300 likes | 512 Views
2004./2005.studiju gads Latvijā. Akadēmiķe Baiba Rivža Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja. Jautājumi. 1. Pasaules meti 2. Sociāli ekonomiskā vide Latvijā 2.1. Tautsaimniecības stratēģija 2.2. Rīga un pārējā Latvija 3. Pozitīvās tendences 3.1. Pedagogu algas
E N D
2004./2005.studiju gads Latvijā Akadēmiķe Baiba Rivža Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja
Jautājumi 1. Pasaules meti 2. Sociāli ekonomiskā vide Latvijā 2.1. Tautsaimniecības stratēģija 2.2. Rīga un pārējā Latvija 3. Pozitīvās tendences 3.1. Pedagogu algas 3.2. Studiju un studentu kredīti 4. Valsts centralizētie eksāmeni 5. Pieprasītākās studiju programmas 6. 2004./2005.studiju gada uzdevumi
Pasaules meti • Boloņas procesa turpinājums • UNESCO Pasaules foruma augstākajā izglītībā galvenās atziņas • Eiropas zinātniskās konferences augstākajā izglītībā
Pasaules meti • Universitāšu kapacitātes attīstīšana mūžizglītības veicināšanai • Izglītības iestāžu organizācija uz zināšanām balstītā sabiedrībā • Studentu vajadzību nodrošināšana: pieredze, labumi, aktualitātes • Reģionālā attīstība, inovācijas un augstākā izglītība
2. Sociāli ekonomiskā vide Latvijā2.1. Tautsaimniecības stratēģijas apstiprināšana MK 17.08.2004.
IKP Latvijā uz 1 iedzīvotāju no vidējā IKP Eiropas Savienībā
Pagājušā gadāvidēji mājsaimniecības patēriņa izdevumi uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī bijuši 100 lati; pilsētu mājsaimniecībās – 114, betlaukos – 73 lati. Patēriņa jomā palielinās plaisa starp pilsētām un laukiem, kā arī starp Rīgu un pārējo Latvijas daļu.
Laukos patēriņa izdevumi uz ģimenes locekli auguši tikai par 3,7 procentiem, trīs reizes lēnāk nekā pilsētās un četras reizes lēnāk nekā Rīgā.
Mājsaimniecības patēriņa izdevumu struktūra reģionos (vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, latos) Visas mājsaimniecības - 100 Rīgas – 137 Kurzemes – 87 Vidzemes – 80 Zemgales – 80 Latgales – 69
Pedagogu minimālās mēneša darba algas augstākās izglītības iestādēs Avots: www.mk.gov.lv
Studējošo kredītu dzēšana 2004.gadā Studējošo kredītu dzēšanai valsts un pašvaldību institūcijās paredzēti 310 850 latu → 200 speciālistiem: 112 skolotājiem 20 mācību spēkiem un zinātniekiem 25 sociālajiem darbiniekiem 15 aktieriem, arheologiem, bibliotekāriem 15 veselības aprūpes speciālistiem 7 valsts pārvaldes vecākajiem speciālistiem 6 vides speciālistiem, arhitektiem
Studiju kredītu dzēšana 2004.gadā Studiju kredīta dzēšanai valsts un pašvaldību institūcijās paredzēti 5 036 latu → 177 speciālistiem.
Sākot ar šo studiju gadu, darba devējiem, kas apmaksā savu darbinieku studijas bakalaura un maģistra grāda iegūšanai dabaszinātnēs, matemātikā un inženierzinātnēs, kā arī visiem doktorantiem, par segto mācību maksu vai atmaksāto studiju kredīta pamatsummu nebūs jāietur algas un sociālie nodokļi.
Centralizēto eksāmenu (CE) statistika Avots: IZM ISEC
Centralizēto eksāmenu (CE) statistika • CE bija pieteikušies ~ 55 tūkstoši cilvēki, no kuriem 45 424 ir vidusskolu beidzēji • 2 135 cilvēki ar iepriekš nokārtotiem CE lika CE atkārtoti Avots: IZM ISEC
Centralizētie eksāmeni Plusi • Ir lētāka un ērtāka jauno studentu uzņemšana augstskolās • Vidusskolu beidzējiem ir mazāk uztraukumu • Eksāmenu vērtēšanā izslēgts subjektīvisms attiecībā pret vidusskolu absolventiem • CE parāda esošo atšķirību starp pilsētu un lauku vidusskolu absolventiem
Centralizētie eksāmeni Mīnusi • Nepietiekama informācija par jauno kārtību • Salīdzinoši rupja atlases sistēma – daudz reflektantu ar vienādu vērtējumu • Cietēji ir tie, kuri beiguši vidusskolu iepriekšējos gados • Apgrūtināta iestāšanās ārzemju augstskolās, jo centralizēto eksāmenu rezultāti tiek saņemti pārāk vēlu
Studentu interese mazinājusies par: Psiholoģiju Pedagoģiju Studentu interese palielinājusies par: Arhitektūru Vides zinātni Medicīnu Tūrismu
Studentu interese palikusi nemainīga par: • Būvniecību • Informācijas tehnoloģijām • Ainavu arhitektūru • Uzņēmējdarbību un ekonomiku • Jurisprudenci • Komunikāciju zinātnēm • Sabiedriskajām attiecībām
Tendences • Sociālās zinātnes joprojām pievilcīgas • Zema interese par eksaktajām un dabaszinātnēm • Pēc iestāšanās ES ir pieaugusi vides zinātņu loma • Vērojams lauksaimniecības speciālistu trūkums, tomēr interese par šo jomu nepaaugstinās • Interesi par tūrisma programmām vairo labas prakses iespējas gan Latvijā, gan ārvalstīs apmaiņas programmu ietvaros
Zinātnes likuma grozījumu pieņemšana • Augstskolu likuma atvēršana un grozījumu pieņemšana • Jaunās stipendiju kārtības iedibināšana • Doktorantūras attīstība • Vairāku nozīmīgu starptautisku konferenču organizēšana Latvijā • Starptautiskie projekti augstākajā izglītībā (piem. AIP projekts programmas „Nordplus Neighbour” ietvaros "Mūžizglītības harmonizācijas problēmas kvalitātes un atpazīstamības kontekstā“)
Mērķis, ko jāstāda pāri visam, ir atvērta Pasaule, kurā katra tauta var sevi apliecināt tik lielā mērā, cik lielu ieguldījumu tā spēj dot kopējai kultūrai un var palīdzēt citiem ar savu pieredzi un resursiem.N.Bors