Bibliotēkzinātne un informācijas zinātne Latvijā

1. Bibliotēkzinātne un informācijas zinātne Latvijā Līga Krūmiņa LU Sociālo zinātņu fakultātesInformācijas un bibliotēku studiju nodaļaE-pasts: Liga.Krumina@lu.lv

2. Ziņojuma saturs • Sociālās zinātnes Latvijā:– atziņas par kvalitāti. • Bibliotēkzinātne un informācijas zinātne(library and information science):– jēdzienu izpratne. • Nozares formālais statuss Latvijā. • Problēmas nozares attīstībā:– ārvalstu perspektīva.

3. Sociālās zinātnes Latvijā (1) „Latvijas pētniecības sistēma kopumā neuztver sociālās zinātnes nopietni. Tas ir saskatāms gan pastāvīgi nepietiekamajā finansējumā sociālo zinātņu pētniecībai, gan neizpratnē par sociālo zinātņu potenciālu un devumu.” „Latvijas sociālo zinātņu pētniecības sistēmā ir pārāk liela sadrumstalotība, pārāk maz koordinācijas, un neskaidri kvalitātes kritēriji.” Latvia: ResearchAssessmentExercise: PanelReport: SocialSciences. 2013. http://izm.izm.gov.lv/upload_file/2014/29012014/1843_Final_Report_Panel_S_140115.2-70.pdf 3

4. Sociālās zinātnes Latvijā (2) „Lai gan ir iespaidīgs publikāciju skaits angļu valodā, zinātniskās publikācijas galvenokārt ir aprakstošas, nacionāli orientētas un publicētas vietējos vai diezgan nenozīmīgos izdevumos. Šķiet, ka pārāk viegli ir publicēties Latvijā, un šķiet, ka trūkst motivācijas virzībai uz starptautiski atzītiem zinātniskiem žurnāliem un izdevējiem.” Latvia: ResearchAssessmentExercise: PanelReport: SocialSciences. 2013. http://izm.izm.gov.lv/upload_file/2014/29012014/1843_Final_Report_Panel_S_140115.2-70.pdf 4

5. Jēdzienu izpratne LibraryandInformationScience(LIS)

6. Bibliotēkzinātne libraryscience pētījumi par informācijas resursu komplektēšanu, organizēšanu,izmantošanu un izplatīšanu bibliotēkāsun citās informācijas institūcijās. Barber, K.(Ed.), TheCanadianOxfordDictionary.OxfordUniversityPress, 2004. http://www.oxfordreference.com/view/10.1093/acref/9780195418163.001.0001/m-en_ca-msdict-00001-0039652

7. Informācijas zinātne informationscience sistemātiski pēta un analizē informācijas avotus un to attīstību, informācijas komplektēšanu, organizēšanu, izplatīšanu, novērtēšanu, izmantošanu visās tās formās, kā arī informācijas pārvaldību, ieskaitot kanālus (formālos un neformālos) un tehnoloģijas, ko izmanto tās pārraidē. OnlineDictionaryforLibraryandInformationScience.http://www.abc-clio.com/ODLIS/odlis_A.aspx

8. Nozares formālais statuss Latvijā

9. Formālais statuss (1) Latvijā par zinātni atzīta 1998. gadā. Latvijas Zinātnes padomes Zinātņu nozaru un apakšnozaru sarakstā ir klasificēta kā komunikācijas zinātnes apakšnozare. Latvijas zinātnes padomes Zinātņu nozaru un apakšnozaru saraksts. 2012. http://www.lzp.gov.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=140&Itemid=88 9

10. Formālais statuss (2) Ministru kabineta noteikumiem Nr. 668 „Augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumi”. desmitais virziens ir „Informācijas un komunikācijas zinātnes” Ministru kabineta noteikumi Nr. 668„Augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumi”.http://likumi.lv/doc.php?id=252142#piel4&pd=1 10

11. Pētījumu virzieni Lietišķi pētījumi Informācijas glabāšana un saglabāšana. Piekļuves organizēšana un informācijas izguve. Krājuma veidošana un organizēšana. Pakalpojumi. Koufodiannakis D. & Crumley E., 2006Reserachinlibrarianship: issues to consider.LibraryHiTech, 24 (3), pp. 324-340. 11

12. Problēmas nozares attīstībā

13. Neskaidras tematiskās robežas (1) Nozares izcelsme ir profesionālā prakse.Prakse ir gan nozares spēka avots, gan atkarības veids, jo nozare ir cieši saistīta ar ekspertīzi ārpus akadēmiskajām aprindām (ārējās atkarības problēma). Ciešā sasaiste ar praksi ir cēlonis salīdzinoši vēlai pārtapšanai par akadēmisku pētniecības virzienu. Šai kompleksai pētniecības jomai ar ciešu saikni ar praksi ir grūti noteikt tematiskās robežas (brieduma problēma).

