1 / 25

Rīgas Celtniecības koledža

Rīgas Celtniecības koledža. Arhitektūras katedra TĒLOTĀJA ĢEOMETRIJA P1 bloks OBJEKTU PROJEKCIJA Izstrādāja: Zigurds Eglītis Rīga 2013 / 2014. OBJEKTU PROJEKCIJA. Ortogrāfiskās projekcijas modelis - 03 Ortogrāfiskie pamatskati - 04 Šķēlumi un griezumi - 05

ferris
Download Presentation

Rīgas Celtniecības koledža

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript

  1. Rīgas Celtniecības koledža Arhitektūras katedra TĒLOTĀJA ĢEOMETRIJA P1 bloks OBJEKTU PROJEKCIJA Izstrādāja: Zigurds Eglītis Rīga 2013 / 2014

  2. OBJEKTU PROJEKCIJA Ortogrāfiskās projekcijas modelis - 03 Ortogrāfiskie pamatskati - 04 Šķēlumi un griezumi - 05 Aksonometriskais attēlojums - 06 Punkta, taisnes un plaknes projekcija - 07 Speciālas stāvotnes objekta projekcija - 08 Vispārējas stāvotnes objekta projekcija - 10 Ēku rasējumi - 12 Ēku plānu rasējumi - 15 Ēku griezumu rasējumi - 1 8 Ēku fasāžu rasējumi - 22 Literatūra- 25 2

  3. ORTOGRĀFISKĀS PROJEKCIJAS MODELIS Uz projekcijas objektu, kura galvenā, t.i., fasādes virsma ir novietota paralēli projekcijas plaknei (objekta speciālā stāvotne) vai noteiktā slīpumā pret to (objekta vispārējā stāvotne), atbilstoši 1. kakta metodei (objekts atrodas pirms projekcijas plaknes) vai saskaņā ar 3. kakta metodi (objekts novietots aiz projekcijas plaknes) tiek raidīts paralēlu staru kūlis, iegūstot projekcijas plaknē objekta projekciju jeb skatu. Adekvāti objekta formai (konfigurācijai), parasti to projicē X, Y, Z koordinātās trīsplakņu kakta vai paralēlskaldņa (kuba) skaldnēs. 3

  4. Ortogrāfiskie pamatskati Objekta projekcijā attiecīgi veidojas: A – pretskats, B – virsskats, C – kreisais sānskats, D – labais sānskats, E – apakšskats, F – mugurskats. No projekcijas saiknes nobīdītus skatus norāda ar skatiena virziena bultiņu un nosaukumu (apzīmējumu) virs uzrasētā skata. 4

  5. ŠĶĒLUMI UN GRIEZUMI Rasējumos obligāti jāpaskaidro kā objektu ārējā forma, tā arī to iekšējais veidojums. Lai neredzamās kontūras aizstātu ar redzamām, paredzēti šķēlumi un griezumi. Šķēlumi kalpo garu objektu šķērsformas (šķērsprofila) norādei. Griezumus izmanto objektu iekškontūru ilustrācijai visā apjomā. 5

  6. AKSONOMETRISKAIS ATTĒLOJUMS Aksonometrija tiek lietota objektu uzskatāmu, t.i., trīsdimensiju attēlu konstruēšanai. Attēlojuma telpiskumu nodrošina ar asu X, Y, Z izkārtojumu biežāk izometriskajā vai frontāli dimetriskajā projekcijā. Aksonometrisko asu virzieni kalpo arī izmēru noformēšanai. 6

