350 likes | 584 Views
Lekc13. Fiziskā slāņa tehnoloģijas. Struktūra “Lietotājs-Internets”. Apzīmējumi. ISP – Internet Service Provider – interneta pakalpojumu sniedzējs (IPS) POP – Point of Presence – klātbūtnes punkts, t.i., vieta, kur atrodas telekomunikāciju kompānijas iekārtas
E N D
Lekc13 Fiziskā slāņa tehnoloģijas
Apzīmējumi • ISP – Internet Service Provider – interneta pakalpojumu sniedzējs (IPS) • POP – Point of Presence – klātbūtnes punkts, t.i., vieta, kur atrodas telekomunikāciju kompānijas iekārtas • NAP – Network Access Point – tīkla piekļuves punkts, t. i., vieta, kur ISP pieslēdzas internetam • Backbone – pamattīkls – pakešu komutācijas mezglu kopums, kas savienoti ar liel. caurlaidspējas maģistrālēm • T1 – līnija T1 – vidēja joslas platuma sakaru tīkla līnija, kas veic pārraidi ar ātrumu 64Kbs x 24 kan. = 1,544Mbs • T3 - līnija T3 – liela joslas platuma sakaru tīkla līnija, kas veic pārraidi ar ātrumu 64Kbs x 672 kan. = 44,736Mbs
Vara kabeļi Optiskie kabeļi Radiosakari Pavadoņu sakari Ģeosinhronie pavadoņi (GEO) Zemas orbītas pavadoni (LEO) Zemas orbītas pavadoņu kompleksi Mikroviļņi Infrasarkanie stari Lāzera stari Iespējamas pārraides vides
Vara kabeļi • Plaši pielieto, jo tie nav dārgi, ir maza elektr. pretestība • Ļauj raidīt lielos attālumos bez ievērojamiem zudumiem • Izvēlas tādus kabeļus, kas maksimāli novērš traucējumus • Vads ar augstas frekv. el. signāliem darbojas kā antena un ģenerē blakus vados indukcijas el. signālus Lieto 2 kabeļu tipus: • Vītos pārus (neekranēto (UTP) un ekranēto (STP)) - kategorijas • Koaksiālos kabeļus (tievo (TV kabeļa analogs -5mm) un resno 10mm Lietošana: • Koaksiālais kabelis efektīvāk novērš traucējumus, bet dārgāks • Vienā tīklā var izmantot abu tipu kabeļus kā arī dažādas pārraides vides • Problēmu atklāšanai lieto kabeļu testerus
Vītā pāra (+): Izolēto dzīslu krustošanās zem taisna leņķa samazina to savstarpējo interferenci
Koaksiālais kabeļa šķērsgriezums: tas ir cietāks un montāža ir sarežģītāka
Optiskie kabeļi • Pārraides vide – stikla šķiedra, pa kuru izplatās gaismas signāli • Ir 2 tipu optiskie kabeļi: • Viena režīma (singlemode), gaism. avots lāzers, resn. 8,3/125 µattālums <120km, (50 x vairāk kā daudz režīmu) • Daudzrežīmu (multimode) - platjoslas, gaism. avots gaism. diode, resnums 62,5/125 µ attālums < 2 km Trūkumi: • Opt. kabeļus grūtāk montēt – nevar liekt zem taisna leņķa • Grūti atrast bojājumus (lūzumus) • 2 galu savienošanai vajag speciālas iekārtas
Radiosakari • Pārraides vide - radioviļņi • Katram datoram, kas pieslēgts tīklam,vajadzīga antena • Atkarībā no tīkla aptveramās teritorijas, izmanto lielas (ap 2 m, ja pilsētā) vai mazas (<20 cm, ja ēkā) antenas • Jāņem vērā, ka augstas frekvences radioviļņu izplatību ierobežo Zemes virsmas izliekums – īsviļņi un mikroviļņi prasa tiešu redzamību
