NO VISSENĀKAJIEM LAIKIEM LĪDZ 612. g. p. m. ē

1. APĢĒRBS NO VISSENĀKAJIEM LAIKIEM LĪDZ 612. g. p. m. ē

2. Dievs tas Kungs izraidīja viņus no Ēdenes dārza. Un Dievs tas Kungs darīja vīram un sievai drānas no ādām un lika tās tiem apģērbt. /1. Mozus 3:21,23/ Tā sākās apģērba attīstības vēsture Renesanses mākslinieka Dīrera glezna “Ādams un Ieva” (1507. gads)

3. Tādi varētu izskatīties pirmatnējo cilvēku apģērbi, kas darināti no dzīvnieku ādām

4. Šumēru apģērbs 4. – 3. gt.p.m.ē. Vilnas kušķīšu volāni Zīmējums uz roņādas Šumēru valdnieks 2400. –2250. g. p. m. ē. Karalienes Pabijas (2550.–2400. g.p.m.ē.) galvassega

5. Ēģiptiešu apģērbs 4. – 1. gt.p.m.ē. Uz kapeņu sienām attēlotas stilizētas cilvēku figūras un viņu apģērbs. Šajos zīmējumos mode izpaužas pat vairāk nekā tas bija īstenībā Gurnu apsējs - shentis Ēģiptiešu sadzīves aina Vīriešu baltais gurnu apsējs – shentis, kasturējāsuz jostas, skaisti kontrastēja ar brūni sarkanīgo vīrieša ķermeņa krāsojumu

6. Ēģiptē cilvēku attēlojums bija kanonizēts – galva sānskatā, ķermenis – pretskatā un kājas atkal sānskatā Vīriešu gurnu apsējs - shentis

7. Sievietes pamattērps – kalasiris – bija veidots no svārkiem, kas stingri piegūla augumam, un neliela ņiebura – vestītes, kas turējās uz vienas vai divām lencītēm. Tērpus darināja no lina un kokvilnas, ko prata labi apstrādāt. Audēja amats Senajā Ēģiptē bija viens no grūtākajiem. Tas bija jāveic pagrabā, lai audums saglabātu spīdumu.

8. Valdnieču galvas rotā greznas un sarežģītas rotas – diadēmas Kapeņu zīmējumos var redzēt, ka ļoti daudz rotaslietu bijis gan vīriešiem, gan sievietēm. Senās Ēģiptes juveliermākslai ir grūti līdzināties pat mūsdienās Abu dzimumu pārstāvji nēsāja apaļas, lielas apkakles formas rotaslietas uz krūtīm un pleciem Valdnieču galvas rotas Dārgakmeņi un emalja tika izvietoti horizontāli un vertikāli, dominēja zaļā un zilā krāsa. Apaļie rotājumi uzsvēra sejas krāsojuma ģeometrisko formu, kā arī parūkas stilizēto veidojumu ar sarežģītajām galvas rotām

9. Valdnieku pāris, tērpies kalasiris, ar papirusa un lotosa ziediem rokās Dieviete Izīda pavada valdnieci Noferteti aizkapa dzīvē

10. Parūkas gatavoja no meldriem vai zirgu astriem un krāsoja ar hennu tumši brūnā vai melnā krāsā Tutenhamons un viņa sieva troņa atzveltnī

11. Nofretete – Ēģiptes valdniece

12. Valdnieču galvas rotas Skarabejs Ornamenti

13. Asīriešu apģērbs (2400. – 612. g.p.m.ē.) Asīrieši bija maza auguma, drukni ar stingru miesas uzbūvi. Galvas bija lielas ar biezu apmatojumu. Mati bija sapīti bizēs

14. Vīrieša tērps Pamatapģērbs – krekls – kandi. Šim kreklam piedurknes sniedzās līdz elkoņiem. Valdnieku un virsnieku kandi bija garāki, krāšņi rotāti Tērps bija dārgs, un tā iegādi un valkāšanu noteica likums. Vairāk par vienu tērpu drīkstēja atļauties valdnieks Bez krāšņi rotāta kandi, valdnieks aplika arī apmetni - konasu , kas bija viņa statusa apliecinājums

15. konass Valdnieka kandi un konass bija izšūti ar smalku un precīzu ģeometrisko rakstu. Rakstā ieauda arī zelta plāksnītes Tērpa daļas greznoja bārkstis no smalkas vilnas dzijas purpura un safrāna tonī. Valdnieka kandi parasti bija baltā krāsā Apmetni lika zem paduses un sasprauda uz pretējā pleca kandi Valdnieks parādes tērpā

16. Valdnieka galvas rota bija konusveida cepure - tiāra – jeb kidaris. To darināja no voiloka konusa formā. Cepuri rotāja metāla plāksnītēm Galvassegu saturēja apsējs ar daudziem dārgakmeņiem un emalju Valdnieka rokas greznoja spirālveida aproces vai riņķi Tiāra

17. Visiem ierēdņiem tērpu rotāja bārkstis, kas kalpoja par atšķirības zīmi un liecināja par stāvokli sabiedrībā Kandi, kā arī bārkstu platums un garums liecināja par cilvēka stāvokli galmā un visā valstī Par galminieka atšķirības zīmi kalpoja arī pieres apsējs, kas bija veidots no metāla lentēm

18. Sievietes tērps Agrākajos laikos sievietes stāvoklis bija beztiesisks. Viņa visu mūžu piederēja tēvam, vēlāk vīram, tāpēc arī mākslas darbos sieviete ir maz attēlota Valdnieka sieva un verdzenes ir tērptas garos kreklos ar piedurknēm, bet virsū uzlikts apmetnis. Sievietes tērps maz atšķiras no vīriešu tērpa Arī valdnieka sievas tērps ir rotāts ar ornamentiem, bārkstīm, aplikācijām

19. Asīrijā tērpus darināja no dažāda veida vilnas audumiem. Izšūto audumu ražošana bija sasniegusi augstu līmeni Audumu krāsošanai lietoja sarkano, brūno, gaiši zilo un dzelteno krāsu. Purpura krāsas izgatavošanas māksla ilgi bija asīriešu un feniķiešu noslēpums Valdnieka dzīres Tērpa izšuvums