Kulturoloģija

1. Kulturoloģija 11.klase (1.nodarbība)

2. Kas ir kulturoloģija? Kulturoloģija ir humanitāri integratīva zinātne par kultūru kā specifiski cilvēcisku dzīves veidu. Tā kombinē ekonomikas teoriju, socioloģiju, filozofiju, mākslas vēsturi, antropoloģiju, literatūras teoriju. Kad radās kulturoloģija? Jēdziena rašanās saistāma ar 20 g.s. Pirmais domu par šādas zinātnes nepieciešamību 19. gs. beigās deva Edvards Tailors. Viņš sniedza definējumu vārdam "kultūra". Terminu "Cultural studies" angļu valodā ieviesa 1964. g. Anglijas zinātnieki S. Holls un D. Hebdidžs.

3. Kas ir kultūra? Kultūra kopumā apzīmē atsevišķu saprātīgu indivīdu, grupu vai sabiedrību produkta kopumu. Tā sevī ietver tehnoloģijas, mākslu, zinātni, kā arī morālās sistēmas un konkrēto grupu raksturīgo uzvedību un paradumus. Vēl konkrētāk — specifiski dziļākas nozīmes dažādās cilvēku darbības jomās. * Var arī teikt, ka kultūra ir veids kā cilvēki dzīvo saskaņā ar saviem uzskatiem, valodu, vēsturi, kā viņi uzvedas dažādās dzīves situācijās, vai to kā viņi ģērbjas.

4. Fārangas kultūra ir vienmēr bijusi Irānas civilizācijas kultūras nozīmīgs centrs. Gleznā Persiešu sievietes-mūziķes "Astoņu debesu pilī". Senās Ēģiptes māksla

5. Jao cilts iesvētīšanas rituāls, Malavi Āfrikā.

6. Kādi ir kultūras komponenti? • Vērtības ietver uzskatus par to, kas dzīvē šķiet svarīgs. Tās vada pārējo kultūras daļu. • Normas sevī ietver uzskatus par to kā cilvēkam jāuzvedas visdažādākajās situācijās. Pie tam katrai kultūrai ir savas metodes, kuras sauc par sankcijām, un kuras darbojas kā normu uzspiedējas. • Institūcijas ir sabiedrības struktūras kurās sabiedrības vērtības un normas tiek pārraidītas. • Artefakti — lietas vai materiālās kultūras aspekti, kas atšķiras no kultūras vērtībām un normām

7. Kam, pēc kultūras komponentu dalījuma, atbilst šis attēls ? • Vērtības; • Normas; • Institūcijas; • Artefakti. Kāpēc? Tāpēc, ka tas atšķiras no pieņemtajām normām:

8. Kultūras novērtējums Daudzi cilvēki mūsdienās lieto kultūras jēdzienu tajā izpratnē, kas izveidojās Eiropā 18. un 19. gs. sākumā. Šis priekšstats par kultūru atspoguļo nevienlīdzības Eiropas sabiedrībā, kā arī nevienlīdzības starp Eiropas spēkiem un to kolonijām pasaulē. Tas pielīdzina jēdzienu kultūra jēdzienam civilizācija un pretstata to jēdzienam daba. Saskaņā ar šo domāšanas pieņēmumu var ļoti vienkārši novērtēt atsevišķas valstis kā vairāk vai mazāk civilizētas.

9. Kultūras novērtējums Kultūra kā civilizācija: Sākot ar 19. gs. daži sociālie kritiķi ir pieņēmuši šo atšķirību starp augsto un zemo kultūru, uzsverot augstākās kultūras izsmalcinātību kā samaitājošu un nedabīgu. Šodien lielākā daļa sociālo zinātnieku atsakās no viendabīgas kultūras uztveres un no dabas pretstata kultūrai . Viņi atzīst ne-elitāros par tikpat kulturāliem kā elitāros (kā arī ne-rietumniekus par tikpat civilizētiem) — vienkārši uztverot tos kā tikpat kulturālus, tikai citādā veidā

