Download
1 / 19
200 likes | 248 Views
Informācijas kodēšana. 6. klasei. Kodēšanas jēdziens. Kods ir apzīmējumu kopa, kuru izmanto kādas noteiktas informācijas attēlošanai . Viena datu attēlojuma veida pārveidošanu citā, atbilstoši kādiem iepriekš pieņemtiem noteikumiem (kodiem), sauc par kodēšanu. Piemēri.
E N D
Informācijas kodēšana 6. klasei
Kodēšanas jēdziens • Kodsir apzīmējumu kopa, kuru izmanto kādas noteiktas informācijas attēlošanai. • Viena datu attēlojuma veida pārveidošanu citā, atbilstoši kādiem iepriekš pieņemtiem noteikumiem (kodiem), sauc par kodēšanu.
Piemēri • valodas skaņu attēlošanai izmanto burtus; AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ • skaitļu attēlošanai izmanto ciparus; 0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 • matemātisku izteiksmju pierakstam izmanto speciālas, piemēram, darbību zīmes; (12 + 5)⋅7 − 72:8 =
mūzikas skaņas pieraksta ar notīm un citiem simboliem; • neredzīgie izmanto Braila rakstu, kurā katrs burts sastāv no 6 elementiem: caurumiņiem un izcilnīšiem
žesti satiksmes regulēšanai • Morzes ābeci izmantoja telegrāfa ziņojumu nosūtīšanai. Tajā burti un cipari tiek kodēti ar punktiņu un svītriņu palīdzību.
Informācijas kodēšana datorā • Datorā kodē visu ievadīto informāciju: tekstu, attēlus un skaņu. Kodētā veidā dators informāciju apstrādā, glabā un pārsūta;
Datorā jebkuras informācijas kodēšanai izmanto tikai divus simbolus: 0 un 1, jo datorā tehniski visvieglāk ir realizēt divus stāvokļus: 0 - signāla nav ( nav sprieguma vai neplūst strāva) 1 - signāls ir (ir spriegums vai plūst strāva).
Lai no datora informāciju izvadītu cilvēkam saprotamā formā, to dekodē - atkal pārvērš par skaņu, par attēliem un tekstu.
Informācijas mērvienības • Tā kā tiek izmantoti tikai divi cipari, tad šo sistēmu sauc par divnieku jeb bināro sistēmu • Bits (b) ir mazākā informācijas mērvienība un tas sastāv no viena binārā cipara. • 8 bitu kopumusauc par baitu (B).
Teksta kodēšana • Datoros izmanto teksta kodēšanas UNICODE kodus. • Tajā katru rakstzīmi kodē ar diviem baitiem, iegūstot 65 536 dažādus kodus.
Grafisko datu kodēšana • Gandrīz visus datorā veidotos, apstrādātos un glabātos attēlus var iedalīt divās grupās: • rastra grafika; • vektorgrafika.
Rastra grafika • Jebkurš rastra grafikas attēls sastāv no noteiktas krāsas punktiem. Šos punktus sauc par pikseļiem (pixel). Attēlā redzama līkne un tās izskats palielinājumā.
Pikseļa kods satur informāciju par tā krāsu. Piemērā redzams ar divām krāsām(melna - 0, balta - 1) kodēts iepriekšējais attēls:
Krāsainu attēlus parasti veido, kombinējot trīs pamatkrāsas: sarkanu, zaļu un zilu. Krāsas tonis tiek iegūts, sajaucot šīs trīs krāsas.
Vektorgrafika • Vektorgrafikā attēls veidojas no dažādiem objektiem - taisnes nogriežņiem, līknēm, taisnstūriem, riņķiem un citas formas figūrām, kā arī teksta.
Skaņu (audio) kodēšana • Skaņu kodē, ik pēc noteikta laika sprīža mērot elektriskā signāla lielumu un tam piešķirotbināru vērtību. • Jo biežāk šos mērījumus veic, jo iegūst labāku skaņas kvalitāti.
Jautājumi atkārtošanai uzdevumi: 1. Kāpēc ir nepieciešama informācijas kodēšana? 2. Kādu skaitīšanas sistēmu izmanto informācijas kodēšanai datorā? 3. Kā kodē tekstu? 4. Kāda ir mazākā informācijas mērvienība? 5. Kādas vēl informācijas mērvienības lieto?
