1 / 18

Alumīnijs

Al. Alumīnijs. Al 4 C 3. Al (OH)3. Al 2 O 3. Al 2 (SO 4 ) 3. AlCl3. Alumīnija iegūšanas vēsture. Pirmie šo metālu ieguva dāņu fiziķis H.Erstreds 1825.gadā un vācu ķīmiķis F.Vēlers 1827 gadā: AlCl 3 +3K →3KCl+Al

faustus
Download Presentation

Alumīnijs

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript

  1. Al Alumīnijs Al4C3 Al(OH)3 Al2O3 Al2(SO4)3 AlCl3

  2. Alumīnija iegūšanas vēsture • Pirmie šo metālu ieguva dāņu fiziķis H.Erstreds 1825.gadā un vācu ķīmiķis F.Vēlers 1827 gadā: AlCl3+3K →3KCl+Al • Pirmo rūpniecisko alumīnija iegūšanas metodi izstrādāja franču zinātnieks A.Senklērs-Devils 1854. gadā: Na3[AlCl6]+3Na →6NaCl+Al • Al izplatība dabā un šī metāla lielā dārdzība 19.gs. vidū bija paradokss, ko radīja grūtības Al iegūšanā. 1kg Al bija dārgāks nekā zelts. Tādējādi Al kļuva par dārgmetālu, un to sāka izmantot juvelierizstrādājumu izgatavošanā.

  3. Alumīnija atoma uzbūve • IIIA grupas elementiem stabilākā oksidēšanās pakāpe ir +3. • Al atoms satur 13p+,13e-,14n0 • Alumīnija atomā elektroni ir izvietoti 3 enerģijas līmeņos: 1s22s22p63s23p1.

  4. Īsumā par alumīniju • Alumīnijs (Al)-periodiskās sistēmas III. A grupas p elements. Atomnumurs ir 13, atommasa ir 26,98 un elektronegativitāte 1,5. • Alumīnijs savas ķīmiskās aktivitātes dēļ dabā brīvā veidā nav sastopams, bet tas ietilpst aptuveni 250 minerālos.

  5. Alumīnija savienojumi • Boksīts Al2O3·nH2O - Alumīnija ražošanas svarīgākā izejviela. • Kaolīns Al2O3 ·2SiO2 ·2H2O - Galvenā izejviela keramikas rūpniecībā (galvenā mālu sastāvdaļa). • Parastais laukšpats jeb ortoklazs Na2O · Al2O3 ·6Si02 - Izmanto fajansa un porcelāna ražošanai.

  6. Alumīnija savienojumi Nefelīns Na2O · Al2O3 ·2SiO2 - Svarīga izejviela alumīnija iegūšanai. Korunds Al2O3 - Slīpripu un galodu izgatavošanai.

  7. Alumīnija Izmantošana • Galvenokārt alumīniju izmanto aviācijas, kuģu, vilcienu un raķešu ražošanā, automobiļu būvē, vieglo konstrukciju materiālu ražošanā (duralumīnijs).

  8. Alumīnija izmantošana • Al konstrukcijas izgatavo galvenokārt no alumīnija sakausējumiem. • Al izmanto arī celtniecībā. Produkcijas ražošanas un patēriņa apjoma ziņā alumīnija rūpniecība ir 1. vietā krāsainā metāla nozaru vidū, bet 2.vietā starp visiem metāliem.

  9. Fizikālās īpašības • Alumīnijs ir viegls, sudrabbalts metāls, kam piemīt laba elektrovadītspēja un siltumvadītspēja. Tas ir ļoti plastisks, ar mazu cietību un mehānisko izturību. Alumīnijs ir viegli stiepjams un velvējams. No tā var izgatavot 5μm plānas loksnes (folija). • Al - kušanas temperatūra 660 grādi pēc Celsija. Viršanas temp. 2327 C. Blīvums 2698 kg/kubikmetru(20 grādos pēc celsija).

  10. Ķīmiskās īpašības Al atmosfērā izmainās maz, jo tas pārklājas ar blīvu , plānu oksīdkārtiņu. Ja šo aizsargkārtu mehāniski notīra , tad tā tūlīt atjaunojas. Iedarbība ar vienkāršām vielām: • Sakarsēts alumīnijs reaģē ar skābekli, sēru, slāpekli, oglekli: 4Al + 3O2→2Al2O3 • Parastos apstākļos alumīnijs reaģē ar visiem halogēniem: 2Al + 3Cl2→ 2AlCl3 • Augstā temperatūrā Al reaģē ar sēru, slāpekli un oglekli: 4Al + 3C→ Al4C3 – alumīnija karbīds 2Al +N2 →2AlN – alumīnija nitrīds

  11. Iedarbība ar ķīmiskiem savienojumiem: • Alumīnijs reaģē ar atšķ. sālsskābi un sērskābi: 2Al + 6HCl → 2AlCl3 + 3H2↑ • Alumīnijs reaģē ar sārmu šķīdumiem: 2Al + 2NaOH + 6H2O → 2Na[Al(OH)4] + 3H2↑ • Amalgamēts alumīnijs (bez oksīda kārtiņas, kuru likvidē ar karstu sārma šķīdumu) reaģē ar ūdeni: 2Al + 6HOH → 2Al(OH)3↓+ 3H2↑ • Sakarsēts alumīnijs (~800°C) reaģē ar amonjaku: 2Al + 2NH3 → 2AlN + 3H2↑ • Konc. sērskābe un slāpekļskābe Al pasivē. Tās ar Al reaģē tikai paaugstinātā temperatūrā: 2Al + 6H2SO4 → Al2(SO4)3 + 3SO2 + 6H2O

  12. Alumīnija blokus velvējot, iegūst alumīnija skārdu No izkausētā alumīnija izgatavo alumīnija blokus. Daudzās valstīs ir speciāla skārdeņu savākšanas sistēma. Savāktās skārdenes sapresē un tad izkausē. Limonādes skārdenes ir no alumīnija. No jaunā skārda var izgatavot jaunas skārdenes

  13. Alumīniju izmanto dažādu taras veidu, kā arī virtuves trauku ražošanai, jo tas ir viegls, izturīgs, labi vada siltumu, oksīda kārtiņa aizsargājošo īpašību dēļ nereaģē ar aukstu, ne ar karstu ūdeni. Plānas alumīnija loksnes – foliju izmanto dažādu pārtikas produktu iesaiņošanai.

  14. Ar kādu produktu no alumīnija gandrīz katrs ir saskaries.

  15. Izmantotā literatura http://www.sapagroup.com/lv/Company-sites/Sapa-Profili-SIA/Alumnijs/ http://www.gudrinieks.lv/referati/referats/aluminijs.html wikipedia.com vikipedia.lv http://www.sapagroup.com/en/ http://periodic.lanl.gov/default.htm Skolotājas Dzintras dotās darba lapas par aluīmija izmantošanu un tā savienojumiem.

  16. Paldies par uzmanību, kuru veltījāt mums. Darba autori un veidotāji, Jānis Baltkājs Arnis Bērziņš 11.Klases skolnieki

More Related