secinājumi Maksātnespējai ir izteikta korelācija ar ekonomisko aktivitāti reģionos – skar vairāk lielās pašvaldības hipotekārās kreditēšanas dēļ. Bankas pret saviem klientiem kopumā ir pretimnākošas – piedāvā pārskatīt maksājumu grafikus vai piešķir «kredītu brīvdienas». Banku izsniegto kredītu slogs nav galvenais emigrācijas cēlonis – tā ir tikai politiska retorika vai mīts; galvenais ir atalgojums. Jādiversificē maksātnespējas process – šobrīd to pārsvarā atļaujas izmantot salīdzinoši turīgi cilvēki, kuriem pieejami juristu un advokātu pakalpojumi. Valsts institūciju atbalsts ekonomikas attīstībai reģionos ir sarežģīts, birokrātisks un nepietiekams.

18. Filips Rajevksis Mediju tilts/Burson-Marsteller valdes loceklis +371 29213687 filips.rajevskis@medijutilts.lv Paldies!