190 likes | 366 Views
Plānošanas dokumentu izstrādes process Pagaidu uzraudzības komiteja 14.09.2012. Prezentācijas saturs. Partnerības līguma saturs un laika grafiks Ko esam mācījušies par ES fondu ietekmi uz Latvijas attīstību. Partnerības līguma saturs un laika grafiks
E N D
Plānošanas dokumentu izstrādes processPagaidu uzraudzības komiteja14.09.2012.
Prezentācijas saturs • Partnerības līguma saturs un laika grafiks • Ko esam mācījušies par ES fondu ietekmi uz Latvijas attīstību
Partnerības līguma saturs un laika grafiks • Ko esam mācījušies par ES fondu ietekmi uz Latvijas attīstību
Partnerības līgums • Stratēģiska līmeņa plānošanas dokuments, kas aptver 5 fondus ERAF, ESF, KF, ELFLA un EJZF. • Izstrādā FM sadarbībā ar ZM • Partnerības līguma sadaļas: • Analīze par 5 fondu ieguldījumu ES 2020 mērķu sasniegšanā un izvēlētie tematiskie mērķi • Pasākumi efektīvai 5 fondu ieviešanai • Integrēta pieeja teritoriju attīstībai
Satura elementi neatkarīgi no NAP • Elementi pie kuriem jau uzsākts darbs • Makroekonomiskās vides izvērtējums • Partnerības principa ieviešana • Horizontālās prioritātes • Ex-ante nosacījumu izpilde • E-kohēzija • Ieviešanas sistēmas vienkāršošana
NAP pakārtoti satura elementi • Vajadzību analīze • Tematiskie mērķi • Sasniedzamie rezultāti • Finansējuma sadalījums • Integrēta pieeja teritoriālai attīstībai • Sadarbības jomas – BJRS • Papildinātības principa nodrošināšana
Process • Plānošanas dokumentus plānots apstiprināt līdz 2014. gada 1. janvārim. • Neformālās konsultācijas ar EK uzsākt 2012. gada rudenī galvenais sarunu temats - prioritātes • Publiskās apspriedes 2013. gada pirmajā pusē. • Oficiālo konsultāciju ar EK uzsākšana 2013.gadā. • Partnerības līgums iesniedzams EK 4 mēnešus pēc Kopējās regulas apstiprināšanas ( EK 4 mēnešu laikā jāapstiprina) • Darbības programma iesniedzama EK kopā ar PL vai 3 mēnešus pēc PL ( EK 6 mēnešu laikā jāapstiprina, bet ne pirms 01.01.2014.) • Regulu saturs un pieņemšanas termiņi joprojām neskaidri
Izaicinājumi un riski • ES līmenī – regulējuma apstiprināšana, tajā skaitā vadlīnijas • NAP • Jauni KP elementi: • Ex-ante nosacījumi • Snieguma ietvars, tajā skaitā snieguma rezerve • Ieviešanas elementi ( JAP, ITI, viena audita princips) • Institucionālā kapacitāte Labi organizēts process un sekmīga sadarbība Plānošanas dokumentu apstiprināšana 01.01.2014.
Partnerības līguma saturs un laika grafiks • Ko esam mācījušies par ES fondu ietekmi uz Latvijas attīstību
ES fondu ietekme uz Latvijas attīstību • FM ir aktualizējusi makroekonomiskā modeļa datus, kas ļauj izvērtēt ES fondu ( ERAF, KF, ESF, EZF un ELFLA (bez tiešmaksājumiem)) ietekmi uz: • tautsaimniecības sektoriem un prioritārajām investīciju jomām; • makroekonomiskiem rādītājiem: • IKP, • investīcijas uzņēmumu pamatkapitāla bāzes attīstība, • nodarbinātība (nodarbinātības līmenis un radīto darba vietu skaits), • inflācija • Modeļa sniegtā analīze un dati sniedz ieskatu par 2007.-2013. g. ES fondu investīcijuietekmi uz Latvija attīstību.
Reālā IKP pieauguma temps un investīcijas 2007-2013 2004-2006 Investīciju kritums 2009.gadā (-37.4 %) bez ES fondiem būtu bijis lielāks par 6.75 p.p. IKP 2009.gada kritums (-17.7%) bez ES fondiem būti bijis dziļāks par 4.3 p.p.
ES fondu ietekme uz IKP (bāzes gads – 2000) 6.1 p.p. 0.9 p.p. 4.2 p.p.
ES fondu ietekme uz nodarbinātību 1.5 p.p. 0.2 p.p. 1 p.p.
ES fondu ietekme uz inflāciju (bāzes gads – 2000) 0.1 vienības 0.002 vienības 0.02 vienības
ES fondu ietekme uz tautsaimniecības sektoru pievienotās vērtības dinamiku A - lauksaimniecība, T -rūpniecības sektors, C -būvniecība(tirgojamais sektors), N - privātie pakalpojumi (netirgojamais sektors), G - sabiedriskie pakalpojumi
Prioritāro jomu atdeve uz 1 investēto latu 1. pētniecība un tehnoloģiju attīstība (PTA); 2. inovācijas un uzņēmējdarbība; 3. informācijas sabiedrība; 4. transports; 5. enerģētika; 6. vides aizsardzība un risku mazināšana; 7. cilvēkkapitāls, nodarbinātība, sociālā integrācija; 8. izglītība (ieskaitot infrastruktūru).
Secinājumi • 2007. - 2008. gada mācības. • Būtiski nodrošināt sabalansētu makroekonomisko attīstību. • ES fondi sastāda būtisku daļu no valsts investīciju apjomu kopumā. • Vienmērīga ES investīciju plūsma ekonomikā kopumā un nozaru līmenī.