1 / 26

Drošs bērns drošā vidē

Drošs bērns drošā vidē. Turlavas pamatskolas vecāku sapulce, 2013.gada 7.novembris Materiālu sagatavojusi skolas un ģimenes psiholoģe Inta Brantevica. Ģimenes nozīme bērna attīstībā. Mēs katrs ienākam šajā pasaulē, pateicoties saviem vecākiem un ģimenei, ko viņi ir izveidojuši.

jethro
Download Presentation

Drošs bērns drošā vidē

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Drošs bērns drošā vidē Turlavas pamatskolas vecāku sapulce, 2013.gada 7.novembris Materiālu sagatavojusi skolas un ģimenes psiholoģe Inta Brantevica

  2. Ģimenes nozīme bērna attīstībā • Mēs katrs ienākam šajā pasaulē, pateicoties saviem vecākiem un ģimenei, ko viņi ir izveidojuši. • Ģimene ir pirmā vide, pirmā sabiedrības daļiņa, no kuras bērns sagaida aizsardzību un gādību. • Ikviens bērns piedzimst ar savu dabu un saviem dotumiem, kas vēlāk, audzināšanas ceļā, attīstās par viņa spējām un personiskām īpašībām, izveidojot fizisko cilvēku un tā garīgo seju. • Bērna rakstura iezīmes veidojas pirmajos 5 dzīves gados un liela nozīme tam, vai bērns būs drošs un paļausies uz sevi ir tai pieredzei, kuru viņš apgūs un piedzīvos savā ģimenē.

  3. Vardarbība pret bērnu Vardarbība no pieaugušo puses Vardarbība no vienaudžu puses Vecāku nolaidība, jeb bērna novārtā pamešana Emocionāla vardarbība Fiziska vardarbība Seksuāla vardarbība Virtuālais mobings Vienaudžu vardarbība (mobings)

  4. Novārtā pamešana Novārtā pamešana jeb vecāku nolaidība ir vardarbības veids, kad bērns tiek atstāts tādā psiholoģiskā un fiziskā situācijā, kad netiek nodrošinātas viņa attīstībai un izdzīvošanai svarīgas vajadzības. Vecāku nolaidība jeb bērna novārtā pamešana ir nopietna vardarbības pret bērnu forma, kas var radīt daudzveidīgas un nopietnas sekas. Vecāku nolaidība izpaužas kā bērna pamatvajadzību neapmierināšana. Tai ir vairākas formas: fiziska, emocionāla nerūpēšanās, kā arī nerūpēšanās par bērna izglītību, medicīnisko aprūpi utt., kas nozīmē, ka bērnam netiek nodrošinātas atbilstošs apģērbs, ēdiens, pajumte, emocionālo vajadzību apmierināšana, bērns nesaņem atbilstošu medicīnisko aprūpi, izglītību, bērns netiek uzraudzīts atbilstoši vecuma.

  5. Vecāku nolaidības jeb bērna novārtā pamešanas veidi: • Fiziskā nerūpēšanās par bērnu –  * bērnam nav pieejama vecumam un veselībai atbilstoša pārtika; * bērnam laikus netiek mainītas autiņbiksītes, apģērbs; * uz bērna raudāšanu nereaģē; * izlaiž bērna barošanas reizes; * ja bērns raud, viņš netiek ņemts rokās un attiecīgi mierināts; * bērna apģērbs nav atbilstošs laika apstākļiem; * bērnam netiek nodrošināta vajadzībām atbilstoša dzīves vide- gulta, galds, sadzīves priekšmeti. • Emocionāla nerūpēšanās par bērnu –  * bērns ilgstoši tiek atstāts bez pieskatīšanas; * vienaldzīga attieksme pret bērna emocionālajām vajadzībām, to ignorēšana; * vecāku apzināta izvairīšanās no emocionālas tuvības ar bērnu.

  6. Nerūpēšanās par bērna veselību – * bērnam nav ģimenes ārsta; * netiek veiktas profilaktiskās potes; * vecāki paši lemj par bērna ārstēšanu slimības gadījumā (izvēlas zāles un to devas); * bērnam laikus netiek nodrošināta medicīniskā palīdzība. • Nerūpēšanās par bērna izglītību –  * bērns bieži kavē skolu; * bērns bieži neapmeklē skolu; * vecāki bērnu no rītiem nemodina, lai dotos uz skolu; * vecāki atsakās sadarboties ar skolas pārstāvjiem; * vecāki lielākajiem bērniem skolas laikā liek pieskatīt jaunākos bērnus; * vecāki nerūpējas par bērna spēju attīstību; * vecāki neinteresējas par bērna sekmēm un skolas gaitām. • Nerūpēšanās par bērna sociālajām vajadzībām –  * bērna izolēšana no normāliem, vecumam atbilstošiem sociālajiem kontaktiem.

