250 likes | 1.2k Views
Laimas slimība. Dace Rudzinska. Definīcija . Spirālveida baktērijas ierosināta zoonoze, dabas perēkļu infekcija, ko pārnes ērces un kam ir raksturīgs izraisītās patoloģijas polisistēmiskums, izpaužas ar ādas, locītavu, nervu sistēmas un sirds bojājumu. Etioloģija.
E N D
Laimas slimība Dace Rudzinska
Definīcija Spirālveida baktērijas ierosināta zoonoze, dabas perēkļu infekcija, ko pārnes ērces un kam ir raksturīgs izraisītās patoloģijas polisistēmiskums, izpaužas ar ādas, locītavu, nervu sistēmas un sirds bojājumu.
Etioloģija • Spirochaetaceae dzimta, Borrelia ģints, B. garinii, B. afzellii, B. burgdorferi. • Rezervuārs, infekcijas avoti- savvaļas grauzēji, mājdzīvnieki, putni un brieži. • Pārneses veids –transmisīvais- inficējas no ērces kodiena ar tās siekalām. • Ja ērce piesūkusies ≥24 h. • Iespējama transplacentāra pārnese.
B. Burgdorferi Ixodes ricinus http://tidsskriftet.no/article/1904560 http://kliste.lukyns.com/images/ticks/zecke_adult.jpg
Lavijā izplatītākās ir B. afzellii un B. garinii, krietni retāk B. burgdorferi http://www.nature.com/nrrheum/journal/v7/n3/fig_tab/nrrheum.2010.209_F2.html
Latvijas infektoloģijas centra dati ( 2011.g. nav pievienoti dati par nov. un dec.)
Patoģenēze • Inficētas ērces piesūkšanās → borēlijas kopā ar ērces siekalām iekļūst cilvēka organismā caur bojāto ādu. • Iekļūšanas vietā izveidojas iekaisīgi alerģisks ādas bojājums, var veidoties gredzenveida eritēma. • Lokāli ierosinātājs vairojas un mēdz būt ilgstoši. • Slimībai progresējot ierosinātājs nonāk limfātiskajā un asins plūsmā → iekšējos orgānos.
Klīniskā norise • IP 1-50 d., vidēji 10-12d. • Slimības periodi: • Agrīnā stadija ( lokalizēta, diseminēta) • Vēlīnā stadija
Agrīnais periods • Ērces koduma vietā: 80-90% migrējoša eritēma. Makula vai papula →pakāpeniski, vairāku dienu laikā paplašinās visos virzienos, malas kļūst košākas, sārtas un paceltas virs veselās ādas līmeņa. Plankuma centrā eritēma ir bālāka un ar laiku- cianotiska nokrāsa. Var būt nepatīkama sajūta šajā apvidū, dedzināšanas sajūta, nieze, sāpes. Eritēma palielinās līdz 10 un > cm diametrā; reizēm tajā veidojas sekundāri izsitumi. • Galvassāpes, drudzis, muskuļu, locītavu sāpes, nogurums. Reizēm slikta dūša, vemšana, katarālas izpausmes- sauss klepus, iesnas, skrāpējoša sajūta kaklā. • Reizēm veidojas limfadenopātija, hepatomegālija, splenomegālija, meningisms. • Ja nesaņem atbilstošu A/B terapiju, procesa tālāka attīstība.
http://www.medicinenet.com/script/main/art.asp?articlekey=123382http://www.medicinenet.com/script/main/art.asp?articlekey=123382
http://www.dermaamin.com/site/atlas-of-dermatology/5-e/471-erythema-migrans-.htmlhttp://www.dermaamin.com/site/atlas-of-dermatology/5-e/471-erythema-migrans-.html
Agrīnā diseminētā stadija • 3-10 nedēļas pēc inficēšanās. • Sekundāras migrējošas eritēmas (hematogēnadiseminācija). • Nogurums, vājums, galvassāpes, drudzis un reģionāla limfadenopātija, konjunktivīts. • Migrējoša artraļiģija, miaļģija. • 10-15% neārstētu pacientu attīstās neiroloģiski traucējumi: serozs meningīts, kraniāls neirīts (sejas nerva parēze), perifērisks neirīts - motors, sensors. • Bērniem- iekaisuma vai ↑intrakraniālā spiediena dēļ - redzes nerva bojājums var radīt aklumu. • 5% neārstētu slimnieku sirds bojājums - atrioventrikulāra blokāde, akūts mioperikardīts, labā kambara disfunkcija, reti kardiomegālija.
