Lielās pārmaiņas

1. Lielās pārmaiņas Ekonomika, demogrāfija, tehnoloģija- izglītības sistēma

2. Lēna atgūšanās, lielāks parāda un sociālais slogs, iespējama publiski finansēto pakalpojumu pasliktināšanās 2 SAK

4. Cilvēki dzīvo daudz ilgāk un tādējādi arī strādās ilgāk (daļēja nodarbinātība pat līdz 70 gadiem) • Līdz 80% dzīvos pilsētvidē • Profesijas mainīs vairāk kā vienu reizi un pašas profesijas mainīsies • Uz augstskolu nāksies doties atkārtoti • Tehnoloģiskās kompetences kā ‘higiēnas faktors’ • Paātrinās zināšanu ‘pussabrukšanas’ periods

5. Grūti skaidri pateikt, kāda būs profesiju konkjunktūra pēc 5-10 gadiem • Drošāk var runāt par kompetencēm un iemaņām, ko vajadzēs nākotnē

6. No teledarba līdz multitaskingam

7. Darbs nenoteiktības aptākļos, gatavība mainībai, nepieciešamība sastrādāties ar dažādiem cilvēkiem, pašam veidot darba u personiskās izaugsmes plānu, tehnoloģiska un saskarsmes kompetence un elastīgums. 7

8. Desmitgades sekmīga darbinieka ‘tips’ • Strādā dažādos, nereti individualizētos darba režīmos • Pašmotivēts un paša/s mērķorientēts/a • Balstās uz to, kas ir/piemīt/ iemācījies pats/i • Profesija un karjera vienlīdz svarīga, pat svarīgāka kā konkrētais darba devējs • Pieļauj ka strādās dažādus darbus dažādiem darba devējiem dzīves laikā • Augstu novērtē spēju pašam/i kontrolēt • Jauns ‘psiholoģisks’ kontrakts- līgums ar darba devēju. 8

9. Socializācija

10. ?

11. Antigutenberga revolūcija

12. Encyclopaedia Britannica

13. Kur paliks lekcija?...

15. Profesionālajām elitēm ?

16. Kādas sekas vispārējai izglītībai no ilgtermiņa tendencēm • Lielāks uzsvars uz ilgstoši izmantojamām iemaņām, spējām mācīties no jauna. • Negatavo vienai mūža profesijai vai tikai tam, lai iestātos augstskolā • Lokālu un globālu (vai vismaz starptautiski reģionālu) prasību nozīmes pieaugums; trīsvalodība un prakses uzņēmumos kā norma; reģionālas (lokālās) izglītības politikas nozīmes pieaugums. • Mācību saturs strukturēts saistībā ar iemaņām, kompetencēm, ne tik daudz priekšmetiem (plānošana ar sacerējumu un fizikas projekta darbu) • Tehnoloģiju pārvaldīšana kā skolotāju profesijas ‘higiēnas faktors’. 16

17. Paaudžu dažādība lielā mērā ir nākotnes realitāte lielākajā daļā profesiju un organizāciju; četras paaudzes strādā kopā. • Lielāka vajadzība pēc daļēja laika darbiniekiem, ‘ārējiem’ palīgiem, tiem, kas nav ilgi iepazinuši profesiju. • Būs mazāk jauniešu, kas ‘ienāks’ profesijā ( vidēji), lai aizvietotu vecāko paaudzi 17

18. Kognitīvie un sociālie riski

19. Talantu zudums • 3 – 598% • 8 – 1032% • 13 – 15 10% • 25+ 2%

20. Skolas raksturs • Kopš 19.gadsimta vidus liela daļa no skolas darba organizācijas, kultūras loģikas un skolotāja profesijas faktoriem vērā ņemami: • Skolotājs viens pats klases priekšā • Skolotājs apgaismotājs • Skola kā mācību ‘rūpnīca • Standartizēta (arī nacionālā līmenī) secīgu posmu programma 20

21. ....un turpmāk Pirms Pēc Mūžizglītība Disciplīnas Sadarbība Dažādība Radošums ‘Osta’ • Pamatus sākumā • Priekšmeti • Hierarhija • Darba dalīšana • Linearitāte • Skola -rūpnīca

22. Jauninājumi, kas tiek diskutēti • Atteikšanās no viena vecuma klasēm- disciplinārās grupas • Atteikšanās no viena mācību laika modeļa • Dažādi attīstības/sekmju plāni dažādiem bērniem • Virtuālais skolotājs

23. Iespējamie veicinātāji Latvijā • Iedzīvotāju sastāva dinamika un izkliede • Skolu loma dzīvē • Resursu ekonomijas jautājumi turpinošas fiskālas spriedzes sakarā • Vecāku skolotāju īpatsvara palielināšana (ko darīt pēc 60 gadiem) • Diskusijas par skolu lielāku autonomiju (piedāvājuma dažādība)

24. Pedagogu aptaujas starprezultāti Sentimenti un pretrunas

25. Lūdzu, novērtējiet Latvijas izglītības sistēmu šajos aspektos Bāze: visi respondenti, n=333

26. Kā Jūs novērtētu esošo skolu skaitu... Bāze: visi respondenti, n=333

27. Novērtējiet, lūdzu, kuri no šiem jautājumiem būtu neatliekami risināmi (tuvākā gada-divu laikā), kuri – vidējā (3-5 gadu laikā) un kuri – ilgtermiņā (5-10 gadu laikā) risināmi? Bāze: visi respondenti, n=333

28. Kādas papildus prasmes, kompetences Jūs vēlētos apgūt? Bāze: visi respondenti, n=333

29. Izglītības sistēmas kvalitātes uzlabošanai var rasties nepieciešamība pieņemt dažādus būtiskus lēmumus, tādēļ, lūdzu, novērtējiet katrā no minētajiem aspektiem, kāds lēmums Jums personīgi liktos pieņemamāks? Bāze: visi respondenti, n=333

30. Izglītības sistēmas kvalitātes uzlabošanai var rasties nepieciešamība pieņemt dažādus būtiskus lēmumus, tādēļ, lūdzu, novērtējiet katrā no minētajiem aspektiem, kāds lēmums Jums personīgi liktos pieņemamāks? Bāze: visi respondenti, n=333

31. Izglītības sistēmas kvalitātes uzlabošanai var rasties nepieciešamība pieņemt dažādus būtiskus lēmumus, tādēļ, lūdzu, novērtējiet katrā no minētajiem aspektiem, kāds lēmums Jums personīgi liktos pieņemamāks? Bāze: visi respondenti, n=333

32. Izglītības sistēmas kvalitātes uzlabošanai var rasties nepieciešamība pieņemt dažādus būtiskus lēmumus, tādēļ, lūdzu, novērtējiet katrā no minētajiem aspektiem, kāds lēmums Jums personīgi liktos pieņemamāks? Bāze: visi respondenti, n=333

33. Izglītības sistēmas kvalitātes uzlabošanai var rasties nepieciešamība pieņemt dažādus būtiskus lēmumus, tādēļ, lūdzu, novērtējiet katrā no minētajiem aspektiem, kāds lēmums Jums personīgi liktos pieņemamāks? Bāze: visi respondenti, n=333

34. Kādu algu (LVL) mēnesī Jūs uzskatītu par visoptimālāko par vienu likmi? VIDĒJAIS – LVL 543,70 Bāze: visi respondenti, n=333

35. Paldies par uzmanību Jautājumi?