  7. Pazīmes, kas var liecināt par novārtā pamešanu: • bērns neizskatās atbilstoši savam vecumam; • bērnam ir attīstības aizture; • bērns ir nekopts, fiziski neaprūpēts, neatbilstoši laika apstākļiem apģērbts; • ļoti viegli iedraudzējas ar svešiniekiem; • iesaistās antisociālās darbībās (zog, lieto alkoholu utml); • ir problēmas ar skolas apmeklējumu; • bērns ir bravurīgs, izliekas pieaugušāks nekā patiesībā ir; • bieži ir noskumis, bēdīgs; • bērnam raksturīgs zems pašvērtējums; • grūtības saskarsmē ar vienaudžiem.

  8. Emocionāla vardarbība Emocionālā vardarbība pret bērnu ir tāda rīcība, kas liek bērnam izjust emocionālu spriedzi, apdraudot vai ietekmējot vecumam atbilstošu emocionālo attīstību. Emocionālā vardarbība pret bērnu ir visgrūtāk definējamais un izmērāmais vardarbības veids. Visbiežāk pret bērnu vienlaikus tiek izmantoti vairāki emocionālās vardarbības veidi, un katrs no tiem bērnam spēj radīt nozīmīgas ilgtermiņa emocionālās sekas. Ja bērns cieš no fiziskas un/vai seksuālās vardarbības, tad parasti vienlaikus arī piedzīvo emocionālu vardarbību.

  9. Emocionālas vardarbības veidi • Bērna ignorēšana – bērns tiek atraidīs, viņa svarīgās problēmas netiek pamanītas un attiecīgi apspriestas. • Bērna apvainošana – bērns tiek apsaukāts un vainots par lietām, ar kurām viņam nav nekāda sakara. • Bērna terorizēšana – regulāra bērna apvainošana un apsaukāšana, iedvešot bērnam bailes. • Bērns tiek turēts emocionālās spriedzes apstākļos – regulāra bērna iebaidīšana un draudēšana bērnam. • Ņirgāšanās par bērnu – no pieaugušo puses tiek radīti apstākļi, lai bērns bieži atrastos situācijās, kurās bērnu pazemo un kurās viņš kļūst par apsmieklu citiem. • Draudēšana ar fizisku pāridarījumu – bērnam tiek izteikti draudi, kas ne vienmēr bērnam ir tiešā veidā saprotami. • Apzināta bērna morālo vērtību degradēšana – bērna iesaistīšana zagšanā, ubagošanā u.c. prettiesiskos darījumos. • Kliegšana, lamāšanās uz bērnu.

  10. Pazīmes, kas var liecināt par emocionālu vardarbību: • bērns šķiet novārdzis; • biežas psihosomatiskas sūdzības (sūdzības par sliktu pašsajūtu bez zināma medicīniska izskaidrojuma): galvassāpes, slikta dūša; • bērns slapina biksēs vai gultā; • neparasts ārējais izskats: savāds apģērbs, jocīgs matu griezums; • bērns ļoti meklē citu cilvēku uzmanību un novērtējumu; • bērns ir pakļāvīgs, pārlieku paklausīgs; • bērns ir paškritisks, ar zemu pašvērtējumu; • bērns baidās no citu cilvēku attieksmes; • bērnam, jo īpaši pusaudzim, raksturīga pašdestruktīva uzvedība (uzvedība, kas kaitē pašam); • bērns bēg prom no mājām; • grūtības attiecībās ar vienaudžiem; • bērna uzvedība ir agresīva, impulsīva.

  11. Fiziska vardarbība Fiziski vardarbīga izturēšanās pret bērnu ir saistīta ar situācijām, kuru rezultātā bērnam apzināti tiek nodarītas fiziskas ciešanas un rodas miesas bojājumi. Visbiežāk tiek ziņots tieši par fizisku vardarbību pret bērnu, jo tā, salīdzinot ar citiem vardarbības veidiem, ir vieglāk definējama un pamanāma. Fiziska vardarbība pret bērnu var izpausties dažādi, bet visi tās veidi vērsti uz fizisku ciešanu un sāpju radīšanu bērnam. Fiziska vardarbība pret bērnu rada dažādas pakāpes traumas un savainojumus, kas var nopietni ietekmēt bērna attīstību un veselību. Ekstrēmi fiziskās vardarbības veidi, kas saistīti ar ļoti smagiem veselības traucējumiem, populācijā ir sastopami samērā reti, taču daudz biežāk sastopama ikdienā lietotā fiziskā vardarbība pret bērnu, kas tiek izmantota kā bērna sodīšana vai disciplinēšana, un visbiežāk ir saistīta ar bērna pēršanu vai sišanu. Arī šāda fiziska vardarbība var radīt nopietnas sekas.