  7. PUNKTA, TAISNES UN PLAKNES PROJEKCIJA 7

  8. A. SPECIĀLAS STĀVOTNES OBJEKTA PROJEKCIJA 8

  9. B. SPECIĀLAS STĀVOTNES OBJEKTAPROJEKCIJA 9

  10. A. VISPĀRĒJAS STĀVOTNES OBJEKTUPROJEKCIJA 10

  11. B. VISPĀRĒJAS STĀVOTNES OBJEKTUPROJEKCIJA 11

  12. ĒKAS 4 PROJEKCIJAS 12

  13. ĒKAS PAMATPROJEKCIJU KLASIFIKĀCIJA Arhitektūrbūvniecības rasējumu pamatprojekcijas klasificē šādi: 1. Ēkas frontālā projekcija: a) pretskats jeb ēkas galvenā fasāde, b) vertikāls frontālgriezums jeb ēkas garengriezums. 2. Ēkas horizontālā projekcija: a) virsskats jeb jumta plāns, b) ēkas horizontālgriezums jeb stāva vai cita iekšējā līmeņa plāns. 3. Ēkas kreisā profilā projekcija: a) kreisais sānskats jeb ēkas kreisā gala fasāde, b) vertikāls kreisais profilgriezums jeb ēkas kreisais šķērsgriezums. 4. Ēkas labā profilā projekcija: a) labais sānskats jeb ēkas labā gala fasāde, b) vertikāls labais profilgriezums jeb ēkas labais šķērsgriezums. 13

  14. VISPĀRĒJS IESKATS ĒKU RASĒJUMOS Ēku rasējumu izstrāde, noformējums un izdruka jāveic saskaņā ar Latvijas Būvnormatīvā LBN 202 – 01 noteiktajām LVS EN ISO standartprasībām. Ēku rasējumu sastāvu veido: ēku kopskata rasējumi (fasādes, plāni, griezumi), interjera, būvkonstrukciju, inženierkomunikāciju, kanālu, fragmentu, mezglu, detaļu rasējumi, ģenerālplāni, perspektīvas u.tml. Ēku rasējumu struktūrā ietilpst: būvasīs izpildīts objekta attēlojums un tā virsraksti, atzīmētie lineārie izmēri, līmeņa (augstuma) atzīmes, objekta aprīkojuma un būvelementu marķējuma norādes u.tml. Ēku rasējumu raksturīga iezīme ir koordinācijas jeb būvasu tīkls, ko noslēdz 8...12 mm caurmēra (diametra) aplīši. Uzskatāmības paaugstināšanas nolūkā veic rasējumu arhitektonisko apdari – rasē krāsās līnijas, pludina attēlojumu, ēno ēku elementus. 14

  15. ĒKU PLĀNU RASĒJUMI Ēkas plāns ir ēkas horizontālprojekcija. Pie kam tas var būt kā ēkas pamatskats (jumta plāns, spāru plāns) vai kā ēkas horizontālgriezums (pamatu plāns, stāva plāns u.tml.). Plānu kontūrām izmanto: 0,5; 0,7 vai 1,0 mm platas nepārtrauktas līnijas. Ēkas konstruktīvo daļu (pamatu, pārsegumu un sienu) sasaisti plāna projekcijā raksturo koordinācijas jeb būvasu tīkls, ko rasē ar tievām svītrpunktu līnijām, noslēdzot tās ar nepārtrauktām līnijām un aplīšos ierakstītiem asu apzīmējumiem. Ēkas lineāros izmērus plāna rasējumā piesaista koordinācijas asīm iekšējo un ārējo mērķēžu veidā. Plāna rasējumā, piemēram, pie kāpņu podesta grīdas norāda arī tās augstuma atzīmi. Ēku plānos logus, durvis un aprīkojumu uzdod apzīmējumu veidā. Ēkas plāna rasējumu papildina ar nepieciešamo būvinformāciju. 15

  16. PLĀNA RASĒJUMA STRUKTŪRELEMENTI Būvrasējuma plāna projekcijas būvasu jeb koordinācijas asu tīkls Logu un durvju grafiskie apzīmējumi 16