Bezvadu tehnoloģiju priekšrocības • Tās papildina citas piekļuves tehnoloģijas – var kombinēt ar citām – komutējamām, kabeļu vai DSL • Lieto tur, kur nevar ievilkt vadus un optiskos kabeļus • Saīsina atmaksas laiku – to uzstādīšanas laiks <2-3 stundām • Nodrošina iespējas paplašināt caurlaides joslu, ko sniedz kabeļu vai DSL vides Raksturīgākie piemēri – protokoli: • IEEE 802.11x (x=a, b, g, i ...) – lielākiem attālumiem <50 m bez atkārtotāja • Bluetooth – < 10 m
Pavadoņu sakari • Īsviļņu diapazona viļņi neizplatās apkārt Zemei, tādēļ lieto pavadoņus, uz kuriem uzstādīti re translatori, kas sastāv no: • uztvērēja, • pastiprinātāja un • raidītāja • pavadoņu palaišana dārga, tādēļ uz 1 pavadoņa uzstāda vairākus retranslatorus (6 -12), kas darbojas neatkarīgi un dažādās frekvencēs – apkalpo vairākus pasūtītājus • Sakaru pavadoņus klasificē pēc orbītām: • Ģeosinhronie pavadoņi (GEO) – orbīta 35 785 km, kas pastāvīgi atrodas virs viena Zemes punkta, • Zemas orbītas pavadoni (LEO) – orbīta 320 – 645 km, kas aplido Zemi 1,5 stundās
Ģeosinhronie pavadoņi (GEO) • GEO – Geostationary Earth Orbit • To orbīta 35 785 km un tie kas pastāvīgi atrodas virs viena Zemes punkta • Uz ģeosinhronās orbītas virs ekvatora var izvietot tikai ierobežotu šādu pavadoņu skaitu 45 - 60, • Minimālam attālumam starp tiem jābūt > 3 – 8 grādi, lai tie neradītu savstarpējus traucējumus
Zemas orbītas pavadoni (LEO) • LEO – Low Earth Orbit • To orbīta 320 – 645 km un aplido Zemi 1,5 stundās • To trūkums – pārvietošanās attiecībā pret novērotāju, tādēļ tos var izmantot tikai nelielu laiku • Vajadzīgas sarežģītas vadības sistēmas, kas pastāvīgi orientē antenu uz pavadoni • Lai nodrošinātu nepārtrauktus sakarus, lieto šādu pavadoņu kompleksus
Zemas orbītas pavadoņu kompleksi • Lai nodrošinātu nepārtrauktus sakarus, lieto LEO pavadoņu kompleksus • kompleksos ietilpstošajiem pavadoņiem jāizvēlas tādas orbītas, lai virs katra Zemes punkta būtu redzams vismaz 1 pavadonis • Lai aptvertu visu Zemes virsmu, jāpalaiž 66 pavadoņi • Šādos pavadoņos uzstāda ne tikai re translatorus, bet arī iekārtas, ar kuru palīdzību tie savstarpēji saskaņo datu apmaiņu • Piemēram, ja caur pavadoni virs Eiropas raida datus uz Ameriku, tad no pirmā pavadoņa datus raida uz pavadoņa, kas atrodas virs Amerikas
Mikroviļņi • Mikroviļņi ir elektromagnētiskais starojums, kas atrodas ārpus to frekvenču diapazona, ko lieto radio un TV • Atšķirībā no radioviļņiem tie izplatās tikai noteiktā virzienā • Tas samazina to pārtveršanas iespējas • Atšķirībā no radioviļņiem tie var pārraidīt vairāk informācijas • Tie darbojas tikai tiešas redzamības apstākļos starp raidītāju un uztvērēju – tādēļ tos bieži izvieto torņos
Infrasarkanie stari • Infrasarkanos starus parasti lieto vienas telpas robežās • Izšķir tiešas redzamības un atstarojuma lietojumus • Iekārtas lētas un nevajag antenu • Ērti pieslēdzot portatīvos datorus vai iekārtas • Pārraides ātrums neliels
Lāzera stari • Lieto līdzīgi kā mikroviļņus – prasa tiešu redzamību • To izplatību traucē augi, sniegs, migla • To pielietojumi ierobežoti