  12. Fiziska vardarbības veidi • sišana ar rokām vai priekšmetiem; • grūšana, grūstīšana; • mešana, sviešana; • purināšana; • knaibīšana; • žņaugšana; • slīcināšana; • saldēšana; • griešana; • dedzināšana, apdegumu radīšana; • ieslēgšana, ieslodzīšana; • neļaušana gulēt, aizmigt.

  13. Pazīmes, kas var liecināt par fizisku vardarbību: • ievainojumi un brūces uz bērna ķermeņa; • slikta dūša, galvassāpes, reiboņi; • lūzumi, uztūkumi; • bērns nevar atcerēties vai pastāstīt, kā radušies ievainojumi uz viņa ķermeņa; • bērns izvairās no paskaidrojumiem; • kļuvis piesardzīgs, uzmanīgs, bailīgs, tramīgs; • bērns izvairās no fiziska kontakta; • bērnam raksturīgas galējas uzvedības izpausmes: ļoti agresīvs, provocējošs vai izteikti pasīvs; • saskarsmes problēmas, zems pašvērtējums; • bērns ģērbjas tā, lai slēptu savu ķermeni; • bērns bieži neapmeklē mācību iestādi; • bērnam raksturīga pašdestruktīva uzvedība: sevis ievainošana, vēnu griešana, pašnāvības mēģinājumi; • bērnam ir emocionālas problēmas, bailes.

  14. Rīcība fiziskās vardarbības gadījumā • Ja jūs konstatējat, ka sit bērnu, kas kliedz, ka nevajag, nevajag, bet viņa māte tik kaut ko bļauj un dzird, ka sit? Ieteikts zvanīt vai rakstiski informēt sava sociālā dienesta sociālos darbiniekus, kuri strādā ar ģimenēm ar bērniem. Sociālie darbinieki reaģējot uz Jūsu sniegto informāciju, noskaidros situāciju un atbilstoši rīkosies, nepieciešamības gadījumā iesaistot citas institūcijas.   Tomēr, ja šķiet, ka situācija apdraud bērna dzīvību vai veselību, tad nepieciešams nekavējoties iesaistīt Valsts vai pašvaldības policiju. Ja jūs nevēlaties atklāt savu identitāti, tad visām iesaistītajām institūcijām varat ziņot arī anonīmi.

  15. Seksuāla vardarbība Par seksuālu vardarbību pret bērnu ir uzskatāmas jebkādas seksuālas darbības starp bērnu un pieaugušo. Tā var izpausties gan netiešos, gan tiešos seksuālos kontaktos. Tiek uzskatīts, ka seksuālā vardarbība pret bērnu ir visretāk atklātais vardarbības veids. Parasti bērni nestāsta par seksuālu vardarbību pret sevi. Tam ir vairāki iemesli: bērni baidās, ka viņiem neticēs, ka viņiem atriebsies, viņi nezina, kas notiks pēc tam, kā uz to reaģēs viņam emocionāli tuvi cilvēki. Visbiežāk mazi bērni par seksuālu vardarbību neziņo, jo neizprot, kas ar viņiem notiek, bet lielāki bērni visbiežāk vardarbību slēpj, jo izjūt spēcīgu kaunu, vainu un/vai bailes. Bieži vien vardarbības faktu nevēlas atklāt arī nevardarbīgais vecāks, tādēļ situācijā, kad bērns sāk stāstīt par vardarbību, viņš to noliedz, demonstrē, ka bērns melo, vai arī nesniedz bērnam atbalstu.