14. Neskaidras tematiskās robežas (2) Vēlais briedums vēsturiski ir radījis atkarību no citiem pētniecības virzieniem. Tā kā nozarei nebija pašai savu akadēmisko tradīciju, tā kļuva atkarīga ne tikai no prakses, bet arī no citu akadēmisko virzienu teorētiskajām un metodoloģiskajām pieejām (iekšējās atkarības problēma). Ir nozares definēšanas problēma. Mijiedarbojas liels dažādu pētniecisko institūciju skaits, kurām ir ļoti līdzīga pētniecības perspektīva, bet dažādi nosaukumi (apzīmējuma/nosaukuma problēma).

15. Nozares fragmentēšanās (1) Ir daudz apakšnozaru, kas grupējas ap bibliotēkzinātni un informācijas zinātni. Tās atspoguļo tematisko daudzveidību, kuru ir iespējams saistīt gan ar informāciju, gan bibliotēku (neviendabīguma problēma). Daudzām apakšnozarēm ir starpnozaru raksturs. Tomēr ir grūti veidot sadarbību, jo mijiedarbības līmenis dažādas nozares virzienos ir salīdzinoši zems (starpdisciplīnu problēma).

16. Nozares fragmentēšanās (2) Nozarei ir spēcīgas tradīcijas, pētot informāciju dažādos aspektos. Ņemot vērā informācijas revolūciju pēdējos gadu desmitos, arvien vairāk citu nozaru ir sākušas interesēties par informāciju kā par pētījuma priekšmetu. Tas dažkārt ir izraisījis agresīvu pārņemšanu. Prakse liecina, ka nozares institūcijām ir jāveido stratēģiskas alianses, lai izdzīvotu (konkurences problēma). Nolin, J. & Åström, F. (2010).Turning weakness into strength: strategies for future LIS.Journal of Documentation, 66(1), pp. 7-27.DOI 10.1108/00220411011016344

17. Diskusijas jautājumi (1) • Kāda ir bibliotēkzinātnes, informācijas zinātnes un grāmatniecības vieta citu pētniecības nozaru vidū Latvijā? Kā veidojas akadēmiskā sadarbība/konkurence ar citām zinātņu nozarēm? • Kuri ir būtiskākie pētījumu virzieni (jau realizētie vai perspektīvā nepieciešamie) minētajās nozarēs Latvijā?

18. Diskusijas jautājumi (2) • Kā veidojas teorētisko pētījumu un profesionālās prakses mijiedarbība? • Kā veidojas sadarbība starp pētījumos iesaistītajām iestādēm un organizācijām?Vai ir nepieciešama vienota stratēģiska pētījumu virzienu koordinēšana? • Kā veicināt interesi par akadēmisku pētniecību nozarē, radīt pētnieku un pētījumu kritisko masu?

19. Secinājumi (1) • Bibliotēkzinātne un informācijas zinātne ir starpdisciplināras jomas, kuru būtību, pētāmo priekšmetu un pētniecības virzienus ir problemātiski definēt. • Latvijas zinātņu nozaru sistēmā pagaidām ir ietverta tikai bibliotēkzinātne. Tā ir iekļauta kā apakšnozare Komunikācijas zinātņu nozaru grupā. Sarakstā nav informācijas zinātnes. Aktuāls ir nozaru savstarpējās hierarhijas precizēšanas un saraksta papildināšanas jautājums.

20. Secinājumi (2) • Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes nozarei kā akadēmisko pētījumu jomai globāli (un arī Latvijā) ir raksturīgas problēmas, kas mazina tās atpazīstamību un konkurētspēju starp citām pētniecības jomām. Stiprinot kooperāciju, koordinējot pētniecības virzienus, kā arī iesaistot pētniecībā patiesi ieinteresētus nozares pārstāvjus, varētu veicināt tās stabilu attīstību.

21. Paldies par uzmanību! Jautājumi?