230 likes | 374 Views
Konference „Pedagogu tālākizglītība: iespējas un izaicinājumi” Izglītības Politika Globalizācijas Kontekstā. Guntars Catlaks Education International 2006.gada 7.decembrī Rīga. Education International.
E N D
Konference„Pedagogu tālākizglītība: iespējas un izaicinājumi”Izglītības Politika Globalizācijas Kontekstā Guntars Catlaks Education International 2006.gada 7.decembrī Rīga
Education International Apvieno 365 izglītības arodbiedrības 165 valstīs, kas vieno 30 miljonus skolotāju un pasniedzēju • Pārstāv to intereses starptautiskā mērogā • Aizstāv tiesības uz kvalitatīvu valsts nodrošinātu izglītību visiem • Aizstāv skolotāju tiesības uz profesionālu autonomiju un sociālo dialogu
Kas notiek pasaulē? • Attīstītajās valstīs (OECD, Eurydice) skolotāji noveco, to atalgojums relatīvi samazinās • Attīstības valstīs (UNESCO UIS) skolotāju trūkums ( aptuveni 15 miljoni ), to kvalitāte pasliktinās • Jaunu skolotāju skaits nepietiekams visā pasaulē (arī Latvijā) • Profesija kļūst nekonkurētspējīga! • Politikas veidotāji meklē risinājumus... Kāpēc?
OECD – globālā konkurētspējaEducation at a Glance 2006 • Attīstības valstis piedāvā labāku un lētāku darbaspēku (zemākas izglītības izmaksas) • Attīstītās valstis nekad nevarēs konkurēt ar kvantitāti • Atliek = ieguldīt papildus resursus kvalitātē! Kādā veidā?
Faktori, kas ietekmē profesiju ilgtermiņā • Konkurētspējīgs atalgojums karjeras garumā • Darba un sociālās garantijas • Darba apjoms (stundu un skolēnu skaits) • Darba apstākļi (vide un drošība) • Profesionāla izglītība un profesionālās attīstības iespējas karjeras garumā • Sociālais prestižs
Skolotāju Atalgojumsvirs vidējā GDP un lielu ar ievērojamu pieaugumu karjeras laikā Rietumeiropā un pretēji – zem vidējā GDP un ar mazu pieaugumu Austrumeiropā
Skolotāju un skolēnu skaita izmaiņas gada laikā % Austrumeiropā
Skolēnu un skolotāju skaita izmaiņas gadā % Rietumeiropā
Kas notiek izglītības politikā? • Konkurence starp valstīm par skolotājiem (“brain gain” = “brain drain”) • Izvēle (?) starp kvantitāti un kvalitāti • Resursu pārdale par labu privātajam GDP pieaugumam (mazāki nodokļi) • Izglītības politikas pakārtošana nodarbinātības politikai (skolai jāgatavo darbaspēks?) • Atbildības atdošana sabiedrībai (izvēles brīvība?) Spriedze starp pragmatismu un ideoloģiju
TINAThere Is No Alternative ! Privatizācijai jābūt jebkuras politikas centrā, kuras mērķis ir brīvība… Margareta Tečere 1993
Finansējums izglītībai samazināsOECD Education at a Glance 2006
Privatizācija Austrumeiropā Vairāk izplatīta nekā Rietumeiropā naudas resursu izteiksmē • ES – 2510.8%privāti fondi • ES – 15(+Islande un Norvēģija)7,33% • ES – 10 (+ Bulgārija, Rumānija) 12.1% Mazāk izplatīta nekā Rietumeiropā skolu un skolēnu skaita izteiksmē • 21,50%ES 15 • 3,61%ES 10 Avots: Eurydice 2002
Atbildība sabiedrībai ? “Kopienas skolas” Āfrikā • Valdībām nav naudas • Donori, nvo, privātais sektors, pašvaldības uzņemas atbildību • Algo nekvalificētus skolotājus • Kvalitāte krīt! Foto: Action Aid projekts Ugandā 2004
Sabiedrības “prizonizācija”Amerikas Ceļš ? • “Lielās rungas” un “katrs-pats-par-sevi” politika ASV • Izglītībā – konkurence un zināšanu nevienlīdzība • Nodarbinātībā – zemasociālā aizsardzība un ienākumu nevienlīdzība • Valsts izdevumi cietumiem tuvojas valsts izdevumiem augstākajai izglītībai OECD TUAC Labour Market Policy review, 2006
“Amerikas Ceļš” Brīvība resursu ieguvē un izlietojumā Kontrole pār izglītības procesu un rezultātiem “Eiropas Ceļš” Brīvība izglītības procesā un tās rezultātu pielietojumā Kontrole pār resursu sadali un izlietojumu Alternatīvas ?
High mathematics performance Durchschnittliche Schülerleistungen im Bereich Mathematik Strong socio-economic impact on student performance Socially equitable distribution of learning opportunities • School with responsibility for deciding which courses are offered • High degree of autonomy • Low degree of autonomy Low mathematics performance