  16. Seksuālas vardarbības veidi: • dzimumkontakts – vagināla vai anāla aizskaršana, izmantojot jebkādus objektus, arī orālais sekss; • bērna ķermeņa aizskaršana – bērna intīmo un citu ķermeņa daļu aizskaršana, glāstot vai skūpstot, arī bērna piespiešana aizskart, glāstīt vai skūpstīt pieaugušā intīmās ķermeņa daļas; • bērna privātuma pārkāpšana – bērna izsekošana un novērošana, viņam izģērbjoties, vai arī bērna piespiešana atkailināties; • bērna pakļaušana pieaugušo seksualitātei – dzimumakta veikšana, pieaugušā atkailināšanās bērna priekšā, seksuālu piedzīvojumu stāstīšana un pornogrāfisku filmu un žurnālu rādīšana bērnam; • bērna seksuālā ekspluatācija – bērna pārdošana vai iesaistīšana seksuālu pakalpojumu sniegšanā vai pornogrāfiska materiāla ražošanā.

  17. Pazīmes, kas var liecināt par seksuālu vardarbību: • bērnam ir nieze kaklā vai intīmo ķermeņa vietu rajonā; • notraipīta, asiņaina apakšveļa; • bērns neievēro personisko higiēnu; • grūtniecība; • bērna vecumam neadekvātas seksuālās spēles; • seksualizēta uzvedība; • ir vērojami bērna mēģinājumi iesaistīties pieaugušo seksuālās darbībās; • nakts murgi, miega traucējumi; • čurāšana vai kakāšana gultā vai biksēs; • biežas psihosomatiskas sūdzības (sūdzības par sliktu pašsajūtu bez zināma medicīniska izskaidrojuma): galvassāpes, slikta dūša; • ir neizskaidrojamas izmaiņas bērna uzvedībā; • bērns izvairās no fiziska kontakta; • bērnam raksturīga pašdestruktīva uzvedība: sevis ievainošana, vēnu griešana, pašnāvības mēģinājumi, ēšanas traucējumi; • bērnam ir emocionālas problēmas; • bailes; • bērns ģērbjas tā, lai slēptu savu ķermeni; • bērns uzvedas seksuāli, pāragri uzsāk seksuālas attiecības vai tiek iesaistīts prostitūcijā; • bērna vecumam neadekvāti cilvēku zīmējumi: iezīmētas, izceltas intīmās ķermeņa vietas.

  18. Rīcība seksuālās vardarbības gadījumā • Ja ir informācija vai aizdomas ka bērns ir seksuāli izmantots. 24 stundu laikā jāziņo vai rakstiski jāinformē par aizdomām sava sociālā dienesta sociālais darbinieks, kurš, reaģējot uz Jūsu sniegto informāciju, noskaidros situāciju un atbilstoši rīkosies, iesaistot citas atbildīgās institūcijas. Tāpat Jūs varat vērsties Valsts policijā ar iesniegumu par aizdomām par seksuālu vardarbību pret bērnu, tiks uzsākts kriminālprocess, kura laikā tiks veikta izmeklēšana, vācot pierādījumus, kas apstiprina vai noraida noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.

  19. Vienaudžu vardarbība (mobings) Mobings - cīņa par varu un statusu kolektīvā,kas tiek iegūti, pazemojot, iebiedējot citus skolēnus.

  20. Mobinga veidi • Fiziskais– sišana, speršana, personīgo mantu iznīcināšana, kniebšana, grūstīšana utt. • Verbālais (mutvārdu, rakstu, saskatīšanās, sasmaidīšanās formā) – vārdiska pazemošana, apsmiešana, izjokošana, iebiedēšana, seksuāla rakstura piezīmes utt. • Izstumšanas jeb klusuma– ignorēšana, izolēšana grupā, nevēlēšanās draudzēties, sarunāties, sadarboties. • Virtuālais mobings - kad kāda persona vai personu grupa izmanto modernās tehnoloģijas, t.i. internetu, e-pastu, tērzētavas, sociālos tīklus, mobilos tālruņus, magnetofonus, foto un video kameras un citas elektroniskas ierīces, lai kādu iebaidītu, pavedinātu vai izturētos pret viņu nepatīkamā veidā (cilvēka attēla karikatūra, arī ja cilvēku nofilmē un to publicē internetā).

  21. Mobinga upuru pazīmes • Jūtīgs, kluss, kautrīgs un mierīgs bērns; • Ar zemu pašvērtējumu, iespējams, zems statuss klasē; • Ar grūtībām “likt robežas” pret citu bērnu vērsto uzvedību/attieksmi pret sevi; • Ar negatīvu attieksmi pret vardarbību – izvairās no strīdiem; • Kam nav daudz draugu skolā; • Ir fiziski vājāki; • Citāds ārējais izskats, izpausmes – drēbes, matu krāsa, ķermeņa formas.

  22. Paldies par uzmanību!

More Related