  17. STĀVA PLĀNA RASĒJUMS 17

  18. ĒKAS GRIEZUMU RASĒJUMI Ēkas griezums ir ēkas vertikālprojekcija, kas iegūta nosacīti šķeļot ēku ar frontālu (ēkas garengriezums) vai profilu (ēkas šķērsgriezums) šķēlējplakni. Griezumu kontūrām paredz: 0,35; 0,5 un 0,7 mm līnijas. Griezuma projekcijas uzdevums: paskaidrot ēkas konstrukciju stāvu (vertikālā) izkārtojumā. Izšķir divu veidu griezumus: arhitektūrgriezumi (ēkas projektēšanas sākumstadijai) un konstruktīvie griezumi (ēkas būvprocesam). Arhitektūrgriezumi ataino ēku konstruktīvo uzbūvi apveidkontūrās, neuzrādot detalizēti ēkas būvelementus. Tā kā konstruktīvie griezumi paredzēti tiešam ēku būvniecības un montāžas procesam, tajos izvēlētajā mērogā atspoguļo pilnīgu ēkas uzbūvi izvēlētajā šķēlējplaknē, uzdod lineāros izmērus un augstuma atzīmes, norāda slāņojumu, iezīmē mezglu un fragmentu vietas u.tml. 18

  19. GRIEZUMA IZSTRĀDE Izvēlas ēkas plāna rasējumu, kurā iezīmē griezuma šķēlējplaknes vietu (mūsu gadījumā izstrādāsim ēkas profilgriezumu 2 – 2, ko dēvē par šķērsgriezumu, pie kam griezums 1 – 1 atbilst garengriezumam). 19

  20. GRIEZUMA IZSTRĀDE Pa plānā iezīmēto šķēlējplaknes 2 – 2 vietu nosacīti pāršķeļ ēku (ieskaitot arī plānā izdarīto nošķēlumu), atdala šķēlējplaknes veidoto jauno konstruktīvo nošķēlumu, bet plānā saglabāto ēkas daļu pagriež par 90° pa labi un noprojicē rasējuma plaknē. 20

  21. ĒKAS GRIEZUMA RASĒJUMS 21

  22. FASĀŽU RASĒJUMI Ēkas fasādes rasējums ir ēkas pretskats (galvenā fasāde), kreisais vai labais sānskats (gala fasāde) un mugurskats (pagalma fasāde), kuros atspoguļojas ēkas ārējā forma jeb eksterjers. Salīdzinot ar ēku plānu un griezumu rasējumiem, fasāžu rasējumu kontūrām lieto šaurākas standartlīnijas: 0,25; 0,35 vai 0,5 mm, zemes līniju norādot ar dubultplatu kontūru: 0,5; 0,7 un 1,0 mm. Ēkas projekta arhitektoniskai vizualizācijai kalpo arhitektūrfasādes rasējums, kurā ilustrē dabai pietuvinātā veidā ēkas eksterjeru, iezīmē ēnojumu, atveido apkārtnes ainavas elementus u.tml. Ēkas būvprocesa nodrošinājumam tiek izstrādāts ēkas konstruktīvās fasādes rasējums, kurā uzdod malējās un ēkas lūzuma koordinācijas asis, līmeņa atzīmes, fragmentu un mezglu izpildes vietas, ar ēkas ekspluatāciju un drošību saistītu informāciju utt. 22

  23. ĒKAS KONSTRUKTĪVĀS FASĀDES RASĒJUMS 23

  24. ARHITEKTŪRFASĀDES RASĒJUMS 24

  25. LITERATŪRA Z. Eglītis. Tehniskās grafikas ceļvedis. 6 daļas. R., 2001. – 2009. J. Auzukalns u.c. Tēlotāja ģeometrija. RTU, R., 2008. J. Čukurs u.c. Tēlotāja ģeometrija. R., 2004. J. Auzukalns u.c. Būvgrafika. RTU, R., 2007. A. Posvjanskis. Tēlotāja ģeometrija. R., 1972. J. Čukurs u.c. Inženiergrafika. R., 2004. V. Jurāns u.c. Inženiergrafika. R., 1983. V. Jurāns u.c. Tēlotāja ģeometrija. R., 1985. F. Watts, RuleJohn T. DescriptiveGeometry. US, 2011. N. Meuser. ArchitecturalDrawings (Manual). UK, 2013. S. Bensaadaetl’autres. Geometriedescriptive. FrenchEdition. 2011. J. Jimenez. Ledessind’architectured’interier. FrenchEdition. 2011. LVS EN ISO standartu krājumi, Būvprojekta dokumenti u.tml. Arhitektūras / būvniecības nozaru interneta materiāli. 25

More Related