LVVV šķirklis

1. LATVIEŠU VALODAS VĒSTURISKĀS VĀRDNĪCAS (16.–18. gs.) PROJEKTS:ŠĶIRKĻA VĀRDA IZVĒLE UN VĀRDLIETOJUMIEverita AndronovaLU Matemātikas un informātikas institūtseverita@ailab.mii.lu.lvELEKTRONISKAS VĒSTURISKĀS VĀRDNĪCAS IZVEIDE: PAVEIKTAIS UN PROBLĒMAS11.01.2008.

2. LVVV šķirklis • Šķirkļa vārds (arī rekonstruēta forma, kļūdaini pierakstīta forma korpusā) ar lietojumu skaitu. • Gramatiskais raksturojums. • Visas korpusā sastaptās vārdformas (ar lietojumu skaitu). • Tā laika latviešu valodas vārdnīcās ietvertie nozīmju skaidrojumi. • Nozīmes skaidrojums (viena vai vairākas nozīmes). • Katras nozīmes lietojuma piemēri (agrākais un vēlākais citējums rakstu avotos). • Brīvie (skaitliski nozīmīgie) un stabilie vārdu savienojumi. • Frazeoloģismi. • Cilmes skaidrojums. • Plaša mijnorāžu sistēma (vārddarināšana u. c.).

3. LVVV šķirklis

4. Šķirkļa galva • šķirkļa vārds, • informācija par tā biežumu, • gramatiskais raksturojums un • seno tekstu korpusā sastaptie vārdlietojumi ar informāciju par to biežumu.

5. Rakstība • Pieraksts saskaņā ar mūsdienu rakstību, paturot ŗ ◊ duŗ kā adata (1)duŗŗ ka Addata (1) • Citējumi un vārdlietojumi – korpusā lietotā pierakstā • Saknes patskaņa kvantitātes noteikšana āmars (2) s. m. ahmars (1), amaro (1) (..)< ssk. hammarr ‘āmurs’vai vlv. hamer ‘t.p.’

6. Šķirkļa vārds • viens vārds; • vārdforma (piem., apstākļa vārda salīdzināmās pakāpes); • produktīvs priedēklis, piem., aiz-, vai salikteņa pirmā daļa; • latviešu valodas korpusā marķēta kļūdaina forma, piemēram, abulens, kastekstāsastopama kā abulens{abulen[s]};

7. Šķirkļa vārds • neskaidra vai rekonstruēta forma, piemēram, *aitiņš vai adverbs *aķil ar nozīmi ‘modrīgi, vērīgi’; šajā gadījumā pirms šķirkļa tiek likta iezīme *, kas norāda uz neskaidru gadījumu; • latviešu valodas korpusā sastapta (neskaidra vai) kļūdaina forma, piemēram, ?bārds; šajā gadījumā pirms šķirkļa tiek likta iezīme ?, kas norāda uz pagaidām par kļūdaini uzskatītu šķirkļa vārdu.

8. Divi šķirkļa vārdi • Lietvārdiem, kas nosauca darītājvārdus un kas tekstā sastopami abās dzimtēs, piem., adītājs, adītāja. Ja darītājvārds ir sastapts vienā dzimtē, šķirkļa vārds ir viens, piem., adatnieks; bādmodere; • agrs, agra. Bet abpusgriezīgs (korpusā sastopams tikai savienojumā abpusgriezīgs zobens); • abi, abas; • ja latgaliešu rakstu valodas vārds atšķiras tikai fonētiski, tad šīs formas apvienotas vienā šķirkļī ar 2 šķirkļa vārdiem, latgalisko izceļot ar citu krāsu, piem., oga, ūga.

9. Šķirkļa vārda izvēle 1a (9) excl. a (9) 2a (2) abbrev. a (2) ‘saīsinājums no amen’. 3a (3) abbrev. a (3) ‘saīsinājums no aleluja’. 4 a (39) abbrev. a (39) 5 a (5) s. a (5) ‘alfabēta burts’ - tas A un tas O (4) tas A un tas O (4) ‘alfa un omega’.