Sekundāras migrējošas eritēmas http://www.tickencounter.org/faq
Vēlīnā stadija • 2 - 12 mēnešus pēc inficēšanās • Artrīts • Skar lielās locītavas ( >90% ceļu locītavas) • Th ietekmē 2-6 ned. izveseļojas • 5-10% atkārtojas • Nervu sistēmas bojājumi ( parēzes, paralīzes) • Āda: Acrodermatitis chronica atrophicans- seko gadus pēc infekcijas sākuma. Saistībā ar B. afzelii. Sākas ar violetisarkanu bojājumu, kas kļūst sklerotisks, atrofisks. Ļoti reti bērniem.
http://images.rheumatology.org/viewphoto.php?albumId=75693&imageId=2862581http://images.rheumatology.org/viewphoto.php?albumId=75693&imageId=2862581
MR 12 g.v. meitenei ar Laimas slimības artrītu (labā ceļa). Baltās bultas- limfadenopātija, melnā – miozīts. http://www.ajronline.org/content/184/6/1904/F8.expansion.html
Diagnostika • Klīniskā aina • Epidemioloģiskā anamnēze • Seroloģiskā izmeklēšana: • IgM un IgG klašu specifiskās antivielas ar ELISA un to titrus. IgM rodas 3-4 ned. pēc infekcijas sākuma, pīķis 6-8 ned. IgG Av parādās pēc 4-8 ned., pīķis pēc 3-6 mēn. • Ja pozitīvas, apstiprina ar Western blot testu.
www.mdconsult.com/books/page.do?eid=4-u1.0-B978-0-323-05611-3..00099-9--s0315&isbn=978-0-323-05611-3&uniqId=307330886-2#4-u1.0-B978-0-323-05611-3..00099-9--s0330www.mdconsult.com/books/page.do?eid=4-u1.0-B978-0-323-05611-3..00099-9--s0315&isbn=978-0-323-05611-3&uniqId=307330886-2#4-u1.0-B978-0-323-05611-3..00099-9--s0330
Ārstēšana EM, artrīts a/b tearapija: • amoksicilīns(50 mg/kg/d, dalot 3 devās;max reizes deva500 mg) • cefuroksīma aksetils (30 mg/kg/d, dalot 2devās; max deva500 mg) • doksiciklīns>8 g.v. (4 mg/kg/d, dalot 2devās; max deva100 mg) Neiroborelize: • Ceftriaksons (50-75 mg/kg/d 1x i/v (max 2 g) • Alternatīva: cefotaksīms(150-200 mg/kg/d) dalot 3-4 devās i/v (max 6 g/d) • Doksiciklīns > 8 g.v.
Prognoze • Ārstējot slimības 1.stadijā, prognoze laba, reti progresē līdz vēlīnai stadijai. • Reti rekurenti artrīti, īpaši pacientiem ar DR2, DR3, DR4 HLA allotipiem (autoimūns process). Lielākā daļa bērnu ar artrītu, kuri tiek ārstēti, sasniedz pilnīgu izveseļošanos.
Hroniska Laimas slimība? • Daļai pacientu ar apstiprinātu Laimas slimību var attīstīties pastāvīgi vai recidivējoši nespecifiski simptomi - skeleta muskuļu sāpes, nogurums un kognitīvi traucējumi, kas saglabājas > 6 mēn. pēc saņemtās standarta a/b th. • Ja nav citu iemeslu, kas varētu izskaidrot šos nespecifiskos simptomus, tad runā par - pēc Laimas slimības sindromu (pēcterapijas hronisku Laimas slimību, hronisku Laimas slimību). • Tiek uzskatīts, ka “pēc Laimas slimības sindroms” biežāk ir pacientiem ar Laimas slimības diseminētām formām, ar sākotnēji smagi noritošu infekciju vai novēloti sāktas a/b th gadījumā, bet nav saistīts ar a/b th ilgumu. • Nav zināms iemesls. Tomēr uzskata ka šis sindroms neatspoguļo hroniski noritošu aktīvu LB infekciju un atkārtota vai ilgstoša antibakteriālo līdzekļu lietošana nav lietderīga!
Profilakse • Nepieļaut ērču piesūkšanos. • Ērču sezonā pēc došanās dabā uzmanīgi jāapskata sevi vai vienam otru, lai nodrošinātu piesūkušos ērču ātru noņemšanu.
Izmantotā literatūra • Firestein: Kelley's Textbook of Rheumatology, 8th ed., chapter 100 • Long Principles and Practice of Pediatric Infectious Diseases 3rd ed. chapter 185 • Mandell, Douglas, Bennetts Principles and Practice of Infectious Diseases 7th ed, chapter 242 • Kliegman, Behrman, Jenson, Stanton Nelson Textbook of Pediatrics, 18th ed., chapter 219 • L. Vīksna Infekcijas slimības Medicīnas apgāds 2011.- 224 -227.lpp. • http://www.lic.gov.lv/index.php?p=1327&lang=258&pp=10756 (skat. 12.12.2011.) • http://www.guideline.gov/content.aspx?id=9537&search=lyme+disease (skat.12.12.2011.) • Mazjānis, Sīmanis, Tirāns Laimas slimība http://doctus.lv/2009/8/laimas-slimiba (skat.12.12.2011.) • Sprudzāns, Karelis, Platkājis Laimas slimības neiroloģiskie sindromi jeb neiroborelioze http://doctus.lv/2011/10/laimas-slimibas-neirologiskie-sindromi-jeb-neiroborelioze (skat.12.12.2011.)