Ciparu informācijas kodēšana pārraidei • Izšķir asinhrono un sinhrono pārsūtīšanas režīmus • Asinhronais režīms (AR), kad avotam un saņēmējam nav jākoordinē (jāsinhronizē) savas darbības pārraides procesā; piemērs – datu ievade no klaviatūras • Problēmas AR izmantošanā – grūtības atšķirt datus no trokšņa, tādēļ izmanto speciālus stopbitus un startbitus • Sinhronais režīms (SR), kas nodrošina datu piegādi noteiktos regulāros intervālos, ko vada µP taktētājs; to tīklos lieto visbiežāk
Elektriskās strāvas lietošana bitu pārraidei • Kodējot bitus • negatīvo spriegumu var lietot bitam1 • Pozitīvo spriegumu – bitam 0 • Izplatītais asinhronās pārraides standarts – izplatītā fiziskā slāņa saskarne - RS-232 (tagad EIA/TIA-232) paredz, ka spriegums var mainīties no -15V līdz +15V Pārraides veidi: • Vienlaicīgu pārraidi abos virzienos sauc pardupleksu • Datu pārraide pārmaiņus abos virzienos – pusduplekss • Datu pārraide visu laiku tikai vienā virzienā - simplekss
Sprieguma maiņa –’’neatgriežoties pie 0 (NRZ – non return to zero)
Dupleksie asinhronie sakari pēc st. RS-232 • Pārraide dupleksa režīmā izmantojot kopējo zemējumu • Saskarnes standarts RS-232-C paredzēts 8-bitu simbolu pārraidei ASCII standartā uz attālumu līdz 15m – perifērijas iekārtu, tai skaitā modemu, pieslēgšanai • Izmanto 25-kontaktu savienotāju, kas savieno datu ķēdes gala iekārtu (DCE – Data Circuit Equipment) ar datu galiekārtu (DTE – Data Terminal Equipment)
Reālo aparāt-iekārtu ierobežojumi • Praksē reālie impulsu signāli atšķiras no ideāliem • Virzoties pa vadiem elektriskie signāli pavājinās uz siltuma enerģijas izdalīšanās rēķina • Standarts RS-232 paredz šādas iespējas • RS-232 (tagad EIA/TIA-232) uztur nesabalansētu iekārtu sadarbību ar ātrumu 64Kbs; ļoti līdzīgs arī V.24.
Pārraide uz attālumiem, nesējfrekvence un modulācija • Atklāts - nepārtraukti svārstīgi signāli spēj izplatīties tālāk • Tādēļ attālām pārraidēm lieto nesējfrekvences, uz kurām modulē datu signālus • Modulācija – viena signāla (nesējfrekvences) izmaiņas process atbilstoši cita (pārraidāmā) signāla formai • Modulators – ierīce signāla pārveidošanai modulētā signālā • Demodulators – ierīce, kas darbojas pretēji • Modems – abu ierīču apvienojums
a) ciparsignāls, b) modulētais signāls (amplitūdas modulācija)
Frekvenčdales multipleksēšana (FDM); katra pāra nesējfrekvences atšķiras
Šaurjoslas un platjoslas pārraides • Šaurjoslas pārraide (narrowband) paredzēta tikai vienam lietotājam; pārraides ātrums līdz 64Kbs • Platjoslas pārraide (broadband) paredz vienlaicīgu vairāku kanālu izveidi vienā datu vidē; to izmanto, piem., kabeļtelevizijā, ISDN un DSL tehnoloģijās • Platjoslas pārraidi lieto arī optiskos tīklos; to sauc par multipleksēšanu ar spektrālo sablīvēšanu (DWDM – Dense Wave Division Multiplexing) – šajā gadījumā atsevišķas nesējfrekvences sauc par “sarkanām”, “oranžām” vai “zilām”