10. Šķirkļa vārda izvēle *advente(?) (2) s. f. aduent (2) ‘advents, apmēram četras nedēļas ilgs periods pirms Ziemassvētkiem’. Aduent dze§me no mu§u kungu JESV Chri§ti cilwäke tapßen. Elg1621_GCG, 11. < no vlv. advente vai po. adwent, kas no lat. adventus ‘advente; atnākšana’.

11. Šķirkļa vārda pamatforma ablātes (1) s. f. ablahtes (1) Ablahtes. Hostien / Oblaten. Germanismus, melius: Wakkara=Ehdena Maise. it. Deewa Maise. Depk1704_Vortr v328. ‘dievmaizītes, hostijas’. Ablahtes. Hostien / Oblaten. Germanismus, melius: Wakkara=Ehdena Maise. it. Deewa Maise. Depk1704_Vortr v328. < vlv. ablâte ‘hostija’.

12. Latgaliešu rakstu valodas forma kā šķirkļa vārds • klāva, nevis *klēva. • vuška ↔ aita; • oga, ūga. • ? agri (101) adv. aggr (7), aggre (50), aggri (8), agre (1), agghre (2), agri (19), agri(3), aggr’ (4), agr’ (7). • ?abieim (1)

13. Kopējais lietojumu skaits abi, abas (116) pron. abbahm (1), abbahms (1), abbas (6), abba^s (1), abbe (6), abbee (1), abbeem (22), abbeems (7), abbes (2), abbi (56), abbim (2), abbo (3), abbu (3), abbus (5) (..) – abi divi (35)abbe duewe (2), abbediwi (2), abbeduewe (2), abbeem diweem (1), abbi diwi (23), abbi=diwi (3), abbidiwi (2)

14. Gramatiskais raksturojums • šķirkļa vārda vārdšķira, kā arī papildu informācija 2 aba (20) s. indecl. abba (20) abejpus (1) praep. Gen. Sg. f. abbei puś (1) aiz (12) praep.Gen.Sg., Acc.Sg. f., Dat.Pl. • abidivi  abi, abas.

15. Variantu traktējums Rakstības varianti – tiek apvienoti vienā šķirklī. Gramatiskie varianti (atšķirīgi fonētiskie, vārddarināšanas, celmu vai formu varianti) – sniegti atsevišķos šķirkļos ar mijnorādi vienam uz otru. baleksne (14) s.f. balexne (12), balexnis (2) balksne (83) s.f. balkśne (6), balkśnes (3), balkśni (17), ballxne (3),ballxni (51), ballxnis (1), ballxnu (2) balksnis (22) s.m. ballxneem (1), ballxneems (1), ballxnes (3), ballxneß (1), ballxnis (12), ballxnus (1), ballxny (3) balss (17) s. f. ballśi (4), ballśu (1), ball§śa (1), ball§śi (7), ballß (4)

16. Vārdlietojumu izkārtojums 1aba (28) conj. ab (11), aba (14), abba (2), abbe (1) abējs, abēja (29) pron. abbejahm (6), abbejahs (2), abbejahß (1), abbejas (2), abbeja^ (1), abbejeem (2), abbeji (3), abbejo^s (1), abbeju (6), abbejus (4), abieim (1) – abi divi (35)abbe duewe (2), abbediwi (2), abbeduewe (2), abbeem diweem (1), abbi diwi (23), abbi=diwi (3), abbidiwi (2) abrakāsis (2) s. m. abra kahsis (1), abbra=kahśis (1)

17. Homonīmi 1 badīgs (1), badīga (1) adj. baddiga (1), baddigs (1) 2badīgs (1)adj. baddigs (1) ? aklis

18. Paldies par uzmanību!