10. Kultūras novērtējums Kultūra kā skatiens uz pasauli Šajā domāšanā atšķirīgie un nesamērojami skatieni uz pasauli ir tie, kas apraksta katru etnisko grupu. Kaut gan tas ir vairāk ietverošs uzskats, nekā citi viedokļi, kas eksistēja līdz tam, šī pieeja kultūrai joprojām pieļauj atšķirību starp "civilizēto" un "primitīvo" jeb "cilšu" kultūru. ] 1950. gadu subkultūras grupas ar īpatnībām plaškultūrā kļuva par socioloģistu pētīšanas objektiem. 20. gs. arī parādīja korporatīvās kultūras popularizāciju — īpatnēju veidojumu organizācijās vai darba vietās. Gotu subkultūra Harajuku subkultūra

11. Kultūras novērtējums Kultūra kā skatiens uz pasauli Kas ir korporatīvā subkultūra? Tas ir noteikts ģērbšanās stils uzņēmumā, amatu hierarhijas, iekšējās kārtības noteikumi...

12. Kultūras novērtējums Kultūra kā simboli Simboliskais skatiens uz kultūru ir Klifforda Geertsa (Clifford Geertz; 1973) un Viktora Tērnera (Victor Turner; 1967) mantojums, kurā simboli tiek uzskatīti gan kā praktiski pielietojamas lietas sociālā darbībā, gan kā konteksts, kas šīm lietām piešķir nozīmi. "Likuma vārdā — apstājieties!" — štamps, ko šerifs vai maršals izkliedz filmas negatīvajiem varoņiem 20. gs. amerikāņu vesterna filmās; Miers un kārtība (peace and order) — štampa frāze Filipīnās; Likums un kārtība (law and order) — štampa frāze ASV .

13. Kultūras novērtējums Kultūra kā stabilizējošs mehānisms Modernā kultūras teorija arī apsver iespēju, ka kultūra pati par sevi ir stabilizācijas tendenču - kuras ir raksturīgas attīstības spiedienam uz sabiedrības kā kopuma pašizziņu, jeb tribālismu - produkts.  Kultūra un evolucionārā psiholoģija Pētnieki evolucionārajā psiholoģijā polemizē, ka prāts ir neiro kognitīvas informācijas apstrādes moduļu sistēma, kuru ir izveidojusi dabiskā atlase, lai risinātu dažādās mūsu senču problēmas. Saskaņā ar evolucionārajiem psihologiem — kulturālo formu dažādības ir ierobežotas (arī padarītas par iespējamām) no iedzimtajiem informācijas apstrādes mehānismiem, kas ir pamatā mūsu uzvedībai, ieskaitot valodas apgūšanas nodalījumus, izvairīšanos no incesta mehānismiem, mānīšanās uztveres mehānismus, inteliģenci un seksa — specifiskās pārošanās priekšrocības, pārtikas sagādes mehānismus, savienības melošanas mehānismus, faktoru noteikšanas, baiļu un aizsardzības (izdzīvošanas) mehānismus u.tml. 

14. Jautājumi zināšanu nostiprināšanai Kas ir kulturoloģija? 2. Kad parādās kulturoloģijas jēdziens? 3. Kas ir kultūra? 4. Nosauciet 4 kultūras komponentus! 5. Kas ir artefakts? 6. Kāda kļūda tiek pieļauta kultūras novērtēšanā? 7. Pēc kādiem aspektiem var vērtēt kultūru? 8. Kas ir subkultūra?

15. Literatūras avoti • 1. Arnold, Matthew. 1869. Culture and Anarchy. New York: Macmillan. Third edition, 1882, available online. Retrieved: 2006-06-28. • 2. Barzilai, Gad. 2003. Communities and Law: Politics and Cultures of Legahkjkjl Identities. University of Michigan Press. • 3. Boritt, Gabor S. 1994. Lincoln and the Economics of the American Dream. University of Illinois Press.  • 4. Bourdieu, Pierre. 1977. Outline of a Theory of Practice. Cambridge University Press.  • 5. Cohen, Anthony P. 1985. The Symbolic Construction of Community. Routledge: New York, • 6. Dawkiins, R. 1982. The Extended Phenotype: The Long Reach of the Gene. Paperback ed., 1999. Oxford Paperbacks. • 7. Forsberg, A. Definitions of culture CCSF Cultural Geography course notes. Retrieved: 2006-06-29. • 8. Geertz, Clifford. 1973. The Interpretation of Cultures: Selected Essays. New York. • 9. 1957. "Ritual and Social Change: A Javanese Example", American Anthropologist, Vol. 59, No. 1.