190 likes | 640 Views
Gaisma. A= B. A. B. Gaismas atstarošanās. A. n 1. n 1 < n 2. n 2. B. Gaismas laušana. n 2 > n 1. Ar. n 1. Šķiedru optika – optiskie kabeļi sakaru tīklos. n 2. Gaismas pilnīgā iekšējā atstarošanās. Krāsu būtība.
E N D
A= B A B Gaismas atstarošanās
A n1 n1 < n2 n2 B Gaismas laušana
n2 > n1 Ar n1 Šķiedru optika – optiskie kabeļi sakaru tīklos n2 Gaismas pilnīgā iekšējā atstarošanās
Krāsu būtība Priekšmetiem piemīt īpašības uzsūkt , atstarot vai laist cauri gaismas starus. Lai uztvertu priekšmeta krāsu, gaismas stariem no tā jāatstarojas mūsu acī. Tā, piemēram, ja kāds priekšmets atstaro tikai zaļo gaismas staru, uzsūcot visus pārējos spektra starus, mēs šo priekšmetu redzam zaļā krāsā. Bet, ja šo priekšmetu novietotu gaismā, kurā nav zaļo staru tas mums liktos melns. Priekšmets, kas laiž cauri gaismas starus, izskatās caurspīdīgs.
Dabā Pamatkrāsas ir dzeltenā, purpursarkanā un gaiši zilā. Tās nevar iegūt no kādu citu krāsu sajaukuma. Atvasinātās krāsas iegūst, sajaucot divas pamatkrāsas. Zaļo krāsu iegūst no dzeltenās un zilās, oranžo – no dzeltenās un sarkanās, bet violeto – no sarkanās un zilās krāsas sajaukuma.Baltu iegūt nevar
Sarkans, oranžs, dzeltens, zaļš, gaiši zils, zils, violets Sidraba ozolā dzeguze zvanīja, gāršā zilgoja vakarriets
Gaismas dispersija- gaismas laušanas koeficienta atkarība no viļņa garuma Stikla gaismas laušanas koeficienta atkarība no gaismas krāsas
Formulas Gaismas frekvence ir atkarīga no starotāja īpašībām, ja ieejot vidē tā nemainās, tad spēkā ir formulas:
Spektrālaparāta principiālā shēma.To lieto vielas sastāva noteikšanai
Varavīksne rodas, Saules baltās gaismas stariem lūstot ūdens pilieniņos, kas pēc lietus ir gaisā.Varavīksni redz novērotājs, kuram Saule pēc lietus uzspīd aiz muguras. Atstarotā Saules gaismanonāk acīs no visiem tiem lietus pilieniem, kas atstaro gaismu 42° leņķī..
Gaisma Autors - sk Dzintra Krūmiņa2009. g.